Ir daudz stāstīts par dažādiem kosmiskā mēroga
notikumiem, kas un kā ietekmē mūs un cilvēkus mums apkārt, par čakrām, enerģijām
un dziedināšanas procesiem. Daudz kas no tā varētu būt pietiekoši sarežģīti
tiem, kas tai visā vēl nav iedziļinājušies un kam tas varbūt šobrīd arī vēl nav
nepieciešams. Bet kādam no jums tāpat ir kaut kāda kaite vai elementāra sāpe,
problēmas ar kādu no orgāniem vai tamlīdzīgi. Un jūs jautājat - nu labi,
kosmoss, enerģijas, pagājušās inkarnācijas un kas tik ne - bet kāpēc man sāp
aknas ?
Šai sakarā vēlos atgriezties pie pirmsākumiem,
sasaistīt to visu kopā un atgādināt pavisam vienkāršu un elementāru lietu, ko
varbūt jūs jau zinat, varbūt esat aizmirsuši. Varbūt kāds tam nepiegriež vērību
un kādam tas ir arī jaunums. Proti - kā mūsu fiziskais ķermenis ar mums runā un
ko liek saprast.
Šeit ļoti svarīgi ir apzināties, ka viss ir enerģija,
tai skaitā arī emocijas, dusmas, aizvainojums, bailes, skumjas. Tieši šo
negatīvo enerģiju uzkrājums organismā arī ir par iemeslu tam, ka ar laiku tās
sablīvējas tik ļoti, ka tas sāk izpausties kā fizisko orgānu deformācijas, jo,
kā mēs vēlāk redzēsim, katrai emocijai ir sava vieta un attiecīgs orgāns mūsu
ķermenī.
Sablīvēšanās notiek tad, ja cilvēks neprot no šādām
emocijām atbrīvoties, bet krāj sevī, apspiež. Bieži tas jau nāk līdzi kā
pārdzīvojumi no iepriekšējām inkarnācijām, emocionāli satricinājumi, kas ir kā
iekapsulēti kādā no orgāniem un visbiežāk ir par iemeslu dažādiem audzējiem,
akmeņiem un tamlīdzīgiem spēcīgiem sablīvējumiem jau fiziskā plāksnē. Fiziskais
ķermenis, kā zināms, tikai lasa informāciju no ēteriskā un sekojošiem smalkajiem
ķermeņiem un reproducē tur esošo. Īsumā par to, kāda ir svarīgāko orgānu loma
saistībā ar emocijām. Katram orgānam ir divas nozīmes - fiziskā un
mentālā.
Aknas un
žultspūslis .Fiziski atbild par toksīnu izvadi, A un D
vitamīnu sintezēšanu - mentālā līmenī prieks/dusmas. Ja cilvēks ir
dzīvespriecīgs, aknas būs veselas. Savukāŗt dusmīgam cilvēkam tajās uzkrājas
sablīvēta negatīva enerģija - ne velti tautā iegājies teiciens, ka dusmīgs
cilvēks spļauj žulti - tā tas tiešām arī ir.
Aizkuņģa
dziedzeris. Fiziski piedalās gremošanas procesos, cukura
līmeņa regulācijā. Mentāli atbild par pašcieņu, pašpietiekamību. No šejienes
izriet, ka tiem, kam ir problēmas ar mazvērtības kompleksu, sevis nepieņemšanu,
zāģēšanu, attiecīgi negatīvās enerģijas uzkrājas šajā dziedzerī un sekas ir
problēmas fiziskajā līmenī - arī cukura diabēts norāda uz ļoti spēcīgu
mazvērtības kompleksu.
Kuņģis. Fiziski
atbild par gremošanu, barības pārstrādi - mentāli tā ir sevis un pasaules
pieņemšana tādai, kāda tā ir. Ja cilvēkam ir kuņģa kaites, tas nozīmē, ka
dziļākajā līmenī viņš nav apmierināts ar sevi, ar pasauli.
Divpadsmitpirkstu un tievā
zarna. Fiziski organismam nepieciešamo fermentu, barības vielu
uzsūkšanās - mentāli - harmonija/disharmonija ar sevi, apkārtni, ar citiem.
Resnā zarna.
Fiziski - ūdens apmaiņas procesi, izvades procesi - mentāli dzīves procesu
pieņemšana/nepieņemšana, prieks vai bailes par to.
Nieres/Urīnpūslis. Fiziski urīna veidošana, izvade,
filtrēšanas procesi. Mentāli - prieks par sevi un citiem, drošības sajūta vai
bailes/greizsirdība. Šis ir tas orgāns, kurā mēdz uzkrāties baiļu enerģijas.
Bailīgam cilvēkam būs problēmas ar šiem orgāniem.
Vairogdziedzeris/tīmuss/reproduktīvie orgāni. Fiziski
hormonu regulācija, mentāli - visu procesu harmonija, vēlēšanās/nevēlēšanās
dzīvot uz Zemes, bezcerība, bezspēcība, vēlēšanās atrasties kaut kur citur,
"mājās", ne uz Zemes.
Plaušas. Fiziski
skābekļa piegāde organismam, mentāli - dzīve ar "pilnu krūti" vai tieši otrādi -
skumjas, smakšana nepiepildītās ilūzijās. Tuberkuloze, pneimonija, bieži plaušu
karsoņi raksturīgi tiem, kas nespēj sevi piepildīt, neredz jēgu dzīvē, nesaprot
savus dvēseles uzdevumus. Atsevišķi jāizceļ astma - tas norāda, ka cilvēkam
bijusi saistība ar maģiju enerģijām iepriekšējās inkarnācijās, kad pats ar tām
darbojies, manipulējot ar citu brīvo gribu un tagad dvēsele to nožēlo.
Sirds/asinsrites sistēma/limfātiskā
sistēma. Fiziski visu dzīvības procesu nodrošinājums, mentāli
- dvēseles kopējais stāvoklis, spēja just un dot mīlestību. Par asins īpašo lomu
jau minēts iepriekšējā rakstā.
Galva un nervu
sistēma. Fiziski visu procesu regulators, mentāli - miers vai
uztraukums.
Āda. Lielākais
orgāns - fiziski aizsargfunkcija, jušanas funkcija u.c, mentāli - harmoniskas
attiecības ar esošo vai tieksme pakļaut, augstprātība. Ādas slimību gadījumos
parasti ir disharmonija ar vistuvākajiem dabas elementiem - 4 stihijām un to
gariem. Tas saistās ar to, ka ir mēģināts ar tiem manipulēt, pakļaut,
iepriekšējās inkarnācijās veicot maģiskas darbības vai tamlīdzīgi, vai arī pats
cilvēks ir pakļauts maģiju, piebūrumu, noskaudumu ietekmei šajā dzīvē.
Visu šo procesu regulators un ietekmētājs ir apziņa -
no šejienes teiciens - visas slimības ir galvā. Tajā ir liela daļa
patiesības.
Kāds tad ir visvienkāršākais un efektīvākais veids,
kā atbrīvoties no šādiem uzkrājumiem un nepieļaut to veidošanos?
Piedošana. Jāatzīmē, ka tas bieži vien ir arī
visgrūtākais. Pie kam, vissarežģītākais ir piedot pašam sev. Taču piedošana sev
ir garīgās attīstības pamats, tas ir ceļš uz apziņas transformācijas procesu, tā
ir atbrīvošanās no pagātnes sāpēm.
Starp citu, vārds imunitāte ir cēlies no latīņu vārda immunis, kura pamata nozīme ir būt atbrīvotam, nebūt
obligāti pakļautam. Vai nav zīmīgi?
Taču mūsu ego izvirza iemeslus, kuru dēļ piedošana ir
grūta, kā piemēram:
Šis cilvēks ir pārāk stipri ieriebis, tāpēc pelnījis
tikai naidu un nekad nebūs iespējams viņam piedot
Neesi muļķis - ja reiz piedosi, viņš to izdarīs
atkal.
Ja piedosi, tad esi vājš.
Ja piedosi, tad atzīsi, ka taisnība bija viņam, nevis
tev.
Tikai cilvēks ar zemu pašcieņu var piedot ko
tādu.
Ja nepiedosi, tas dos iespēju kontrolēt šo cilvēku,
tādā veidā būsi aizsargāts.
Aizkavē piedošanu un jutīsies labi, zinot, ka vari
atriebties.
Nepiedošana dod tev varu par to, kurš nodarījis
pāri.
Piedot kādam, kas nodarījis tev sāpes, ir vienkārši
muļķīgi.
Ja piedosi kādam, tad viņš var padomāt, ka rīkojies
pareizi.
Piedošana ir tikai sliktas uzvedības
attaisnošana.
Un tā tālāk - katrs pats labāk zina, kādus iemeslus
sev var izdomāt, lai izvairītos no piedošanas un turētu sablīvētās aizvainojuma
enerģijas sevī
Tomēr, svarīgi ir atcerēties, ka piedošana jau nav
vajadzīga tam vai tiem, kas jums nodarījuši pāri, bet pašam jums. Tajā brīdī,
kad prāts jautā - bet kāpēc man būtu jāpiedod kādam, kas tik ļoti, nu tik ļoti
ir nodarījis pāri, tad atcerieties, ka tas ir ego, nevis viedā dvēsele.
Nav arī jāpārdzīvo, ka rezultāts nav tāds, kā
gaidījāt, ja cilvēks atsakās piedod jums, tad viņš nav piedevis pats sev.
Iespējams, ka viņš jūs nemaz nevēlējās apvainot. Jebkurā gadījumā, svarīgākais
ir jūsu pašu sajūtas, negatīvo enerģiju sablīvējumu, dusmu un aizvainojuma
atlaišana, baiļu transformācija.
Ja šīs enerģijas jau tiktāl sablīvējušās, ka izpaužas
kā fiziskās sāpes vai sacietējumi, tad, protams, tam nepieciešama enerģētiska
vai pat fiziska iejaukšanās, taču, ja nemainās domāšana un apziņa, kāpēc tas tā
notiek, ja netiek rasti veidi, kā nekrāt šīs enerģijas, bet atbrīvot, nekaitējot
sev un apkārtējiem, tad agri vai vēlu kaite ir atpakaļ.
Lai veicas sevis izzināšanā un harmonijas atrašanā
sevī
Aivis Vasiļevskis
http://www.draugiem.lv/#/blogs/?p=9604959
