Rakstīja Inta Vitola 
SESTDIENA, 2012. GADA 3. 
NOVEMBRIS 
http://sirdscels.blogspot.com/ 
Kurš šodien ir vājais, bet kurš stiprais 
dzimums? 
Abi nelaimīgi. Mums gadsimtiem ilgi tiek melots par 
to, ko nozīmē būt sievietei vai, ko nozīmē būt vīrietim. 
Dzimums šodienas izpratnē priekš daudziem ir tikai 
fizioloģiskās atšķirības. Kaut arī, pateicoties plastiskajai ķirurģijai arī tas, 
ka esi piedzimis, kā vīrietis obligāti nenozīmē, ka nenomirsi kā 
sieviete. 
Mūsu senči gan zināja dzīves pamatprincipu, zināja, 
kāda ir dzimumu īpašā loma un spēks. Cilvēks sekoja sava dabai un dzīvoja 
harmonijā ar sevi un apkārtējiem. Vecāku pamatuzdevums bija 
iemācīt dēlam būt par Vīrieti un meitai būt par Sievieti. Tādejādi, 
viņi varēja būt mierīgi par to, ka bērni tiks galā ar tiem dzīves uzdevumiem, 
dēļ kuriem ir dzimuši. Dzīvot saskaņā ar savu sūtību, nozīmē pildīt Radītāja 
gribu. 
Kādreiz sabiedrībā sievietei bija ļoti īpaša loma. 
Uz sievietes skaidrību, tikumību un sirds gudrību turējās valstis. Sieviete bija 
gan sabiedrības, gan ģimenes līdzsvara pamats. Tieši sievietes gudrība, 
prātīgums bija miera atslēga. Miers iekšpusē un miers ārpusē 
- tā ir sievietes būtība. 
Tieši sievietei ir vieglāk izpaust Dvēseles īpašības 
- mīlestību, labestību, līdzcietību... Šīs īpašības piemīt meitenītēm jau no 
dzimšanas. Un tieši šīs īpašības ļautu pasaulei dzīvot laimē, mierā un 
harmonijā. 
Vīrieši, saskaņā ar savu būtību, bija sieviešu 
sargātāji, viņu balsts - būdami stipri un cēlsirdīgi. 
Audzināšanas 
noslēpums. 
Meitenītes dzimšana bija Debesu svētība. Vecāki 
zināja, ka ar bērniņa dzimšanu, ģimenē ienāk mīlestība, prieks, Dievišķā 
gaisma... Un, pat tagad, laikos, kad gandrīz jau ir zudušas zināšanas par 
laimīgu un harmonisku dzīvošanu, meitiņas nepazināti, jau no agras bērnības 
izpauž savu Dievišķo dabu, labāk mācīdamās, būdamas paklausīgākas, cenšoties 
radīt sev skaistumu apkārt, rūpējoties utt. Audzinot meitiņu, vecāki ļoti maigi 
un mīļi izturējās, nekādi sodi vai asumi nebija pat pieļaujami. Gluži pretēji, 
vecāku uzdevums bija saglabāt viņas sirds skaidrību un Dvēseles īpašības... Jo 
tās taču ir tās Dievišķās īpašības, uz kurām turas pasaule. Tāds bija vecāku 
svēts pienākums. Dieva priekšā, meitiņas priekšā, dzimtas un cilvēces priekšā. 
Meitene, kurai jau no bērnības tika iedotas visas prasmes, kurai palīdzēja 
izprast un atvērt sievišķās dabas likumus/īpašības, šī meitene kļūstot par 
sievieti, kļuva par visu cilvēku Laimes Glabātāju. 
Sievišķās maģijas 
noslēpums. 
Sievietes nodomu 
tīrība un vērtības spēj aizsargāt ne tikai dzimtu, bet pat visu 
tautu. Šīs īpašības ir maģiskas. Kā zināms, sievietes psihiskās spējas vairākas 
reizes pārsniedz vīriešu psihiskās spējas. Tas ir harmonijas likums: vīrietis ir 
spēcīgāks fiziski, sievietes - enerģētiski. Tas nozīmē, ka sievietes domas, 
vēlmes, lūgšanas un meditācijas atstāj daudz lielāku iespaidu uz apkārtējo 
pasauli.. Vēdās ir teikts, ka sievietes doma ir pielīdzināma vīrieša 
darbībai. 
Nozaudējot, aizmirstot zināšanas par dzimumu 
īpašībām un spēku, ļaudis tomēr nepārstāja ievērot savā dzīvē šī spēka 
izpausmes. Visiem zināms, ka viduslaikos šo spēku asociēja ar sātana izpausmi, 
sievietes ‘’raganas’’ dedzināja uz sārta inkvizīcijas laikos. 
To, ka sieviete ar savu spēku, sirdsskaidro 
mīlestību un uzticību var pasargāt savu laulāto kaujas laukā, ir zināms jau no 
senatnes. Viņas sievišķais spēks, enerģētika izveidoja necaursitamu vairogu 
apkārt vīrietim. Tādi vīrieši atgriezās no visām cīņām neskarti, lai cik arī 
bultu nebūtu raidītas viņu virzienā, tās visas lidoja garām. Un nav obligāti 
jāatrodas kaujas laukā, lai sajustu sievišķas enerģijas spēku. Kā zināms ‘’Aiz 
katra izcila vīrieša, stāv izcila sieviete’’ ( Sultāns Šahs- Džahans). 
Sievietei tiešām piemīt spēks pacelt savu vīrieti 
neiedomājamos augstumos, ja vien tā ir gudra un tīra savos nodomos. ‘’Sieviete 
spēj jebkuru muļķi pārvērst par Gudro, un jebkuru Gudro par muļķi’’... 
Kad sieviete kļūst par māti, tai tiek dots svēts 
pienākums radīt, veidot Zemes nākotni, audzināt tos, kas attīstīs dzīvi tālāk. 
Sieviete zināja, ka bērni būs tie, kas izaudzēs to sēklu, ko viņa tajos 
ieliks... 
Šai lomai sievieti gatavoja jau no bērnības. Katrai 
kultūrai eksistēja obligāto zināšanu un prasmju saraksti, kuriem jāpiemīt katrai 
sievietei. To starpā tādi kā: ģērbšanās māksla, dziedāšana, 
prasme spēlēt uz kāda instrumenta, dejošana, zīmēšana, valodu prasmes, prasme 
izrotāt savu māju un daudzas citas, daudz sarežģītākas prasmes. Lai 
cik tas tagad izklausītos pēc niekiem, pēc būtības – šīs ir Dvēseles darbs - 
dažādas radošās izpausmes, kas ļauj harmonizēt cilvēkus, to apkārtni, ienest 
tajā skaistumu, prieku, mieru... Visu citu sieviešu pienākumu vidū bija 
pienākums radīt skaistumu gan iekšpusē, gan ārpusē. 
Starojošā skaistuma 
noslēpums. 
Būt skaistai, tas ir katras sievietes dabīgais 
skaistums. Visās pasakās un mītos no dažādiem laikmetiem, var lasīt, ka 
sievietēm piemita tieši starojošs skaistums.... (Afrodītes starojošais 
skaistums). To var uztvert kā metaforu, tomēr katrs ir saticis cilvēkus, par 
kuriem varētu teikt, ka tiem piemīt īpašs starojums, harizma... Un tie šķiet 
skaisti, neskatoties uz fiziskajiem parametriem. 
Arī Ajūrvēdā apraksta par šo starojumu, kas nāk no 
cilvēka, piedodot spīdumu acīm, starojumu smaidam, mirgojošu svaigumu ādai, bet 
sejai rimtu tīras laimes izteiksmi. Šī senā zinātne apgalvo, ka šī ir dabiska 
parādība. Šādi fiziskajā plānā izpaužas Odžasa klātbūtne - smalka substance, 
dzīvības spēks, kas apvieno apziņu, matēriju un Dvēseli, kas arī liecina par 
veselību un harmoniju. 
Harmonija un mīlestība - ir dvēseles īpašības, kuras 
piemīt sievietei jau no dzimšanas. Tādejādi tas skaistums, kas tika slavināts un 
cildināts visos laikos, nebija pašmērķis, bet gan dabisks mīlestības, 
labklājības un iekšējā spēka stāvokļa rezultāts. Ar laiku, nobriestot, gūstot 
pieredzi, sievietes kļuva gudrākas, auga garīgi un ņēmās spēkā kalpojot ģimenei 
un sabiedrībai.  Šādi sievietes spēja uzturēt pasaulē līdzsvaru un mieru. 
‘’Skaistums jebkurā formā ir dziedinošs Garam’’ Dr. 
A. Veils. 
Šodien tiekšanās pēc skaistuma noved nevis pie 
harmonijas, bet pie nebeidzama stresa visas dzīves garumā.... (anoreksija, 
plastika, neirozes utt) 
Mūsu senči zināja, ka ir svarīgs gan iekšējais 
garīgais skaistums, gan arī ārējais. Ārienei pievērsa lielu nozīmi, bet vadījās 
pēc citiem pamatprincipiem nekā šodien. Mūsu ciltsmātes izmantoja pārdomātus 
krāsu salikumus, ornamentus, formas un piegriezumus- katrai no šīm detaļām bija 
sakrāla nozīme un enerģētiska ietekme. Tāpat darbojās arī rotas, dārgakmeņi- ar 
tiem sieviete nostiprināja savu saikni ar garīgo pasauli, harmonizēja sevi un 
savu apkārtni. Pat frizūrai bija maģiska nozīme. Mati taču ir kosmiskās 
enerģijas vadītāji. Gari mati palīdzēja uzkrāt šo enerģiju un izmantot katrā 
situācijā pēc vajadzības. Piemēram, pakausī copē saņemti mati, nodrošināja 
sievietei lielu enerģijas pieplūdumu pēc piramīdas principa. Utt 
Laimes noslēpums. 
Pazaudējot sevi, sieviete ir gatava meklēt savu 
laimi jebkur- gan karojot ar vīriešiem, vai cenšoties no tiem ‘’izspiest visu’’. 
Šodien modē ir būt stervai. Ir pat uzradusies ‘’starvoloģijas zinātne’’ :D Daži 
psihologi māca, ka tas ir vienīgais paņēmiens kā kļūt laimīgai. Klausoties šos 
ieteikumus mēs ieliekam zārciņā savu laimi. (Mīli sevi, ‘’uzšķaudi citiem, utt) 
Stervas raksturojums? Tagad pat modē ir teikt: esmu sterva! 
Vārdnīca: ‘’Sterva- sastinguša dzīvnieka, lopa 
līķis, maita, kritis, maitāties sācis lops. 
Tātad sakot: esmu sterva, maita’’ vienlaicīgi saku: 
‘’esmu līķis’’ Mirusi. Mirusi kā sieviete. Tādas sievietes dvēsele, labākajā 
gadījumā, ir komā, jo Sievietes dzīves jēga un sūtība ir kalpošana citiem 
labvēlībā priekā, mīlestība un skaistumā. 
Kalpošana arī ir sievietes laime. Lai cik skaļi man 
tagad visas nebrēktu pretī. Tas izpaužas pat fizioloģiskā līmenī- kad sieviete 
rūpējās par kādu, izstrādājās hormons oksitocīns, kas stimulē endorfīnu, jeb 
laimes hormonu izdali, vienlaicīgi mazinot stresa hormona kortizola 
līmeni. 
Mākslīgi kultivējot sieviešu patiesajai būtībai 
neatbilstošas īpašības, noliedzot sevī to, ko mums paredzējusi pati Māte Daba, 
mēs zaudējam pat fizioloģisko spēju būt sievietei. Psiholoģiskais disbalanss 
noved pie hormonālā, tālāk neauglība utt... 
Mīlestība un maigums- ir sievietes dzimuma galvenie 
ieroči. Ir zināms, ka Visumā nav lielāka spēka par Mīlestību. Šī enerģija var 
izmainīt jeb ko uz pasaules. Tādejādi par pašu stiprāko var saukt pašu 
mīlošāko.  Senatnē teica, ka sieviete uzvar bez cīņas. Kad sieviete darbā laiž 
viltību, agresiju, pārmetumus, aizvainojumus, dusmas utt., viņa zaudē savu 
spēku. 
Harmonijas likums. 
Tad ko darīt? Kā atgriezties šajā laimes stāvoklī 
šodien, šodienas sabiedrībā? Būt harmoniskais, mīlošai un laimīgai, padarot 
tādus arī citus.. Tā bija ne tikai viņas, bet arī visas nācijas laimes un 
uzplaukuma atslēga... (Dvēseles īpašības) 
Dvēsele kā magnēts pievelk garu. Sieviete, kas seko 
savai mīlošajai dabai, ir kā magnēts stipram un cēlsirdīgam vīrietim. Tas ir 
harmonijas likums. Tas ir dzīves likums, kuru zināja un praktizēja mūsu 
senči. 
Tādejādi, skaistā dzimuma pārstāves visu dzīvi 
atradās vīriešu aizsardzībā- vispirms tēva un brāļa, tad vīra un vecumā-dēla. 
Un, kas izaudzināja šādus stiprus un cēlsirdīgus vīriešus?! Sieviete! Kad šodien 
sievietes žēlojas par stipro dzimumu, tad vajag aizdomāties, no kurienes tas 
viss.... Un nemeklēt vainīgos. Un sākt ar sevi. 
Zelta laikmeta 
noslēpums. 
Visa pēdējo tūkstošgažu (īpaši pēdējie 100 gadi) 
vēsture ir parādījusi, pieradījusi, ka kristietības, un citu reliģisko dogmu, 
emancipācijas, feminisma, stervoloģijas un citas teorijas nepadara laimīgāku, 
harmoniskāku nevienu no dzimumiem. Tāpat nenes uzplaukumu arī sabiedrībai 
kopumā. Par progresu var runāt tikai tehnogēni/materiālajā aspektā. Garīgajā ir 
degradācija. Cilvēki ir nelaimīgi. 
Tikai atgriežoties, pie pareizas izpratnes par 
dzimumu lomām, mainot savu izpratni un attieksmi, 
mēs varam spert pirmo soli uz patiesām, harmoniskām partnerattiecībām, uz 
attiecībām sabiedrībā, uz mierīgu sadzīvošanu, uz dzīvi bez varmācības, 
kariem...... galu galā. 
Vīrieši ir pārstājuši būt vīrieši, sievietes būt par 
sievietēm! Rezultātā, savstarpējās pievilkšanās un harmonijas vietā ir 
naidīgums, kariņš, pārmetumi un prasības. 
Jau simtiem gadu sievietei ir atņemts viņas dievišķais statuss, pirms- atņemot tai balss tiesības, kultivējot principus ‘’cilvēks un 
sieviete’’, tad metoties otrā, feminisma grāvī... ja kādreiz sabiedrībā nebija 
pieņemts runāt par sievietes līdztiesību, tad tagad ir politnekorekti izteikties 
par jebkādām dzimumu atšķirībām... (palaist pa priekšu, iedot vietu utml)... 
Tagad psihologi dažādās populārās grāmatās māca, kā izmantot vīrieti, kā 
manipulēt.. Savukārt, vīriešu žurnāli kultivē ‘’īsta veča’’ tēlu (materiālais 
stāvoklis, garkājaina blondīne(-es)) Tikai kaut kā tas viss nedara laimīgus ne 
vīriešus, ne sievietes. Šķiršanās statistika ir fenomenāla! (%) Un laimīgas 
laulības izveidošanas iespēja uz visu mūžu, labākā gadījumā, tiek uzskatīta par 
naivumu. 
Tātad, visi grāvji (lasi galējības) 
ir izmēģināti, iegūta pieredze utt. Ir pienācis laiks atgriezties pie 
harmonijas, pie likuma, uz kura balstās pasaule. Tik tiešām,- dzimumu 
līdztiesība ir Augstākais Likums. Līdztiesība, nevis identiskums!!! Katram no 
dzimumiem ir sava loma, savi uzdevumi, savas stiprās puses un savi mērķa 
sasniegšanas veidi. Lomas nepārklājās. Vīrietim un sievietei nav ko 
dalīt! 
Vīrietis ir sievietes un bērnu sargātājs un balsts. 
Spēcīgs, stiprs un cēlsirdīgs. Sieviete – ir tā, kas rada dzīvi, piepilda to ar 
mīlestību un gaismu. Dvēsele un Sieviete - ir virzītājspēks pasaulē, vīrietis ir 
kodols, balsts gan šajā savienībā, ģimenē, gan sabiedrībā. 
Savienība- tā ir absolūtās harmonijas iemiesojums, 
Debesu Dieva un Dievietes. Vīrietis un sieviete tikai papildina viens 
otru...... 
Nākotnes noslēpums. 
Gan visas pasaules reliģijas, gan filozofi, gan 
humānisti, - visi ir vienisprāt, ka līdzcietība, labestība un mīlestība, ir 
vienīgais ceļš uz pilnīgumu. Tikai, kultivējot sevī šīs īpašības, cilvēks garīgi 
attīstās. Un attīstās arī tā sabiedrība, kurā dzīvo šie cilvēki. Sievietēm šīs 
īpašības ir tikpat dabiskas, kā Saulei gaisma. Sievietei pati dzīve ir garīgais 
ceļš, kas ir aprakstīts tik daudzos svētajos rakstos, dažādās reliģijās un 
mācībās. Kalpošana- tā ir laime. Rūpēšanās par citiem, tas ir enerģijas avots. 
Sieviete dzīvo ar sirdi. Un sirdij ir tiešā saikne ar Dzīvības Avotu. 
Reizē ar 3.tūkstošgadi ir sācies arī Ūdensvīra 
laikmets, kas daudzos avotos nes arī Sievietes Laikmeta nosaukumu. Šis ir 
harmonijas, miera un uzplaukuma laikmets. Šis ir laiks, kad sieviete atkal atgūs 
savu, reiz nozaudēto dievišķo stāvokli. Un, lai to izdarītu, sievietēm ir 
jāapzinās sava patiesā sūtība uz Zemes, jāatjauno līdzsvaru un jāsēj pasaulē 
garīguma un mīlestības sēklas.... 
Rakstīja Inta Vitola  
SESTDIENA, 2012. GADA 3. 
NOVEMBRIS 
http://sirdscels.blogspot.com/ 
 
