Teju katrs ir jutis dusmas, kad gribas plēst šķīvjus un sist durvis, pat izdemolēt pašam savu darba vietu, bet jāsavaldās. Ir risinājums – „Rage Room” jeb dusmu istaba.
Zināms, ka, piemēram, žultainus komentārus interneta portālos atstāj nīgri un ar savu dzīvi neapmierināti cilvēki. Tagad tādiem izveidota dusmu istaba.
Šādu ideju Rīgā īstenojis Sergejs Cīrulis, piedāvājot pēc stresa pilnas dienas izlaist tvaiku. “Cilvēks atnāk, paņem ieročus, drošības ekipējumu un iet uz istabu, kur demolē visu, kas tajā atrodas. Mēs liekam mēbeles, traukus, pudeles, televizorus, monitorus, datorus,” skaidro Sergejs.
Viena stunda, lai izārdītos
Klientam ir iespēja izvelēties no vairākām paketēm, kuras atšķiras ar cilvēku daudzumu, ieroču klāstu un istabas izmēru. Lai atbrīvotos no dusmām un istabu pārvērstu līdz nepazīšanai, atvēlēta stunda, taču reizēm tas ir ilgāk, nekā nepieciešams. “Vienreiz mums bija četru puišu grupa, kas lielo istabu izdemolēja 15 minūtēs,” atminas Sergejs.
Rīgā dusmu istaba atvērta maijā, un tā esot lielākā Eiropā. Kopumā, pēc Sergeja vārdiem, Eiropā ir piecas dusmu istabas, pie mums – vienīgā Baltijā. “Latvijā mums bija viens konkurents, bet es nezinu, vai viņi vēl strādā,” saka uzņēmējs.
Ideja puisim ienāca prātā pēc Lielbritānijā nodzīvota pusgada. Uz turieni viņu aizveda cita biznesa ierosme, ar kuru gan nepaveicās. Atgriezies Latvijā, Sergejs ar draugiem nolēma veiksmi pamēģināt šajā neparastajā nišā un gana veiksmīgi – dusmu istabā kāds izārdās ik pēc divām dienām.
Biežāk nāk sievietes
“Pie mums bieži atbrauc vecpuišu vai vecmeitu ballītes. Sieviešu ir vairāk nekā vīriešu,” stāsta Sergejs. Parastais klientu vecums ir 25–32 gadi, bet bijusi vecpuišu ballīte, kad izārdījies 55 gadus vecs kungs. Diezgan bieži šī izklaide ir dāvana dzimšanas dienā vai citos svētkos, piemēram, kāds gadīgs tēvs šādu iespēju uzdāvinājis dēlam izlaidumā.
“Vairāk nāk sievietes, viņas arī vairāk pērk dāvanu kartes un izmanto izdomu. Bieži pieliek pie sienām kādu plakātu vai fotogrāfiju ar vīriešiem,” turpina Sergejs. Jāuzsver, ka te neielaidīs nevienu, kurš nav sasniedzis 18 gadu vecumu vai ir reibumā.
Sola runājošu manekenu
Noteikumu nav daudz, galvenais ir nenoņemt aizsargekipējumu un nedauzīt pašu telpas konstrukciju. Pie sienas karājas lauznis, nolauzts šķēps, salocīts zobens, liels koka bomis un uz pusēm pārlauzta beisbola nūja. Tiesa gan, ne visu no tā var izmantot, jo būs pārāk bīstami, šie rīki pilda lielākoties dekorācijas lomu.
“Mums vēl bija cirvis, golfa nūja, koka beisbola nūja, dīvainākais, ka visu salauza viena grupa. Atnāca seši cilvēki no vecpuišu ballītes, izvēlējās sešus ieročus un četrus no tiem salauza,” atklāj Sergejs. Bija arī hokeja nūja, bet tā salauzta jau ar pirmo sitienu.
Ieroču klāstu gan plānots papildināt un arī atjaunot ar jau salauzto sitamrīku veselajām versijām. Pašas istabas arī uzlabošot. “Ir plāns piedāvāt manekenu, pievienot kāda cilvēka fotogrāfiju un ierakstīt viņa balsi un atskaņot,” nākotnes idejas izklāsta Sergejs.
Jaunas mēbeles, televizorus un citas demolējamo inventāru Sergejs iegūst no cilvēkiem, kam tas vairs nav vajadzīgs. Reizēm viņi mantas ziedo, reizēm Sergejs nopērk, ir reizes, kad kaut ko meklē sludinājumos.
Tikai viens ģībonis
Vienam cilvēkam ārdīšanās mazajā istabā izmaksās 30 eiro. Klientiem jāparaksta līgums, apliecinot, ka par savu veselību pats uzņemas atbildību. Līdz šim negadījumu nav bijis, izņemot kādu dāmu, kura pakrita ģīboni. “Bet tā bija ļoti karsta vasaras diena,” mierina Sergejs.
„Rage Room” vadīšana nav vienīgā Sergeja nodarbe, viņam ir vēl daudz dažādu projektu, piemēram, no koka paletēm izgatavotas mēbeles – pārdošanai, nevis demolēšanai.
Mūsu dusmas pilda sargsuņa funkciju
“Ir diezgan izplatīts mīts, ka no dusmām jāatbrīvojas jebkādā veidā,” saka klīniskā psiholoģe Marija Ābeltiņa, kura lūdzām izdarības dusmu istabā.
Viņa pārstāv kognitīvi biheiviorālo virzienu psihoterapijā (CBT) un neiesaka piekopt agresīvus dusmu izvirdumus un arī citus īstermiņa stresa noņēmējus – alkoholu, svarīgo darbu atlikšanu, bēgšanu TV seriālos.
“Dusmu izvirdumi dod tikai īslaicīgu efektu, taču ilgtermiņā itin neko neiemāca cilvēkam par to, kā vadīt savas dusmas un tiešām no tām atbrīvoties,” stāsta psiholoģe. Viņasprāt, šāda ārdīšanās no dusmām neatbrīvo, bet tieši vairo.
“Visbiežāk ir divas galējības – turēt visu sevī vai otrādi, „izvemt” savas emocijas. Abi veidi ir ilgtermiņā destruktīvi. Vienīgais, kas palīdz, ir prasme tās paust konstruktīvi īstajam adresātam, ja patiešām ir tāda nepieciešamība. Mūsu dusmas pilda sargsuņa funkciju – ja tas ir neaudzināts un kož visiem pēc kārtas, mēs netiekam uz stresa noņemšanas apsolīto zemi. Dusmas ziņo, ka mūsu vajadzībām, vērtībām, robežām kāds uzbrūk, bet diemžēl tās nereti kļūdās. Piemēram, uz šosejas autovadītājs uzskata, ka viņu apdzina, lai aizvainotu, ka tas otrs nevienu neciena, kaut gan bieži vien cilvēks vienkārši steidzas vai ir kāds cits prozaisks iemesls,” skaidro Ābeltiņa.
“Mēs mācamies atpazīt savas dusmīgās domas, testēt to patiesumu, nomierināties, apzināties savas vajadzības un neļaut sev darīt pāri. Tas laikam izklausās garlaicīgāk, nekā izdemolēt istabu, toties ir efektīvāk,” piebilst psiholoģe.
Viena stunda, lai izārdītos
Klientam ir iespēja izvelēties no vairākām paketēm, kuras atšķiras ar cilvēku daudzumu, ieroču klāstu un istabas izmēru. Lai atbrīvotos no dusmām un istabu pārvērstu līdz nepazīšanai, atvēlēta stunda, taču reizēm tas ir ilgāk, nekā nepieciešams. “Vienreiz mums bija četru puišu grupa, kas lielo istabu izdemolēja 15 minūtēs,” atminas Sergejs.
Rīgā dusmu istaba atvērta maijā, un tā esot lielākā Eiropā. Kopumā, pēc Sergeja vārdiem, Eiropā ir piecas dusmu istabas, pie mums – vienīgā Baltijā. “Latvijā mums bija viens konkurents, bet es nezinu, vai viņi vēl strādā,” saka uzņēmējs.
Ideja puisim ienāca prātā pēc Lielbritānijā nodzīvota pusgada. Uz turieni viņu aizveda cita biznesa ierosme, ar kuru gan nepaveicās. Atgriezies Latvijā, Sergejs ar draugiem nolēma veiksmi pamēģināt šajā neparastajā nišā un gana veiksmīgi – dusmu istabā kāds izārdās ik pēc divām dienām.
Biežāk nāk sievietes
“Pie mums bieži atbrauc vecpuišu vai vecmeitu ballītes. Sieviešu ir vairāk nekā vīriešu,” stāsta Sergejs. Parastais klientu vecums ir 25–32 gadi, bet bijusi vecpuišu ballīte, kad izārdījies 55 gadus vecs kungs. Diezgan bieži šī izklaide ir dāvana dzimšanas dienā vai citos svētkos, piemēram, kāds gadīgs tēvs šādu iespēju uzdāvinājis dēlam izlaidumā.
“Vairāk nāk sievietes, viņas arī vairāk pērk dāvanu kartes un izmanto izdomu. Bieži pieliek pie sienām kādu plakātu vai fotogrāfiju ar vīriešiem,” turpina Sergejs. Jāuzsver, ka te neielaidīs nevienu, kurš nav sasniedzis 18 gadu vecumu vai ir reibumā.
Sola runājošu manekenu
Noteikumu nav daudz, galvenais ir nenoņemt aizsargekipējumu un nedauzīt pašu telpas konstrukciju. Pie sienas karājas lauznis, nolauzts šķēps, salocīts zobens, liels koka bomis un uz pusēm pārlauzta beisbola nūja. Tiesa gan, ne visu no tā var izmantot, jo būs pārāk bīstami, šie rīki pilda lielākoties dekorācijas lomu.
“Mums vēl bija cirvis, golfa nūja, koka beisbola nūja, dīvainākais, ka visu salauza viena grupa. Atnāca seši cilvēki no vecpuišu ballītes, izvēlējās sešus ieročus un četrus no tiem salauza,” atklāj Sergejs. Bija arī hokeja nūja, bet tā salauzta jau ar pirmo sitienu.
Ieroču klāstu gan plānots papildināt un arī atjaunot ar jau salauzto sitamrīku veselajām versijām. Pašas istabas arī uzlabošot. “Ir plāns piedāvāt manekenu, pievienot kāda cilvēka fotogrāfiju un ierakstīt viņa balsi un atskaņot,” nākotnes idejas izklāsta Sergejs.
Istabas saimnieks Sergejs Cīrulis.
Jaunas mēbeles, televizorus un citas demolējamo inventāru Sergejs iegūst no cilvēkiem, kam tas vairs nav vajadzīgs. Reizēm viņi mantas ziedo, reizēm Sergejs nopērk, ir reizes, kad kaut ko meklē sludinājumos.
Tikai viens ģībonis
Vienam cilvēkam ārdīšanās mazajā istabā izmaksās 30 eiro. Klientiem jāparaksta līgums, apliecinot, ka par savu veselību pats uzņemas atbildību. Līdz šim negadījumu nav bijis, izņemot kādu dāmu, kura pakrita ģīboni. “Bet tā bija ļoti karsta vasaras diena,” mierina Sergejs.
„Rage Room” vadīšana nav vienīgā Sergeja nodarbe, viņam ir vēl daudz dažādu projektu, piemēram, no koka paletēm izgatavotas mēbeles – pārdošanai, nevis demolēšanai.
Mūsu dusmas pilda sargsuņa funkciju
“Ir diezgan izplatīts mīts, ka no dusmām jāatbrīvojas jebkādā veidā,” saka klīniskā psiholoģe Marija Ābeltiņa, kura lūdzām izdarības dusmu istabā.
Viņa pārstāv kognitīvi biheiviorālo virzienu psihoterapijā (CBT) un neiesaka piekopt agresīvus dusmu izvirdumus un arī citus īstermiņa stresa noņēmējus – alkoholu, svarīgo darbu atlikšanu, bēgšanu TV seriālos.
“Dusmu izvirdumi dod tikai īslaicīgu efektu, taču ilgtermiņā itin neko neiemāca cilvēkam par to, kā vadīt savas dusmas un tiešām no tām atbrīvoties,” stāsta psiholoģe. Viņasprāt, šāda ārdīšanās no dusmām neatbrīvo, bet tieši vairo.
“Visbiežāk ir divas galējības – turēt visu sevī vai otrādi, „izvemt” savas emocijas. Abi veidi ir ilgtermiņā destruktīvi. Vienīgais, kas palīdz, ir prasme tās paust konstruktīvi īstajam adresātam, ja patiešām ir tāda nepieciešamība. Mūsu dusmas pilda sargsuņa funkciju – ja tas ir neaudzināts un kož visiem pēc kārtas, mēs netiekam uz stresa noņemšanas apsolīto zemi. Dusmas ziņo, ka mūsu vajadzībām, vērtībām, robežām kāds uzbrūk, bet diemžēl tās nereti kļūdās. Piemēram, uz šosejas autovadītājs uzskata, ka viņu apdzina, lai aizvainotu, ka tas otrs nevienu neciena, kaut gan bieži vien cilvēks vienkārši steidzas vai ir kāds cits prozaisks iemesls,” skaidro Ābeltiņa.
“Mēs mācamies atpazīt savas dusmīgās domas, testēt to patiesumu, nomierināties, apzināties savas vajadzības un neļaut sev darīt pāri. Tas laikam izklausās garlaicīgāk, nekā izdemolēt istabu, toties ir efektīvāk,” piebilst psiholoģe.
