Divi draugi reiz gāja pa tuksnesi. Kādu laiku gājuši, tie
sastrīdējās un viens iesita otram pļauku. Iepļaukātajam sāpēja, bet, nesakot ne
vārda, viņš smiltīs uzrakstīja: “Šodien mans labākais draugs man iesita.”
Viņi turpināja ceļu, līdz nonāca oāzē. Tur abi nolēma izpeldēties. Tas, kurš bija saņēmis pļauku, pēkšņi sāka dubļos slīkt, bet draugs viņu izglāba. Atguvies, viņš akmenī iekala: “Šodien mans labākais draugs izglāba man dzīvību.”
Otrs jautāja: “Kad biju tev iesitis, tad tu rakstīji smiltīs, bet tagad iekal akmenī. Kāpēc?”
Draugs atbildēja: “Ja kāds tevi sāpina, tad raksti to
smiltīs, lai piedošanas vēji to izdzēš. Bet, ja kāds tev izdara ko labu, tad
tas jāiegravē akmenī, lai vējš to neaiznestu.”
Morāle: novērtē to, kas tev ir. Un arī novērtē tos, kuri tev
ir.