Rīga-viena no visvecākajām Eiropas
pilsētām.
Viena no visvecākajām Eiropas pilsētām. ( vecajā val.
– piļ-sāts)
Baltiem-āriešiem-šumeriem rig ir – rīkot, valdīt, uzraudzīt.
(pirms 6. gt. vēl ķīļrakstos [1])
Baltiem –„ķeltiem”, gotiem, senprūšiem u. c. rig arī nozīmēja rīkot, valdīt, uzraudzīt.
Sēļiem un latgaļiem, kas ir ļoti senas un bija lielas
baltu tautas, vēl tagad – reikot, Reiga. Salīdzināsim ar senskandināvu
(senislandiešu) valodu, no kuras Reikjavīkas nosaukums!
Indijas baltu (āriešu) sanskritā „Rigveda” [2] (svētās himnas nosaukums).
Seno baltu astronomu dotais Oriona miglāja spožākās
zvaigznes nosaukums Rigels (‘el’ – svēts) Svētās Rīgas zvaigznes.[2]
Pirms pusotra gadsimta Kr. Valdemārs pēc Eiropas
kartes, savienojot tās četrus galējos punktus krusteniski, parādīja, ka šī
krusta centrs ir Rīga. Tātad Eiropas centrs.
Kā redzam no dažām pieminētajām lietām un jēdzieniem,
Rīga ir ļoti plašs jēdziens, kas ietiecas Eiropā, Āzijā un Visumā. Baltu tautu
Garīgās lielvalsts centrs, no kura, jau sākot no pēdējā Pirmsledus laikmeta,
tika izrīkotas šīs lielvalsts svarīgākās kopējās lietas – svētkalnu, kalendāra
observatoriju būves, svētku rituāli, burtniecība.
Ir jābūt ļoti aprobežotam, lai Rīgas sākumu datētu ar
1201. gadu.
Tā bija kārtējā Rīgas okupācija, ko veica Romas
pāvesta, Svētās Romas impērijas krustneši. Pirmo zināmo okupāciju veica vikingi
ap 7.–8. gs., kad viņi Rīgā un tās apkaimē nometināja līvus – savas bāzes sargus
un kalpus.
Nemitīgo vikingu iebrukumu rezultātā latgaļi un kurši bija spiesti
atkāpties no Rīgas, Daugavas lejteces un Rīgas jūras līča piekrastes.
Senās Rīgas vieta ir ļoti maz izpētīta un, ja kas
ļoti sens ir atrasts, tad tas tiek pierakstīts slāviem un vikingiem (normaņiem,
kurus pieskaita ģermāņiem), kuru tajos laikos vēl nebija uz pasaules (viņi
parādījās tikai pēc Romas impērijas sagrāves kā tās atlūzas).
Laika gaitā ir bijušas 3 Rīgas.[2]
Pirmā Rīga – tagad Vīna kalniņš Smerdukļu purvā. Otrā
Rīga – Ogres Ķēniņa kalns. Trešā – tagadējā Rīga – iespējams, Kubes svētkalns,
kuru noraka, – pašreizējā Esplanāde.
Daugavas lejtece savu gadu tūkstošu gaitā ir
vairākkārt mainījusi gultni. Ir atkāpies arī Rīgas jūras līča krasts.
Ir neiedomājami, ka Latvijas teritorijā, kur mūsu
senči dzīvoja jau 11. gt. p. m. ē. un kad ūdeņi bija galvenie pārvietošanās
ceļi, uz tik lielas upes kā Daugava, kura agrāk bija vēl daudz varenāka, līdz
krustnešu iebrukumam nav bijis pilsētu. Turklāt, pa Daugavu ceļoja līdz Valdaja
augstienei un tālāk pa Sindu (Dņepru) uz Melno jūru un pa Volgu uz Hirkas
(Kaspijas) jūru. No Daugavas ceļoja pa Rīgas jūras līci, Baltijas (Baltu) jūru
un citām Baltijas jūras baseina upēm, kuru grīvās bija tiem laikiem lielas
ostas.
Maiņas tirdzniecība pastāvējusi jau kopš cilvēces
sākuma. (Tās laikam nebija tikai Darvina izcelsmes cilvēkiem.) Daugavas attekas
Rīdzenes nosaukums atvasināts no trešās Rīgas nosaukuma, bet ne otrādi.
Var secināt, ka Rīga ir tikpat veca, cik vecas ir
baltu tautas. Bet to sākotne meklējama pirms pēdējā Ledus laikmeta.
Nav arī jāaizmirst, ka baltu tautas bija augstas
garīgās kultūras tautas, kas materiālām vērtībām veltīja maz vērības. Tikai
latviešu tautas ienaidnieki, skauģi un nelabvēļi var datēt Rīgas sākumu ar 1201.
gadu un svinēt Romas pāvesta, Svētās Romas impērijas okupācijas
gadadienas.
Atsauces:
http://baltutautas.lv/raksti/4/riga
http://baltutautas.lv/raksti/4/riga
