Galaktiskās padomes sēde

Natālija Koteļņikova

Galaktiskā sēde

Čenelings Rīgā

2012. g. februāris

Tas ir Sīriuss B. Mēs esam klātesoši Galaktikas vietējā reģiona Galaktiskās Gaismas Konfederācijas sēdē. Mēs tagad esam kļuvuši šīs sēdes jeb apspriedes, jeb svētku dalībnieki. Viss tas ir lielā svētku noskaņojumā un ļoti svinīgi.

Iespaids, ka es esmu atlidojusi uz man zināmu vietu, piezemējusies un iegājusi pustumšā sēžu zālē. Šeit nav skatuves, bet lielas telpas centrā augšā deg gaisma, tā visu zāli apgaismo. Zālē gaisma ir blāvāka, bet augšā ir liels spīdošs ekrāns, kurā tie, kas uzstājas, projicē savas domas kopā ar savu attēlu. Un tur rodas hologrāfisks attēls tam, ko cilvēks domā. Sākumā mēs redzam viņa seju...

Lūk, es redzu būtību, pilnīgi neatgādinošu cilvēku. Viņai ir liela galva, austiņas kā cūciņai, deguntiņš kā cūciņai, purniņš izstiepts uz priekšu un pilnīgi gaišs, balts, šauri pleci... Parādīts tikai torss.

Tā ir augsti godājama vieda būtība, un viņa uzstājas zāles priekšā. Viņa stāsta, ka viņas planēta ir augšupcēlusies, kā viņi veica augšupcelšanos, cauri kam viņi gāja, kādas viņiem bija grūtības. Tāpat iet atskaite par to, cik enerģijas no Galaktiskās Vienotības viņi ir paņēmuši, cik izmantojuši, lai pēc tam varētu atdot. Notiek rēķināšana, ko vajag izdarīt, lai atdotu šo galaktisko parādu. Šo parādu viņi paredz atgriezt caur palīdzību planētām, kurām ir vajadzība pēc tās. Tev palīdzēja, un tu palīdzi. Un tas ir pats labākais parādu atdošanas veids.

Apmēram desmits planētu, ar kurām viņi sāk strādāt kā palīgi... Zemes nav šeit, šajā reģionā, viņi strādā ar pašu planētām...

Kādus uzdevumus viņi risināja augšupcelšanās laikā? Viņiem bija sava problēma – ļoti vētraina gaismas augšana, kura apsteidza planētas iespējas. Apziņa ļoti ātri attīstījās, gaisma ļoti stipri nāca klāt, un nācās pieturēt šo augšanu ar mākslīgiem pasākumiem, tāpēc ka planēta burtiski sāka kvēlot un smakt no gaismas vētrainās augšanas. Izrādās, arī tādas grūtības mēdz būt...

Viņi izmantoja galaktiskos starus ugunīgo enerģiju, gaismas, fizisko un astrālo enerģiju, līdzsvarošanai, lai noharmonizētu izaugsmi pa visiem parametriem. Tieši astrālā izaugsme bija ļoti stipra. Fiziskā atpalika, un pārējie smalkie ķermeņi lēnāk auga nekā astrālie, bet astrālajā plānā pie viņiem bija milzīga izaugsme, apziņas sprādziens, kurš arī nebija vajadzīgs.

Es tagad jūtu, ka tā ir mācība mums – ka mēs tagad ļoti stipri tiecamies, pie mums ir spēcīgi panākumi. Taču, kad mēs nonāksim astrālajā savienībā, mums vajadzēs savaldīt savas tieksmes, tāpēc ka visam ir jābūt vienotībā, un mums vajag izkārtoties vienotībā un būt kā visiem.

Kaut gan šeit, uz Zemes, mēs, protams, neesam vienotībā. Šeit mums tikai ir nācies atzīt: “tu esi mans cits es”, bet tur mēs patiešām būsim vienkārši fiziskā vienotībā, un mēs varam disharmonēt ar savām enerģijām citu planētu vienotībā.

Kādas vēl grūtības pie viņiem bija, par kurām viņš ziņo? Viņiem nepietika līdzekļu augšupcelšanās skolu organizācijai, iedzīvotāju apmācīšanai. Atnāca galaktiskā palīdzība, un galaktiskie brīvprātīgie palīdzēja organizēt šīs skolas cilvēku izglītošanai. Taču atkal jau, atkārtoju, tas ir astrālais plāns.

Tagad mainās attēls, un atnāk būtne, līdzīga drakonam. Redzams, ļoti mīlēta būtne, tāpēc ka es dzirdu daudz aplausu un izsaucienu, un visi priecājas, it kā būtu atnākusi zvaigzne: mēs tevi zinām, mēs tevi mīlam, apmēram tā sagaida viņu. Viņš visus nomierina. Patiešām, tā ir ļoti vieda, izglītota, apskaidrota būtne, un es saprotu, ka tā patiešām ir visu cienīta būtība. Viņš dod rezumējumu visu runām, redzams, mēs esam uzstājošos pašā galā. Viņš saka, ka – jā, uz katras planētas ir bijušas savas grūtības. Kādam ir bijusi apsteidzoša izaugsme, bet kāds nav varējis aizvilt līdz gaismas un tumsas attiecības vajadzīgajam līmenim, konkrēti, es jūtu, ka tas ir uz mūsu pusi akmentiņš, tāpēc ka mēs uz planētas nekādi nevaram izšķirties izplatīt šīs gaismas un augšupcelšanās enerģijas plašumā, pēc iespējas augstāk un vairāk. Mēs nedaudz nenostrādājam. Es tur sēžu un labi saprotu, ka Zeme lēnāk, nekā vajag, attīstās, un mēs nedarām savas lietas tā, kā mēs esam ieplānojuši. Ļoti mēs baidāmies kļūt skolotāji, sēžam uz vietas, “sēžam uz sētas”, kā saka Krajons.

Kādas vēl nosauc grūtības? Galaktisko staru apgūšanas grūtības. Viņi ir atnākuši koncentrētā veidā uz visām planētām, kuras iet uz augšupcelšanos, un kaut kādas planētas ir bijušas tiešām negatavas galaktisko staru pieņemšanai, un tur ir notikušas... ne katastrofas, bet kaut kas neparedzēts, ārkārtēji apstākļi, atnākušās lielās gaismas rezultātā. Augšupcelšanās pagaidām ne uz visām planētām ir notikusi, mēs apmācāmies procesam, un tas mums palīdzēs izvairīties no tālākām nepatikšanām un kataklizmām uz citām planētām, kuras vēl tik tikko virzās uz augšupcelšanos.

Vēl viņš runā par to, ka, kad planētas sāk augt gaismā, tad viņas sāk vētraini reaģēt, viņām paceļas Kundalini, notiek kataklizmas planētas iekšienē – sprādzieni, zemestrīces un vulkāni, un ugunīgas virpuļvētras, kuras mēdz būt uz citām planētām – tas nodara zaudējumu pašai planētai, tāpēc ka viņa arī mēdz būt bieži vai nu negatava, vai arī pārāk vētraini reaģē uz šīm vibrācijām. Kā planētas milzīgs prieks, tā arī saslimšana neved ne pie kā laba. Viņš runā par to, ka uz pašreizējo brīdi tās planētas, kurām bija ieplānots šajos termiņos – veikt augšupcelšanos, jau ir izdarījušas lēcienu, praktiski tikai 3% no viņām ir aizkavējušās, nav pārgājušas. Viņš pasvītro, ka tas nav ass lēciens: jūs vakar bijāt vieni, bet šodien kļuvāt citi. Augšupcelšanās norit uz fiziskajām planētām lineārā veidā, maigi, tā, lai iedzīvotāji neciestu un, pats galvenais, lai augstākie slāņi spētu saharmonizēties ar zemākajiem fiziskajiem slāņiem. Tāpēc ka, ja iedzīvotāji būs nobiedēti, ja viņi būs bailēs, tad viņi nolaidīsies šausmu, kataklizmu zemajās vibrācijās, bet vajag, lai viņi mierīgi celtos augšup un izietu gaismā.

Viņš saka, ka, protams, ir tādi kā mēs, kas ved šos iedzīvotājus gaismā, kas sekmē gan ar savu apskaidrību, gan ar apmācību citus, taču tai pat laikā mūsu ir ļoti maz. Principā aiz mums visa planēta iet – kāds maziem solīšiem, kāds lieliem, tieši iet uz astrālu. Savienojumam ar astrālu nav jābūt katastrofiskam vai kaut kādam sensacionālam, tam jābūt tik nepamanāmam, tik maigam, lai iedzīvotāji nekristu panikā, ietu pa vibrācijām augšup, nevis kristu lejup.

Vēl grūtību uzskaitījums iet, runa par barošanos, izskanēja vārds maize... Iet runa par iedzīvotāju uztura izmaiņu, par pāreju no rupjiem produktiem, tādiem, kā gaļa, uz graudaugu produktiem, dārzeņiem-augļiem, augu barību un vēl kaut kādām lietām, es nezinu tās. Sakarā ar to, ka uzturs mainās, mainās arī lauksaimniecība, notiek liela iedzīvotāju migrācija tā dēļ, ka vajadzīgas jaunas rokas, un vispār notiek vētraina visu planētas iedzīvotāju migrācija. Tas maina absolūti planētu, viņas noskaņojumu, viņas vibrācijas, viņas vajadzības, viņas pasaules sapratni, apmācību, tas ir, viss vētraini mainās uz šīm planētām pa pēdām planētas augšupcelšanai vibrācijās un plāna izmaiņai pa pēdām tam.

Planēta veicina to, lai celtu cilvēku vibrācijas. Notiek visas vielas paplašināšanās uzreiz. Apziņa var atpalikt, bet vielas paplašināšanās un pāreja uz astrālo plānu notiek fiziski. Attālums starp atomiem un visa viela paplašinās, tajā skaitā arī blīvie priekšmeti, un cilvēku ķermeņi augšupceļas, tāpēc ka matērija pāriet citā statusā.

Jūsu uzdevums kā skolotājiem, kuri te sēž (tur arī skolotāji sapulcējušies) – pacelt cilvēka apziņu atbilstoši viņa vibrācijām, lai nebūtu disharmonijas, lai cilvēki sāktu izmantot savus spēkus un savu prasmi. Notiks saprāta izmaiņa, un vienkārši būs cita apziņa. Mēs saprotam, ka tas ne vienā dienā notiek, dabiski. Jūsu uzdevums ir pacelt apziņu vibrāciju līmenī lielākajai daļai iedzīvotāju.

Viņš beidz, un ir daudz prieka sakarā ar viņa uzstāšanos. Tas bija drakons, pie kam viņš ir melns, nevis balts...

Ir atnākusi kaut kāda būtība, ļoti līdzīga Venērai, tik viņa ir maiga, smalka, skaista... Skaistuma Dieviete... Tā nav Venēra, vienkārši līdzīga pēc enerģijām. Viņa nodod sveicienus no savas zvaigznes un saka, ka viņi tagad nav bijuši pakļauti augšupcelšanai. Šī zvaigzne veikusi augšupcelšanos agrāk, viņiem rit Zelta laikmets, un viņa grib padalīties ar to, kas pie viņiem tagad notiek, tam, lai mēs paklausītos, uz ko mēs ejam... Viņa paskaidro, ka viņiem ir galaktiskā apziņa. Es redzu, ka visa planēta ir nogludināta, viss kā viena būtne, un es izdaru secinājumu, ka viņi ir jau planetārajā vienotībā. Apziņa viņiem ir kopēja, vienotā saprāta slānī virs planētas, vienotā informācijas slānī. Katrs smeļ informāciju, viņam nevajag apmācīties institūtos, daudz gadu sēdēt solā, visa informācija ir atklāta, kāda tik eksistē šeit. Jebkurš var netraucēti izvilkt jebkuru informāciju, ja viņam to vajag.

Taču lieta tā, ka iedzīvotājiem vairs nav vajadzīga materiālā pasaule. Vēl tiek saglabātas kaut kādas ēteriskas pilis, tempļi, mājas. Taču iedzīvotāji jau ir smalkajos ķermeņos, un viņiem nav vajadzības pēc ķermeņu sildīšanas, viņu barošanas, viņi barojas no kosmiskā galaktiskā avota enerģijas. Viņi asimilē šīs enerģijas tieši no Augstākās Saules. Viņu ķermeņi ir nesagraujami, tāpat kā mentālais plāns. Viņa saka, ka tur ir vienkārši paradīze, jo mēs esam sasnieguši to, ka katra dvēsele jūtas laimīga būtne. Viņa ļoti priecājas, ka dzīvo uz šīs planētas...

Jautājums: Kā tad attīstās jūsu saprāts, kāpēc viņš neapstājās attīstībā?

Mēs periodiski lidojam prom no savas planētas uz pārējām planētām, tur strādājam kā skolotāji, zinātnieki, mēs vācam informāciju no planētām un sistēmām, sistematizējam. Mums zinātne vienalga ir, taču informācija glabājas ne uz papīra, ne datoros, bet mēs ienesam jauno šajā informācijas sistēmā apkārt planētai, it kā arhivējam failus, un tie kļūst pieejami jebkurai būtnei, un iedzīvotāji kļūst uz šo skolotāju – brīvprātīgo rēķina attīstītāki. Un, tā kā tās ir vienotas smadzenes, vienots apziņas centrs, tad katra būtne ienes ieguldījumu ar savām domām, savām meditācijām, savu darbu, saviem ceļojumiem, mākslu utt. kopējā plānā. Visi kļūst bagātāki uz tā rēķina. Šeit vairs nav faktiski koncertzāļu, koncertu, teātra iestudējumu, grāmatu, kino, bibliotēku, visa tā, kas fiziskajā plānā ir, tur viss tas ir iekšējā plānā.

Jautājums: Kāda jums ir karma?

Jūs, piemēram, nepiekrītat būt planētas kopējā plānā, jūs gribat iziet... Jā, jūs varat. Taču, ja jūs esat ārpus sabiedrības, tad ar jums neviens arī nekontaktējas, tas ir, jūs esat ārpus šī planētas informācijas plāna. Faktiski jūs kā izstumtais jūtaties, tā nav patīkama sajūta. Kaut gan liekas, ka es tāds viss “foršs”, kāpēc man šī savienība, kad es pats par sevi esmu labs. Viņš iziet no savienības, viņu palaiž no monādes padzīvot savā vaļā – uz citām planētām, teiksim, vai vispār ārpus sabiedrības. Lūk, tā tad arī ir karma, tāpēc ka viņš saņem to, ko viņš grib. Taču tur jau sajūtas, dabiski, ir citādas – pilna atbildība par sevi, maziņo vienpati, neaizsargāto...

Viņa vēl grib nodot informāciju enerģētiski – es jūtu tādas maigas vibrācijas, tādu gaismu, tādu maigumu, tādas lielas jūtas. Viņa nodod to bez vārdiem. Es uztveru enerģētiski, varbūt jūs caur mani pamēģināsiet izjust – kā dzīvo iedzīvotāji, kā viņi ir noskaņoti, cik tur daudz laimes, cik tur patīkami, ērti, labi dzīvot. Tas tad arī ir Zelta Laikmets, un viņa mums dod šīs sajūtas – kādēļ tas mums vajadzīgs, kurp mēs ejam, uz ko mēs tieksimies, kādu sabiedrību mēs būvējam. Visi pieklusuši, iesūcina šo enerģiju, visiem tā patīk, visi laimīgi, pateicas viņai. Viņa ir beigusi savu uzstāšanos.

Mēs aizejam no turienes, pateicamies visam, kas mums palīdzēja. Paldies.

Galaktiskās sēdes turpinājums

25.03.12

Es atgriezīšos Galaktikas vietējā reģiona Galaktiskās Gaismas Konfederācijas sēžu zālē un pacentīšos pārvest citu uzstājušos enerģijas. Atgriezīšos atpakaļ laikā. Man gribas izdzirdēt, kas šeit tika runāts par mūsu planētu...

Zemes Kurators (liels, pelēks... ar lielu galvu... zilonis!) uzstājās ar ziņojumu par Zemes pārkārtojumu gaitu. Kad viņš iznāca, zālē iestājās trauksmainas gaidas. Visa uzmanība saasinājās.

“Es sveicu visu Galaktisko Savienību. Es esmu no planētas Zeme (reģiona un Saules sistēmas nosaukums), kura jau ir augšupcēlusies astrālajā plānā, taču fiziskā daļa buksē pagaidām. Kādas augšupcelšanās grūtības mēs izjūtam, ar ko esam apmierināti un ko vēl plānojam un gribam palūgt?

Tagad strauji mainās Zemes valstu valdība, lai nokārtotu mieru uz planētas. To prasa iedzīvotāju vairums uz Zemes. Miers un solidaritāte – tas ir progresīvās cilvēces jaunais lozungs. Pakāpeniski aiziet no Zemes tie, kas valdīja te ilgus gadsimtus – no astrālās pasaules. Planēta arvien vairāk virzās uz valstu vienotību, tiek radītas ne tikai militāras koalīcijas, bet arī dažādu līmeņu darba kooperācijas un sabiedriskas apvienības.

Aštara komanda ir planētas aizbildnis vairākas desmitgades un jau ir guvusi zināmus panākumus ar augšupceltajiem apskaidrotajiem skolotājiem. Taču reizē ar šo domas Inženieru darbu mēs redzam iedarbību no daudzām grupām planētas tuvumā.

Ne visi, kas ir nolikti novērot un ietekmēt planētu, ir sasnieguši vienādus panākumus miera izvirzīšanā un cilvēku solidaritātes audzināšanas lietā. Milzīgu ieguldījumu planētas apziņas līmeņa bremzēšanas lietā ienes L (tiek nosaukta rase no citas zvaigznes, ne no Saules), kuri cenšas izdzīvot uz planētas resursu rēķina, nekorelējot zemiešu rases uzplaukumu ar saviem grupas mērķiem. Cilvēku apzināšanās un attīstības bremzēšana notiek uz pretošanās augšupcelšanai rēķina un arī cītīgi tiek N vadīta (tiek nosaukta rase), tam, lai saglabātu savas rases atliekas planētas tuvumā (tas ir astrālais plāns). Mēs aktīvi iebilstam pret tādām neprogresīvām darbībām un izsakām Galaktiskajai Padomei savu protestu un izvirzām rezumējumu.

Rezumējumā mēs pamatojam savu protestu un paziņojam galaktiskajai savienībai, ka planētai tiek sniegts ne tik daudz atbalsts, kā tas bija pateikts agrāk Y runā, bet notiek tieša planētas kolonizācija kā zaudējums iedzīvotāju attīstībai un planētas pārvēršanai augšupceļošos cilvēku rasē.

Mēs piekrītam tam, ka pati planēta jau ir augšupcēlusies astrālajā plānā, un viņai netraucēja nekādu citplanētiešu rasu nekādas darbības. Taču runa iet par fizisko plānu un rases N atliekām, kura krasi bremzē planētas attīstību ar ne zemes ieradumu un domāšanas veida uzspiešanu. Es ar to domāju iedzīvotāju alkoholisma un narkomānijas ieradumu nogulsnēšanos uz planētas kā iedzīvotāju izaugsmes palēnināšanas un cilvēku saprāta vibrāciju līmeņa nolaišanas paņēmienu.

Ne mazums zaudējumu planētai tiek nodarīts aktīvas pretdarbības uzplaukumam vai vienkārši rases apskaidrotās daļas normālai funkcionēšanai un iedzīvotāju pirmrindas daļas līderu progresīviem pasākumiem rezultātā. Viņu spēki tiek novērsti, lai pretotos šīm negatīvajām ietekmēm, kas nedod viņiem iespēju rīkoties saskaņā ar viņu potenciāliem.

Mums negribētos pazaudēt vairumu dvēseļu uz viņu pārbāzēšanas uz citām planētām rēķina. Jo planetārā rase var pāriet, un viņai ir jāpāriet pēc Saules Valdnieku Plāna, tā kā tagad veidojas visai labvēlīgas tendences cilvēku apziņas attīstībā.

Mēs ar labpatiku vērojam atsevišķu progresīvu grupu aktivitāti uz Zemes, kuras ir spējušas aiznest apskaidrotajai cilvēcei augšupcelšanās zināšanas un enerģijas. Taču mēs vēlreiz pasvītrojam, ka viņas atrodas piespiedu konfrontācijā ar valdošās hierarhijas virsotni, kura ir ieinteresēta rases progresa atpalikšanā un attīstības aizturēšanā iedzīvotāju apziņas apdullināšanas un tieša apmāna ceļā.

Mēs ienesam labojumu Reģiona X planētas Zeme atbalsta un vadīšanas plānošanā. Tā ir viena no planētām, uz kuras tiek kaldināts jauns saprāts, vēl neiegājis savā planetārajā spēkā, taču uz kuru tiek liktas lielas mūsu galaktiskās savienības cerības. Mēs nedrīkstam viņu pārāk mākslīgi nolaist, tāpēc ka rase nav iegājusi vēl savā pilnajā spēkā un ir tikai priekšvēstnesis tām pārmaiņām, kuras mēs plānojam tuvākajā laikmetā. Rase prasa atbalstu attīstībā un tiecas visiem spēkiem pie eksistences saprātīguma. Tas viņai pagaidām ne gluži izdodas, tāpēc ka visi planētas rases audzināšanas līdzekļi ir izkliedēti un atrodas valdošās koalīcijas, par kuru es jau minēju, rokās.

Mēs lūdzam visa veida palīdzību galaktiskajai sabiedrībai progresīvu uzskatu par rases attīstības tendencēm attīstības lietā. Tie nevar būt vergi nekādā gadījumā. Cilvēce, kaut arī ir eksperimentāla rase, var tikt saglabāta tālākai attīstībai un kļūšanai par jaunu spožu Pasaules Galaktiskā Saprāta izpausmi pie tālākas pienācīgas audzināšanas atkalapvienošanās ar pasaules progresīvajam tendencēm garā.

Mēs saprotam, ka rase ir pāraugusi savu bērnību un atrodas pieaugšanas stadijā. Un lūdzam mums palīdzēt viņas saprāta nostiprināšanā ar visiem pieejamiem līdzekļiem, izvedot viņu pakāpeniski no verdzības stāvokļa, kurā viņu nolaiž planētas Valdnieki. Mēs lūdzam aktīvu atbalstu visiem progresīvajiem planētas spēkiem ne tik daudz audzināšanā un ieskaidrošanā, cik atbrīvošanā no šīs audzināšanas ierobežošanas progresīvā virzienā.

Vēl man gribas piebilst par mūsu iedarbības uz planētas iedzīvotājiem paņēmieniem. Mēs cenšamies nepalaist garām nevienu Galaktikas komplekso iedarbību, un visiem spēkiem atjaunojam planētas enerģētiskos potenciālus. Viņa jau ir izveseļojusies par (...)%, un mums vēl atliek papildināt nedaudz, lai veiktu kvantu lēcienu planetārā mērogā fiziskajā daļā. Lielu palīdzību sniedz gaišā (apskaidrotā) planētas daļa. Viņa pieņem vertikālo staru iedarbību uz planētu un transformē to caur saviem ķermeņiem atkalapvienošanai horizontālajā līmenī planētas apziņas vienotības horizontālo līmeņu radīšanai. Tagad ir novērojami pieci horizontālā savienojuma ar Apziņas Režģi līmeņi. Mēs plānojam novest tos līdz 7, tā kā ir vēl resursi mūsu iespējās. Tad mēs spēsim pieslēgt planetārajai vienotībai vēl vairākus miljardus cilvēku, un mūsu uzdevums būs ļoti atvieglots.

Mēs paziņojam planetārajai vienotībai, ka drīz mēs spēsim ziņot par Vienotības Režģa jaunu slāņu radīšanu visatpalikušākai iedzīvotāju daļai, lai sāktu viņus apskaidrot un pievilkt viņu apziņu līdz noteiktam humanitārajam līmenim. Tas ir pats grūtākais darba posms, un mēs visiem spēkiem cenšamies veikt to pēc iespējas ātrāk, tāpēc ka tad mēs spēsim pretoties negatīvajai ietekmei uz planētas saprāta stāvokli.

Es beidzu savu uzstāšanos ar pārliecību, ka galaktikas pasaules savienība atbalstīs mūsu pūliņus un izdalīs mums citu planētu brīvprātīgas palīdzības papildus kvotas.

Es pateicos jums par sapratni, un esmu ļoti glaimots par tām pūlēm un jūsu uzmanību, kuras jūs izrādījāt man šodien.”

Runa tika sagaidīta ar piekrišanu, un uzreiz “iznāca” nākošais runātājs.

Viņa runa bija pavisam nepazīstama, viņš pacentās izklāstīt visu pašā vienkāršākajā un pieejamākajā veidā, lai būtu klausītāju vairuma saprasts. Viņš izskatījās kā Liela Gaisma, un viņa vaibstos nebija pat mājiena par humanoīda formu. Tas bija vienkārši gaismas sabiezējums.

“Es esmu Galaktikas Valdnieks – teica Viņš. Es sveicu visus manus cienītājus (ne tajā nozīmē cienītājus, kā mēs saprotam šo vārdu uz Zemes) un lūdzu iespēju uzstāties tagad, uzreiz pēc S (Zemes pārstāvja).

Jūs esat guvuši zināmus panākumus savu rasu un nāciju uzplaukuma lietā. Taču es nevaru teikt, ka Reģions X atbilst Galaktikas uzplaukuma līmenim. Tas ir visai nevienkāršs Reģions, viņš sagādā mums ne mazums klapatu, taču, tai pat laikā, ir dzimšanas vieta jaunai cilvēku rasei, kura ir, var teikt, mūsu Reģiona lepnums (teikts, nenoniecinot citas rases!). Mēs saistām ar viņiem visas Galaktikas Piena Ceļš nākotni. Mūsu Galaktika izjūt vajadzību pēc progresīvām rasēm, radītām ar lielu saprāta attīstības potenciālu, tādām kā Zemes planētieši. Mēs sniedzam visa veida atbalstu tādas vērtības/ranga planētām, taču lieta ir tā, ka planetārās vienotības noteikumi nevar tikt nosaukti pēc definīcijas. Kamēr rase nepavirzīsies uz mijiedarbības nepieciešamības un citam cita atbalsta vispārēju sapratni, viņa neaugšupcelsies planetārajā vienotībā. Tā ir planēta, kuru mēs novērojam. Un mēs redzam, ka planetārais saprāts pagaidām neizrāda vajadzīgo pretdarbību planētas attīstības negatīvajām tendencēm.

Bet Kuratori neiedarbojas uz planētas izvēli ne tāpēc, ka nevar, bet nedrīkst. Citādi mākslīga iedarbība izsauks tālākajā sašķiebumu apziņā uz planetārās lepnības un rases pašas sasniegumu pārvērtēšanas pusi. Tā jau ir gadījies, mēs zinām, kur, un (tās) rases atliekas vēl arvien klīst starp planētām, mēģinot saglābāt savas nacionālās planetārās iezīmes.

Tas notika ne tāpēc, ka mēs neatbalstījām, bet tāpēc, ka rasu attīstības tendences var tikt viņu pašu izvēlētas un tajā tad arī ir planētas brīvas noteikšanās novitāte un prieks. Ja daudz cietusi planēta nonāks pie vispārēja lēmuma iet uz gaismu un saprātīgumu, tad šai rasei ir nākotne. Ja nē – tad tas, jau atkal, ir savas noteikšanās sekas. Katrai izvēlei ir alternatīva, un daudzi tās planētas, kura vairs neeksistē kā pasaule, iedzīvotāji ir pārgājuši uz dzīvi citās vietās vai augšupcēlušies. Mēs nezaudējam dvēseles, mēs zaudējam pasaules, un tā ir Dzīve.

Tagad runa ies par Reģiona X Zemi. Mēs zinām par jūsu grūtībām, taču gribam, lai jūs iemācītos tikt galā ar tām paši. Mēs sniedzam visa veida palīdzību jūsu pasākumiem, taču mēs ar uzmanību vērojam, kurp jūs izvedīs jūsu attīstības tendence. Tāda varianta nav bijis pagaidām pie mums Galaktikā. Un mēs vienkārši skatāmies, kā jūs spēsiet pārvarēt jūsu šķēršļus. Šķēršļi tad arī izkaldina planētiešu saprātu un spēkus. Jūs augat jūsu grūtībās. Ja rase tiks kolonizēta, tātad viņai nepietiek pagaidām saprāta un spēku, lai atbrīvotos no tirānijas. Tirānija ir vietējais ražojums. Nav mūsu plānos organizēt koloniālu pasauli uz planētas.

Taču jums kā rasei ir jāizvēršas uz āru (ar nozīmi, jāpāriet uz jaunu apzināšanās līmeni) un jārada tāds sava saprāta spēks, kurš aizmēzīs visus uzurpatorus un viņu palīgus. Citādi tādai rasei nav iespējas tālākajā pretoties negatīvismam, viņa neiemācīsies domāt un darboties patstāvīgi. Bet vēl vienu apgādājamo mums nevajag, tas nav Galaktikas interesēs, paši saprotat.

Un tā, man gribas vēlreiz pasvītrot, ka mēs ar uzmanību attiecamies pret visām pasaulēm, tajā skaitā arī negatīvajām, lai saprastu, kā mēs attīstāmies un kas notiek vienotības planetārā saprāta formēšanās stadijā, lai iemācītos radīt un apzināties Planetārā Logosa saprāta apvalka izvērsuma grūtības un paņēmienus.

Es vēl neatvados, iznākšu vēlreiz beigās (aplausi).

Domāju, jums ir kļuvis skaidrāks, kas notiek apkārt planētai. Viedokļi sakarā ar Zemes attīstību ir neviennozīmīgi. Visa vai lielākā mūsu likteņa daļa ir mūsu rokās. Mēs radām to, ko radām. Mēs domājam to, uz ko esam spējīgi. Mēs attīstāmies tā, kā varam. Mēs dzemdinām planētas jaunu likteni katru dienu ar savu darbu un savu pārliecību.

Novērotāju pasaule seko tam, kā bērni spēlējas smiltiņās un strīdas, un grib, lai bērni paši sadalītu savas lupatiņas un rotaļlietas. Jeb savienotu un radītu kopēju spēli?

No grāmatas “Sanats Kumara: Sarunas par jauno ezotērisku” http://shop.sanatkumara.ru/store/books/talking-about-new-esoteric-detail.html

Tulkots un publicēts ar autores laipnu atļauju.

 Tulkoja Jānis Oppe