Nav neviena tāda dārza, kurā neaugtu tāda nezāle kā vārpata, un nav nevienas tādas slimības, kuru šī nezāle neārstētu. Ne jau velti ar to ārstējas visi savvaļas un arī mājdzīvnieki…
Uzlējumu nu novārījumu no vārpatas lieto gan dažādu tūsku gadījumos, gan urīnpūšļa disfunkcijas un iekaisuma gadījumā, kad ir nierakmeņi un žultsakmeņi, zarnu slimības, cukura diabēts, plaušu slimības, hipertonija un olnīcu disfunkcija sievietēm, arī, ja ir osteohondroze, eksudatīvā diatēze vai furunkuloze, arī tad vārpata palīdzēs.
Vārpatas sakne ir lielisks sāpju remdētājs podagras, reimatisma un artrīta gadījumos.
2. Pienenes sakne
Palīdzēs anēmijas, kuņģa vai aknu vēža gadījumos. Ar tās palīdzību ārstē locītavu un limfmezglu slimības, kā arī diatēzi.
3. Dadža sakne
Balstoties uz savu ilggadējo pieredzi, dziedniece apgalvo, ka dadzis ārstē visas onkoloģiskās slimības. Turklāt tas palīdz cukura diabēta, bronhīta, haimorīta, locītavu, asinsvadu un sirds slimību gadījumos. Dadža sakne 2 – 3 mēnešos spēj izdziedināt pat spītīgo C hepatītu!
Dadzis atbrīvo no holesterīna, skalda akmeņus nierēs un žultspūslī. Tas, kā nekas cits, reģenerē ādu apdegumu gadījumos. Arī tad, kad ir izgulējumi, ekzēmas, trofiskās čūlas, psoriāze, sarkanā vilkēde, palīdz dadzis. Un vēl tas dziedē strutojošas brūces, aptur matu izkrišanu.
Zāļu sieva saka, ka vislielākā vērtība šīm saknēm ir agri pavasarī, taču arī rudenī tās rakt var. Izraktās saknes jānomazgā, jāizžāvē un jāsasmalcina, lai būtu ērtāk tās lietot.
Lai pareizi pagatavotu sakņu novārījumu, jāņem 1 ēdamkarote sausu sasmalcinātu sakņu un tām jāuzlej 2 glāzes vāroša ūdens. Vārīt 10 minūtes, tad nostādināt 2 stundas. Jāizkāš un jādzer pa 1/2 glāzei 3 reizes dienā 10 – 15 minūtes pirms ēšanas.
Var visas minētās saknes sajaukt kopā vienādās attiecībās, bet var arī katru lietot atsevišķi – vienu nedēļu dadža sakni, otru – vārpatas un trešo nedēļu – pienenes sakni.
No klostera dziednieces ir ko pamācīties, paklausies tik, ko viņa stāsta!
