Neliels fragments no Sanata Kumaras
grāmatas “Dzīvo un mīli”
Natālija Koteļņikova
Man atnāca vairākas vēstules ar lūgumu iemācīt praksi
“Auras atvēršana”. Publicējam fragmentu no grāmatas “Dzīvo un mīli”, pārrediģētu
2012.g. N.Kotelņikova
Aura
Prakstiski Monāde sastāv no Gaismas un Mīlestības, tas ir, būvē sevi no šo būtību
ķiegelīšiem. Tam, lai iemiesotos uz Zemes, viņai vajadzīgi palīgi –
Sargeņģeļi, Serafimi, Ķerubi[1], Galējās būtības, Iekšējās būtības, būtības,
piepildošas auru (kā ķermeņa šūnas). Kā tu zini, aura ir ļoti sarežģīts
veidojums. Mēs sakām, ka Dvēsele ir kolektīva būtība, tātad, Cilvēks ir kolekīva apziņa, sastāvoša no daudzu avotu
fragmentiem. Visiem šiem fragmentiem ir pilnīgi pabeigta apziņa,
vienlīdzīga visas būtības apziņai un ar saikni ar šo apziņu. Piemēram, ja viens
no Sargeņģeļiem būs tava vecmāmiņa, tad viņas framents vienmēr būs tavā aurā,
taču tas nav tavas vai vecmāmiņas auras gabals, tas ir izplūdis mākonis, kurš ir
viena no tavas auras komponentēm, sajaukta ar citām komponentēm, taču uzturoša
pastāvīgu saikni ar avotu.
Samērā ar cilvēka virzīšanos uz Gaismu
un viņa apziņas Tīkla nomaiņu uz Tīklu ar
iekļūstošāku izšķirtspēju (palielinātas tīkla šūnas, kas dod iespēju uztvert
smalkākas iedarbības un domas), mainās viņa auras piesātinājums, var būt citi
vedošie, Pavadoņi, Skolotāji. Cilvēks var izmantot visus no
Hierarhijas, viņš izvēlas tos, ar kuriem jūt visstiprāko saikni. Tas
rit intuitīvā zināšanā.
Mīlestībai šeit ir nepastarpināta
nozīme. Viņas ienākšana aurā palielinās. Cilvēks var barot lielāku būtību
fragmentu daudzumu, viņa varenība palielinās, viņa emanācijas izlīst apkārtējā
telpā. Viņš pievelk cilvēkus, kuri kā mušas uz medu salido pie viņa, cenšoties
pabūt klāt viņa aurā un kļūt dzīvākiem. Viņa aura sāk strukturizēt apkārtējo
cilvēku apziņu, tas ir, izkārtot viņu laukus harmoniskā veidā, atdarinot ideālu.
Viņš pats pastiprinās no šīm iedarbībām uz apkārtējiem, saprotot to un
uzņemoties atbildību par savu izaugsmi un attīstību sakarā ar iedarbošanos uz
cilvēku prātiem.
Auras
atvēršana ir Sanata
Kumaras universāla prakse, veicinoša momentānu attīrīšanos un iekšējā komforta
iestāšanos. Mēs zinām auras aizvēršanas praksi ar diviem enerģijas slāņiem un
izmantojam viņas aizvēršanā zelta iekšējo un diamanta (dimanta) ārējo slāni.
Aizvērtas auras iekšienē mēs varam viņu attīrīt dažādos veidos. Pats ātrākais un
efektīvākais veids ir atvērt sutratmu auriskā lauka iekšienē, piepildot auru ar
sutratmas uguns enerģijām. Pie tam momentāni paceļas vibrācijas, un aura
piepildās ar baltu uguni.
Iztēlojieties, ka jūs atverat
sutratmas rajonu no sirds centra līdz auras augšējai robežai, it kā no sutratmas
izveidojas piltuve, kura sašaurinās virzienā uz sirds centru. Piltuve pilnībā
atveras no augšas uz leju un nolaižas lejup. Jūs sakļaujat viņu zem kājām,
iepludinot piltuves malas sutratmas apakšējā rajonā no sirds centra uz leju.
Prakse ir ļoti vienkārša, ātra un lieliski attīra auru, piepildot viņu ar budas
uguni. Veikt to var cik vien vēlas reizes dienā, jebkurā vietā – transportā, pa
ceļu, mājas gaitās. Tā neprasa nekādu speciālu laiku, ir vienkārša un momentāna
kā visas dievišķās prakses. Var tāpat attīrīt arī jebkuru telpu, pietiek paņemt
sutratmas rajonu no sirds centra augstāk, mājas izmērā, un atvērt sutratmu tādā
lielā apgabalā.
Bez tam, šī prakse kalpo kā visu
čakru savienošana Vienotajā Čakrā.
Prakses jēga ir piepildīt aizvērto
auru no iekšienes ar sutratmas liesmas enerģijām.
Centrālais punkts visos zīmējumos ir
sirds centrs. Startējot no sutratmas augšējās daļas, no
nogriežņa no sirds centra līdz auras augšai, mēs atveram sutratmu uz visām pusēm
auras iekšienē, veidojot piltuvi no sutratmas, kamēr piltuve nesakļausies
apakšā, līdz saplūšanai ar sutratmas apakšējo daļu, atveram auru no augšas kā
piltuvi, pilnībā piepildot ar sutratmas liesmas enerģijām aizvērto
auru.
Ar tādu atvēršanu mēs savienojam
visas čakras un pārvedam viņas uz sirds centru. Jo vairāk mēs atveramies, jo
vairāk spējam iesūkt Gaismas enerģiju, ienākošu pa mūsu
pārvadītāju.
Man visu laiku atkārtoja – atveries
biežāk. Sākumā es vēros, bet pēc tam pastāvīgi sāku izvērsties. Tādā veidā mēs,
redzams, mainām ne tikai vibrācijas, bet arī realitāti sev apkārt.
Par būtībām, mītošām aurā
Sīkās būtības mēdz būt divu veidu – ar
apziņu un bez apziņas. Būtības ar apziņu atrodas Devas līmenī, viņas pašas vada
savas darbības. Viņas var kaitēt cilvēkam – atsūkt no viņa enerģiju, “dzert
asinis” pārnestā nozīmē, apzināti iedarboties uz cilvēka domām un jūtām. Kad
viņu ir daudz, viņas var novest cilvēku līdz slimībai, lai viņš būtu vājāks un
labāk atdotu. Vesels cilvēks ir aizsargāts no uzbrukumiem.
Kā viņas atnāk?
1. Dzimst kopā ar cilvēku, piesūcoties
dzimšanas brīdī, tā kā tas brīdis ir pats smagākais ķermeņa
dzīvē un aizsardzība var tik pārrauta.
2. No iepriekšējām dzīvēm kā “pavadošā
persona”.
3. Pārlec no citiem cilvēkiem, kad tie
atbrīvojas no viņām.
Bet var atnākt no
dabas?
Nē, dabā viņām ir labi. Atsevišķas
būtības – tie ir izmiesoti cilvēki. Viņiem nav izdevies aiziet uz mājām dažādu
iemeslu dēļ. Izbailes, nevēlēšanās iet uz mājām (pārāk labi dzīvojis uz zemes),
pazudis pa ceļam…
Kā tā? Vai tad tur
nesagaida?
Ja tu nolemsi, ka tu nonāksi ellē vai
vēl kaut ko, tu vari nevēlēties tur nonākt, noslēpties vai ko tamlīdzīgu.
Cilvēka vēlēšanās īstenojas momentāni, tu taču
zini. Viņas pielīp kaut kādam cilvēkam un dzīvo viņa dzīvi, redz viņa acīm, domā
viņa domas, piespiež viņu darīt to, ko spēj piespiest viņu darīt.
Un vienmēr tas ved pie saslimšanas
piestiprināšanās vietā?
Ārstēties ar prieku. Jo vairāk prieka ir dzīvē, jo cilvēks ir nepieejamāks jeb
kam. Cilvēks kļūst vājāks grūtsirdības, depresijas, garlaicības
brīžos. Cilvēks ir ļoti garšīga enerģija, viņam vienmēr kāds piesaistās. Taču
tas negrauj viņu, ja viņš attīrās pastāvīgi. Tīri savu auru
ar violeto vai dimanta liesmu ikdienu. Viņa darbojas apmēram kā baktericīdu
lampa. Viņa sadedzina arī daļu karmas. Attīra domas un ķermeni.
Sterilizē. Karmu satur domas, uzstādījumi. Ja
cilvēks ir iemācījies izvairīties no tumšām domām, tad viņš nepievelk
atbilstošas enerģijas savā liktenī un izvairās no karmiskām
izpausmēm.
Mēdz būt būtības –
citplanētieši?
Jā. Jūs visi šeit
esat no daudzām planētām un dažādiem Visumiem.
Pastāstiet par Lielajām
Devām.
Viņas nodarbojas ar pasaules
iekārtojumu. Būvē, sagrauj. Tās ir Lielās Būtības – Planētas Kolektīvās Apziņas
– daļas.
Tāpat kā cilvēki?
Nē. Cilvēciskā apziņa ir citā līmenī,
nesaplūst ar Devām. Ne augstāk un ne zemāk. Visas apziņas ir pilnīgas, no pašas
vissīkākās apziņas līdz Logosu Apziņai. Katrai ir savs uzdevums, sava izpausme,
sava daļa Visuma, sava loma Pasaules-ēkā.
Kā aizvākt no kāda
būtības?
Labāk tev ar to nenodarboties. Lai to
dara dziednieki. Viņiem ir Palīgi. Kam nav – lai rada.
Pastāstiet, kā radīt
Palīgu?
Ar tēlu domās. Ar lūgumu. Tā ir
alķīmija. Nedomā, ka tavas domas nerealizējas. Smalkajā plānā
tas ir ļoti ātri.
Es redzu vienu savu paziņu visu
būtībās.
Viņa pārāk daudz ar viņām nodarbojās
kā dziednieks, pievilka viņas. Lai tīrās, vāc prom no
domām, rada savu lūgšanu, kur viņa ikdienu viņas dzīs prom domās. Lai
aizvāc no sava lauka apzināti.
Tu esi nepareizi uztvērusi mācību par
būtībām un Devām! Visas Būtības un Devas ir tevis kā Logosa izpausmes daļa. Tās
ir tavas sastāvdaļas. Pārmetot viņas, tu vari būt pārsteigta par to pasaules
uzbūves krāšņumu, kur viņas ir vajadzīgas un izpilda savu lomu.
Pārmetot?
Aizverot viņām kanālu, kad tu
atbrīvojies no viņām. Tu aizver viņām barošanās kanālu, un viņas ir spiestas
pāriet pie kāda cita un tur baroties.
Ko tad darīt?
Mīlēt viņas, dot viņām to, ko viņas
grib un ļaut viņām atrastu ceļu uz mājām patstāvīgi samērā ar viņu
evolūciju.
Bet ko darīt, ja viņas
kaitē?
Šajā dzīvē – jā, taču citā viņas vairs
tā nekaitēs.
Jūs piedāvājat neko
nedarīt?
Apskaidrība, prieks, attīrīšanās – tas
ir ceļš. Bet būtību pārmešana – tas nē.
Bet ja to dara Palīgi?
Tie nav cilvēki, viņi visu dara
pareizi.
Kas tādā gadījumā ir
nepareizs?
Nepareizi ir vadīt viņas. Atšķelt, kā dara daži cilvēki. Strādājot ar
nosodījumu, bez mīlestības, mēs pasliktinām stāvokli. Viss ir lieliski, viss
kalpo noteiktiem mērķiem. Strādājot ar būtībām, vajag viņas mīlēt un saprast, ka
tu pati viņas pievilki, un viņas demonstrē daļu tevis, tā ir tavas personīgās
enerģijas daļa. Nosodot būtības, tu nosodi sevi, kas principā ir nepareizi. Tu
taču nenosodīsi savu pirkstu? Strādā ar viņām uz Mīlestības
Stara, nenosodot.
Pievienots 31.09.2012
Izsūtīts 31.10.2012
Sanata Kumaras vietnes vēstkopa
Autors Natālija Koteļņikova
e-pasts sanatcumara@gmail.com
Tulkoja Jānis Oppe
