..pirmoreiz..
..Pirms došanās projām, es šovakar veltīšu laiku tiem
daudzajiem krikumiem,kurus nekad nav bijis laika sakārtot. Un sapratīšu, ka
šajos niekos ir kaut kas no manas dzīves..
***
.. Un mani atklājumi vispierastākajām lietām,
piemēram, apaviem, kas no valkāšanas mazliet izstiepušies, ļaus atgūt reiz
zaudēto noslēpumu. Soļojot pretim nākotnei, šis noslēpums palīdzēs izprast
zīmes, kuras, reiz paklūpot, esmu atstājis pagātnē.
Lai viss, ko skārusi mana roka, skatījušas manas acis
un baudījusi mute, paliek tāds pats un tomēr - ir atšķirīgs! Tādējādi visas šis
lietas vairs nebūs "klusā daba" un palīdzēs izskaidrot, kāpēc ir tik ilgi
bijušas kopā ar mani. Atkal tikšanās brīnumu pavadīs emocijas, kuras jau sen ir
noplicinājusi ikdienas rutīna.
Nogaršošu tēju, ko nekad neesmu dzēris, jo man teica,
ka tēja esot kaitīga.
Izstaigāšu ceļu, pa kuru nekad neesmu gājis, jo man
teica, ka tur neesot nekā interesanta.
Noskaidrošu, vai ir vērts atgriezties.
Ja rīt spīdēs saule, gribu to skatīt kā
pirmoreiz.
Ja laiks būs apmācies, gribu skatīt kā pirmoreiz,
kurp aizceļo mākoņi.
Vienmēr esmu uzskatījis, ka tādiem niekiem man nav
laika, vai gluži vienkārši nepievērsu kam tādam uzmanību.
Bet rīt - rīt es noteikti pavērošu mākoņu ceļu vai
saules starus, vai ēnas, ko tie rada ..
***
.. Taču rīt es aizmirsīšu visu, kas man mācīts par
zvaigznēm, un tās no jauna pārtaps par eņģeļiem vai zīdaiņiem, vai jebko citu,
kam tajā brīdī man labpatiksies ticēt...
***
Laiks un dzīve man ir dāvājuši neskaitāmus loģiskus
izskaidrojumus it visam, taču dvēseli uztur noslēpums. ..
***
.. Pirmoreiz pasmaidīšu, nejuzdamies vainīgs, jo
prieks nav uzskatāms par grēku.
Pirmoreiz izvairīšos no visa, kas sagādā ciešanas, jo
sāpes nav uzskatāmas par tikumu.
Nesūdzēšos par dzīvi un neteikšu, ka neko nav
iespējams mainīt un, ka viss ir tāds, kāds tas ir. Jo es dzīvošu, it kā tā būtu
mana pirmā diena, un atklāšu milzum daudz jauna, par ko man agrāk nebija ne
jausmas . ..
***
.. Man pietiks drosmes, lai atvērtu svētnīcas durvis,
kas ved uz manu dvēseli. ..
***
..Šādi katra nodzīvotā stunda man būs kā pārsteigums.
Tas būs mans Es, ko nav radījis ne tēvs, ne māte, ne skola, bet visa līdz šim
nodzīvotā dzīve, ko piepeši esmu aizmirsis, lai tikpat piepeši atklātu no
jauna.
Kaut arī šī būtu pēdējā diena uz Zemes, es to
pavadīšu ar pilnu atdevi, es to nodzīvošu kā mazs bērns, it kā es visu darītu
pirmoreiz.
No Paolu Koelju grāmatas "Akras
Manuskripts"
