Nu patiesi ir pienācis pats Spēka laiks ne tikai gada ritumā, bet arī lielajos ritos- ko darīsim, domāsim, lemsim, tas notiks un ienāks mūsu dzīvēs. Tas atspoguļosies mūsu dzīvē vismaz turpmākos piecpadsmit, divdesmit gadus. Katra diena nāk ar savu uzdevumu. Un, ja kas nolikts "vēlāk" plauktiņā, tad tas visticamāk aiziet garām... Vai nu tagad... vai.... nezin kad:)))
Paldies tiem, kuri bija kopā ar mums Pokaiņos, kuri izjuta un sadzirdēja dzimtas koka un senču aicinājumu. Jā, šis arī astroloģiski ir laiks, kad jāstrādā ar senčiem, ar dzimtu, ar dzimtas koku.
Tāpēc, vadoties no mūsu iekšējām sajūtām, un tā, ko saka "zvaigznes", rīt (otrdien) Daugmales Senču svētkalniņā plkst. 19:30 rīkosim Vienotībai un Senčiem veltītu uguns rituālu.
Iekšējā saskaņa un vienotība, kas izpaužas arī kā mūsu saskaņa ar ārējo pasauli, galvenokārt ir atkarīga no saskaņas ar senčiem- gan dzīvajiem, gan Aizsaulē esošajiem, gan asinsradiniekiem, gan tiem mūsu kopīgajiem senčiem, kurus saucam par senajiem baltiem... Patlaban ir īpašs laiks, kad senči var ienākt šajā zemes plānā un mēs varam palīdzēt tiem un tie var palīdzēt mums. Katra cilvēka dvēsele ir saistīta ar Mātes un Tēva puses senčiem. Mēs nevaram sevi no tiem atdalīt- jo mēs esam tie! Mēs nemantojam tikai bioloģisko, fizisko ķermeni (kas rada slimības, kas dziedina sevi, kas pilda dažādus procesus utt) bet mēs tāpat mantojam dvēseles gēnus no savas mātes un tēva puses. Šie gēni atbild par mūsu domāšanas veidu, prāta uzstādījumiem un programmām, par mūsu funkcionēšanu. Patiesībā mūsu senči lemj mūsu likteni tik ilgi, kamēr to neesam sākuši darīt paši! Mūsu ciešanas lielā mērā ir atspulgs mūsu senču ciešanām. Ja senču dvēseles ir nelaimīgas, tad arī mēs būsim nelaimīgi. Šis ir tas laiks, kad varam padarīt mūsu senču dvēseles laimīgas. Ja tagad ar tām strādājam, tad ne tikai paši un mūsu senči kļūs laimīgi, bet saņemsim arī senču atbalstu no tās pasaules. Ja mūsu attiecības nekārtojas un nekārtojas, tad iespējams, ka mūsu senči ir miruši, esot un atrodoties attiecību problēmās. Tie varbūt nomiruši, esot kādā problēmā. Kad viņu problēma ir atrisināta, tad arī mūsu problēmas atrisināsies. Sāpēs viņsaulē var dzīvot arī tās dvēseles, kuras aizgājušas vardarbīgā nāvē, mirušas no ieročiem vai nelaimes gadījumos. Arī tās smalkajā pasaulē nes līdzi ciešanu enerģijas. Un tas atsaucas uz mums. Bet tas viss ir kārtojams un dziedināms. Tas jādara šajā laikā. To arī piedāvājam rītdienas rituālā kā galveno tēmu. Neaizmirstot, protams, arī Mazas dienas sākšanos un Rudens kulminācijas laiku.
Līdzi noderēs labs garastāvoklis, nopietna vēlme strādāt un palīdzēt saviem senčiem un sev, silts apmetnis vai plecu lakats (kam ir- balts), saliekamais soliņš, kabatas baterija (pēc 20.00 jau kļūst tumšs), un ko nu vēl sirds liek ņemt līdzi sava fiziskā ķermeņa ērtībām.
Māra Brante un Jānis Ieviņš
