Viņa spēj ielūkoties nākotnē un ne
tikai...
8. decembrī, 2010
Engures novada Ragaciemā dzīvo Agnese
Bērziņa, kura kopš 18 gadu vecuma uz apkārt notiekošo raugās ar atšķirīgāku
skatījumu nekā vairums citu cilvēku. Bez ierastās tagadnes redzēšanas viņa spēj
ielūkoties arī pagātnē un nākotnē, paralēlajās pasaulēs tepat uz Zemes un
izplatījumā. Izprot, kā top notikumi fiziskajā plaknē, un tiem, kuri meklē viņas
palīdzību, skaidro, kā, mainot attieksmi un skatījumu
pagātnē, mainās notikuma fiziskā manifestācija šodien un nākotnē.
Agnese uz problēmu spēj paskatīties vairāk nekā vienas Zemes dzīves
ietvaros.
Kā jūs pati formulējat,
kas esat un ar ko nodarbojaties?
– Esmu meklējusi savu identifikāciju, lai varētu
formulēt, ko tad īsti daru. Dzīve mani aiztransportēja uz dziedniecības skolu,
lai saprastu, ka neesmu tautas dziedniece, esmu skatījusies ekstrasensu cīņas,
lai saprastu, ka neesmu ekstrasense. Pietiekami daudz esmu dzirdējusi par guru,
lai saprastu, ka arī Indijas guru akurāt negribu būt. Un tad, kad jau sapratu
vismaz to, kas es neesmu, viņi (eņģeļi – aut.) jau sāka smaidīt par manu aktīvo
pūlēšanos. Uz viņu jautājumu, vai tas, ka nezinu, kas esmu, man traucējis
nodarboties ar to, ko daru, mana atbilde ir – nē, nav traucējis. Un tad arī
saņēmu atbildi uz saviem meklējumiem, ka tas jau ir tas apziņas līmenis, līdz
kuram jānonāk, lai mēs vairs par sevi nerakstītu ailēs: dzimums – sieviete,
vecums – tāds un tāds, statuss – precējusies vai neprecējusies, nodarbošanās
tāda un tāda. Iemācītos dzīvot pēc principa, ka dzīvē atnāk
tas, ko tev vajag, tas, ko tu uzaicini. Tu nevienu nesagaidi ar
gatavu priekšstatu, kādam tam jābūt. Vai tas, ka zināšu par kādu, ka viņš ir
traktorists, man ko dos, ja šodien viņš nebrauc ar traktoru? Tā arī no gaišreģa
gaidām kaut ko vienu, no ekstrasensa – kaut ko citu. Ieliekam rāmī. Mani sargā
no identifikācijas, lai varu brīvi strādāt. Varbūt, ka manī eksistē elementi no
tiem visiem, bet tajā pašā laikā pastāv brīva izvēle, lai varu darīt visu, kas
ienāk prātā. Esmu vienkārši cilvēks.
Ja es gribētu, tad varētu paņemt tenisa bumbiņu un
ar to kādam iegāzt pa degunu. Un man neviens nevarētu pateikt, ka es to
nedrīkstēju darīt, jo tas neatbilst šablonam.
Lai cilvēki saprastu, varu teikt, ka vistuvāk tam,
ko daru, ir parapsiholoģija.
Kā jums nāk
informācija?
– Tā nāk kopš astoņpadsmit gadu vecuma. Sākumā es
fiziski jūtami laidos ārā kosmosā, atstāju savu ķermeni katru nakti. Un tā
gadu.
Vai interesējāties par
ezotēriku, kaut kādā veidā veicinājāt, lai ar jums tā
notiktu?
– Nē, es gāju kardināli pretējā virzienā. Un tad,
kad tas tā notika, man bija vēlēšanās, lai tas beidzas un es būtu normāls
cilvēks.
Laišanās kosmosā – vai
tas ir tā kā sapnī?
– Nē, tas nav kā sapnī. Tas ir ļoti normāli.
Elpošana kļūst ļoti strauja, līdz pārtrūkst. Nākamais, ko zinu, ka esmu ārā no
ķermeņa. Brīdi paskatos uz sevi no malas, un tad redzu, ka planēju prom kosmosā
dažādos mentālos plānos. Milzīgs informācijas apjoms par to, kas ir kas. Atrados
tur, kur informācijas ir ļoti daudz.
Pēc tam man, protams, parādījās ļoti daudzi kāpēc.
Kas ar mani notiek? Parastā pasaule uz maniem jautājumiem nespēja atbildēt, bet
Visumā pastāv likums: kas meklē, tas atrod. Kur ir
jautājums, tur ir atbilde. Es sāku dzirdēt, just. Apzināties savas emocijas,
kurām ir savs sakāmais, prātu, kuram ir cits sakāmais, fizisko ķermeni, kuram ir
trešais sakāmais. Un es to ļoti labi apzinājos, jo mans ķermenis reiba, gribēja
gulēt un viņam bija slikti no šiem kosmiskajiem ceļojumiem, emocijas jutās
satrauktas un samulsušas, prāts prasīja, kas notiek, un bija dusmīgs. Tādā veidā
sāku apzināties sevi. Apzinājos, ka man domās arvien biežāk nāk idejas, kuras,
kā loģiski izspriedu, nevar nākt no manas galvas, jo mana pieredze šajā dzīvē
nav bijusi tāda. Es zināju – kā cilvēks gribu pavisam ko citu. Protams, ka man
radās jautājums, no kurienes šīs idejas, kāpēc, ko tās dara manā galvā. Man tika
parādīts, ka arī prāts veidots no slāņiem, kur katrs nākamais rodas no
iepriekšējā, tā attīstības iespējas ir milzīgas.
Sāku jautāt un atbildē saņēmu ļoti konkrētu informāciju. Kā bildes, kā signālus.
Iesākumā tas bija ļoti konkrēts teksts un vīzijas. Ar laiku pēc tā nav vairs
vajadzības.
Uzdodu jautājumu, no augšas tiek dots impulss, kuru
var iztulkot cilvēkam saprotamā valodā. Esmu kļuvusi par tulkotāju. Visas idejas
nāk no kosmosa.
Tiešām
visas?
– Pilnīgi. Kā domu mākoņi. Tie parasti nenāk tikai
vienā vietā vien, īpaši pēdējā laikā. Šobrīd alternatīvo tehnoloģiju idejas rodas vienlaikus dažādos pasaules
nostūros. Tā kā cīņa par Nobela prēmiju nebūs svarīga, tie laiki, kad kāds
cilvēks varēja teikt, ka viņš atklāja, ir vēsture. Nebūs – es atklāju. Ir – mēs.
Pasaulē veidojas jauna koncepcija.
Mums nekad nav bijusi liegta informācija, mēs tikai
atrodamies neabsolūtas apziņas zonā. Mainot apziņu, kas šobrīd aktīvi notiek,
paplašinās iespēja piekļūt plašākam informācijas
apjomam. Civilizācija gadsimtiem ilgi dzīvojusi, nejautājot par dzīves jēgu,
cilvēki pieņēma versiju, ko piedāvāja, kaut arī iekšēji komfortabli nejutās.
Paretam sabiedrībā tika iesūtītas briedušas dvēseles, kuras padalījās impulsos,
bet šobrīd aizvien vairāk cilvēku maina savu apziņu, paverot jaunas iespējas.
Es piedāvāju to, kas ir acīmredzams, visapkārt
riņķī. Gribu cilvēkam parādīt, ka brīvā griba nenozīmē izvēli
starp iet pa labi vai pa kreisi un tādējādi veidot savu realitāti. Ir
mans dzīves materiāls, kuru varu pārveidot jebkurā veidā un virzienā, savu
likteni iespaidot pilnībā. Esmu no cilvēkiem, kuri redz karmu, to, kas ir
cilvēka pieredzē, kāpēc ir izveidojies tieši tas, kas šobrīd notiek ar konkrēto
personu. Strādājot ar šo informāciju, varu teikt, ka nav nekā
fatāla. Ļoti daudz cilvēku secina, ka kaut kas viņu dzīvē ir tāpēc,
un punkts. Tā ir tikai puse. Domā, kā no situācijas, kurā pagātnes izraisītā
enerģija ir izveidojusi šādu fizisko manifestāciju, veidot nākotni, mainot
situāciju pagātnē. Tagadne ir transformācijas punkts. Pagātni apskatīties varam
tādēļ, lai būtu iespēja mainīt nākotnes notikumus.
Un gaišredzībai būtiskā nozīmē tieši tādēļ arī nav nozīmes. Var iet pie cilvēka,
kurš redz nākotni, bet to nemaina, bet kāda nozīme uzzināt, kas notiks. Nu un
tad? Jūs nevarat izmukt no situācijas, apejot to vai atgrūžot. Tas ir tikai uz
laiku. Vienīgais īstais atbrīvošanas veids ir pagātne. Ja redzu nākotnē
notikumu, kas neizskatās spīdoši, atslēga nav tajā, ko tagad darīšu un pa kuru
ceļu skriešu, bet jāiet pagātnē meklēt, kas tā ir par informāciju, kas
izraisījusi sabiezējumu priekšā. Un tad, mainot domāšanu un
attieksmi pagātnē, mainās notikums priekšā. Tādēļ arī kādreiz ir jēga
zināt nākotni vai pagātni. Nākotne mainās caur pagātni.
Dzirdēts, ka par patieso
lietu kārtību un likumsakarībām pasaulē informācija jau sen zināma, bet tā
netiek pausta plašākām masām. Pār to valdot trīs līdz 10 cilvēku, tādējādi
apmierinot savu varaskāri.
– Man grūti spriest, cik to ir pēc skaita, bet, ka
tā ir sauja ļoti specifisku un attīstītu prātu, tas gan tiesa. Bet diemžēl bez
mīlestības.
Vai tie prāti dzīvo uz
Zemes?
– Nosacīti. Nevar visu vadīt tikai no Zemes. Lai
vadītu Zemes procesus, ir jāsaprot kaut kas vairāk par to, kā viss te uzbūvēts.
Tāpēc es saku, ka tie ir ļoti attīstīti prāti. Viņi ir gribējuši ignorēt cēloņu
un seku likumu. Paši padzēruši no apgaismības avota un pēc tam avotu
okupējuši.
Tādēļ joprojām dzīvojam maz attīstītā dimensijā,
kurā pastāv jautājums, vai esam izplatījumā vienīgā civilizācija. Šis jautājums
eņģeļiem skan vienkārši uzjautrinoši. Visums ir pārblīvēts ar dzīvību. Mudž no
tās. Bet mēs esam iebāzti cietumā un par to nezinām.
Kaut kad
redzēsim?
– Jā. Tas jau ir tas, ko šobrīd daudzi dara –
paplašina savu apziņu. Spilgtāk var izdzīvot jebkuru spektru, ja tīšām sevi
ieliek ierobežojošā stāvoklī, bet nekad nav bijis uzdevums pilnīgi visu sevi
ielikt tikai ierobežojumā. Tā ir tā iztrūkstošā daļa, ko tiekam aicināti just
aizvien vairāk. Pilnvērtīga dzīve ir tikai tad, ja tu tomēr nojaut, mazliet vari
pieskarties fiziskajā plaknē neredzamajam. Ja katrs izdarītu šādu pavērsienu
savā apziņā, tad par kādām problēmām vēl varētu būt runa? Visums vēlas, lai
cilvēki sasniedz stāvokli, kurā nav nekādu ierobežojumu, nekā liegta, nekādu
tabu.
Pastāv uzskats, ka tad
varētu sākties anarhija. Kosmosa dabas likumus jau neviens nav atcēlis. Vai tad
dabā ir anarhija?
Katra cilvēka apziņai ir jāmostas, un tas jau
notiek. To ir grūti saprast, kamēr esat šajā dimensijā, bet Visumā tas ir
pilnīgi normāli, ka vari sevi sadalīt uz ntajām vietām vienlaicīgi. Būt visur un
it visā vienlaicīgi. Un, starp citu, visu to arī reizē apzināties.
Teicāt, ka ik nakti
laidāties kosmosā, pasaules informatīvajā laukā. Vai mūsu civilizācija ir
vienīgā?
– Jautājums – kādā kontekstā. Bet atbilde
nepārprotami ir – nē. Visums ir bezgalīgs. Būtu absurdi un naivi domāt, ka esam
vienīgie. Arī uz šīs Zemes neesam vienīgie.
Tas ir tā kā paralēlajā
pasaulē?
– Paralēlo pasauļu ir ļoti daudz, primāri tās ir
tās, kur izvietoti citi mūsu dvēseles aspekti. Mēs esam daudzdimensionālas
būtnes.
Tātad arī nākotne jau
eksistē?
– Jā, bet tajā pašā laikā tas nenozīmē, ka tā nav
maināma. Jo pagātne, tagadne un nākotne eksistē vienlaicīgi. To vieglāk saprast,
ja iedomājamies, ka radio kanālā šobrīd skan 21. gadsimts, kurā dzīvojam, jūtam,
bet tas nenozīmē, ka neeksistē arī citi kanāli. Ja mēs pārslēgtu programmu, tad
tos izjustu. Tādēļ mana konkrētā vai jūsu konkrētā nākotne ir pašu rokās. Tas,
vai es izdzīvošu notikumu tieši tāpat kā tas dvēseles aspekts, kas man iet pa
priekšu, ir manā ziņā. Ceļš ir iezīmēts, bet es varu to mainīt.
Vai kosmosā ir būtnes, ko
saucam par citplanētiešiem?
– Jā. Viņi ir dažādi. Ir, kas atlido šeit, ir, kuri
dzīvo uz Zemes cilvēka ādā. Viņi iemiesojušies kā cilvēki. Dzīvo šeit, bet nav
zemieši. Tas ir tāpat, kā es varu aizbraukt uz Brazīliju, bet tas nenozīmē, ka
esmu brazīliete, jo brazīlietis ir tas, kurš vienojies, ka dzīvo pēc Brazīlijas
likumiem. Arī dvēseles, kuras mēs varētu nosaukt par zemiešiem, ir tās, kuras vienojušās, ka ies pilnu zemes evolūcijas
ciklu, ko piedāvā Zeme. Bet tām, kuras nāk šeit no citas planētas,
parasti ir kāds ļoti konkrēts uzdevums, mijiedarboties ar Zemi. Liela daļa no
viņiem paši to nezina. Arī pie manis bijuši tādi cilvēki. Nereti dzirdu
jautājumu, kāpēc nevaru integrēties sabiedrībā, kāpēc nesaprotu cilvēkus. Tad
varu paskaidrot, ka tas ir tādēļ, ka esi no citurienes, tāpēc, ka tev padodas
tas un tas, tāpēc, ka esi atnācis uz šo civilizāciju noteiktā laikā apgūt kādu
konkrētu pieredzi. Saskarsmē identifikācijai nav būtiskas nozīmes, jo dvēselei
nekas netraucē izpildīties bez identifikācijas kartītes. Esmu ievērojusi, ka
alternatīvo tehnoloģiju pārstāvji lielākoties ir citplanētieši. Viņu uzdevums ir
ieviest pie mums inovatīvas lietas, piemēram, elektrību no kosmosa.
Un ir tādi, kuri burtiski atbrauc, pabola acis uz
cilvēkiem un aizbrauc.
Kādēļ viņi atbrauc šeit
pabolīt acis?
– Tāpēc, ka mēs esam interesanti. Mēs arī bolām acis
visur kur. Viņi jau neatšķiras no mums. Kāpēc brīnāmies, ja skatās uz mums? Mēs
jau arī darītu tāpat, ja tik tiktu kaut kur tuvāk viņiem.
