„Mainiet savu
pasauli ar Gaismu.
Jūs esat Gaisma un jūs to izstarojat ik brīdi. Kad to
apzināties, tad paši varat veidot un piepildīt savas dzīves. Atveriet sirdis un
ļaujiet, lai Gaisma plūst no jūsu sirds, sūtiet to tiem, kam tā vajadzīga,
piepildiet ar to visu apkārtni!
Lai katru reizi, kad jūsu pēdas skar Zemi, aiz jums
paliet mirdzošs gaismas ceļš, kas plešas plašumā un aptver savā Spēkā visu, ar
ko sastopas!
Lai katru reizi, kad jūsu rokas kaut kam pieskaras, no jūsu
plaukstām bagātīgi izlīst Gaisma un visu, ar ko tā saskaras, ieskauj sevī!
Domājiet par to, kā šī Gaisma mierina un ārstē Zemi!
Reizēm domās paņemiet Zemi rokā kā nelielu bumbu, skatiet
to tīru, skaistu un mierīgu, redziet tajā savu nākotni, kurā cilvēki atraduši
katrs savu patieso ceļu, dzīvo mierā un harmonijā, bez naida un kariem, dodot
un daloties! Atveriet sirdi un ļaujiet savai Sirdsgaismai ieskaut šo zemeslodi
un ielieciet to pašā savas sirds vidū, un izjūtiet, kā mainīsies jūsu dzīve.
Palēnām, pamazām, nemanot arī citi sāks vērot un arī gribēs
dzīvot tā, kā jūs- mierā un Līdzsvarā, kur katrs ir brīvs un spēcīgs, pats
savas dzīves noteicējs. Sāciet ar sevi, un sniedziet to Zemei!”
No K.Mucinieces grāmatas
„Eņģeļu acis” VĒSTULES 2.grāmata