Te var lietainajās dienās palasīt...
Kam garlaicīgi un nav vēlmes iet ārā lietainā laikā, var palasīt
Man atstūtija šo interviju, kas nesen publicēta Zintniekā
Neliels Skats no malas uz onkoloģijas problēmām jeb par ko vajadzētu padomāt ikvienam
Nesen satiku kādu savu skolas klasesbiedru, kuram pirms 25 gadiem izoperēja gandrīz visu kuņģi, jo negaidot atklāja tur vēzi. Viņš izgāja vairākkārtīgu ķīmijterapiju, bet ir dzīvs. Kādai manai attālai radiniecei tā notika pirms gadiem 40, arī vēl ir dzīva. Bet divus manus kolēģus vēzis sagrāva nepilna gada laikā, abi nomira mājās. Iespējams, slimnīcas nevēlējās bojāt savu statistiku ekseļa tabulās. Iespējams, kāds gribēja saņemt aploksnē naudu, bet nedabūja. Tiem, kuri tagad smilšu kalniņā, jau ir vienalga – kāpēc tā notika… Kad ir izslēgti mikrofoni, ārsti sāk stāstīt par vēža epidēmiju, kas, iespējams, tagad mūs ir skārusi. Taču, kad jautājumā izskan Černobiļas avārijas iespējamo seku pieminēšana, seko minstināšanās un vēlme strauji mainīt sarunas tēmu. Bet var jau būt, ka tā tikai izskatās no malas. Tāpēc šoreiz nedaudz citāda saruna un skats uz onkoloģiju kopā ar ķīmijas zinātņu doktoru Edgaru Alksni. Nedaudz arī par to, kā dzīvojam. Par dažāda veida piesārņojumiem, pie kuriem jau esam pieraduši un it kā nemanām, līdz atskan skarbs likteņa zvans.
Kur jūs strādājāt un ar ko nodarbojāties?
No 1983. gada līdz 2004. gadam strādāju Organiskās sintēzes institūtā, lielākoties laboratorijā, kura nodarbojās ar pretvēža un pretvīrusu preparātu radīšanu. Laboratoriju toreiz vadīja akadēmiķis Marģers Līdaka. Jau ap 1964. gadu Latvija bija gandrīz vai vēža ārstēšanas lielvalsts, kad tika radīts ftorofūrs. Tas bija jaunas paaudzes pretvēža preparāts, kas izraisīja lielu interesi Japānā, kura joprojām pārdzīvoja smagas sekas pēc atombombardēšanas. Preparāts bija mazāk toksisks par citiem un ilgāk noturējās organismā.
Kad es sāku strādāt, citotoksiskas vielas institūtā vairs neradīja, akcents bija novirzīts uz imunomodulātoriem. Taču zinājām arī to, ka, tikai stimulējot imunitāti vien, vēzi uzveikt neizdosies. Pretvīrusu preparātu jomā plašāki panākumi Latvijā un pasaulē diemžēl netika gūti.
Ftorofūrs pazuda un to vairs neražo un nepielieto? Jau labu laiku nekas par to nav dzirdēts…
Ftorofūrs bija labs 1964. gadā un ap to laiku, bet nu ir jāiet tālāk. Šis periods zinātnes attīstībā, kas aprakstīts arī Marģera Līdakas brošūrā “Ķīmija cīnās ar vēzi”, varētu piedzīvot otro jaunību, izmatojot tā dēvēto mazo devu ķīmijterapiju (IPT). Izrādās, daži reaģenti (kā insulīns) stipri palielina audzēja jutību pret ķīmijterapeitiskiem līdzekļiem. To pašu ķīmijterapiju var tad lietot desmit reižu mazākās devās- pacientam mati paliek uz galvas. Par šo metodi ir pozitīvs raksts angļu Vikipēdijā.
Mums jāatceras, ka nedrīkstam graut pacienta imunitāti un bojāt viņa orgānus. Taisni otrādi – jārada situācija, ka audzēja maskēšanas spējas zūd, ka organisma imunitāte viņu pamana un sāk iznīcināt pati. Tāpēc pasaulē tagad ir ļoti liela interese par dabas vielām un dažādām alternatīvām ārstniecības metodēm, kuras ir izgudrotas jau četrdesmit un pat simt gadus tālā pagātnē. Statistika liecina, ka Latvija vēža ārstēšanā atpaliek no Krievijas.
Kas ir tā palaidējatspere, kas ķermenī rada šo postošo procesu? Kas ir ierosinātājs, cik daudz mēs par to zinām?
Es domāju, ka tur kopā ir ļoti daudz faktoru. Tas ir dažāda veida stress, nekvalitatīva pārtika un vēl vesela rinda citu piesārņojumu, kas summējas laikā. Pēdējos piecdesmit gadus bioloģija veltījusi galvenokārt gēnu pētniecībai, ir ārkārtīgi maz cilvēku, kas pētījuši holistisko bioloģiju. Tas noticis galvenokārt kosmisko pētījumu kontekstā, domājot par tāliem lidojumiem vai Marsa apgūšanu. Visu laiku dominējusi vēlme dalīt cilvēku mazos gabaliņos un tad pētīt katru gabaliņu atsevišķi, bet ne to, kas un kā ietekmē visu organismu kopumā un ilgtermiņā. Radioviļņu taču tagad ēterā ir tūkstošiem reižu vairāk nekā 1900. gadā. Kādas sekas ir ilgstošai elektromagnētisko viļņu iedarbībai uz cilvēka organismu, mēs joprojām nezinām!
Mobilie telefoni, visur esošais vaifajs…
Statistika pierādīja, ka bērni, kuri dzīvo tuvu augstsprieguma līnijām, ir vairāk pakļauti saslimšanas riskam nekā pārējie. Tad atnāk gudri vīri ar mēraparātiem, izmēra un saka, ka tur jau nekā nav. Bet! Kā tas iedarbojas kompleksi kopā ar visu pārējo „smalko pasauli“, kura faktiski diriģē mūsu augumus?
Ko teikt sabiedrībai par kaitīgiem vides faktoriem, no kā izvairīties, ja ir tāda iespēja?
Pirmkārt, tā ir pārtikas industrija. Pārtikai nav piemērota zemas kvalitātes palmu eļļa, arī daži biezinātāji un ķīmiskās krāsvielas jāuzlūko ar aizdomām. Tai pat laikā cilvēkiem jāpastudē, kā veikt detoksikāciju. Šeit iesaka intensīvu fizisku slodzi svaigā gaisā, sulu kūres, pietiekamu šķidruma un šķiedras uzņemšanu. No antioksidantiem- svaigus sparģeļus, brokoļus, avokado, spinātus, acetilcisteīnu (ACC), selēnu un alfa-lipoiskābi. Vēl šeit svarīgas ir probiotiskās baktērijas, hlorella, veselīgie tauki, kā arī nepieciešamais mikroelementu līmenis. Uzskata, ka vēža slimniekam gandrīz vienmēr ir bojātas aknas. To funkcija jāatjauno.
Pesimists teiks, ka no piesārņojuma vairs nav iespējams izvairīties! Mēs nezinām, ko mums iebaro sabiedriskajā ēdināšanā, ar ko un kā baroti lopi pirms kaušanas, kur veselīgajiem zaļumiem uzbērti pesticīdi vai nitrāti… vai iespējams vispār šobrīd dzīvot veselīgi, bez piesārņojumiem pārtikā un apkārtējā vidē?
Jāskatās pašiem svaigas un dabīgas vielas, tā pati lineļļa ir ļoti veselīga (rūpīgi jāiemaisa biezpienā). Internetā ir vietnes, kas domātas sportistu attīrīšanai pēc pārslodzes, pats esmu skatījies un pētījis šo pieredzi. Svarīgi ir saprast, kas mūsos ir un kā to izvadīt laukā no organisma. Šajā ziņā ir ļoti laba un veselīga ir pirts, tur jāiet regulāri un jāizsviedrē ārā visas sliktās vielas, kas nonākušas mūsu organismā.
- lieta ir badošanās – viena diena nedēļā tikai ar ūdeni, tur gan jāņem vērā Mēness fāzes. Ir labi, ja izdodas iekļauties lielajos gavēņos divreiz gadā. Pēc iespējas vairāk svaigu sulu jādzer, ketogēnā diēta arī nav slikta, taču prasa zināmu izturību. Ir gan viena nianse – mums te ļoti populāras ir Āzijas dabas filozofijas sistēmu diētas, bet latvieša kuņģis, kā izrādās, atšķiras no indieša kuņģa! Šiem Āzijas cilvēkiem un to skolniekiem vajadzētu aizliegt mums te kaut ko mācīt par ēšanu! Mums ir savi labi speciālisti – tiem vajadzētu aktīvāk darboties! Mums ir savas uzturošas diētas un antioksidantus saturoši augi, jādomā un jādara viss, lai mūsu organisms nav tik ļoti piesārņots. Ir vajadzīgs tāds latvisks skats uz mūsu diētu. Tagad ir bērzu sulu laiks, to arī var izmantot! Vajag papētīt, ko agrāk latvietis ēda rudenī un ko pavasarī. Tiesa, fiziskā slodze toreiz bija pamatīga lauku darbos, tādas vairs nav. Kalorijas toreiz palika uz lauka, tagad krājam sevī nevajadzīgi. Kuņģis gan mums tas pats vecais, jo paēst tā labi mēs mīlam arī tagad.
Ko sakāt par vegānismu un svaigēšanu šajā kontekstā? Acumirkļa mode?
Tas ir milzīgs darbs - pareizi to diētu salikt bez gaļas. Daudziem tas neizdodas. Daudziem paralēli diētai jādzer kapsulas, kas ir pilnīgs absurds. Nopietni uztura speciālisti veģetārismu un vegānismu neatbalsta, jo mēs tomēr esam attīstījušies kā visēdāji. Rakstiņi par veģetārisma un vegānisma priekšrocībām bioķīmiski mēdz būt visai sekli. Te vegānisms nebūs īstais risinājums. Varbūt drīzāk jāskatās uz itāļiem – gabaliņš labas gaļas, garšvielas, nedaudz zaļumu un glāze laba vīna, ja ir vēlme. Kartupeļu tur ir pavisam nedaudz uz ēdienreižu šķīvja.
Vai valstij būtu labāk šie pārtikas kvalitātes jautājumi jākontrolē?
Tirgus un robežas šobrīd ir vaļā, bet valsts uzraudzībai tomēr ir jābūt. Lietuvieši, kā dzirdēts, diezgan stingri kontrolē savus bioloģiskos zemniekus šajā ziņā. Un, ja pārtikas tirgū parādās kāds aizdomīgs biezinātājs vai viela, par kuras slikto ietekmi ir zinātniskas publikācijas, kāpēc gan Latvija nevarētu būt pirmā valsts, kas to aizliedz? Izskatās, ka mūsu iestādes, tāpat kā agrāk, gaida norādījumus no augšas - agrāk no Maskavas, tagad Briseles. Tas pats ar cūku mēri, senāk kāds no augšas būtu uzbrēcis un pie mums izveidotu kārtīgu karantīnu. Cūkas bīstamajā rajonā sapotētu, izolētu un problēma būtu likvidēta. Sistēma, kā šādos gadījumos ātri un operatīvi rīkoties, bija izstrādāta (padomija taču gatavojās pasaules iekarošanai). Tagad iestādes muļļājas.
Arī medicīnā brīžiem izskatās, ka situācija ir līdzīga- ja patiesi atnāks nopietna epidēmija – vai “veselības aprūpes piramīda” mūs spēs paglābt?
Kā ir ar Rigvir? It kā efektīvs preparāts cīņai ar vēzi, bet vai tas ir tik universāls kā to tagad mēģina iztēlot presē un TV? Preparāta radītāja Muceniece apgalvoja, ka tas radīts cīņai tik ar melanomu…
Jā, Rigvir bija radīts cīņai ar melanomu. Par pārējiem audzēju tipiem jāprasa šiem ļaužiem, kas to iesaka tagad visiem, lai viņi demonstrē kādus rezultātus, kādu statistiku. Var taču paņemt kādu pacientu grupu (divdesmit cilvēku vismaz), izpētīt to un rezultātus publicēt maksas žurnālos pietiekami ātri. Saprotams, rezultāti nebūs tik smalki kā nozares flagmaņiem, taču tas būs kas būtiski labāks par esošo stāvokli, kad 2016.gada publikācijā minēti tikai trīs pacienti- viens ar melanomu, otrs ar plaušu vēzi un trešais ar histiocytic sarkomu...
Internetā tagad daudz publikāciju par to, ka vajag vien dzert no rītiem glāzi ūdens ar citronu vai citronu sulu un tā varēs normalizēt savu skābuma vai sārmainības pakāpi un izvairīties no vēža. Tāpat tiek ieteikts dzert dzeramo sodu, arī tā varot paglābt no vēža un pat izārstēt…
Soda kaut kādā līmenī varētu palīdzēt gremošanas sistēmai, bet asins pH ir labi nobalansēts un to šādi pasākumi ietekmēt īpaši nespēs. Kopumā tas ir vienkāršots skats uz audzēju. Sodai pievērstā uzmanība ir par lielu. Sodā tomēr ir nātrijs, bet nopietnās pretvēža diētās ir maz nātrija un daudz kālija.
Veselīga un ieteicama būs burkānu, biešu, seleriju un kartupeļu sula. Tāpat ķiploki – tajos ir sēru saturošas vielas, kas audzējiem ļoti nepatīk.
Ko vēl varam paši darīt? Mēs ļoti vienkārši varam sagraut patreizējo aptieku biznesu, atgriežoties pie sen zināmām un labām metodēm. Piemēram – norūdīšanās! No sākuma tās ir gaisa peldes, pēc tam ūdens peldes aukstā ūdenī. Bērni un pusaudži ir jānorūda. Sākumā pēc aukstā ūdens glābiņu varbūt vajadzēs meklēt karstā vannā, taču pamazām augumu var uztrenēt. Jāpanāk tāds stāvoklis, kad cilvēks nāk ārā no ūdens un viņam ir silti. Tā ir kā otrā elpa imunoloģijā, un, kad šis līmenis ir sasniegts, tad tā īsti saaukstēties vairs nevar.
Agrāk jaunieši guva labu un veselīgu fizisko rūdījumu, dienot armijā. Tur bija rīta rosmes svaigā gaisā jebkuros laika apstākļos, visi bija līdz pusei kaili. Pat iesnas nepiemetās…
Ir interesants stāsts par Itāliju. Tur pie Romas bija agrāk purvains reģions, dzīvoja malārijas odi un daudzi cilvēki bieži slimoja ar drudzi. Drudzis mobilizē imūno sistēmu, tā sāk aktīvi darboties un tur gandrīz nevienam vēža nebija. Tad purvus nosusināja, odi pazuda un vēža statistika izauga līdz citu apkārtējo reģionu līmenim. Šī ir tā holistiskā medicīna ar tās realitāti. Jāskatās un jāatceras, ko teica senie izcilie mediķi un zinātnieki Paracelzs un Avicenna. Ārstiem tagad šīs lietas vairs diemžēl nemāca. Paracelzs teica: dodiet man iespēju izraisīt drudzi un es izārstēšu jebkuru slimību!
Tagad zinām, ka pie apmēram 38 grādu temperatūras vīrusi sāk iznīkt, cilvēks visas nejaucības izsvīst. Improvizētai drudža terapijai mājās derēs karsta ingvera tēja un Epsom sāls vanna. Ja runājam par onkoloģiju, tad drudzis jāizraisa audzēja tuvumā, lokāli, lai imunitāte šo audzēju pamanītu un sāktu rīkoties.
Ir jau vēl gadījumi – pēc visām analīzēm spriežot, cilvēkam jau būtu jābūt zem zemes, taču viņš pēkšņi sāk atveseļoties un to neviens izskaidrot nespēj. Sākam saprast, ka bez tīras bioķīmijas mūsos eksistē vēl kaut kas… tai pat laikā arī audzējs ir ļoti sarežģīta sistēma, tas ir kā organisms mūsu organismā. Tas maskējas un mēģina noslēpties no mūsu imūnsistēmas. Kad audzējam kaut kas trūkst, viņš dzen metastāzes, bet kad viņu pašu izoperē, tās sāk augt. Audzējs pretojas tam, ka viņu mēģina iznīcināt. Ir lietas, kuras joprojām par to nezinām. To acīmredzot nosaka sarežģīta ģenētiskā atmiņa. Audzēju augums uztver kā kaut ko pa vidu starp nevietā augošu placentu un brūci.
Tātad jautājumu joprojām ir vairāk nekā atbilžu?
Ir vēl stāsts par vēža cilmes šunām, tās ir lēni augošas un nez vai kāds šodien zina, kā tās nolikvidēt. Iespējams, ka ar oksidatīvo stresu. Vajadzētu atjaunot Eksperimentālās un Klīniskās medicīnas institūtu, tad varētu daudz labu lietu izdarīt un izmēģināt.
Tai pat laikā vajag vairāk uzmanības pievērst alternatīviem meklējumiem šajā jomā. Ārkārtīgi svarīga ir dabisku pretiekaisuma līdzekļu vietēja lietošana (ēteriskās eļļas, kalanhojas sula). Ir infrasarkanās pirtis dziļai audu izkarsēšanai. Ķīnieši sākuši ražot un plaši pielietot pulsējošā elektromagnētiskā lauka aparātus. Tas ir kā neliels raidītājs ar elektrodiem, kurus piestiprina pie ķermeņa. Ir frekvences, kuras audzējiem nepatīk – ap 2000 herciem un 1.5 megaherciem. Pastāv šādas un vēl citas alternatīvas metodes, kas vēl jāpēta. Galvenais – lai viena metode nestrādātu pretim otrai un cilvēks no tā neciestu.
Atsevišķa tēma ir sāpju noņemšana pēdējās stadijās. Ārzemēs arvien plašāk izmanto medicīnisko marihuānu, kura ļauj cilvēkam naktī iemigt. Vēzis cenšas pārtaisīt organismu tā, lai tas naktī būtu augšā, negulētu. Tai pat laikā medicīniskai marihuānai vēl piemīt arī pretvēža iedarbības efekts. Arī šajā ziņā mums būtu par ko padomāt. Cilvēks nebūtu jāpakļauj lielām sāpēm un mokām. Kaulu sāpes spēs remdēt laikam tikai speciālas metodes (cēzija hlorīds).
Presē ir lasīts, kā ievērojamas kinozvaigznes, dziedātāji vai biznesmeņi, kuru finansu līdzekļi praktiski ir neierobežoti, nespēj šo slimību uzveikt. Kompānijas Apple veidotājs un īpašnieks Stīvs Džobss, aktieris Patriks Sveizijs, dziedātāja Žanna Friske… Viņi taču spēja algot vislabākos ārstus, lietot visdārgākās un efektīvākās zāles un tomēr neuzvarēja.
Bioķīmiski cilvēki un audzēji ir dažādi, situācijas ir dažādas un pieņemtie lēmumi arī atšķiras. Gribētos sākt ar citiem akcentiem- nozares leģenda vēsta, ka bijušais ASV prezidents Reigans audzēju veiksmīgi izārstēja alternatīvā klīnikā Vācijā. Spriežot pēc interneta ziņām, Stīvs Džobss bijis eksperimentālo onkoloģijas metožu piekritējs. Tas viņam palīdzēja veiksmīgi ierobežot mazāk agresīvu audzēju gadiem ilgi, līdz tas bija pārņēmis aknas. Holivudas aktieris Patriks Sveizijs esot bijis alternatīvo metožu pretinieks- viņa dzīves ilgums ar šo diagnozi (gan agresīvāku audzēju) bija astoņpadsmit mēneši...
“Bezcerīgu” audzēju ārstēšanā šad un tad pētnieki ziņo par sākotnējiem veiksmes stāstiem, kuri vēlāk paliek bez attīstības. Publicēta alternatīva smadzeņu audzēja glioblastomas ārstēšanas metodika (kuru var realizēt mājas apstākļos pēc ķirurģijas). Metodes centrā ir kalorijas ierobežojoša ketogēnā diēta. Tāpat 2014.gadā publicēts pirmais starptautiski citējamais raksts aizkuņģa dziedzera audzēja nomākšanai (pēc daļēji veiksmīgas ķīmijterapijas fāzes), izmantojot pulsējošā elektromagnētiskā lauka terapiju. Atrastas vairākas dabasvielas, kas iedarbojas uz nepakļāvīgo aizkuņģa dziedzera audzēju. Skatot zinātnieku un entuziastu meklējumus, jūtams, ka “visu ļaunumu imperatora”, kā vēzi nodēvēja amerikāņu ārsts un autors Siddhartha Mukherjee, visatļautībai tomēr tuvojas gals.
