pirmdiena, 2012. gada 13. augusts

Dēmonu jēga pasaules uzbūvē


Ko mēs uztveram kā „svešu”? Līdz šim piemērojām šim jēdzienam citu nāciju, citu planētu, citu dimensiju. Taču jēdziens „svešs” ir daudz plašāks. Enerģija, ko izjūtam kā „svešu” sev, tiek deklarēta nevis pēc tā „ko tā sevī satura” , bet pēc tā „ko tā sevī nesatura. Cilvēks nesaredz tajā neko no tā, ko pazīst sevī un tamdēļ viņam šī enerģija šķiet „sveša”, nav daļa no viņa paša ego. Tam, ka šai enerģijai ir sava vēsture, izejas avots, nešķiet svarīgi, tiek ņemts vērā tikai tas, ka tā nešķiet piederīga tam, ko uzskatāt par sevi, savu pasauli. Tā ir sveša cilvēka ego apziņas teritorijai, tādēļ tiek uztverta kā nepiederīga, tāda, kam te nav jāatrodas. Cilvēks sāk baidīties, to cenšas izdzīt, bloķēt, noķert.
 
 
Gaisma un Tumsa.
Intensīvas transformācijas laikā novecojušās terminoloģijas vietā svarīgi sākt izmantot Vienotībasvalodu. Īpaši tas attiecas uz terminiem „Gaisma” un „Tumsa”. Pagātnē „Tumsa” asociējās ar „Ļaunumu”, „Gaisma” ar „Labumu”. Šie akcenti vairs nestrādā Vienotībā.
 
Kas ir „Tumsa” Vienotībā? Tā apzīmē :
Apziņai neredzamo realitāti.
Materiālās pasaules sievišķo aspektu ( Iņ/Jaņ tumšā puse ir sievišķā), (runa iet par enerģijām, ne dzimumu pazīmēm).
Aizmirstībā grimušie objekti, subjekti, kas glabājas zemapziņā, bezapziņā.
 
„Gaisma” Matērijā Vienotības izpratnē ir:
Apziņai redzamais, jūtamais.
Materiālās pasaules vīrišķais aspekts (gaišā Iņ/Jaņ puse)
Zināšanas un atmiņa, kas glabājas apzinātajā prātā, piederīgas fiziskajam ķermenim un sava ego koncepcijai, ko prāts izstrādājis.

Ļaunuma koncepcija ir daļa no tā, ko apvienošanās procesā sauc par Ēnu Darbu. Būtībā pats vārds Ļaunums ( EVIL=LIVE) ir spogulis. Tieši tā arī „ļaunums” ietekmē saskaroties ar to fiziskajā pasaulē. Tas nostājas pretī un attura no ideju realizēšanas. Un tas notiek tikai tāpēc, ka cilvēks atsakās pieņemt to, ka arī Tas pieder viņam. Ēna nonāk uz sienas vai citas cietas virsmas tikai tad, ja kāds aizsedz Gaismu, kas staro uz šo virsmu. Tādejādi visi cilvēka fiziskās realitātes „Tumsas Spēki” ir viņu pašu aspekti. Tos atdalot no sevis cilvēki paši bloķē Gaismas plūsmu
 
Dēmoni – Garīgie Audzinātāji.
Daudzi kļūdās mēģinot cīnīties ar „svešām enerģijām”, it kā tās nāktu no ārpuses un nebūtu pašu ilūzijas sastāvdaļa. Ja cilvēks šo enerģiju apzinājies līdz tādai pakāpei, ka pievilcis savai dzīvei un spiests ar to strādāt, tā jau ir iznesta Gaismā - apzināta, izgaismota.
Daudzi baidās no pievilktajām enerģijām, kas saucas Dēmoni. Vārds „dēmons” ir radies no sena vārda „daimon” = skolotājs, audzinātājs. Dēmoniem patiesi ir spējas audzināt cilvēku ar piespiedu un visai neaizmirstamām metodēm. Dēmoni no Garīgajiem Skolotājiem atšķiras ar to, ka viņi ienes cilvēka dzīvē spoguli ar viņa paša ēnu aspektiem, tās cilvēka daļas, kuras viņš nevēlas pieņemt un ar kurām nevēlas sastapties.
Garīgie Skolotāji ienāk no malas, lai mācītu, bet dēmoni parasti ienāk dzīves jomās, kurās ir smagi izpratnes robi, Gara Mācību parādi, jomās, kurās cilvēks atteicies mācīties, praktizēt.
 
 
Lai panāktu no providences vēlamo, cilvēkam jāzina, kas viņš ir, kurp virzās. Uzmanība ir tas, ar ko jāsamaksā par vēlamo.
Ja cilvēks vēlas ko no Providences neveltot tai Uzmanību, viņš pievelk dēmonu, kura uzdevums ir sargāt šo universa zonu. (pievērst uzmanību = pay attention burtiski nozīmē „samaksāt ar Uzmanību”)
Godīgi sakot apvienotas būtnes dzīvē dēmons nesagādā lielākas problēmas par tām, ko sagādā kāda ķermeņa viena kāja otrai kājai. Katrai no tām savi uzdevumi un katra tura uz sevis visu ķermeņa svaru tam ejot. Karalis neliks drakonam sargāt tukšu alu. Katru reizi, kad savā dzīvē sastopaties ar dēmoniskām enerģijām, jūs esat uz robežas pie fantastiska izrāviena.
 
Ierastākais dēmonu ierocis pret Neuzmanību un fragmentāru domāšanu ir Bailes un ķibeles. Tie soda, moca, novērš uzmanību un daudzveidīgi vajā cilvēku, kurš atsakās nodarboties ar savas dzīves pamatjautājumiem, pieņemt to, kas viņš ir patiesībā. Tāpat, ja cilvēks nolemj pārdot savu dvēseli par nevērtīgām, zemām trīsdimensiju priekšrocībām. Cilvēks tiks dēmona mocīts tik ilgi, kamēr izpratīs cik muļķīgs bijis viņa redzes viedoklis. Tomēr dažos gadījumos (saskaņā ar Dvēseles Kontraktu) dēmons var atļaut cilvēkam kādu laiku iegūt kārotās priekšrocības, lai izmantotu viņu kā ieroci, ar ko sist citus, lai tos atmodinātu vai izņemtu no spēles pavisam. Tad kādā momentā cilvēks kļūst Apvienojies un atmostas.
 
Ir trīs pamatveidi, kā fiziskā plāna būtne pievelk dēmoniskās enerģijas.
Pirmām kārtām to uzdevums ir cilvēkam parādīt, ka Vienotībā, neduālā pasaulē ne visam jābūt patīkamam priekš cilvēka ego. Kopā ar ienākšanu Gaismā, cilvēks ienāk arī tumsā, lai noformētu saikni ar pirmatnējo Ego un instinktu Ego. Fiziskajai dzīvei ir gan savas maigās, gan cietās puses, cilvēks ir visu spektrs un tas jāapzinās, lai attīstītos.

Otrām kārtām dēmoni ir Sargi. Ja cilvēks mēģina ienākt Tumsas teritorijā priekšlaicīgi, viņam tuvojas būtnes, kuru uzdevums ir pārbaudīt viņu, cik gatavs iekļauties Vienotībā ir cilvēks. Bailes, uztraukumi, nemiers bieži uzbrūk tiem, kuri gatavojas fiziskajai un garīgajai transmutācijai.

Treškārt dēmoni bieži palīdz tiem, kas šajā matērijas aprobežotības laukā piesauc savu dievišķību. Kad cilvēkam pienāk laiks mosties, viņa paša dēmoni precīzi zina, kas jāsaka un jādara priekš tam, lai šī atmošanās notiktu.

Izpirkšana.
Viss ap jums ir jūsu pašu aspekti, lai cik tie baisi vai dīvaini neizskatītos.
Dažas no šīm enerģijām ir haotiskākas, jo zaudējušas saikni ar savu Radošo Avotu – pašu cilvēku. Mirklī, kad sāksiet apzināti apgūt „svešās” enerģijas, tās pārstās būt svešas.
Fiziskajā telpā psihiskie traucējumi ir kā karavīri, kas cenšas nokļūt mājās, vai kā mežonīgi zirgi, kas cenšas parādīt, cik patiesībā cilvēks pilns varena spēka.
Tumšie gari bieži stāda cilvēkam priekšā viņa paša atstumtās emocijas un kaislības. Ja cilvēks skatoties enerģētiskajā turbolencē ap sevi saka: tas ir jābeidz”, viņš pārrauj izpratnes iespēju, kas cenšas ieņemt vietu cilvēka telpā. Ja cilvēks saka”ar kuru no saviem aspektiem esmu tagad sastapies?” tad viņš beidzot pamanīs sejas, kas piekļāvušās dvēseles logam no otras puses. Viņš glābj pats savus bāreņus tos pieņemot.

Neko nav iespējams mainīt, to neatzīstot un nepārvaldot. Izdarot to, cilvēks iezemē enerģiju un sāk klusināt savas dzīves vētras. Ja atsakās iezemēt savas tumšās enerģijas, tās var iemiesoties tuviniekos, mājās, draugos. Tas notiek tādēļ, ka tuvinieki vēlas jūsu izaugsmi Vienotībā un dvēseļu kontraktā uzņēmušies to visu, gadījumam, ja pats netiek galā. Ātra atveseļošanās iespējama tad, ja cilvēks gatavs pieņemt atpakaļ sevis daļu, ko reiz izstūmis un aizmirsis.
 
Tas, kurš to vēl nav izpratis, uz laiku atteiksies pieņemt. Tas ir pareizi: jo visām enerģijām jāmeklē tās vibrāciju svārstības uz kurā visprecīzāk noskaņotas. Vienotība būs vienmēr tad un tur, kur cilvēks kļūs gatavs to sevī pieņemt. Atdalīšanās, dualitāte visā savā daudzveidībā ir priekš tiem, kuriem tā jāizbrien.
Spēks, kas reiz staigāja pa ūdens virsu un savaldīja vētras, tagad, šajā apvienošanās laikā plūst caur cilvēkiem, cilvēki top par dieviem. Viss, ko cilvēks redz vai jūt savā realitātē sakņojas viņā pašā - radītājā. Neeksistē „svešie”, kas rada cilvēkam problēmas un nav nekāda veida tikt no tiem vaļā, izmest tos. Vienotībā nav nekādas ārienes, kurp izmest - viss ir Iekšā. Ja atbildes uz jūsu iekšējām vētrām neatnāk uzreiz, tad mierīgi stāviet vētrā, izjūtot tās spēku - šis spēks ir cilvēks pats. Mācieties ar to strādāt, pārvaldīt to sevī. Izmantojiet metaforisku domāšanu, lai izprastu viņu un izmantotu jebkurā veidā, kurš šķiet derīgs šajā procesā.
 
http://www.draugiem.lv/group/16115802/?f_tid=4243864