Kas es Esmu
Šri Rāmana Mahāriši
mācība
1. Kas es esmu?
Ķermenis, kas sastāv no septiņiem dažādu audu veidiem
(dhatus), – tas neesmu es. Pieci maņu orgāni, t.i., dzirde, tauste, redze, garša
un smarža, kas attiecīgi uztver skaņas, pieskārienus, krāsas, garšas un
aromātus, – tas neesmu es. Pieci rīcības orgāni, t.i., runas, pārvietošanās,
satveršanas, ekskrēcijas, radīšanas orgāni, kuru attiecīgās funkcijas ir
runāšana, iešana, satveršana, ekskrēcija un izbaudīšana, – tas neesmu es. Piecas
dzīvības spēka enerģijas, prāna utt., kas savukārt veic piecas elpošanas
funkcijas - ieelpu u.c., – tas neesmu es. Pat prāts, kas domā, - tas es neesmu.
Un neziņa, kurā nav ne objektu, ne funkciju; neziņa, kas sastāv vien no
atlikušajiem iespaidiem par objektiem ap mums – arī tas neesmu es.
2. Ja es tas neesmu... tad kas es
esmu?
Noraidot visu no iepriekš minētā, sakot „tas neesmu
es”, „tas neesmu es”, - atliek vien Apziņa. TĀ esmu
es.
3. Kāda ir Apziņas
būtība?
Apziņas būtība ir esība – apziņa –
svētlaime.
4. Kad tiks sasniegts patiesā ES
piepildījums?
Tikai, kad izzudīs pasaule, ko
redzam, būs iespējams apzināties patieso ES, kas ir redzošais.
5. Vai patiesā ES piepildījums nav
iespējams, kamēr pasaule tiek uztverta par īstu?
Nē, tas nav iespējams.
6. Kāpēc?
Redzošais un redzamais objekts ir kā virve un čūska.
Tāpat kā zināšanas par virvi neradīsies, ja vien netiks atvairītas maldīgās
zināšanas par iedomāto čūsku, arī patiesā ES apzināšanās
netiks sasniegta, kamēr saglabāsies ticība, ka pasaule ir
īsta.
7. Kad izzudīs pasaule kā redzamais
objekts, ko redzam?
Pasaule izzudīs,
kad prāts, kas ir visu kognitīvo procesu un visu ķermeņa darbību cēlonis,
norims.
8. Kāda ir prāta būtība?
Tas, ko sauc par prātu, ir neparasts spēks, kas mājo
patiesajā ES. Tas liek rasties visām domām. Bez domām
prāts nepastāv, tādēļ doma ir prāta būtība. Bez domām nepastāv
tas, ko saucam par pasauli. Dziļā miegā nav domu un nav arī
pasaules. Esot nomodā vai sapņojot, pastāv gan domas, gan pasaule. Kā
zirneklis izauž pavedienu un atkal uzņem to sevī, tāpat arī prāts rada pasauli ārpus sevis un atkal uzņem to
atpakaļ. Kad prāts iziet ārpus patiesā ES, rodas pasaule.
Tādēļ, kad pastāv pasaule (kā īstenība), nevar rasties patiesais ES. Un, kad pastāv patiesais ES, nevar
rasties pasaule. Nemitīgi mēģinot izzināt prāta būtību, tas ar
laiku pamet patieso ES, atstājot to vienu. Tas, kas ir attiecināms uz
patieso ES, ir Ātmans. Prāts vienmēr ir atkarīgs no kaut kā, tas nevar eksistēt
viens pats. Prāts ir tas, kas tiek dēvēts par smalko
ķermeni jeb dvēseli (dživu).
9. Kāds ir izzināšanas ceļš, lai
saprastu prāta būtību?
Tas, kas šajā ķermenī veidojas
kā „Es”, ir prāts. Mēģinot
izzināt, kurā ķermeņa daļā doma „Es” veidojas, atklājas, ka tā veidojas sirdī,
kas ir prāta pirmavots. Pat nepārtraukti domājot: „Es, es”, cilvēks nokļūst līdz
šai vietai. Doma „Es” prātā uzaust pirmā no visām domām, tikai pēc tās rodas
pārējās domas. Tikai pēc pirmās personas vietniekvārda rašanās sāk veidoties
otrās un trešās personas vietniekvārdi, bez pirmās personas vietniekvārda otrā
un trešā persona nepastāvēs.
10. Kā prāts norims?
Jautājot sev „Kas es
esmu?”, šī doma iznīcinās
visas pārējās domas, un, galu galā, tāpat kā miets, ar ko tiek uzirdināts degošs
sārts, tā pati tiks iznīcināta. Tad atausīs patiesā ES
piepildījums.
11. Kādā veidā ir iespējams
nepārtraukti saglabāt domu „Kas es esmu”?
Kad rodas citas domas, nevajadzētu
tām nodoties, bet gan jautāt: „Kam tās ir radušās?” Nav nozīmes, cik daudz domu ir izveidojušās. Katru reizi ir nepieciešams nenogurstot jautāt: „Kam šī doma ir
radusies?” Atbildei vajadzētu būt: „Man.” Tādēļ, jautājot „Kas es
esmu?”, prāts atgriezīsies savā pirmavotā un doma, kas bija izveidojusies,
norims. Nepārtraukti vingrinoties, prāts apgūs spēju palikt savā pirmavotā.
Kad prāts caur smadzenēm un rīcības orgāniem pamet savu rašanās avotu, rodas
vārdi un veidoli. Kad tas paliek sirdī, vārdi un veidoli izzūd. Prāta
glabāšanu sirdī un neļaušanu tam iziet ārpus tās - sauc par „iekšup-vēršanos”
(antar-mukha). Ļaušanu prātam iziet ārpus sirds - sauc par „uz
āru-vēršanos”(bahir-mukha). Tādēļ, kad prāts paliek sirdī,
„Es”, kas ir visu domu cēlonis, izzūd un rodas patiesais ES, kas pastāv
vienmēr. Jebkurā darbībā vajadzētu izvairīties
no egoistiskā ES. To ievērojot, viss notiks ar Šivas (Dieva)
svētību.
12. Vai nav citu veidu, kā panākt, lai
prāts norimst?
Bez izzināšanas cita piemērota veida nav. Mēģinot
valdīt pār prātu ar citiem līdzekļiem, šķitīs, ka tas tiek kontrolēts, tomēr tas
tik un tā turpinās kustību. Arī kontrolējot elpošanu, prāts norims, tomēr tas
būs rāms tikai tik ilgi, kamēr elpošana tiks kontrolēta, un pēc tam tas atkal
uzsāks kustību un klīdīs atlikušo iespaidu mudināts. Prāts un elpa rodas no
viena avota.Doma ir prāta būtība. „Es” ir pirmā doma, kas rodas prātā, un tā
ir egoistiskais ES. Elpa rodas turpat, kur egoistiskais ES. Tādēļ, kad prāts
norimst, elpa tiek kontrolēta, un kad elpa tiek kontrolēta, tad prāts norimst.
Tomēr dziļā miegā, lai arī prāts norimst, elpošana neapstājas. Tas notiek,
pateicoties Dieva gribai, lai aizsargātu ķermeni un nemaldinātu apkārtējos,
liekot domāt, ka cilvēks ir miris. Nomodā, kā arī samadhi laikā, kad prāts
norimst, elpa tiek kontrolēta. Elpošana ir prāta izpausmes rupjā forma. Līdz
nāves iestāšanās brīdim prāts uztur ķermenī elpu – kad ķermenis mirst, prāts
paņem elpu sev līdzi. Tādēļ elpošanas vingrinājumi ir tikai paņēmiens, kā
nomierināt prātu (manonograha), tie nespēj prātu iznīcināt (manonasa).
Tāpat kā elpošanas vingrinājumi, arī meditācija uz
Dieva veidoliem, mantru skaitīšana, atteikšanās no pārtikas utt. ir veidi, kā
nomierināt prātu.
Meditējot uz Dieva veidoliem un skaitot mantras,
prāts koncentrējas vienā virzienā. Tomēr prāts allaž klejos. Kad zilonim tiek
iedota ķēde, ko turēt snuķī, tas sekos, satvēris vienīgi šo ķēdi un neko citu –
tāpat arī prāts turēsies tikai pie viena vārda vai veidola, kad būs ar to
pārņemts. Kad prāts izplešas, radot neskaitāmi daudz domu, katra doma kļūst
vāja, bet,kad domas tiek izkliedētas, prāts atkal koncentrējas uz vienu un
kļūst stiprs – šādam prātam patiesā ES izzināšana būs viegla. No visiem
ierobežojumiem vērtīgākie ir tie, kas saistīti ar satviskas pārtikas produktu
lietošanu mērenos daudzumos. Ievērojot šo nosacījumu, uzlabojas satviskā prāta
daba, un tas palīdz patiesā ES izzināšanā.
13. Atlikušie iespaidi (domas) par
objektiem rodas - kā okeāna viļņiem mutuļojot... Kad tās visas tiks
iznīcinātas?
Meditācijai uz patieso ES, kļūstot
arvien intensīvākai, domas tiks iznīcinātas.
14. Vai ir iespējams izkliedēt
bezgalīgi senos iespaidus par objektiem un kļūt vienīgi par patieso
ES?
Neļaujoties šaubām par to, vai tas
ir iespējams vai ne, vajadzētu nepārtraukti turpināt meditāciju uz savu patieso
ES. Pat, ja esat liels
grēcinieks, nevajadzētu raizēties: „Ak, es esmu grēcinieks, kā mani var
izglābt?”. Tā vietā ir nepieciešams pilnībā atteikties no domas „Es esmu
grēcinieks” un pievērsties vienīgi meditācijai uz savu patieso ES. Tad jums
noteikti izdosies. Nepastāv divi prāti – labais un ļaunais. Prāts ir tikai
viens. Tomēr atlikušie iespaidi var būt divu veidu – labvēlīgi un
nelabvēlīgi. Kad prātu ietekmē labvēlīgie iespaidi, to dēvē par labu, bet, kad
prātu ietekmē nelabvēlīgie iespaidi, to uzskata par ļaunu.
Prātam nevajadzētu atļaut klīst starp pasaulīgiem
objektiem un cilvēku raizēm. Lai cik slikti būtu citi cilvēki, pret viņiem
nedrīkst izjust naidu. Ir jāizvairās gan no iekāres, gan naida. Visu, ko
cilvēks dod citiem, viņš dod arī sev. Saprotot šo patiesību, kurš tad
nevēlēsies dot citiem? Kad rodas cilvēka patiesais ES,
rodas viss. Kad patiesais ES norimst, arī viss pārējais norimst.
Cik lielā mērā mēs uzvedīsimies pieticīgi, tik lielā mērā radīsies labais. Ja
prāts ir norimis, cilvēks var dzīvot jebkur.
15. Cik ilgi ir jānodarbojas ar
izzināšanu?
Jautājums ”Kas es esmu?” ir
jāuzdod tik ilgi, kamēr prātā saglabājas iespaidi par
objektiem. Domas vajadzētu iznīcināt to rašanās brīdī un vietā - ar pašizziņu.
Patiesā ES sasniegšanai pietiek ar to, ka cilvēks nepārtraukti kavējas pārdomās
par patieso ES, līdz brīdim, kamēr tas ir sasniegts. Kamēr
ienaidnieki ir cietoksnī, tie turpinās uzbrukt. Ja naidniekus iznīcinās, tiklīdz
tie parādīsies, cietoksnis būs mūsu.
16. Kāda ir patiesā ES
būtība?
Patiesībā eksistē vienīgi
patiesais ES. Pasaule,
dvēsele un Dievs ir tikai parādības tajā. Kā sudrabs perlamutrā šīs trīs
parādības rodas vienlaicīgi un izzūd vienlaicīgi. Patiesais ES ir tur, kur nepastāv neviena „Es” doma.
Tas tiek dēvēts par Klusumu. Patiesais ES ir pasaule. Patiesais ES ir
„Es”. Patiesais ES ir Dievs. Viss ir Šiva – patiesais
ES.
17. Vai tad viss nav Dieva
radīts?
Bez vēlmes, lēmuma vai piepūles aust saule, un tās
klātbūtnē saules akmens pārvēršas liesmās, lotoss zied, ūdens iztvaiko, cilvēki
pilda dažādas funkcijas un pēc tam atpūšas. Tāpat kā magnēta klātbūtnē kustas
adata, arī dvēseles, pār kurām valda trīs kosmiskās funkcijas vai piecas
dievišķās darbības, Dieva klātbūtnes ietekmētas, veic savas darbības un tad
atpūšas, atbilstoši attiecīgajām karmām. Dievam nav nolūka, un neviena karma
sevi Viņam nepiesaista. Tas ir līdzīgi tam, kā pasaulīgās darbības neietekmē
Sauli vai kā pārējo četru elementu labās īpašības un trūkumi neietekmē plašo
Kosmosu.
18. Kurš no sekotājiem ir
labākais?
Lieliskākais sekotājs ir tas, kurš
atdod sevi patiesajam ES, kas ir Dievs. Atdot sevi Dievam nozīmē nepārtraukti atrasties
savā patiesajā ES, neļaujot rasties citām domām, kā vien domām par patieso
ES. Lai kādas nastas tiktu uzliktas uz Dieva pleciem, Viņš tās
nes. Ja visvarenā Dieva spēks liek visam darboties, tad kādēļ gan mums vajadzētu
nepārtraukti satraukt sevi ar domām par to, ko mums vajadzētu darīt un kā to
darīt, un ko mums nevajadzētu darīt, un kā no tā izvairīties? Mēs zinām, ka
vilciens spēj vest jebkuru kravu. Tad kādēļ mums pēc iekāpšanas vilcienā
vajadzētu nest savu nelielo bagāžu uz galvas, radot sev neērtības, ja tā vietā
mēs varam nolikt to vilcienā un justies atviegloti?
19. Kas ir
nepieķeršanās?
Nepieķeršanās ir domu pilnīga iznīcināšana to rašanās
brīdī un vietā, neko aiz sevis neatstājot. Tāpat kā pērļu nirējs piesien akmeni
pie sava vidukļa, nogrimst līdz jūras dibenam un tur salasa pērles, arī
ikvienam no mums vajadzētu nodrošināties ar
nepiesaistīšanos, iegrimt sevī un sasniegt patiesā ES
Pērli.
20. Vai Dievs un Guru nevar ietekmēt
dvēseles atbrīvošanos?
Dievs un Guru tikai parāda,
kādā veidā ir iespējams sasniegt atbrīvošanos, bet viņi neaizvedīs dvēseli līdz
brīvībai. Patiesībā Dievs un
Guru nav atšķirīgi. Laupījums, kas nokļuvis tīģera zobos, vairs nevar izbēgt.
Tāpat arī tie, kas ir pietuvojušies Guru žēlsirdīgajam skatienam, tiks glābti un
nepazudīs. Tomēr katram Dieva vai Guru norādītais ceļš ir jāveic saviem
spēkiem un pašam jāsasniedz atbrīvošanās. Cilvēks var
izzināt sevi tikai ar savu zināšanu redzi, un nevis kāda cita
redzējumu. Vai tad tam, kurš ir Rāma, ir nepieciešama spoguļa
palīdzība, lai zinātu, ka viņš ir Rāma?
21. Vai tam, kas tiecas pēc
atbrīvošanās, ir nepieciešams izzināt kategoriju (tatvu) būtību?
Tāpat kā tam, kurš vēlas izmest atkritumus, nav
nepieciešams tos analizēt un zināt, kas tie ir, arī tam,
kurš vēlas izzināt savu patieso ES, nav nepieciešams skaitīt kategorijas vai
iedziļināties to būtībā. Tā vietā nepieciešams atteikties no visām kategorijām,
kas slēpjas patiesajā ES. Pasauli vajadzētu uzskatīt par
sapni.
22. Vai nepastāv nekādas atšķirības
starp nomodu un sapni?
Nomods ir ilgs, bet sapnis – īss; citu atšķirību nav.
Tāpat kā notikumi, kas norisinās nomoda laikā, šķiet īsti, kamēr esam nomodā,
arī notikumi, kas norisinās sapnī, šķiet īsti vienīgi sapnī. Sapņojot prāts
izmanto citu ķermeni. Gan nomodā, gan sapnī domas, vārdi un veidoli rodas
vienlaicīgi.
23. Vai tiem, kas tiecas pēc
atbrīvošanās, ir vērts lasīt grāmatas?
Visi teksti teic, ka, lai sasniegtu atbrīvošanos, ir
nepieciešams nomierināt prātu, tādēļ mācība, ko sniedz
grāmatas ir tāda, ka prātam ir jānorimst. Tiklīdz tas ir
saprasts, nebeidzama lasīšana vairs nav vajadzīga. Lai
nomierinātu prātu, ir tikai jājautā sev, kas ir patiesais ES. Kā
gan šos meklējumus var izdarīt caur grāmatām? Savs
patiesais ES ir jāizzina ar savu gudrības redzējumu. Patiesais ES
atrodas zem pieciem apvalkiem, bet grāmatas ir ārpus tiem. Tā kā patieso ES ir
iespējams sasniegt, nometot šos piecus apvalkus, ir veltīgi to meklēt
grāmatās. Nāks laiks, kad cilvēkam būs jāaizmirst
viss, ko viņš ir iemācījies no grāmatām.
24. Kas ir laime?
Laime ir patiesā ES būtība;
laime un patiesais ES nav atšķirīgi. Nevienā pasaulīgā objektā nav laimes, tikai savā neziņā mēs
iedomājamies, ka gūstam no tiem laimi. Kad prāts iziet ārpusē, tas piedzīvo
ciešanas, bet, kad alkas tiek piepildītas, - tas atgriežas savā vietā un izbauda
laimi, kas ir patiesais ES. Līdzīgi tas ir miegā, samadhi vai bezsamaņā, kā
arī brīdī, kad cilvēks iegūst kāroto objektu vai atbrīvojas no netīkama objekta,
- prāts vēršas iekšup un ir iespējams izbaudīt īstu patiesā ES laimi. Tādējādi
prāts nepārtraukti pārvietojas, izejot no patiesā ES un
atgriežoties tajā. Zem koka ēna ir patīkama, bet karstums klajumā
ir svelmains. Cilvēks, kas ir staigājis zem atklātas saules, atvēsinās, kad
sasniedz ēnu. Tas, kurš turpina iet no ēnas saulē un tad atpakaļ ēnā, ir muļķis.
Gudrs cilvēks nepametīs ēnu. Tāpat arī prāts, kas zina patiesību, nepametīs
Brahmanu. Nezinošā prāts, turpretī, atgriežas pasaulē, jūtoties nelaimīgs, un
vien uz īsu brīdi nokļūst pie Brahmana, lai sajustu laimi. Patiesībā tas, ko saucam par pasauli, ir tikai doma. Kad
pasaule izzūd, t.i., kad nav domu, prāts piedzīvo laimi. Un, kad pasaule atkal
parādās, tas piedzīvo ciešanas.
25. Kas ir gudrības atklāsme
(jnana-drsti)?
Par gudrības atklāsmi tiek saukta klusēšana. Palikt
klusam nozīmē saglabāt prātu patiesajā ES. Telepātija,
pagātnes, tagadnes un nākotnes notikumu izzināšana un gaišredzība nav gudrības
atklāsme.
26. Kāda ir saikne starp nekā
nevēlēšanos un gudrību?
Nekā nevēlēšanās ir
gudrība. Tās ne ar ko
neatšķiras, tās ir vienādas. Nekā nevēlēšanās attur prātu no pievēršanās kādam
objektam. Gudrība nozīmē to, ka nav neviena objekta. Citiem vārdiem, tiekšanās vienīgi pēc patiesā ES un nekā cita ir
norobežošanās jeb nekā nevēlēšanās. Palikšana pie patiesā ES ir
gudrība.
27. Kāda ir atšķirība starp izzināšanu
un meditāciju?
Izzināšana norisinās, saglabājot
prātu patiesajā ES. Meditācija norisinās, domājot, ka patiesais ES ir Brahmans,
eksistence – apziņa – svētlaime.
28. Kas ir atbrīvošanās?
Atbrīvošanās ir savas sasaistītās
būtības izzināšana un patiesās būtības atbrīvošana.
Raugies tukšumā
“Lietas ir atkarīgas no uztvērēja.
Tātad lūkošanās tukšumā nozīmē "skatīties iekšpusē, kur (vai no kā) parādās šis
uztvērējs, kas ir vienāds ar ego, un šī izzināšana/izpēte (vicAra) noved pie
Patiesā "ES" (sat-cit), kur nav nekā, ne konceptu, ne - ego, ir tikai Svētlaime
(Ananda). Šī ir Ramanas Mahariši mācības esence.”
Visa Patiesība
"Es Esmu, Kas Es Esmu" ietver visu
patiesību; metode ir apkopota šajā - " Esi Kluss/ Mierīgs."
Nav paaugstinājumu, nav
pakāpju
„ Realizācijā nav paagstinājumu.
Atbrīvošanai nav pakāpju, šeit nav realitātes līmeņu, ir tikai katra indivīda
pieredzes līmenis.”
Patiesā ES Klusums/
Miers
"Ja var iegūt Patiesā ES Klusumu/
Mieru, tas izplatīsies bez jebkādas indivīda piepūles."
Īsts Klusums
“Īsts Klusums ir patiesi bezgalīga
valoda”
http://www.draugiem.lv/#/blogs/?p=9314094
