| 
No pašas bērnības vecāki un skola deva mums 
upurēšanās mācības. Dažādos notikumos vienmēr meklēja vainīgo. Un jūs varat 
atcerēties bērnības notikumus, kad jūs apsūdzēja, bet jūs nebijāt vainīgi. Jūs 
izgājāt nevainīgā upura mācību. Upuris taču vienmēr ir nevainīgs. Upuris ne pie 
kā nav vainīgs, bet uz viņu visu sagāž.  
Kad mēs mēdzam būt vainīgi? Kad uzņemamies atbildību. 
Taču mēs sakām, ka ne vienmēr tās ir likumsakarības, mēdz būt arī nejaušības. 
Tas nenotika tāpēc, ka kāds mani pieveda pie tā. Tagad negatīvie notikumi gadās, 
lai izgaismotu jūsu negatīvās jūtas, kuras vēl nav izstrādātas, kuras ir slēptas 
no jums. Teiksim, jūs nokļuvāt avārijā, jums kāds nodarīja pāri. Kādas jūtas man 
atklājas šajos gadījumos?  
Attīros pēdējo reizi, piedodu sev un saku: neviens 
nav vainīgs. Paldies par mācībām, kuras palīdzēja ieraudzīt manī vēl kaut ko 
tumšu. Es piedodu sev un savam pāridarītājam, tam, kurš bija cēlonis – tīšs vai 
netīšs – manam gadījumam. Tas ir tas nepareizais uzstādījums, ar kuru mēs varam 
tikt galā. Tāpēc ka galvenais cēlonis esmu es.  Natālija KoteļņikovaFragmenti no čenelingiem Augšupcelšanās Krēslā
Pie mums ir atnākušas Saules 
hierarhijas nodaļu Galvas: Karmiskā Nodaļa, Akašas Hroniku Nodaļa, 
Kristus-apziņas Nodaļa, sieviešu un vīriešu integrācijas Nodaļa, Planetārā 
Nodaļa. Viņas paskaidro, ka katrs no mums ir uzskaitē Saules un Planetārajā 
hierarhijā, tāpēc ka mēs esam tie, caur kuriem virzās mūsu Planetārā Vienotība, 
Augšupcelšanās. Saules hierarhijā jūs pazīst pēc sejas, pēc vārda, zina visus 
jūsu soļus un palīdz pareizi domāt, ved jūs pa to ceļu, kuru jūs iecerējāt iet paši dvēseles 
līmenī.  
***  
No pašas bērnības vecāki un skola deva mums 
upurēšanās mācības. Dažādos notikumos vienmēr meklēja vainīgo. Un jūs varat 
atcerēties bērnības notikumus, kad jūs apsūdzēja, bet jūs nebijāt vainīgi. Jūs 
izgājāt nevainīgā upura mācību. Upuris taču vienmēr ir nevainīgs. Upuris ne pie 
kā nav vainīgs, bet uz viņu visu sagāž.  
Kad mēs mēdzam būt vainīgi? Kad uzņemamies atbildību. 
Taču mēs sakām, ka ne vienmēr tās ir likumsakarības, mēdz būt arī nejaušības. 
Tas nenotika tāpēc, ka kāds mani pieveda pie tā. Tagad negatīvie notikumi gadās, 
lai izgaismotu jūsu negatīvās jūtas, kuras vēl nav izstrādātas, kuras ir slēptas 
no jums. Teiksim, jūs nokļuvāt avārijā, jums kāds nodarīja pāri. Kādas jūtas man 
atklājas šajos gadījumos?  
Attīros pēdējo reizi, piedodu sev un saku: neviens 
nav vainīgs. Paldies par mācībām, kuras palīdzēja ieraudzīt manī vēl kaut ko 
tumšu. Es piedodu sev un savam pāridarītājam, tam, kurš bija cēlonis – tīšs vai 
netīšs – manam gadījumam. Tas ir tas nepareizais uzstādījums, ar kuru mēs varam 
tikt galā. Tāpēc ka galvenais cēlonis esmu es.  
Tiekam galā ar šīm jūtām.  
Kā mēs varam atrast upura tēlu attēlā vai simbolā? 
Man atnāca sasistas olas simbols, kā nevainīga upura tēls. Pati ola nav vainīga, 
kāds to sasita. Mēs ievietojam šo upura programmas simbolu lielā rozē savā aurā, 
un visa negatīvā programma pa pēdām tam ieiet rozē, iesūcas. Roze aizveras 
pakāpeniski, mēs viņu transportējam uz augšu, aiz mājas robežām, un tur izkaisām 
pa atomiem. Šīs enerģijas vairs nav.  
Un apsējam sevi ar jauno Kristus-apziņas enerģiju. 
Kopā ar Tēva enerģiju, kura tagad nāk pa sutratmu, piepildām sevi ar programmu: 
“Es uzņemos atbildību par savu dzīvi. Neviens nav vainīgs pie tā, kas ar mani ir 
noticis vai notiks turpmāk. Tas man ir vajadzīgs dvēseles līmenī, šīs mācības es 
izeju, lai pilnībā apzinātos sevi un savus uzvedības modeļus tajā skaitā. Kaut 
kur, iespējams, es arī meloju, ne tikai citiem, bet arī sev. Kaut kur neļauju 
ieraudzīt cēloņus, neaizdomājos, neanalizēju. Kaut kur, iespējams, rīkojos 
reaktīvi: man pa pieri, un es pa pieri (kā reakcija), man rupjību, un es 
rupjību, man pāridarījumu, un es pāridarījumu.”  
Taču mēs tagad pārejam uz citu pozīciju: uzvedies 
augstāk, nekā tie cilvēki, kuri tev dara pāri, tāpēc ka tu jau esi citāds. 
Neatļauj sev reakcijas šī cilvēka līmenī. Tavām reakcijām ir jābūt 
Kristus-apziņas līmenī: es saprotu tevi un piedodu tev. Un es neatbildēšu tev ar 
to pašu. Viss beigsies pie manis, es pārstrādāšu tavus negatīvus, manī pietiek 
gaismas, lai viss beigtos pie manis, lai es nevienam tālāk to nenosūtītu. Mēs 
apgaismojam ar savu gaismu un transmutējam tumšo enerģiju. Mēs jau paši esam 
tagad kā eņģeļi un varam transformēt enerģiju. Mēs varam izanalizēt situāciju un 
saprast, jā, iespējams, cilvēkam nav taisnība, bet viņš tagad ir tāds. Rīt viņš 
būs citāds, citādi domās. Ja es sākšu viņu iekarsēt, atbildēt viņam, tā būs mana 
karma, nevis viņējā.  
Mēs varam apgaismot telpu ap sevi. Nav jēgas darīt 
pāri cilvēkam, ja viņš ir savienojies ar Zelta Eņģeli. Viņu nevar izvest no 
pacietības, tāpēc ka sirds un ķermenis dzied no dzīvesprieka.  
Jūsu dvēsele jums sirdī ir kā mazs bērns. Viņa 
saplūst ar jums, piesūcina jūs un saka, ka mēs ar tevi tiksim galā ar visu dzīvē 
– ar visām netaisnībām... Mēs ar tevi vairs nekad nejutīsim upurētību, 
nemeklēsim, kurš vainīgs. Tāpēc ka vainīgo nav.  
***  
Ir ieradies Sanats Kumara, lai iepazītos ar tiem, kas 
viņu nepazīst... Viņa enerģijas ir kļuvušas caurspīdīgākas un smalkākas, 
izmainījušās. Taču vienalga viņa klātbūtne ir vibrācijas sirds centrā, īpašs 
siltums, mīļas svārstības, karstums. Viņš ir nolaidies ar savu daļiņu un vadīs 
šodien meditāciju.  
Šodien saruna ir par dvēseles uguni – trīslapu 
liesmu. Viņš rāda baltu lapiņu, ceriņkrāsas violetu un tumši violetu. Viņš saka, 
ka jūs varat paskatīties, cik liela liesma paceļas jums no sirds centra. 
 
Baltā liesma ir cilvēka apziņas tīrības liesma. Tas 
ir garīgais plāns. Cilvēks nav pārāk vieds vēl, viņš zina maz, un viņa apziņa un 
saprāts ir pavisam bērnišķīgi. Tumši violetā liesma ir fiziskā blīvā plāna 
liesma, taču viņa arī ir ļoti tīra. Ceriņkrāsas violetā liesma ir dvēseles 
plāns, fiziskā savienošana ar garīgo, balstoties uz baltās liesmas gaismu un 
mīlestību.  
Tas ir, gars mūsos vēl ir pavisam jauns, jauniņs, 
neinformēts. Ar dvēseles un ķermeņa savienošanu nodarbojas gars, viņa liesma 
apkārt šīm liesmām iet spirālē uz augšu. Sanats Kumara ir cilvēka saprāta un 
apziņas liesmas glabātājs uz planētas.  
Sanats Kumara it kā sēž tagad mūsu vidū un brīvi runā 
caur mani. Viņš sarunājas ar mums no sirds. Viņam gribētos izstāstīt mūsu 
vēsturi – cilvēku civilizācijas rašanās vēsturi. Man tas nav zināms... kas 
atnāks, tas atnāks...  
Sanats Kumara miljoniem gadu ir bijis klātesošs uz 
planētas. Caur viņu ir izgājušas vairākas cilvēku civilizācijas, tikai formas 
bija citādas. Taču rasu apziņa bija augsta, tāda pati kā cilvēkiem, tas ir, viņi 
bija augstas sabiedriskās apziņas nesēji. Šīs civilizācijas sabruka, tāpēc ka 
radītāji nesasniedza savus mērķus. Viņi plānoja fiziskā cilvēka savienošanu ar 
garīgo caur dvēseli. Viņi plānoja organizēt vertikālu apziņas un saprāta tiltu, 
un priekš tā uz daudzām planētām tika radītas jaunas rases, kurām bija jāapzinās 
visi apziņas līmeņi līdz pat Tēvam. Taču šīs fiziskās rases bija tik lielā mērā 
sazemētas, ka nespēja pacelt savu saprātu uz garīgumu, un tāpēc tika aizvāktas 
vai sadedzinātas.  
Mūsu Debesu Tēvs un mūsu ķermeņu un apziņu radītāji 
mācās no kļūdām tāpat kā mēs. Tas, ka viņi pieļauj kļūdas, ir normāli, neviens 
nenosoda un netiesā viņus par to. Eksperiments mēdz būt Padomes atzīts par 
bezjēdzīgu, nesekmīgu, un tiek likts priekšā to aizvākt kā neveiksmi. To sagrauj 
un sāk nākošo eksperimentu.  
Es biju šo eksperimentu liecinieks, saka Sanats 
Kumara, es arī gāju Logosa ceļu – apziņu radīšanu, darbu ar apziņām, jo tikai 
pēc apziņas rase var tikt izcelta un atzīta kā savu misiju izpildījusi vai 
neizpildījusi. Tieši apziņa un saprāts ir cilvēka evolucionārās attīstības 
kvintesence.  
Apmēram pirms 250 000 gadu Sanats Kumara un rasu 
būvētāji nonāca pie tā, lai radītu vēl vienu eksperimentu – cilvēku rasi, un 
savienotu viņu ar Sīriusa un Plejāžu apziņu. Tika paņemta cilvēka dzīvnieciskā 
forma, un iekš dzīvnieka DNS tika iepītas plejādiešu un sīriusiešu DNS. Uz šo 
DNS pamata tika radīta jauna rase.  
Un, kas ir raksturīgi: ka paši eksperimentētāji ieiet 
šajos jaunajos ķermeņos, lai apzinātos šīs rases problēmas, kā labāk strādāt ar 
jauno apziņu. Viņi ir eksperti apziņas un saprāta attīstībā smalkajā plānā. Tas 
ir, viņi dzīvo fiziskajā plānā, taču pa naktīm viņi nonāk savā sensenajā apziņā 
un nodarbojas ar pētījumiem, mācās radīt kaut ko jaunu. Tā notika arī uz Zemes. 
Ar daudziem dziļiem eksperimentiem mēs panācām to, ka apziņa sāka attīstīties. 
Tagad cilvēks saprātīgais tuvojas tam, lai kļūtu par cilvēku dievišķo. 
 
Cilvēks dievišķais – tas ir augsta saprāta cilvēks. 
Nevis vienkārši tas, kurš rada realitāti, bet tas, kurš ir vieds un varens. Šī 
varenība tiek dota tikai augsti attīstītām būtībām, kuras vairs nebūs 
pretnostatītas viena otrai, neizmantos augstas zināšanas cīņai, sacensībai un 
konkurencei, kā tas bija Atlantīdā, kā tas ir arī tagad. Tieši pēc saprāta 
cilvēce tagad dalās augsti attīstītos, noteiktu ceļu nogājušos, un tajos, kas 
vēl ir nepietiekoši izglītoti. Viņi turpinās savas dzīves uz fiziskām planētām. 
Tiem, kas spēs augšupcelties ķermeņos, ir savs ceļš. Šie cilvēki ies pie Tēva 
caur apziņas attīstību, viņi savienos savu saprātu visos vibrāciju slāņos. Viņi 
spēs būt saprātīga būtne ne tikai tajā vietā, kur eksistē viņu formas, bet arī 
visos pārējos slāņos.  
Zeme ir svarīgs tāda augsta saprāta attīstības 
eksperimenta punkts. Tas ir viens no Galaktikas zinātniskajiem laukumiem cilvēka 
galaktiskā saprāta audzēšanā. Galaktikā ir radīts daudz zinātnisku “biroju”, kur 
ļoti blīvi strādā ne tikai ar cilvēka, bet arī citu planētu būtību 
saprātu.  
Cilvēks mācās apzināties starptelpiskumu, 
daudzdimensionalitāti. Tā ir jauna viņa attīstības pakāpe. Neeksistē nemaz tik 
daudz rasu, kuras varētu saprast cilvēku viņa attīstības līmenī. Piezīmēšu, ka 
cilvēks no paša sākuma, no pašas “apakšas” ir radoša būtība.  
Kas tas ir – radošas būtības? Tie ir Pirmradītāja 
Dēli, Radītāji[1]. Katrs no jums ir Radītājs. 
Galaktikā ir vēl daudz eksperimentu, tādu pašu jā jūsējais, kur radītāja 
funkcijas ir dotas tām rasēm, kuras paceļas.  
Vēlreiz gribas pasvītrot, ielikt jūsu krūtīs domu, ka 
cilvēks patiešām ir realitātes radītājs, kaut arī vēl slikti apzinošs, ko viņš 
dara un kā. Atkārtoju jums, ka jaunrade ir Dēlu Radītāju, pašu augstāko būtību, 
sākotnējā iezīme. Katrs no jums augšējos plānos apmācīsies visuma līmenī – radīt 
visumu, radīt dzīvas būtnes, apziņas un formas, strādāt ar DNS, strādāt ar 
Galaktikas Gaismu, Padomēs, kuras nomierina un dzēš konfliktus. Tiem, kas izzina 
jauno, ir ļoti daudz radošu specialitāšu Galaktikās, kuras jūs gaida, tos, kas 
augšupcelsies. Tas ir jūsu jaunās realitātes sākums – augšupcelšanās ar ķermeni 
un ar saprātu.  
Cilvēks, kurš augšupceļas no nāves, atstāj savu 
saprātu nokodētu, bet cilvēks, kurš augšupceļas ar ķermeni, paņem līdzi pilnu 
savu saprātu un pilnu apziņu uz nākošo līmeni, kas ir pirmrindas 
tehnoloģija.  
Tagad es gribu vest jūs uz savu mājokli uz Venēras. 
Tas neatrodas uz pašas Venēras, bet blakus planētai, jūs saskarsieties ar ļoti 
augstām vibrācijām, tas aktivizēs jūsu smalkos ķermeņus.  
Viņš savāc jūs tīklā sevis iekšienē. Tā ir pils zāle, 
bagātīgi izrotāta ar augiem, mēs redzam lielu dārzu, kur mūsu ķermeņi sāks 
transformēties, lai izturētu tās enerģijas, kuras tiks mums dotas. Notiek mūsu 
lauku nolīdzsvarošana: ķermeņa labā un kreisā puse, augša un apakša, priekša un 
mugura.  
Augša atveras. Mēs redzam bezdibeņa kosmosu, it kā 
ceļamies uz augšu kopā ar zāli. Mūsu priekšā parādās portāls, un mūs iesūc 
caurulē, it kā akvaparkā, mūs nes. Šeit ir maz gaismas, tāpēc ka kosmoss ir 
atvērts, bet viss zem mums mirdz – grīda un sienas, mūsu ķermeņi arī mirdz. 
Vieni mirdz vājāk, citi stiprāk. Mēs varam ieraudzīt Sanatu Kumaru, Viņš ir 
pieņēmis formu, un mēs redzam augstu, augstu baltu figūru, vizuļojošu, mirdzošu. 
Viņš apgaismo visu telpu ar sevi, notiek iniciācija. Iesūciet tās enerģijas, 
kuras jūs jūtat, ar saviem smalkajiem ķermeņiem, piepildieties ar šo īpašo 
enerģiju, kura vajadzīga jums augšupcelšanai un jūsu ķermeņu augšanai, gaismas 
ķermeņu atvēršanai. Viņš pasvītro: augstāku vibrāciju saprāta radīšanai. Šeit 
tiek ielikts jūsu pamats nākotnes saprātam, kurš funkcionēs pa pēdām 
augšupcelšanai – tam saprātam, kurš spēs apzināties realitāti, nevis tikai 
saņemt sajūtas, kurš spēj strādāt un saprast, ko vajag darīt, kā strādā 
enerģijas, kāda ir jēga dzīvei šeit... Viss tas ir saprāta funkcijas. Viņš tagad 
aktivizējas jūsos, jūsu smalkajos aspektos, kuros jūs šurp atnācāt.  
Sanats Kumara saka: Mēs veicam eksperimentus ar 
cilvēkiem. Tagad rit eksperiments, kad Mēs mācām jums ļoti augstas zināšanas, 
skatāmies, kā tas atspoguļojas uz cilvēka apziņu – cik lielā mērā aug apziņa, kā 
tā virzās uz priekšu. Atzīstas, ka Augšupcelšanās Krēsls Viņiem ir zināms 
placdarms darbam mūsu eksperimentos. Viņi atseko, kā viņi iedarbojas uz cilvēku 
tālāko virzību.  
Pievienots 05.06.2012  
Tulkoja Jānis Oppe 1 Krieviski: “Это Сыны 
Создателя, Творцы.” (Tulk. piezīme) | 
 
