Kas es Esmu 
Šri Rāmana Mahāriši 
mācība 
1. Kas es esmu? 
Ķermenis, kas sastāv no septiņiem dažādu audu veidiem 
(dhatus), – tas neesmu es. Pieci maņu orgāni, t.i., dzirde, tauste, redze, garša 
un smarža, kas attiecīgi uztver skaņas, pieskārienus, krāsas, garšas un 
aromātus, – tas neesmu es. Pieci rīcības orgāni, t.i., runas, pārvietošanās, 
satveršanas, ekskrēcijas, radīšanas orgāni, kuru attiecīgās funkcijas ir 
runāšana, iešana, satveršana, ekskrēcija un izbaudīšana, – tas neesmu es. Piecas 
dzīvības spēka enerģijas, prāna utt., kas savukārt veic piecas elpošanas 
funkcijas - ieelpu u.c., – tas neesmu es. Pat prāts, kas domā, - tas es neesmu. 
Un neziņa, kurā nav ne objektu, ne funkciju; neziņa, kas sastāv vien no 
atlikušajiem iespaidiem par objektiem ap mums – arī tas neesmu es. 
2. Ja es tas neesmu... tad kas es 
esmu? 
Noraidot visu no iepriekš minētā, sakot „tas neesmu 
es”, „tas neesmu es”, - atliek vien Apziņa. TĀ esmu 
es. 
3. Kāda ir Apziņas 
būtība? 
Apziņas būtība ir esība – apziņa – 
svētlaime. 
4. Kad tiks sasniegts patiesā ES 
piepildījums? 
Tikai, kad izzudīs pasaule, ko 
redzam, būs iespējams apzināties patieso ES, kas ir redzošais. 
5. Vai patiesā ES piepildījums nav 
iespējams, kamēr pasaule tiek uztverta par īstu? 
Nē, tas nav iespējams. 
6. Kāpēc? 
Redzošais un redzamais objekts ir kā virve un čūska. 
Tāpat kā zināšanas par virvi neradīsies, ja vien netiks atvairītas maldīgās 
zināšanas par iedomāto čūsku, arī patiesā ES apzināšanās 
netiks sasniegta, kamēr saglabāsies ticība, ka pasaule ir 
īsta. 
7. Kad izzudīs pasaule kā redzamais 
objekts, ko redzam? 
Pasaule izzudīs, 
kad prāts, kas ir visu kognitīvo procesu un visu ķermeņa darbību cēlonis, 
norims. 
8. Kāda ir prāta būtība? 
Tas, ko sauc par prātu, ir neparasts spēks, kas mājo 
patiesajā ES. Tas liek rasties visām domām. Bez domām 
prāts nepastāv, tādēļ doma ir prāta būtība. Bez domām nepastāv 
tas, ko saucam par pasauli. Dziļā miegā nav domu un nav arī 
pasaules. Esot nomodā vai sapņojot, pastāv gan domas, gan pasaule. Kā 
zirneklis izauž pavedienu un atkal uzņem to sevī, tāpat arī prāts rada pasauli ārpus sevis un atkal uzņem to 
atpakaļ. Kad prāts iziet ārpus patiesā ES, rodas pasaule. 
Tādēļ, kad pastāv pasaule (kā īstenība), nevar rasties patiesais ES. Un, kad pastāv patiesais ES, nevar 
rasties pasaule. Nemitīgi mēģinot izzināt prāta būtību, tas ar 
laiku pamet patieso ES, atstājot to vienu. Tas, kas ir attiecināms uz 
patieso ES, ir Ātmans. Prāts vienmēr ir atkarīgs no kaut kā, tas nevar eksistēt 
viens pats. Prāts ir tas, kas tiek dēvēts par smalko 
ķermeni jeb dvēseli (dživu). 
9. Kāds ir izzināšanas ceļš, lai 
saprastu prāta būtību? 
Tas, kas šajā ķermenī veidojas 
kā „Es”, ir prāts. Mēģinot 
izzināt, kurā ķermeņa daļā doma „Es” veidojas, atklājas, ka tā veidojas sirdī, 
kas ir prāta pirmavots. Pat nepārtraukti domājot: „Es, es”, cilvēks nokļūst līdz 
šai vietai. Doma „Es” prātā uzaust pirmā no visām domām, tikai pēc tās rodas 
pārējās domas. Tikai pēc pirmās personas vietniekvārda rašanās sāk veidoties 
otrās un trešās personas vietniekvārdi, bez pirmās personas vietniekvārda otrā 
un trešā persona nepastāvēs. 
10. Kā prāts norims? 
Jautājot sev „Kas es 
esmu?”, šī doma iznīcinās 
visas pārējās domas, un, galu galā, tāpat kā miets, ar ko tiek uzirdināts degošs 
sārts, tā pati tiks iznīcināta. Tad atausīs patiesā ES 
piepildījums. 
11. Kādā veidā ir iespējams 
nepārtraukti saglabāt domu „Kas es esmu”? 
Kad rodas citas domas, nevajadzētu 
tām nodoties, bet gan jautāt: „Kam tās ir radušās?” Nav nozīmes, cik daudz domu ir izveidojušās. Katru reizi ir nepieciešams nenogurstot jautāt: „Kam šī doma ir 
radusies?” Atbildei vajadzētu būt: „Man.” Tādēļ, jautājot „Kas es 
esmu?”, prāts atgriezīsies savā pirmavotā un doma, kas bija izveidojusies, 
norims. Nepārtraukti vingrinoties, prāts apgūs spēju palikt savā pirmavotā. 
Kad prāts caur smadzenēm un rīcības orgāniem pamet savu rašanās avotu, rodas 
vārdi un veidoli. Kad tas paliek sirdī, vārdi un veidoli izzūd. Prāta 
glabāšanu sirdī un neļaušanu tam iziet ārpus tās - sauc par „iekšup-vēršanos” 
(antar-mukha). Ļaušanu prātam iziet ārpus sirds - sauc par „uz 
āru-vēršanos”(bahir-mukha). Tādēļ, kad prāts paliek sirdī, 
„Es”, kas ir visu domu cēlonis, izzūd un rodas patiesais ES, kas pastāv 
vienmēr. Jebkurā darbībā vajadzētu izvairīties 
no egoistiskā ES. To ievērojot, viss notiks ar Šivas (Dieva) 
svētību. 
12. Vai nav citu veidu, kā panākt, lai 
prāts norimst? 
Bez izzināšanas cita piemērota veida nav. Mēģinot 
valdīt pār prātu ar citiem līdzekļiem, šķitīs, ka tas tiek kontrolēts, tomēr tas 
tik un tā turpinās kustību. Arī kontrolējot elpošanu, prāts norims, tomēr tas 
būs rāms tikai tik ilgi, kamēr elpošana tiks kontrolēta, un pēc tam tas atkal 
uzsāks kustību un klīdīs atlikušo iespaidu mudināts. Prāts un elpa rodas no 
viena avota.Doma ir prāta būtība. „Es” ir pirmā doma, kas rodas prātā, un tā 
ir egoistiskais ES. Elpa rodas turpat, kur egoistiskais ES. Tādēļ, kad prāts 
norimst, elpa tiek kontrolēta, un kad elpa tiek kontrolēta, tad prāts norimst. 
Tomēr dziļā miegā, lai arī prāts norimst, elpošana neapstājas. Tas notiek, 
pateicoties Dieva gribai, lai aizsargātu ķermeni un nemaldinātu apkārtējos, 
liekot domāt, ka cilvēks ir miris. Nomodā, kā arī samadhi laikā, kad prāts 
norimst, elpa tiek kontrolēta. Elpošana ir prāta izpausmes rupjā forma. Līdz 
nāves iestāšanās brīdim prāts uztur ķermenī elpu – kad ķermenis mirst, prāts 
paņem elpu sev līdzi. Tādēļ elpošanas vingrinājumi ir tikai paņēmiens, kā 
nomierināt prātu (manonograha), tie nespēj prātu iznīcināt (manonasa). 
Tāpat kā elpošanas vingrinājumi, arī meditācija uz 
Dieva veidoliem, mantru skaitīšana, atteikšanās no pārtikas utt. ir veidi, kā 
nomierināt prātu. 
Meditējot uz Dieva veidoliem un skaitot mantras, 
prāts koncentrējas vienā virzienā. Tomēr prāts allaž klejos. Kad zilonim tiek 
iedota ķēde, ko turēt snuķī, tas sekos, satvēris vienīgi šo ķēdi un neko citu – 
tāpat arī prāts turēsies tikai pie viena vārda vai veidola, kad būs ar to 
pārņemts. Kad prāts izplešas, radot neskaitāmi daudz domu, katra doma kļūst 
vāja, bet,kad domas tiek izkliedētas, prāts atkal koncentrējas uz vienu un 
kļūst stiprs – šādam prātam patiesā ES izzināšana būs viegla. No visiem 
ierobežojumiem vērtīgākie ir tie, kas saistīti ar satviskas pārtikas produktu 
lietošanu mērenos daudzumos. Ievērojot šo nosacījumu, uzlabojas satviskā prāta 
daba, un tas palīdz patiesā ES izzināšanā. 
13. Atlikušie iespaidi (domas) par 
objektiem rodas - kā okeāna viļņiem mutuļojot... Kad tās visas tiks 
iznīcinātas? 
Meditācijai uz patieso ES, kļūstot 
arvien intensīvākai, domas tiks iznīcinātas. 
14. Vai ir iespējams izkliedēt 
bezgalīgi senos iespaidus par objektiem un kļūt vienīgi par patieso 
ES? 
Neļaujoties šaubām par to, vai tas 
ir iespējams vai ne, vajadzētu nepārtraukti turpināt meditāciju uz savu patieso 
ES. Pat, ja esat liels 
grēcinieks, nevajadzētu raizēties: „Ak, es esmu grēcinieks, kā mani var 
izglābt?”. Tā vietā ir nepieciešams pilnībā atteikties no domas „Es esmu 
grēcinieks” un pievērsties vienīgi meditācijai uz savu patieso ES. Tad jums 
noteikti izdosies. Nepastāv divi prāti – labais un ļaunais. Prāts ir tikai 
viens. Tomēr atlikušie iespaidi var būt divu veidu – labvēlīgi un 
nelabvēlīgi. Kad prātu ietekmē labvēlīgie iespaidi, to dēvē par labu, bet, kad 
prātu ietekmē nelabvēlīgie iespaidi, to uzskata par ļaunu. 
Prātam nevajadzētu atļaut klīst starp pasaulīgiem 
objektiem un cilvēku raizēm. Lai cik slikti būtu citi cilvēki, pret viņiem 
nedrīkst izjust naidu. Ir jāizvairās gan no iekāres, gan naida. Visu, ko 
cilvēks dod citiem, viņš dod arī sev. Saprotot šo patiesību, kurš tad 
nevēlēsies dot citiem? Kad rodas cilvēka patiesais ES, 
rodas viss. Kad patiesais ES norimst, arī viss pārējais norimst. 
Cik lielā mērā mēs uzvedīsimies pieticīgi, tik lielā mērā radīsies labais. Ja 
prāts ir norimis, cilvēks var dzīvot jebkur. 
15. Cik ilgi ir jānodarbojas ar 
izzināšanu? 
Jautājums ”Kas es esmu?” ir 
jāuzdod tik ilgi, kamēr prātā saglabājas iespaidi par 
objektiem. Domas vajadzētu iznīcināt to rašanās brīdī un vietā - ar pašizziņu. 
Patiesā ES sasniegšanai pietiek ar to, ka cilvēks nepārtraukti kavējas pārdomās 
par patieso ES, līdz brīdim, kamēr tas ir sasniegts. Kamēr 
ienaidnieki ir cietoksnī, tie turpinās uzbrukt. Ja naidniekus iznīcinās, tiklīdz 
tie parādīsies, cietoksnis būs mūsu. 
16. Kāda ir patiesā ES 
būtība? 
Patiesībā eksistē vienīgi 
patiesais ES. Pasaule, 
dvēsele un Dievs ir tikai parādības tajā. Kā sudrabs perlamutrā šīs trīs 
parādības rodas vienlaicīgi un izzūd vienlaicīgi. Patiesais ES ir tur, kur nepastāv neviena „Es” doma. 
Tas tiek dēvēts par Klusumu. Patiesais ES ir pasaule. Patiesais ES ir 
„Es”. Patiesais ES ir Dievs. Viss ir Šiva – patiesais 
ES. 
17. Vai tad viss nav Dieva 
radīts? 
Bez vēlmes, lēmuma vai piepūles aust saule, un tās 
klātbūtnē saules akmens pārvēršas liesmās, lotoss zied, ūdens iztvaiko, cilvēki 
pilda dažādas funkcijas un pēc tam atpūšas. Tāpat kā magnēta klātbūtnē kustas 
adata, arī dvēseles, pār kurām valda trīs kosmiskās funkcijas vai piecas 
dievišķās darbības, Dieva klātbūtnes ietekmētas, veic savas darbības un tad 
atpūšas, atbilstoši attiecīgajām karmām. Dievam nav nolūka, un neviena karma 
sevi Viņam nepiesaista. Tas ir līdzīgi tam, kā pasaulīgās darbības neietekmē 
Sauli vai kā pārējo četru elementu labās īpašības un trūkumi neietekmē plašo 
Kosmosu. 
18. Kurš no sekotājiem ir 
labākais? 
Lieliskākais sekotājs ir tas, kurš 
atdod sevi patiesajam ES, kas ir Dievs. Atdot sevi Dievam nozīmē nepārtraukti atrasties 
savā patiesajā ES, neļaujot rasties citām domām, kā vien domām par patieso 
ES. Lai kādas nastas tiktu uzliktas uz Dieva pleciem, Viņš tās 
nes. Ja visvarenā Dieva spēks liek visam darboties, tad kādēļ gan mums vajadzētu 
nepārtraukti satraukt sevi ar domām par to, ko mums vajadzētu darīt un kā to 
darīt, un ko mums nevajadzētu darīt, un kā no tā izvairīties? Mēs zinām, ka 
vilciens spēj vest jebkuru kravu. Tad kādēļ mums pēc iekāpšanas vilcienā 
vajadzētu nest savu nelielo bagāžu uz galvas, radot sev neērtības, ja tā vietā 
mēs varam nolikt to vilcienā un justies atviegloti? 
19. Kas ir 
nepieķeršanās? 
Nepieķeršanās ir domu pilnīga iznīcināšana to rašanās 
brīdī un vietā, neko aiz sevis neatstājot. Tāpat kā pērļu nirējs piesien akmeni 
pie sava vidukļa, nogrimst līdz jūras dibenam un tur salasa pērles, arī 
ikvienam no mums vajadzētu nodrošināties ar 
nepiesaistīšanos, iegrimt sevī un sasniegt patiesā ES 
Pērli. 
20. Vai Dievs un Guru nevar ietekmēt 
dvēseles atbrīvošanos? 
Dievs un Guru tikai parāda, 
kādā veidā ir iespējams sasniegt atbrīvošanos, bet viņi neaizvedīs dvēseli līdz 
brīvībai. Patiesībā Dievs un 
Guru nav atšķirīgi. Laupījums, kas nokļuvis tīģera zobos, vairs nevar izbēgt. 
Tāpat arī tie, kas ir pietuvojušies Guru žēlsirdīgajam skatienam, tiks glābti un 
nepazudīs. Tomēr katram Dieva vai Guru norādītais ceļš ir jāveic saviem 
spēkiem un pašam jāsasniedz atbrīvošanās. Cilvēks var 
izzināt sevi tikai ar savu zināšanu redzi, un nevis kāda cita 
redzējumu. Vai tad tam, kurš ir Rāma, ir nepieciešama spoguļa 
palīdzība, lai zinātu, ka viņš ir Rāma? 
21. Vai tam, kas tiecas pēc 
atbrīvošanās, ir nepieciešams izzināt kategoriju (tatvu) būtību? 
Tāpat kā tam, kurš vēlas izmest atkritumus, nav 
nepieciešams tos analizēt un zināt, kas tie ir, arī tam, 
kurš vēlas izzināt savu patieso ES, nav nepieciešams skaitīt kategorijas vai 
iedziļināties to būtībā. Tā vietā nepieciešams atteikties no visām kategorijām, 
kas slēpjas patiesajā ES. Pasauli vajadzētu uzskatīt par 
sapni. 
22. Vai nepastāv nekādas atšķirības 
starp nomodu un sapni? 
Nomods ir ilgs, bet sapnis – īss; citu atšķirību nav. 
Tāpat kā notikumi, kas norisinās nomoda laikā, šķiet īsti, kamēr esam nomodā, 
arī notikumi, kas norisinās sapnī, šķiet īsti vienīgi sapnī. Sapņojot prāts 
izmanto citu ķermeni. Gan nomodā, gan sapnī domas, vārdi un veidoli rodas 
vienlaicīgi. 
23. Vai tiem, kas tiecas pēc 
atbrīvošanās, ir vērts lasīt grāmatas? 
Visi teksti teic, ka, lai sasniegtu atbrīvošanos, ir 
nepieciešams nomierināt prātu, tādēļ mācība, ko sniedz 
grāmatas ir tāda, ka prātam ir jānorimst. Tiklīdz tas ir 
saprasts, nebeidzama lasīšana vairs nav vajadzīga. Lai 
nomierinātu prātu, ir tikai jājautā sev, kas ir patiesais ES. Kā 
gan šos meklējumus var izdarīt caur grāmatām? Savs 
patiesais ES ir jāizzina ar savu gudrības redzējumu. Patiesais ES 
atrodas zem pieciem apvalkiem, bet grāmatas ir ārpus tiem. Tā kā patieso ES ir 
iespējams sasniegt, nometot šos piecus apvalkus, ir veltīgi to meklēt 
grāmatās. Nāks laiks, kad cilvēkam būs jāaizmirst 
viss, ko viņš ir iemācījies no grāmatām. 
24. Kas ir laime? 
Laime ir patiesā ES būtība; 
laime un patiesais ES nav atšķirīgi. Nevienā pasaulīgā objektā nav laimes, tikai savā neziņā mēs 
iedomājamies, ka gūstam no tiem laimi. Kad prāts iziet ārpusē, tas piedzīvo 
ciešanas, bet, kad alkas tiek piepildītas, - tas atgriežas savā vietā un izbauda 
laimi, kas ir patiesais ES. Līdzīgi tas ir miegā, samadhi vai bezsamaņā, kā 
arī brīdī, kad cilvēks iegūst kāroto objektu vai atbrīvojas no netīkama objekta, 
- prāts vēršas iekšup un ir iespējams izbaudīt īstu patiesā ES laimi. Tādējādi 
prāts nepārtraukti pārvietojas, izejot no patiesā ES un 
atgriežoties tajā. Zem koka ēna ir patīkama, bet karstums klajumā 
ir svelmains. Cilvēks, kas ir staigājis zem atklātas saules, atvēsinās, kad 
sasniedz ēnu. Tas, kurš turpina iet no ēnas saulē un tad atpakaļ ēnā, ir muļķis. 
Gudrs cilvēks nepametīs ēnu. Tāpat arī prāts, kas zina patiesību, nepametīs 
Brahmanu. Nezinošā prāts, turpretī, atgriežas pasaulē, jūtoties nelaimīgs, un 
vien uz īsu brīdi nokļūst pie Brahmana, lai sajustu laimi. Patiesībā tas, ko saucam par pasauli, ir tikai doma. Kad 
pasaule izzūd, t.i., kad nav domu, prāts piedzīvo laimi. Un, kad pasaule atkal 
parādās, tas piedzīvo ciešanas. 
25. Kas ir gudrības atklāsme 
(jnana-drsti)? 
Par gudrības atklāsmi tiek saukta klusēšana. Palikt 
klusam nozīmē saglabāt prātu patiesajā ES. Telepātija, 
pagātnes, tagadnes un nākotnes notikumu izzināšana un gaišredzība nav gudrības 
atklāsme. 
26. Kāda ir saikne starp nekā 
nevēlēšanos un gudrību? 
Nekā nevēlēšanās ir 
gudrība. Tās ne ar ko 
neatšķiras, tās ir vienādas. Nekā nevēlēšanās attur prātu no pievēršanās kādam 
objektam. Gudrība nozīmē to, ka nav neviena objekta. Citiem vārdiem, tiekšanās vienīgi pēc patiesā ES un nekā cita ir 
norobežošanās jeb nekā nevēlēšanās. Palikšana pie patiesā ES ir 
gudrība. 
27. Kāda ir atšķirība starp izzināšanu 
un meditāciju? 
Izzināšana norisinās, saglabājot 
prātu patiesajā ES. Meditācija norisinās, domājot, ka patiesais ES ir Brahmans, 
eksistence – apziņa – svētlaime. 
28. Kas ir atbrīvošanās? 
Atbrīvošanās ir savas sasaistītās 
būtības izzināšana un patiesās būtības atbrīvošana. 
Raugies tukšumā 
“Lietas ir atkarīgas no uztvērēja. 
Tātad lūkošanās tukšumā nozīmē "skatīties iekšpusē, kur (vai no kā) parādās šis 
uztvērējs, kas ir vienāds ar ego, un šī izzināšana/izpēte (vicAra) noved pie 
Patiesā "ES" (sat-cit), kur nav nekā, ne konceptu, ne - ego, ir tikai Svētlaime 
(Ananda). Šī ir Ramanas Mahariši mācības esence.” 
Visa Patiesība 
"Es Esmu, Kas Es Esmu" ietver visu 
patiesību; metode ir apkopota šajā - " Esi Kluss/ Mierīgs." 
Nav paaugstinājumu, nav 
pakāpju 
„ Realizācijā nav paagstinājumu. 
Atbrīvošanai nav pakāpju, šeit nav realitātes līmeņu, ir tikai katra indivīda 
pieredzes līmenis.” 
Patiesā ES Klusums/ 
Miers 
"Ja var iegūt Patiesā ES Klusumu/ 
Mieru, tas izplatīsies bez jebkādas indivīda piepūles." 
Īsts Klusums 
“Īsts Klusums ir patiesi bezgalīga 
valoda” 
http://www.draugiem.lv/#/blogs/?p=9314094
 
