Daudzu gadu garumā Brūss Liptons ir specializējies gēnu inženierijas jomā, veiksmīgi aizstāvējis doktora disertāciju, kļuvis par autoru virknei pētījumu, kā rezultātā viņš ir kļuvis plaši atpazīstams akadēmiskajās aprindās.
Pēc viņa paša vārdiem, visu šo laiku, tāpat kā daudzi citi ģenētiķi un bioķīmiķi Liptons ir ticējis, ka cilvēks ir kaut kas līdzīgs bio-robotam, kura dzīve ir atkarīga no konkrētas programmas, ierakstītas viņa gēnos. Raugoties no šāda skata, punkta, gēni nosaka praktiski visas ārējā izskata iezīmes, spējas un temperamentu, noslieci uz slimībām un galu galā arī dzīves ilgumu. Neviens nav spējīgs izmainīt savu ģenētisko kodu, kas nozīmē, ka mums ir jāsamierinās ar to, ko devusi daba.
Par pagrieziena punktu Liptona dzīvē kļuva astoņdesmito gadu beigās veiktie eksperimenti, lai izpētītu šūnu membrānas un to uzvedību. Līdz tam zinātnes jomā tika uzskatīts, ka tieši gēni, kas atrodas, šūnas kodolā, nosaka ko būtu un ko nebūtu vēlams izlaist cauri šūnu membrānai. Tomēr, Liptona eksperimenti skaidri parādīja, ka dažādas ārējas, iedarbības uz šūnu membrānu spēj ietekmēt gēnus un pat izmainīt to struktūru.
Tagad atlika vien saprast, vai ir iespējams panākt šādas izmaiņas ar domu spēka palīdzību. Pēc būtības es neesmu izdomājis neko jaunu, apgalvo Liptons. Gandrīz simts gadu garumā mediķiem ir labi zināms placebo efekts, kad slimniekam, tiek piedāvāta neitrāla viela, apgalvojot, ka tās ir brīnumzāles. Iznākumā, viela tik tiešām iedarbojas uz cilvēku izdziedinoši. Lai cik tas neliktos savādi, bet pierādīta zinātniska apstiprinājuma šim fenomenam vēl joprojām nav! Liptona skaidrojums ir tāds, ka ar ticības palīdzību un zāļu dziednieciskajām īpašībām cilvēks maina savā organismā notiekošos procesus, tajā skaitā arī molekulārā līmenī. Cilvēks ir spējīgs atslēgt vienus, bet ieslēgt citus gēnus un pat mainīt savu ģenētisko kodu. Tas raisa domas par dažādiem pašizdziedināšanās gadījumiem. Ārsti šim faktam vienmēr atmet ar roku. Patiesībā, pat, ja mums būtu pieejams tikai viens šāds gadījums, tam būtu jāliek ārstiem aizdomāties par tā izcelsmi. Būtu jāuzvedina uz domas par to, ka, ja tas ir izdevies vienam cilvēkam, to var arī citi.
Kā jau bija gaidīts, akadēmiskā zinātne, šos Brūsa Liptona uzskatus uztvēra kā joku. Tomēr, viņš turpināja savus pētījumus, kuros turpināja pierādīt, ka bez jebkādām zālēm ir iespējams ietekmēt organisma ģenētisko sistēmu. Tāpat tas ir iespējams ar speciāli piemeklētu diētu.
Kā piemēru Liptons minēja kādu eksperimentu ar dzeltenajām pelēm, kurām bija iedzimts ģenētisks defekts, kas nolēma tās pārmērīgam liekajam svaram un saīsinātam dzīves ilgumam. Ar speciālas diētas palīdzību viņš panāca, ka turpmākie peļu pēcnācēji vairs nebija līdzīgi senčiem. Pelēm bija parasta krāsa, tās bija bez liekā svara un dzīvoja tik, pat ilgi cik veselie sugas pārstāvji.
Piekritīsiet, tas viss izklausās pēc galīgām muļķībām, tāpēc nebija grūti uzminēt, ka šis fakts izraisīs daudz negāciju no akadēmisko zinātnieku puses, pret Liptona idejām. Neskatoties ne uz ko viņš turpināja savus eksperimentus un pierādīja, ka tādus pašus panākumus var gūt ar spēcīga ekstrasensa palīdzību vai ar noteiktu fizisko vingrinājumu palīdzību. Jaunais zinātniskais virziens ieguva nosaukumu – epiģenētika.
Par galveno iemeslu spējai mainīt mūsu veselības stāvokli Liptons min tieši domu spēku, kurš ir nevis ārpus mums, bet gan mūsos pašos. Arī šeit nav nekā jauna. Jau sen ir zināms, ka diviem cilvēkiem var būt vienāda ģenētiskā predispozīcija, piemēram, uz vēzi. Vienam šī slimība izpaudīsies, bet otram ne. Kāpēc tā? Viss ir tikai tāpēc, ka abi šie cilvēki dzīvo dažādas dzīves. Viens ir piedzīvojis vairāk stresa nekā otrs. Cilvēkiem ir bijis atšķirīgs pašnovērtējums, tāpat arī dažāds domu gājiens. Šodien es varu apgalvot, ka mēs esam paši spējīgi valdīt pār mūsu bioloģisko dabu. Mēs varam ar savu domu un ticības palīdzību neatlaidīgi ietekmēt savus gēnus. Galvenā atšķirība starp cilvēku un pārējām būtnēm uz Zemes ir tā, ka mēs paši spējam sevi dziedināt no nāvējošām un ģenētiskām slimībām, mainīt savu ķermeni un pat atbrīvoties no pārmantotām slimībām.
Mums nebūt nav jābūt sava ģenētiskā koda upuriem. Noticiet tam, ka esat spējīgi izdziedināties. Noticiet, ka Jūs spējat notievēt par piecdesmit kilogramiem un Jūs notievēsiet. Pirmajā brīdī viss šķiet ļoti vienkārši…
Ja, viss būtu tik vienkārši, tad lielākā daļa cilvēku bez problēmām atrisinātu visas savas veselības problēmas. Pēc ģenētiķa teiktā, tas ir tāpēc, ka mēs izmantojam tikai apziņu psihiskās enerģijas vadīšanai, kas sastāda 5% no esošajiem 95%, kuri ietver sevī arī zemapziņu. Vienkāršiem vārdiem runājot, tikai neliela daļa patiesi tic, ka ir iespējama pašizdziedināšanās ar domu spēka palīdzību, līdz ar to spējot gūt redzamus uzlabojumus. Turpretī pārējie, lai arī ar apziņu tic, tomēr, zemapziņas līmenī noliedz pašizdziedināšanās iespējamību. Lai būtu vēl skaidrāk: tieši pati zemapziņa, kura kontrolē visus mūsu organisma procesus automātiski noliedz šādas izdziedināšanās iespējamību. Turklāt zemapziņa (atkal jau automātiskā režīmā) pārsvarā vadās pēc principa – iespējamība, ka ar mums notiks kas labs ir mazāka salīdzinājumā ar to, kas slikts varētu notikt un kā varētu risināties tālākā notikumu gaita pēc sliktākā scenārija iespējamības. Pēc Liptona domām, tieši uz šādas frekvences mūsu zemapziņa sāk noskaņoties jau agrā bērnībā no piedzimšanas līdz sešu gadu vecumam. Tas ir laiks, kad visnenozīmīgākie notikumi, apzināti vai neapzināti pieaugušo izteiktie vārdi, nosodījums, traumas, noformē zemapziņas pieredzi un galu galā cilvēka personību. Pie tam pati cilvēka psihe ir veidota tā, ka viss negatīvais, kas ar mums noticis tiek zemapziņā noglabāts daudz vieglāk, nekā atmiņas par visu pozitīvo. Kā rezultātā, zemapziņas pieredze lielākajai daļai cilvēku sastāda 70% ar negatīvajiem notikumiem un tikai 30% ar pozitīvajiem. Līdz ar to lai, tik tiešām panāktu pašizdziedināšanos ir jāizmaina šis procentuālais īpatsvars. Tikai tādā veidā ir iespējams salauzt zemapziņas uzlikto barjeru ceļā uz domu spēka iejaukšanos šūnu līmenī un ģenētiskā koda izmainīšanu.
Pēc Liptona teiktā, daudzu dziednieku darbs kā reiz arī ir saistīts ar šīs barjeras nojaukšanu. Tāpat, līdzvērtīgu efektu var panākt arī ar hipnozes palīdzību un citām metodēm. Turklāt daudzas no metodēm vēl tikai gaida savu atklāšanas brīdi vai vismaz plašāku atzīšanu.
Liptons turpina neatlaidīgi strādāt un veikt pētījumus ģenētikas jomā, Tāpat viņš aktīvi ir iesaistījies dažādu starptautisku ģenētiska novirziena forumu organizēšanā ar mērķi sasaistīt tradicionālo un netradicionālo medicīnu. Dažādos viņa organizētajos kongresos un semināros ārsti, psihologi, biofiziķi, un bioķīmiķi sēž kopā ar dažādiem dziedniekiem, eskstrasensiem un pat tiem, kuri sevi dēvē par magiem vai burvjiem. Pie tam pēdējie demonstrē savas spējas, savukārt zinātnieki meklē tam visam izskaidrojumu. Visam papildus tiek domāti jauni eksperimenti, kas spētu atklāt mūsu organisma paslēpto potenciālu.
Tieši šādā ezotērikas un mūsdienu medicīnas ārstēšanas metožu simbiozē tiek likts galvenais uzsvars uz paša pacienta spēju izdziedināties. Un, ja tā labpatīkas arī ar maģijas un zinātnes palīdzību, var tikt panākts ceļš uz tālāku medicīnas attīstību, uzsver Brūss Liptons. Tā ir taisnība vai nē, to rādīs tikai un vienīgi laiks.
