19.11.2012.
No krievu valodas tulkoja Sandra 
Šņoriņa 
Procesi attīstās tik strauji, ka nevar paspēt tos apzināties. Šķiet, ka sprinta 
trasē nav iespējams noiet no izvēlētā ceļa. Taču sprinta sacensības pašas par 
sevi ir tik nogurdinošas, ka ne visi spēs noskriet 
līdz finišam. 
Novembra vilnis, kā cunami, no 
vislielākā dziļuma ir pacēlis virspusē mūsu pagātni, kas ir 
nogāzusies pār mums, sagraujot visu savā ceļā, izskalojot jau izbūvētus ceļus, 
no jauna radot bailes, kas saistītas ar pāreju. Ir ļoti grūti turpināt peldēt – 
apkārt peld astrālie atkritumi, attiecību atlūzas, ātrumu uzņem karmiskie 
atvari. 
Mēs esam izgājuši 14.novembra Saules aptumsumu, kurš 
simboliski vēl vairāk pārkārtoja mūsu planētu uz Lielās 
Centrālās Saules enerģijām. Mūsu Saules 
ietekme vēl joprojām ir ievērojama, tai skaitā Zemes elektromagnētiskā lauka 
noturēšanā un transformēšanā. 
Šīs pēc 
vibrācijām dažādās divu Sauļu ietekmes rada vēl lielāku 
enerģētisko spriedzi visās izpausmes sfērās un - pirmkārt – tās ietekmē mūsu emocionālās reakcijas (nepieciešams noturēt 
līdzsvaru sarežģītās situācijās), kā arī fizisko 
ķermeni (mūsu fiziskā ķermeņa, tā orgānu un sistēmu frekvenču 
dažādība rada papildus stresu, jā, un arī „emocionālā šūpošanās” neveicina labu 
pašsajūtu). 
No otras puses, pareiza „stāvēšana plūsmā” var 
nodrošināt ļoti ātru izpaudušos problēmu izstrādi un nostāties „sevis paša 
centrā – sirdī”. (С другой стороны, правильное «стояние в 
потоке» может обеспечить очень быструю проработку проявившихся проблем и встать 
в «центр себя в сердце»). 
Tomēr, pat ja jūs esiet sasnieguši jauno centrēšanās 
punktu, ir ļoti sarežģīti tajā noturēties, tāpēc, ka jums nāksies pilnībā un īsā 
laikā pārveidot savu veco domāšanas un reaģēšanas 
sistēmu un iegūt jaunus atskaites punktus, lai spētu noturēt jauno 
enerģētisko apjomu un centrēšanās asi. To ir grūti izdarīt, jo mūsu iepriekšējo 
priekšstatu formēšana aizņēma ilgākus laika periodus un prasīja ievērojamu 
enerģijas patēriņu. Domāšanas pārformēšana arī prasīs laiku un resursus, kas 
turklāt pastāvīgi tiek novirzīti uz ārējām reakcijām, kā atbildi uz vides 
izmaiņām. Šeit ir pareizi jānosaka prioritātes un 
jāizdala galvenais mērķis, kuram sekojot jūs 
pakāpeniski spēsiet tikt galā ar pārējiem otršķirīgiem uzdevumiem. 
Līdzās visam pārējam mūs steidzina lineārais laiks, 
jo jūs pieturaties vispārpieņemtajai laika koordināšu līnijai, un jums ir 
„jāiekļaujas” termiņā – līdz šī gada 21.decembrim. Atcerieties, ka tiklīdz jūsu 
apziņa izies no lineārā laika un kļūs kvantiska, jūs apzināsieties, ka 
nekas/neviens uz jums neizdara nekādu spiedienu, izņemot 
jūsu pašu domas un emocijas. Jūsu personīgā transformācija 
var būt absolūti nesaistīta ar „garīgā kalendāra” kalendārajiem termiņiem. Un, 
kad jūs atlaidīsiet brīvībā minētos apgrūtinājumus, kas saistīti ar lineāro 
laiku, jūs spēsiet daudz brīvāk un efektīvāk strādāt ar sevi. Jūsu augstākie 
aspekti vadās pēc augstākā lietderīguma un uzticēšanās viņiem [augstākajiem 
aspektiem] paātrinās jūsu transformācijas procesu vairākkārtīgi. 
Laika-telpas nepārtrauktības (kontinuuma) 
transformācija turpinās. Daudziem saistībā ar to var tikt novērots dažādu laika 
līniju sabrukums, kuras šķērsojušas vai pārklājušas cita citu. Šis fenomens 
līdzinās citu dimensiju izrāvienam trīsdimensionālajā realitātē. Laika līniju pārklāšanās rada telpas izkropļojuma efektu. 
Tas var izpausties, kā atrašanās divās vai vairākās realitātēs vienlaicīgi, 
turklāt - vienu no realitātēm jūs variet uztvert, kā „patiesu”, kurā jūs 
dzīvojat „pa-īstam”, tai pat laikā, kad cita (citas) realitātes var tikt 
izjustas, kā sapņi, kuri tomēr priekš jums ir ļoti īsti. Vai arī – vienā 
realitātē jūs dzīvojat ar lielāko savas būtnes daļu, tai pat laikā – citu jūtat 
virspusēji, it kā vērojot sevi no pirmās realitātes. 
Novērotāja fenomens izpaužas 
aizvien biežāk un biežāk: jūs variet pamanīt, ka it kā no malas novērojat to, ko jūs runājat, jūtat vai 
darāt, un, kad vēlaties, tad variet to ietekmēt. Šāda pieeja paātrina 
jūsu transformācijas, kas ir ļoti svarīgi ne tikai novembrī, bet arī turpmāk. 
Tāpat arī var notikt laika līniju tuvināšanās, kas 
dažkārt rada jucekli kopainā - tā, it kā jūs stāvētu stacijā pie vairākām 
dzelzceļa sliedēm, kas aiztiecas tālumā līdz horizontam, nezinot, kuras 
sliedes/kuru ceļu jums izvēlēties. 
Kā redzat novembra otrā puse izpaužas ar vēl lielāku 
spriedzi nekā mēneša pirmā puse. Pozitīvais 
moments, kas ir ar to saistīts – pēkšņa to 
[cilvēku] atmošanās, kuri vēl tikai pirms pāris gadiem izvēlējās atiet malā no 
tā, ko bija darījuši (garīgās pašattīstības ziņā), vai arī to [cilvēku] 
piespiedu pārveide, kuri bija gatavi radikālām transformācijām, taču to 
nesaprata. Tas ir saistīts ar cilvēka ieslēgšanas brīdi „pareizajā 
laikā”, kad cilvēks beidzot var kaut kā saprast viņam priekšā stāvošos 
uzdevumus. Daudziem šāds „ieslēgšanās laiks” iekrīt šī gada beigās un nākamā 
gada sākumā. 
Novembra enerģija burtiski gāž 
nost no kājām vai arī „apgriež ar kājām gaisā”. 
Personīgajā un sociālajā plānā tas 
izpaužas, kā attiecību izbeigšana, pēkšņa aiziešana no darba, dzīvesvietas 
maiņa, kā arī „brīnumainā” tādu plānu īstenošanā, kuriem jūs jau bijāt atmetuši 
ar roku. Visa „salikšana pa vietām” ir saistīta ar jaunu 
realitāšu izpaušanos, ar kurām mēs vienmēr esam bijuši saistīti daudz dziļākos 
plānos, taču, kuru klātbūtne ne vienmēr ir tikusi apzināta. 
Ir vēl viens aspekts, 
kurš gada beigās izpaužas aizvien spilgtāk un spēcīgāk. Tas 
ir saistīts ar personīgo mērķu uzstādīšanu. Šī gada gaitā daudzi no 
jums domās (nodoma veidā) ir izvirzījuši sev kādus mērķus, balstoties uz 
noteiktiem pieņēmumiem un priekšstatiem, kas saistīti ar viņu pašu izpratni par 
notiekošo. Tā kā daudzi no jums ne vienmēr spēj apziņā ietvert visus notikumus 
visos iespējamos plānos, daži jūsu izvēlētie mērķi un to 
īstenošanas termiņi nonāk pretrunās ar attīstošamies/paplašinošamies iespējām 
(potenciāliem). Turklāt jūs joprojām „paturat prātā” šos mērķus, 
tādējādi sasaistot savu enerģiju un ierobežojot jauno izvēļu diapazonu. Tieši 
tāpēc mēs neiesakām jums nodarboties ar precīzu plānošanu šī gada otrajā pusē 
(un pat vēl agrāk), bet tā vietā vērot notiekošo, neiejaucoties. 
Jaunais tikai 
rodas un jūs variet aiziet pa viltus ceļu, izraujot no šī 
neizpaustā, kaut ko starp-esošo (промежуточное) un 
ar savu nodomu ieviešot šo starp-esošo (nepabeigto) variantu dzīvē. Tieši tādās 
situācijās jūsu aktivitāte, kuru ļoti bieži izraisa jūsu ego pamudinājums, var 
traucēt kopējam nodomam. Un šeit labāk ir vēlams izrādīt vērotāja īpašības un piesardzību, kā jūsu gudrības, bet 
nevis patvaļas apliecinājumu. 
Kā redzat, novembra sprints – tā nav tik neprātīga 
sacensība, bet arī prasme acumirklīgi aptvert savas domas un rīkoties (vai 
nerīkoties) tā, lai nonāktu pie īstā finiša īstajā laikā. 
Tatjana Zolotuhina 
19.11.2012.
 
