Natālija Koteļņikova
Akašas Hronikas dvēseles līmenī
Akašas Hronikas dvēseles līmenī
27.04.13. 
Dārgais Tēvs, es klausos 
Tevi. 
Akašas Hronikas eksistē katrā plānā. Fiziskā plāna 
cilvēkiem viņas ir astrālajā plūsmā, astrālajiem cilvēkiem viņas ir dvēseles 
plānā, bet tālāk nav individuālu iemiesojumu. Dvēsele sāk uzkāpšanu un zaudē 
hronālismu, tas ir, laiks apstājas uz visiem laikiem. 
Klau, izmantosim Hronikas vienu plānu augstāk, nekā 
tu vienmēr izej, pacelies un svētajā sirds telpā ieej tieši šeit, dvēseles 
plānā. 
Šeit negaidīti skatam pavērās visa 
planēta ar visiem cilvēkiem. 
Jā, manu meitiņ, tā arī ir. Nākošais plāns – tā ir 
visa planēta, taču vēl arvien saglabājas arī cilvēka loma uz tās. Paskatāmies uz 
Zemi no šejienes. 
Šeit ir planētu ķēde, aizejoša tālumā, 
tas ir, man blakus planēta ir liela, bet tālāk pa ķēdi – mazākas un mazākas. 
Viņas ko, patiešām ir maza izmēra jeb tas ir skats uz attālinošos perspektīvu? 
Es pagaidām neredzu nākotnes astrālo formu... it 
kā ķēde būtu pārtrūkusi pie mums... 
Tu taču esi uz astrālās 
Zemes, bet iepriekšējā lodīte – fiziskā. Salīdzini divus planētas veidus no 
šejienes, no dvēseles augstuma. 
Planētas fiziskais 
aspekts 
Planētas astrālais aspekts 
Tumšāka par astrālo planētu, blīvāka un 
pelēkāka 
Apkārt planētai it kā mākoņi mirdz, iekšienē, aiz 
mākoņiem, planēta ir maiga un laimīga 
Mazāka par astrālo pēc apjoma 
Pusotras, divas reizes lielāka par fizisko 
Enerģija vienkāršāka, trūcīga, darbīgāka, 
bargāka 
Enerģija maigāka, smaržīgāka un saldāka, tas ir, 
daudz pievilcīgāka 
No planētas nāk spriedze, saspiešanās, skarbums – 
paspēt! 
Planēta ir vieglāka un siltāka, brīvība, cilvēcība, 
daudz gaismas un prieka 
Vibrāciju apakšējā oktāva 
Vibrācijas ir augstākas par oktāvu 
Laiks šeit un tagad 
Es nezinu, kas ir laiks 
Ir mērķi un kustība uz tiem, enerģijas ir savērptas 
ciešā spirālē, atsperē. Cīņas un darba spriedze 
Laiskums un atslābinātība, ja nav mērķa, tad nav arī 
kurp tiekties. Atpūta zemākos astrāla slāņos; nirvāna un miers, iziešana no 
astrāla augšējos slāņos 
Attīstības, evolūcijas, revolūcijas lozungi, planētas 
kari un cīņa par varu un naudu 
Sirds atvēršana un mīlestība, nemierīgās dvēseles 
nomierināšanās, sevis kā dvēseles un planētārās dvēseļu vienotības sevis 
iekšienē atpazīšana 
Dvēselei ir sarežģīti dzīvot uz planētas, tā kā 
dvēsele ne vienmēr var apzināti sazināties ar cilvēku 
Dvēsele iegūst atvēršanos un apmierinājumu, uzplaukst 
un nomierinās 
Planētas daba ir barga, cilvēks ir strīdā ar dabu un 
izdzīvo, nodarot kaitējumu visam dzīvajam, tai skaitā arī sev 
Planētas daba vairāk atbilst cilvēka dabai. Cilvēks 
ir iemācīts klausīties planētu un veicināt viņas attīstību kā vienota 
cilvēce 
Un tā, no vienas puses uz fiziskās 
planētas dvēsele neatrod apmierinājumu un cieš, meklē, strādā un virzās uz 
priekšu, dzīvo pilnīgi, taču maz apzināti cilvēku vairumam. 
Astrālā dzīve dod mums atpūtu, 
atjaunošanos, lielāku saikni ar dvēseli, un dvēseles vispārībā savā vairumā ne 
pārāk grib iet fiziskajā ķermenī. Pirms inkarnācijas dvēselē ir pilnīga 
skolnieka sajūta: brīvdienas beidzas, atkal vajag iet mācīties. Tev pat īpaši 
nejautā, esi atpūtusies – un atkal uz darbu un mācībām. Dvēseles pamatā ir 
lojālas, paklausīgas, vadāmas, astrālā dzīve ir sakārtota un vairāk pakļauta 
dvēseles attīstībai: ir beigusies patīkamā atpūta, un darbdiena sākas ar 
dzimšanu ķermenī uz fiziskās planētas. 
“Jaunāko klašu” skolnieki sastrādā 
rakstura iezīmes, strādā ar savām problēmām, kuras atklājušās citās dzīvēs, 
slīpē raksturu un atklāj savas stiprās puses, noslieces un priekšrocības, 
talantus. 
Izglītotas dvēseles ir vērstas uz 
kalpošanu un atdevi. Tādu dvēseļu mērķis bieži ir: attīrīt no tā, ko reiz 
“sasmērējušas”, tas ir, sakopt aiz sevis un citiem, veikt ģenerālo tīrīšanu uz 
skolas beigšanas sliekšņa. Kā arī iemācīties mīlēt planētu un cilvēkus, mīlēt 
sevi un citus sevī. 
Kā attīstās cilvēks no pozitīvās sistēmas? 
Redzu savu dzīvju virkni: rakstnieki, 
garīdznieki, mūki, alķīmiķi, filozofi, klejotāji, priesteri. Ir arī pavisam 
vienkāršas dzīves, ir arī korsārs, tirgonis, konkubīne... 
Bet ko dara uz planētas negatīvās sistēmas locekļi? 
Man rāda: 
Tumšais mags, karavīrs, krustnesis, 
garīdznieks, slepena ordeņa loceklis, muižnieks, galma intrigants, sazvērnieks, 
ārsts, strādnieks, augļotājs, sapņotājs, riska cilvēks, dārgumu mednieks, triku 
meistars... 
Pozitīvā 
sistēma: sirds atvērta, 
paļāvīga, pat naiva, prieks un tiekšanās pēc mīlestības. Iekšējs miers un 
pārliecība, dzīves grūtību pārvarēšana un veiksmju un neveiksmju virkne. Laimes 
kā mīlestības un prieka sapratne. 
Negatīvā 
sistēma: pastāvīga 
neapmierinātība, nav miera un pārliecības, dzīšanās pēc laimes, kuru saprot kā 
labklājību un baudu, panākumus sabiedrībā un bagātību. Cīņa par izdzīvošanu, 
izgrūstīšana ar elkoņiem kā ceļš uz laimi. Laimes pastāvīga neesamība dvēselē. 
Laime ir kaut kur blakus... 
Tēvs, kāpēc laime nav pastāvīgs 
lielums? 
Tāpēc ka vairumā cilvēku ķermeņu sēž vienas un otras 
puses gēni. Ķermeņi tiek radīti uz visa uz šodienu esošā ģenētiskā materiāla 
pamata, un ķermeņos ieiet, nevis ievērojot savas Debesu Ģimenes ģenētisko 
neaizskaramību, bet gan saskaņā ar inkarnācijas zemes uzdevuma 
uzstādījumu. 
Kāpēc daži ieiet “nolādētas” dzimtas 
ķermeņos? 
Uz šodienu šis uzdevums ir viens no pašiem 
vienkāršākajiem – noņemt lāstu. Uz planētas ir tik daudz magu un burvju, ka šis 
uzdevums – lāsta noņemšana, neaptur nevienu no ķermeņos lejup-noejošajiem. Tas 
ir atrisināms, bet tādā cilvēku dzimtā jūs sastrādājat to, ko neesat 
sastrādājuši citās inkarnācijās, bet, iespējams, jūs nostājaties savu darbību 
pretējā pusē. Dvēselei ir jāstrādā, un tādos bargos apstākļos viņai vienkārši 
nav citas izejas, kā tādā vai citādā veidā pārvarēt savus trūkumus. 
Es pateicos Tev, Tēvs, par ekskursiju un pacentīšos 
pabūt šeit vēl daudz reižu. 
Pievienots 28.04.2013 
Tulkoja Jānis Oppe
 
