Svētdien, 5. augustā pl. 15.00 Saules kalendārā sākas Ugunslaiks. Tāpēc visi
tiek laipni aicināti uz Ugunsdienas svinībām Dubultos, Pasaku mājā
“Undīne”.
Līdzi jāņem medus un vaska sveces, zāļu tējas, kaņepju maizītes un
dziedātprieks.
Ugunslaika notikumi ir cilvēka dvēseles un
neredzamas, aiz zvaigznēm esošas pasaules sadarbības sākums. Bite šajā
brīnumstāstā ir dvēsele un medus – dvēselē paveiktais darbs.
Bite ir čakla,
taču visi darbi bišu saimē tiek paveikti ar vismazāko spēka, laika un materiāla
patēriņu.
“Viņš iznāca klajumā, kas atradās pašā meža vidū, un pašā klajuma
vidū auga liels ozols, un pašā ozola vidū kaut kas savādi dūca.” (A. A.
Milns)
Ozols ar bišu saimi pasaules centrā ir aprakstīts ne tikai Alana
Aleksandra Milna ezoteriskajā mācībā, bet gandrīz visu Eiropas tautu
pasakās.
Miljoniem gadu pirms cilvēka ierašanās uz Zemes, katra bite
pati taisīja sev ligzdu, meklēja barību, audzēja pēcnācējus. Mainoties klimatam,
bija iespējams izdzīvot tikai grupās. Un, jo lielākas pārmaiņas klimatā notika,
jo grupas kļuva lielākas un sadarbība – arvien ciešāka. Bitēm dzīve bez saimes
nav iespējama, tāpat kā nevar izdzīvot no koka atrāvusies lapa.
Katra bite
veic darbu, kas ir nepieciešams visai saimei. Liekas, katra bite dara savu darbu
patstāvīgi, bet tieši no šā individuālā darba veidojas saimes kā kopīga
organisma harmonija.
Špikojot idejas no bitēm un smeļoties iedvesmu no
vienotā pirmavota, arī mūsu senči visu savu garīgo un praktisko dzīvi organizēja
ap kopīgu centru – pilskalnu. Vairāki pilskalni savstarpējā sadarbībā veidoja
pilsnovadus. Vēl pavisam nesenos, mūsu ēras laikos Latvija bija ļoti skaista,
ekoloģiska un komūnistiska ozolu, bišu un pilsnovadu zeme.
Par
klasisku uzskatītā romantiskā lauku viensēta par klasiku kļuva, cilvēkiem
pamazām zaudējot brīvību un nonākot atkarībā no viduslaiku lielo “kampēju”
interesēs izveidotās likumdošanas, kam viensēta bija tikai tiem laikiem izdevīgs
peļņas avots.
Mūsdienās lauku darbus padara tehnika un droši vien tieši tāpēc
cilvēkiem ir ļoti iepaticies dzīvot mazos dzīvoklīšos daudzstāvu mājās
pilsētā.
Taču, kamēr vien pastāv pasaule, bites vāc medu, un cilvēki sapņo
par brīvību. Apkārt esošā pasaule ir mūsu patieso sapņu summa. Sadarbojoties ar
saviem tuvākajiem, mēs kļūstam labāki un mūsu sapņi – skaistāki.
19. gadsimta
latviešu zemnieki spēku, iedvesmu un sadarbības prasmi turpmāko gadu brīvības
cīņām ieguva, kopīgiem spēkiem būvējot sava novada biedrības namus – seno laiku
pilsnovadu tradīciju turpinātājus. 1887. gadā, atklājot Piebalgas novada
biedrības namu, rakstnieks Matīss Kaudzīte teica vārdus, kas nav zaudējuši savu
spēku un aktualitāti arī mūsdienās: “Pasaules varenās ēkas ceļ lieliem naudas un
lieliem darba spēkiem. Mūsu jauno biedrības namu ceļot, nav strādājuši nedz
lieli naudas spēki, nedz pavēle strādāt, bet mīlestība, vienprātība un
vienošanās. Šis nams ir liecība, ka latviešu tautā piemīt pašdarbības un
pašupurēšanās spēks.”
Pasaku māja ir viena no vietām, kas turpina seno
pilsnovadu tradīciju. Uz tikšanos svētdien, 5. augustā, trijos
pēcpusdienā!
Pasaku māja "Undīne", Jūrmala, Dubulti, Parka iela 1
www.undine.lv
