Ja Tavā dzīvē ir radusies problēma (nav svarīgi, slimība, grūta situācija), tas nozīmē, ka tev pašam ir resurss tās atrisināšanai.
Kas ir problēma? - Tas ir šķērslis tavas laimes ceļā.
Ko nozīmē šķērslis? - Tas ir kāds notikums, enerģija vai doma, kas aptur tavu dzīvības spēku plūsmu.
Un tur, kur ir šķērslis, rodas sastrēgums. Ķermenī rodas slimības vai organismā – diskomforts.
Bet tā ir tava enerģija, vienkārši tā neplūst rāmi un mierīgi tur, kur tai vajadzētu plūst, bet gan kļūst par dambi. Vēl vairāk, tādi dambji ar laiku var kļūt par purviem, ja tā arī paliks ceļa vidū.
Un šī pati enerģija ir tā degviela, tas dzinējspēks, kas iedarbinās tavas dzīves turbīnas, brīdī, kad tu akurāti un pareizi novadīsi šo ūdeni… tas nozīmē tiksi skaidrībā ar problēmu.
Un tā, atkārtoju – Dievs nedod mums vairāk, kā varam panest. Tātad nedod mums lielākus pārdzīvojumus, kā varam izturēt.
Ja tev ir jautājums, pilnīgi noteikti uz to tev ir arī atbilde.
Konkrēti tev – ne kādam citam. Tāpēc šāda pieeja dzīvei – es meklēju atbildi, kā man rīkoties, uzreiz zinot, ka tā patiešam IR, ļoti spēcīgi atšķiras no parastās attieksmes pret savām problēmām, kad mēs šaubamies, vai mums sanāks, vai nesanāks kaut kad tās atrisināt, vai kādreiz mēs vispār varēsim kaut ko izmainīt.
Te ir tikai un vienīgi izvēles jautājums.
Ja tu esi pieņēmis lēmumu kaut ko izmainīt, tātad tu izmainīsi!
Agrāk vai vēlāk, tā vai savādāk, bet tev ir enerģija, lai to izmainītu. Tā ir pirmā aksioma.
Tas, uz ko ir vērsta tava uzmanība, tas arī pieņemas spēkā.
Kad mēs vēlamies atbrīvoties no problēmas, mēs ļoti daudz par to domājam. Mēs to analizējam, mēs vērojam savus nepatīkamos stāvokļus… Un tādā veidā mēs novirzam savu enerģiju uz problēmu.
Tāpēc tad, kad tev rodas problēma, izdari ko citu.
Pēc tam, kad esi šo problēmu ieraudzījis, uzraksti, kā tu vēlies dzīvot bez tās, kāds tu vēlies būt, ja vien nebūtu šīs problēmas, it kā tā neeksistētu (Mana dzīve bez šīs problēmas).
Uzraksti, kā tu jūties, kā izskaties, kad nav šīs problēmas – attiecībās vai kadās citās situācijās.
Ļoti bieži cilvēkiem šķiet, ka seksuālo partneru un romantisko attiecību pievilkšanās balstās uz kaut ko ārēju. Nē, mani draugi! Jebkurš pāris, kuram ir nākotne, pievelkas, neskatoties uz ārieni. Tie pievelkas pateicoties iekšējām vibrācijām un to atbilstībai. Tas ir kā divas notis, kas skan harmoniski.
Tāpēc, ja tev ir bail, ka palaidīsi garām savu cilvēku, tad tev ir pavisam cits uzdevums: nevis cīnīties ar savām bailēm, bet pieņemt sevi, sajusties labi “savā šķīvī” tādam, kāds esi, ar mīlestību pret sevi.
Lai tavā ķermenī, sejā un žestos, gaitā, skatienā, runā maksimāli starotu tava dvēsele. Un tad ir neiespējami palaist garām cilvēku, kurs ir tavējais.
Bet, ja tu visu laiku pārdzīvosi par to, ka vari neiepatikties, šaubīsies, vai esi pietiekami labs, tu nevarēsi būt tu pats. Un šaubu brīdī, iespējams, tavs cilvēks tevi neatpazīs.
Atgriežoties pie pirmās aksiomas. Ja izmainīsim jautājumu: “Kā atbrīvoties no bailēm nepatikt cilvēkam, kurš man ir vajadzīgs?” uz “Ka izdarīt tā, lai mans iecerētais mani ieraudzītu, atpazītu un izvēlētos?”, atbilde uzprasās pati: esi maksimāli tu pats – it visā – savā gaitā, runā, žestos, ķermenī u.c.
Mēs bieži jaucam divas lietas. No vienas puses – kā izvairīties no kļūdīšanās, un no otras puses – kā sasniegt tādu stāvokli, kas aizvedīs mūs pie uzvaras.
Tātad vajadzīgs ir nevis atbrīvoties no problēmām, bet iet uz šo stāvokli – būt pašam.
Un savu uzmanību vērst nevis uz problēmu, bet gan uz to stāvokli, kuru vēlies attīstīt.
Kas ir problēma? - Tas ir šķērslis tavas laimes ceļā.
Ko nozīmē šķērslis? - Tas ir kāds notikums, enerģija vai doma, kas aptur tavu dzīvības spēku plūsmu.
Un tur, kur ir šķērslis, rodas sastrēgums. Ķermenī rodas slimības vai organismā – diskomforts.
Bet tā ir tava enerģija, vienkārši tā neplūst rāmi un mierīgi tur, kur tai vajadzētu plūst, bet gan kļūst par dambi. Vēl vairāk, tādi dambji ar laiku var kļūt par purviem, ja tā arī paliks ceļa vidū.
Un šī pati enerģija ir tā degviela, tas dzinējspēks, kas iedarbinās tavas dzīves turbīnas, brīdī, kad tu akurāti un pareizi novadīsi šo ūdeni… tas nozīmē tiksi skaidrībā ar problēmu.
Un tā, atkārtoju – Dievs nedod mums vairāk, kā varam panest. Tātad nedod mums lielākus pārdzīvojumus, kā varam izturēt.
Ja tev ir jautājums, pilnīgi noteikti uz to tev ir arī atbilde.
Konkrēti tev – ne kādam citam. Tāpēc šāda pieeja dzīvei – es meklēju atbildi, kā man rīkoties, uzreiz zinot, ka tā patiešam IR, ļoti spēcīgi atšķiras no parastās attieksmes pret savām problēmām, kad mēs šaubamies, vai mums sanāks, vai nesanāks kaut kad tās atrisināt, vai kādreiz mēs vispār varēsim kaut ko izmainīt.
Te ir tikai un vienīgi izvēles jautājums.
Ja tu esi pieņēmis lēmumu kaut ko izmainīt, tātad tu izmainīsi!
Agrāk vai vēlāk, tā vai savādāk, bet tev ir enerģija, lai to izmainītu. Tā ir pirmā aksioma.
Tas, uz ko ir vērsta tava uzmanība, tas arī pieņemas spēkā.
Kad mēs vēlamies atbrīvoties no problēmas, mēs ļoti daudz par to domājam. Mēs to analizējam, mēs vērojam savus nepatīkamos stāvokļus… Un tādā veidā mēs novirzam savu enerģiju uz problēmu.
Tāpēc tad, kad tev rodas problēma, izdari ko citu.
Pēc tam, kad esi šo problēmu ieraudzījis, uzraksti, kā tu vēlies dzīvot bez tās, kāds tu vēlies būt, ja vien nebūtu šīs problēmas, it kā tā neeksistētu (Mana dzīve bez šīs problēmas).
Uzraksti, kā tu jūties, kā izskaties, kad nav šīs problēmas – attiecībās vai kadās citās situācijās.
Ļoti bieži cilvēkiem šķiet, ka seksuālo partneru un romantisko attiecību pievilkšanās balstās uz kaut ko ārēju. Nē, mani draugi! Jebkurš pāris, kuram ir nākotne, pievelkas, neskatoties uz ārieni. Tie pievelkas pateicoties iekšējām vibrācijām un to atbilstībai. Tas ir kā divas notis, kas skan harmoniski.
Tāpēc, ja tev ir bail, ka palaidīsi garām savu cilvēku, tad tev ir pavisam cits uzdevums: nevis cīnīties ar savām bailēm, bet pieņemt sevi, sajusties labi “savā šķīvī” tādam, kāds esi, ar mīlestību pret sevi.
Lai tavā ķermenī, sejā un žestos, gaitā, skatienā, runā maksimāli starotu tava dvēsele. Un tad ir neiespējami palaist garām cilvēku, kurs ir tavējais.
Bet, ja tu visu laiku pārdzīvosi par to, ka vari neiepatikties, šaubīsies, vai esi pietiekami labs, tu nevarēsi būt tu pats. Un šaubu brīdī, iespējams, tavs cilvēks tevi neatpazīs.
Atgriežoties pie pirmās aksiomas. Ja izmainīsim jautājumu: “Kā atbrīvoties no bailēm nepatikt cilvēkam, kurš man ir vajadzīgs?” uz “Ka izdarīt tā, lai mans iecerētais mani ieraudzītu, atpazītu un izvēlētos?”, atbilde uzprasās pati: esi maksimāli tu pats – it visā – savā gaitā, runā, žestos, ķermenī u.c.
Mēs bieži jaucam divas lietas. No vienas puses – kā izvairīties no kļūdīšanās, un no otras puses – kā sasniegt tādu stāvokli, kas aizvedīs mūs pie uzvaras.
Tātad vajadzīgs ir nevis atbrīvoties no problēmām, bet iet uz šo stāvokli – būt pašam.
Un savu uzmanību vērst nevis uz problēmu, bet gan uz to stāvokli, kuru vēlies attīstīt.
