(Atrodoties) Pārvietojošamies
realitāšu vidū
http://www.nvisible.com/
No angļu valodas tulkoja Sandra
Šņoriņa
(AN* - Sievišķās un
Vīrišķās enerģiju saplūsme) Jaunais Svaigums ienes pilnīgi jaunu
ainavu, kas šobrīd tiek klāta pāri vecajai. Šīs krasās ainavas pārmaiņas
izpaužas ne tikai ap mums notiekošā fizisko detaļu pārmaiņās Tas ir pilnīgi
jauns frekvenču diapazons, kas ietver ievērojami padziļinātu
mīlestību.
Tas ir tā, it kā mēs būtu sākuši bibliotēkā un tagad
tā smalki, bet nenovēršami mainās, kļūstot par mirdzošu mežu. Bibliotēkā mēs
bijām aizņemti, darot tādas lietas kā: lasīšana, informācijas apkopošana un
plānu kalšana. Mēs varējām dienām un naktīm sēdēt pie datoriem, tāpēc, ka bija
vieglāk būt virtuālajā dzīvē nekā fiziskajā.
Meža pasaulē vairs nav grāmatu vai galdu, tikai koki,
puķes un dzīvnieki, ko sedz mirdzošu zvaigzņu pārklājs. Mums ir darīšana ar
pilnīgi jaunu elementu sistēmu, kas pieder pilnīgi jaunai realitātes sistēmai,
kas tagad klājas pāri vecajai.
Tikt galā ar šo divu pilnīgi dažādo ainavu
pārklāšanos, tas ir dziļš izaicinājums. Mēs vairs nedzīvojam bibliotēkā un mēs
vēl pilnībā neapdzīvojam mežu. Tas liedz turpināt veikt tās
pašas darbības, izmantojot tās pašas metodes, kā iepriekš. Jebkas, ko
mēs cenšamies darīt pa vecam, nav plūstošs. Enerģijas, lai
darītu lietas pa vecam, vairs nav. Tai pat laikā, mēs nevaram pilnībā
ielekt jaunajā ainavā tāpēc, ka tā vēl nav pilnībā noformējusies.
Kamēr bibliotēka pārvēršas par mežu, mēs nevaram
svārstīties starp pasaulēm, lēkājot starp tām turp un atpakaļ, tāpēc, ka šīs
pasaules vairs nav atsevišķas vienības. Neviena no tām nav pilnībā pati, tās jau
ir sajaukušās viena ar otru. Tā vietā mums ir jāatrod jauns
veids, kā dzīvot un funkcionēt šajā pa pusei apvienotajā ainavā. Mēs
vairs neesam sevis pašu bibliotēkas, bet vēl neesam sevis pašu meži. Mēs vēl
pilnībā nedzīvojam Jaunajā Svaigumā.
Kā mums tikt galā ar šo samudžināto jauno situāciju?
Mēs varētu censties turpināt tā, it kā mēs vēl joprojām dzīvotu bibliotēkā,
meklējot savas grāmatas starp (koku) lapām. Bet šie vecie, pazīstamie elementi
vairs nav tur, kur tie mēdza būt. Lai tos atrastu, mums ir jālūkojas uz jaunām
vietām.
Vai arī mēs varam mēģināt sevi ierobežot ar nelielu
zināmā saliņu. Mēs joprojām paliekam pie mūsu galda, cieši turoties pie
jebkuriem zināmajiem objektiem, kādus vien spējam atrast, cenšoties nepievērst
uzmanību Jaunā Svaiguma putnu balsīm, kas skan ap mums.
Mēs varam mēģināt pilnībā dzīvot mežā, bet arī tas
īsti nedarbojas. Mēs nevaram izlikties, ka bibliotēkas atlikumi – galdi, krēsli,
grāmatas un neatrisinātie projekti joprojām nav paslēpti starp kokiem.
Tas, kas ir nepieciešams, ir tas, lai mēs kādu laiku
dzīvojam Nezināmajā, būdami pilnīgi spontāni,
paliekot plaši atvērti Jaunā un Patiesā ienākšanai, un paliekot vienmēr
elastīgiem. Tas, protams, palīdz, kad mēs paceļam iemīļotu grāmatu tādēļ,
lai atklātu, ka tās lapas tagad ir tukšas. Vai, kad mēs nolemjam, ka visas
nodaļas mūsu šīs dzīves un iepriekšējo dzīvju atmiņās ir izzudušas, jo tagad tās
vairs nav būtiskas. Vai arī, kad mēs noplūcam puķi mežā un atklājam, ka tās
ziedlapiņas satur informāciju, kuru mēs esam meklējuši.
Mūsu Patiesās Mājas un Patiesie Mērķi ir atslēgas
elementi uz mūsu Jauno Ainavu. Mēs nespējam pilnībā savienoties ar tiem
[atslēgas elementiem], kamēr nesaplūstam ar AN* Jauno Svaigumu. Tā kā mēs
aizvien vairāk apdzīvojam šo jauno pasauli, mēs būsim spējīgi saskatīt daudzas
jaunas iespējas un iespējas, kādas nebijām spējīgi redzēt iepriekš. Paplašinošamies ŠEIT un TAGAD atver un atklāj pasauli
pasaulē šajā brīdī, kad mēs to pat nenojautām.
Drīz šeit iestāsiet laiks, kad mēs saprotam, ka
grāmatā, kurā mēs skatījāmies, patiesībā ir (koka) lapas un zīmulis mūsu rokās
pārvēršas par zariņu. Jauna dzīve, pilnīgi jauns esības un
darbības veids, ir klāt.
Tā kā mēs ieejam paplašinātā PAREIZĀ LAIKA - PAREIZĀS
VIETAS valstībā, viss ar klikšķi nostājas īstajās vietās ap mums.
http://www.draugiem.lv/group/16019359/gaismasberni/?f_tid=4168087
