Ilumināti: ceļš uz vispasaules
kundzību un Переворот банкиров: "Голдман Сакс" захватывает власть в
Европе
Agris Dzenis, 23.dec
2010
Par viņiem nerunā un neraksta tik daudz kā par
masoniem, tomēr iluminātu slepeno organizāciju ietekme pasaulē ir nesalīdzināmi
lielāka. Viņu idejas laika gaitā nemanāmi ir kļuvušas par Rietumu pasaules
dzīvesveidu. Iluminātu veidotā politiskā, ekonomiskā un filozofiskā sistēma jau
ir pietiekami visaptveroša, lai uz to varētu attiecināt Jaunās Pasaules Kārtības
nosaukumu.
Šodien par iluminātiem var teikt, ka tie ir pasaules
visbagātākie un visietekmīgākie cilvēki, kas cenšas radīt un lielā mērā jau ir
radījuši apstākļus, lai drīzumā kļūtu par pasaules valdniekiem.
Apgaismoto tumšās saknes
Noslēgta izredzēto loka varas pār tumšo pūli ideja
radās Eiropas slepenajās okultistu biedrībās. Ietekmīgākā no tām bija kopš 14.
gadsimta rakstos minētā Čūskas brālība, pazīstama arī kā ilumināti – no latīņu
valodas apgaismotie, zinošie. Čūskas brālībai līdzīgas apvienības pastāvējušas
jau senajā Ēģiptē un Babilonā. To locekļi nēsājuši priekšautus, ar to apliecinot
savu piedrību dieviem, kas kādreiz nolaidušies no debesīm ugunīgos ratos vai
laivās, kā arī savu izredzētību valdīt pār zemcilvēkiem.
Slepeno biedrību pētnieks Deivids Aiks uzskata, ka
ilumināti kopš senatnes slepeni uztur kontaktus ar ārpuszemes izcelsmes
saprātīgo rāpuļu rasi, kas pirms cilvēka rašanās pārvaldījusi Zemi, un ar savu
aģentu – iluminātu palīdzību cer savu varu atgūt nākotnē, cilvēkus pakāpeniski
paverdzinot vai iznīcinot. Patiešām, Čūskas brālības un iluminātu darbībā
vērojamas iezīmes, kas raksturīgas rāpuļu psihei: pretinieka īpašību smalka
izpētīšana un to izmantošana savu nolūku īstenošanai, strikts īpašnieciskums,
sev izdevīga brīža pacietīga gaidīšana, auksts aprēķins un emociju
trūkums.
Otra vide, kurā tapa iluminātu ideoloģija un darbības
materiālā bāze, bija 18. gadsimtā Rietumeiropā izveidojusies naudas
aristokrātija – tirgotāju, rūpnieku un baņķieru dzimtas, kas alka savās
interesēs iespaidot politiskās un sabiedriskās norises, saradojoties ar
dižciltīgajiem. Tādējādi izveidojās jauns sabiedrības slānis - melnā
aristokrātija, kuras vērtībās galveno vietu ieņēma nevis gods un uzticība, bet
viltība, divkosība, pērkamība un nežēlība iedzīvošanās vārdā. 1729. gadā no
angļu Austrumindijas tirdzniecības kompānijas izauga vēlākais vispasaules ēnu
valdības kodols – Lielbritānijas monarhu paspārnē esošā Trīssimtu komiteja. Tie
bija angļu, vēlāk arī amerikāņu tirgotāji, politiķi un baņķieri ar darbības
pamatprincipu „Vara caur naudu!”. Komitejas locekļi 19.gadsimtā sarausa milzu
bagātības, tirgojot Ķīnā Indijas opiju, un arī vēlāk guva un gūst lielus
ienākumus no narkotiku un ieroču tirdzniecības.
Naudas varu politikā 18. gadsimta beigās un 19.
gadsimtā nostiprināja baņķieru Rotšīldu dzimtas izveidotais starptautiskais
banku tīkls. Rotšīldu ciltstēvs Maijers Amšels kopš 1796. gada bija vācu
valstiņas Hesenes – Hanavas galma baņķieris un preču piegādātājs. Savās un
valsts interesēs viņš sekmīgi pielietoja starptautiskās preču – naudas
operācijas, vērtspapīru cenas regulēšanu, vajadzīgās informācijas ievākšanu
visās pasaules malās un vajadzīgo personu uzpirkšanu. Kā pakļaušanas un
ietekmēšanas līdzekli Rotšīldi praktizēja liela apjoma aizdevumus valstīm, kā
arī karu finansēšanu.
Revolucionārie Bavārijas
ilumināti
Ar nosaukumu „Bavārijas iluminātu ordenis” slepenā
brālība atklātībā parādījās 1776. gadā. Tās līderis bija Ingolštates
universitātes tiesību profesors Ādams Veishaupts – apveltīts gan ar zināšanām un
enerģiju, gan nevaldāmu godkāri. Vīlies masonu kustības ārišķībās, viņš nolēma
izveidot brālību, kuras mērķis būtu apvērsums visās dzīves jomās, likvidējot
valstis, reliģijas un tautības, tādējādi radot pilnīgi jaunu sabiedrību un
„zelta laikmetu” zemes virsū.
Par ordeņa darbības pamatprincipu Veishaupts
pasludināja viņa paša nīsto jezuītu postulātu „Mērķis attaisno līdzekļus.” Viņš
uzskatīja, ka brālības biedriem jābūt „uzņēmīgiem, veikliem, izmanīgiem
cilvēkiem. Vispirms meklējiet dižciltīgos, ievērojamos, bagātos. Jaunuzņemtā
ideāls ir veikls, mērķtiecīgs, sabiedrisks cilvēks; ja viņš ir arī bagāts,
slavens un ietekmīgs – jo labāk.”
Iluminātu morāle, vai, pareizāk sakot, tās trūkums,
atklājas šādās Veishaupta rakstītajās rindās: „Visiem biedrības locekļiem ir
nemanāmi un bez redzamas uzspiešanas jāizplata sava ietekme uz visu kārtu,
tautību un reliģiju ļaudīm, ir jāveido noskaņojums vienā zināmā virzienā, taču
tas jādara stingrā slepenībā un pēc iespējas enerģiskāk. Mūsu principi ir
jāpadara par modes lietu, lai jaunie rakstnieki tos izplatītu sabiedrībā un tādā
veidā pret savu gribu veicinātu mūsu lietas panākumus. Nepieciešams arī
piesaistīt karstgalvjus, kaismīgi propogandēt cilvēces vispārējās intereses.
Katram no mums ir jāinformē mūsu vadoņus par amatiem, posteņiem un citiem mums
izdevīgiem stāvokļiem, ko varam iegūt, lai mūsu vadoņiem rastos iespēja šajos
posteņos iecelt mūsu ordeņa cienīgākos locekļus un atbalstīt tos, lai nemanāmi
izmainītu apkārtējo pasauli. Šīs pasaules varenos jāieskauj ar nepagurstošu
darboņu leģionu, kas vienmēr virzīs lietas tā, kā tas vajadzīgs ordenim.
Saistiet rokas visiem, kas nepakļaujas, iznīciniet ļaunumu tā saknē! Žņaudziet
visus, kurus nespējat pārliecināt!”
Ordeni var raksturot kā totalitāru organizāciju, kas
bija sadalīta 13 hierarhiski pakārtotās pakāpēs. Tā pārvaldes – aeropāga
priekšgalā atradās Veishaupts ar segvārdu Spartaks. Zemāko pakāpju biedri
nepazina augstākos, tomēr tiem bija akli jāpakļaujas viņu rīkojumiem. Ilumināti
plaši izmantoja ietekmīgu personu iesaistīšanu savās rindās un vēlāku
manipulāciju ar tiem šantažējot. Uzņemšanu augstākajās pakāpēs noteica nevis
pretendenta personiskās īpašības, bet praktiskā noderība ordenim. Atšķirībā no
masoniem, iluminātu sapulču vietas tika turētas stingrā slepenībā.
Pirmais iluminātu panākums bija iefiltrēšanās masonu
ložās, kuru ideoloģija bija tuva iluminātu uzskatiem, un kontroles panākšana pār
brīvmūrniekiem, piesaistot sev ietekmīgas personas no masonu augstākajām
pakāpēm. Dažu gadu laikā Bavārijas iluminātu ložas izveidojās visās
Rietumeiropas valstīs. Ordeņa biedri bija Gēte, Herders, Mocarts un citas
tālaika slavenības.
1782. gadā Vilhelmsbādenē tika noslēgta vienošanās
starp masoniem un Bavārijas iluminātiem, kas aptuveni 3 miljonus Eiropas
ietekmīgāko slepeno kustību locekļus apvienoja vienā organizācijā. Turpmāk
ļaudis, kas masonu zemākajās pakāpēs meklēja zināšanas un pašpilnveidošanās
iespēju, pat nenojauta, ka ir nokļuvuši iluminātu pārvaldītā ložu tīklā, kura
pastāvēšanas mērķis bija zināms tikai izredzētajiem.
Kad masonam, grāfam de Virē, kurš piedalījās
kongresā, pajautāja par kongresa lēmumiem, viņš atbildēja: „Es neko jums
nestāstīšu. Varu teikt tikai to, ka viss ir daudz nopietnāk, kā jums liekas.
Sazvērestība, kas tagad tiks īstenota, ir izplānota tik perfekti, ka monarhijai
un baznīcai nav nekāda glābiņa.”
Vilhelmsbādenes kongresā piedalījās arī Eiropas
noslēpumainākā persona – grāfs Senžermēns. Vēlāk viņš brīdināja Francijas
karalieni Mariju Antuaneti par sazvērestību, kuras mērķis ir Francijas
monarhijas gāšana. Karaliene tam nepiegrieza vērību, un pēc neilga laika sākās
Lielā franču revolūcija. Tās īstenošanā ilumināti pirmoreiz pielietoja savu
efektīvāko ieroci – pūli.
Pasaules pārvaldīšanas
noslēpumi
Bavārijas iluminātu ordeņa oficiālie mērķi bija
cilvēku izglītošana un tikumiskā pilnveidošana, taču patiesie nolūki klajā nāca
1786. gadā, kad kratīšanas laikā tika atrasti ordeņa slepenie dokumenti. Starp
tiem bija arī tā dēvētā Sātana Derība – iluminātu darbības programma, kas
veiksmīgi tikusi īstenota pagātnē un tiek pielietota arī mūsdienās. Tajā
viskoncentrētāk ir izklāstīti iluminātu mērķi un taktika.
Sātana Derība vēsta: „Pirmais cilvēku pārvaldīšanas
noslēpums ir sabiedriskās domas iegūšana, turklāt ir jāsēj ķildas, šaubas un
pretrunīgi viedokļi tik ilgi, līdz cilvēki pilnīgi apjuks un nolems, ka
politikas jautājumos labāk vispār palikt bez personīgā viedokļa. Jāuzbudina
tautas neapmierinātība, jāizplata tukša, netīra un pretīga literatūra. Preses
uzdevums ir pierādīt ne-Iluminātu nespēju visās valsts un reliģiskās dzīves
jomās.
Otrs noslēpums – ir jāizmanto visas cilvēku vājības,
visas sliktās īpašības un kļūdas, līdz cilvēki pārstās saprast viens
otru.
Pirmām kārtām ir jācīnās ar personības spēku, jo nav
nekā bīstamāka par to. Ja personībai piemīt radošā garīgā enerģija, tā spēj
sasniegt vairāk kā miljoni ļaužu
Ar skaudības, naida, šķeltniecības un karu
starpniecību, ar trūkumu, badu un slimību izplatīšanu visas tautas ir jānoved
līdz tam, ka tās nesaskatīs citu izeju kā vien pilnīgu pakļaušanos Iluminātu
varai.
Ja kādu valsti ir sagrāvusi revolūcija, vai arī
pilsoņu kara rezultātā tai radušies ārēja uzbrukuma draudi, to vienmēr jāizmanto
mūsu labā.
Jāpanāk, lai cilvēki lietotu kvītis kā skaidru naudu,
dzītos pēc izpriecām, atrodoties nemitīgos kaut kā jauna meklējumos, sapinoties
tajos un beigās sekojot Iluminātiem.
Ieviešot sabiedrībā izvirtību, cilvēkiem tiks atņemta
jebkāda ticība Dievam. Jālikvidē spēja patstāvīgi domāt, ieviešot gatavu uzskatu
sludināšanu; garīgos spēkus jāsatriec ar tukšu demagoģiju. Brīvās domas, ko
izvirza partijas, Iluminātu oratoriem jāpiepilda ar tukšiem vārdiem, lai
klausīšanās nogurdinātajiem cilvēkiem rastos riebums pret jebkuru oratoru.
Pretēji tam, Iluminātu politisko mācību jāpasniedz pilsoņiem nenogurdinošā,
viegli uztveramā formā.
Masām jāpaliek aklām, nesaprātīgām un bez sava
viedokļa, lai tās nespētu diskutēt par valsts iekārtas tēmām. Tās pārvaldīs
taisnīgs, bet nepielūdzams spēks un bezierunu pakļāvības princips.
Pasaules kundzību var sasniegt tikai pa aplinkus
ceļiem, mērķtiecīgi maitājot visas īstenās brīvības: gan likumdošanu, gan
vēlēšanu kārtību, presi, personas brīvības, bet pirmkārt tautas izglītošanas
sistēmu, turklāt stingri ievērojot visu pasākumu slepenību.
Eiropā jārosina nesaprašanās starp cilvēkiem un
tautām, rasu un reliģisko naids, lai rastos nepārvarama šķelšanās, lai neviena
kristiešu valsts nespētu rast sev atbalstu. Citās pasaules daļās jāsēj ķildas,
nekārtības un naidīgums, lai iemācītu valstis baidīties un apspiestu katru
iespēju izrādīt pretestību.
Ar augstāko valsts amatpersonu pērkamības palīdzību
valdības jānostāda kredītatkarībā no Iluminātiem pēc aizdevumu sērijas
piešķiršanas, kas būtiski palielinās viņu valstu parādus.
Ar speciāli sarīkotu ekonomisko krīžu, kuru laikā
visi pieejamie naudas līdzekļi tiks izņemti no apgrozības, palīdzību jāsagrauj
ne-Iluminātu finansu saimniecība.
Naudai jākļūst par vienīgo spēku, kas virza
tirdzniecību un ražošanu, lai ar naudas starpniecību rūpnieki iegūtu arī
politisko varu. Kopā ar Iluminātiem elitē jāiekļūst arī no viņiem atkarīgajiem
miljonāriem; policijai un karavīriem turpretim jāpaliek nabagiem.
Ar vispārēju vienlīdzīgu vēlēšanu tiesību ieviešanu
jānodibina neierobežota vairākuma kundzība. Ar patstāvības sludināšanu tiek
veikta ģimenes un tās audzinošā spēka iznīcināšana. Ar izglītību, kas balstās uz
viltotiem faktiem un viltus mācībām, jaunatni jāpadara trulu, dezorientētu un
samaitātu.
Jaunu masonu ložu dibināšana un sakari ar jau
esošajām veicina sazarota organizāciju tīkla izveidošanu. Neviens nezina to
patiesos mērķus, it sevišķi muļķi no ne-Iluminātiem, kuri centīsies iekļūt
atklātajās brīvmūrnieku ložās tikai tamdēļ, lai viņu acis vēl veiksmīgāk tiktu
piebērtas ar putekļiem.
Ar visu šo pasākumu palīdzību jāpanāk, lai tautas
uzaicinātu Iluminātus par pasaules pārvaldītājiem. Jauno pasaules valdību
jāpasniedz kā labdarīgu un pasargājošu, kurai pakļaujas pilnīgi labprātīgi. Ja
kāda valsts iebildīs, tās kaimiņi sāks karu pret to. Šādas valdības izveidošanai
nepieciešama pasaules kara organizēšana.”
Bavārijā iluminātu ordenis tika aizliegts, tomēr tas
turpināja pastāvēt citās valstīs un iekļaut sevī pasaules finansu, intelektuālo
un politisko eliti. 19. gadsimtā ilumināti saplūda arī ar naudinieku eliti -
Trīssimtu komiteju.
Iluminātu programma jau izvērstāk tika izklāstīta
1895. gadā atklātībā nonākušajos tā sauktajos Ciānas Gudro protokolos. Pretēji
sabiedrībā izplatītajiem viedokļiem, ka tie ir antisemītu safabricējums vai
ebreju sazvērestības plāns, Protokoli ir kāda iluminātu līdera runas konspekts.
Viņš ar gandarījumu atzīst, ka valsts mehānismu virzītāji – zelts un prese jau
atrodas viņu rokās, un pretenzijas uz vispasaules kundzību kļuvušas par
realitāti: „Mūsu slepeno Supervaldību vairs neaizsniedz likums. Tagad mēs esam
likumdevēji, armijas pavēlnieki. Mūsu rokās ir nevaldāma godkāre, dedzinoša
alkatība, nesaudzīga atriebība, nikns naids.” Ar anonīmā franču izcelsmes līdera
muti ilumināti Protokolos pasludināja postulātus, pie kuriem apzināti vai
neapzināti turējās vēlākās politiķu paaudzes: „Politikai nav nekā kopīga ar
morāli!” un „Mūsu devīze – spēks un liekulība!”
Lucifera izredzēto plāni
19. gadsimta vidū notika iluminātu kontrolēto Eiropas
un ASV masonu ložu organizatoriska un ideoloģiska apvienošanās. Pamatus jaunajai
ideoloģijai lika ASV masonu Augstāko pakāpju sistēmas lielmeistars Izāks Longs.
Viņš 1801. gadā no Skotijas uz Čarlstonu atveda lietas, kurām bija jākļūst par
brīvmūrnieku lielākajiem svētumiem: dēmona Bafometa statuju un 1314. gadā uz
sārta sadedzinātā Tempļa bruņinieku ordeņa lielmeistara Žaka de Molē
galvaskausu. Neiedziļinoties šo relikviju autentiskumā, tās bija simboli, kas
izteica jaunās masonu reliģijas būtību: Bafometa tēlu – spārnoto divdzimumu
būtni ar āža galvu varēja uzskatīt arī par sātana un visu ļauno garu kā kulta
objekta simbolu, bet baznīcas un laicīgās varas upura de Molē galvaskauss
aicināja uz nesaudzīgu atriebību valstīm un reliģijai.
1859. gadā mirušā Longa vietā par lielmeistaru
ievēlēja enerģisko advokātu Albertu Paiku, kurš nekavējoties ķērās pie reliģijas
izveidošanas, kas apvienotu visus augstāko pakāpju masonus. Šī reliģija tika
aizgūta no manihejisma mācības, kas atzina Dievu un Sātanu par vienlīdz varenām
dievībām, turklāt Paiks Luciferu atzina nevis par ļauno, bet gaismas un
labestības dievu, kas cīnās pret Adonaju – tumsības un varmācības garu,
jūdu-kristiešu pielūgto Dievu Kungu. A. Paika reliģiskie uzskati visizsmeļošāk
izklāstīti viņa uzrunā masonu 32. pakāpes locekļu sapulcē 1889. gadā:
„Mēs godinām dievu, bet tas ir dievs, kuru pielūdz
bez aizspriedumiem. Brīvmūrnieku reliģija pirmām kārtām ir aicināta mums
piepulcināt visus augstāko pakāpju iesvētītos Lucifera mācības gaismā. Ja
Lucifers nav dievs, vai tad tas būtu Adonajs, kura rīcības ir apzīmogotas ar
cietsirdību, cilvēknīšanu, zinātnes noliegšanu un Lucifera apmelošanu?
Jā, Lucifers ir dievs, un, diemžēl – arī Adonajs ir
dievs.
Kā teic vecais likums: nav gaismas bez ēnas, nav
skaistuma bez neglītuma un baltā bez melnā; tādēļ arī Absolūts var pastāvēt
tikai divos dievos. Īsteni tīrā, patiesi filozofiskā reliģija ir ticība
Luciferam, gaismas dievam, vienlīdzīgajam ar Adonaju. Bet Lucifers, gaismas un
labestības dievs, cīnās par cilvēci pret Adonaju, tumsas un cietsirdības
dievu.”
1870. gadā A. Paiks noslēdza slepenu vienošanos ar
Eiropas iluminātu līderi, Itālijas politiķi Džuzepi Madzīni. Līdz ar to A. Paiks
tika atzīts par augstākās – pallādiskās brīvmūrniecības vispasaules patriarhu ar
vārdu Limund Ensoph. Pallādistos tika uzņemti tikai masonu augstākajā – 33.
pakāpē iesvētītie, kas vienīgie uzzināja, ka brīvmūrnieku patiesais, augstākais
mērķis ir panākt Lucifera uzvaru pār Adonaju. Turklāt pallādismam tika pakļautas
arī kristīgo brīvmūrnieku neatzītās ebreju masonu ložas „Bnai Brith” un „Memphis
Mizraim”.
Nakamajā gadā pallādistu patriarhs vēstulē Dž.
Madzīni izklāstīja jaunas pasaules kārtības sasniegšanas plānu ar trīs pasaules
karu palīdzību. Pirmā kara beigās Krievijai bija jānonāk pilnīgā iluminātu
kontrolē un jākļūst par draudu Rietumu pasaulei. Bailes no šī bubuļa veicinās
Rietumu valstu apvienošanos starptautiskās organizācijās, kas savukārt atvieglos
iluminātu kontroli pār valstu ekonomisko un militāro potenciālu. Otrā pasaules
kara rezultātā Krievijas ietekmes sfēra, kā arī bailes no tās paplašināsies,
turklāt izveidosies Izraēlas valsts. Tā spēlēs galveno lomu trešā pasaules kara
izraisīšanā – ilumināti radīs un stimulēs ķildas starp cionistiem un arābiem,
kas pāraugs globālā sadursmē starp Rietumu un musulmaņu civilizācijām.
Vienlaikus tiks izraisīti konflikti Rietumu sabiedrības iekšienē – savstarpēji
sarīdītas dažādas sociālās grupas, ticīgie un ateisti, kas izraisīs vēl nebijušu
noziedzības un vardarbības vilni. Šajā globālajā haosā ilumināti piedāvās
risinājumu – vienotu vispasaules valdību, ekonomiku un visu cilvēka dzīves jomu
kontroli, kas tiks labprātīgi pieņemta. Kā redzams, šis plāns līdz šim ir
īstenojies perfekti, un mūsdienās ir manāmas izteiktas iluminātu iecerētā trešā
pasaules kara tuvošanās pazīmes.
1903. gadā vispasaules masonu valdnieka troni no
Čarlstonas uz Romu pārcēla jaunievēlētais patriarhs, itālietis Adriāns Lemī.
Cenšoties izveidot kaut ko izcili zaimojošu, viņš pavēlēja savā rezidencē -
bijušajā pāvesta pilī, ierīkot klozetpodus tā, lai to saturs notecētu uz kapelas
altāra. Kad celtnieki atteicās to darīt, iebilstot, ka tas būs nehigiēniski,
Lemī lika pie ieejas pakārt apgrieztu krucifiksu un pielikt uzrakstu: „Pirms
izej no šejienes, uzspļauj nodevējam! Slava Sātanam!”
Vispasaules baņķieru
valdība
19. gadsimta beigās bija izveidojušies finansu elites
ekonomiskās kundzības īstenošanas rīki – starptautiskie banku un uzņēmumu
monopoli, kas spēja mākslīgi regulēt preču un naudas plūsmas, izraisīt inflāciju
un ekonomiskās krīzes. Brīvā tirgus teorijas īstenošana valstu likumdošanā
atcēla jebkādus ierobežojumus lielo monopolu kundzībai.
19. gadsimta otrajā pusē Rietumu pasaulē notika
iluminātu inspirēta ideoloģiskā revolūcija – izveidots un plaši popularizēts
materiālistiskais pasaulskatījums. Tajā tika noliegtas garīgās vērtības,
slavināts sadzīves ērtību progress, bet cilvēks pielīdzināts dzīvniekam, kura
vienīgā morāle ir – izdzīvo stiprākais un viltīgākais. Šinī laikā pastiprinājās
visu cilvēka dzīves jomu reglamentācija un kontrole no valsts puses. Vienlaikus
sabiedrība sadalījās ļoti bagātajā virsslānī un proletāriešu pūlī. Pret
vardarbīgas revolūcijas idejām uzņēmīgie proletārieši kļuva par iluminātu
armiju, kas gāza monarhijas Eiropā I pasaules kara beigās.
Milzīgs solis uz finansu elites vispasaules kundzību
bija privātās Federālo rezervju bankas izveidošana ASV 1913. gadā. Baņķieri to
piedāvāja kā risinājumu pēc mākslīgi izraisītas finansu krīzes. Plaukstošākās
pasaules valsts valdība pēc 1913. gada kļuva par 12 lielāko pasaules banku
vadītās Federālo rezervju bankas mūžīgu parādnieci, jo dolāru naudaszīmes
apgrozībā turpmāk tika laistas vienīgi kā valdības parādzīmes bankai. Valstij
tādēļ bija jāieķīlā bankai visi iespējamie īpašumi, turklāt jāmaksā procenti par
to, ka Federālo rezervju banka nodrošina ASV ar naudu.
Federālo rezervju bankas akciju lielākie turētāji
netieši veicināja abu pasaules karu izraisīšanos, finansiāli atbalstot abas
naidīgās puses. Kopš 1915. gada Maksa Varburga banka Hamburgā sāka finansēt
revolūcijas gatavošanu Krievijā, bet Padomju Krievijā milzu ienākumi no naftas
ieguves nonāca Rokfellera kompānijā „Standard Oil”. Kopš 1925. gada ASV lielākās
bankas ar savām investīcijām veica Vācijas militārās varenības atjaunošanu un
vēlāk bija nacistu rūpniecības galvenie sadarbības partneri.
Sociālistu kustību sakūdītais proletariāts pēc pirmā
pasaules kara daudzās Eiropas valstīs gāza monarhiju. Izveidojās iekārta, ko mēs
saucam par demokrātiju, tomēr tai atbilstošāks ir partokrātijas nosaukums. Šajā
iekārtā politiskajām partijām, lai vestu savstarpēju cīņu, nepieciešama nauda;
līdz ar to partijas nonāk atkarībā no finansu oligarhiem. Valdībās atrodas
viegli ietekmējami ļautiņi ar tumšu pagātni – nepakļaušanās gadījumā draud
neatklātā nozieguma publicēšana. Demoralizētais pūlis tomēr tos ciena veiklo
blēdību dēļ. Politiķu pērkamība un amoralitāte, kā arī birokrātiskie liekēži un
samudžinātā likumdošana rada tautā vienaldzību, pat riebumu pret politiku kā
tādu.
20. gadsimtā iluminātu plāni īstenojās pasaules
mērogā. Paralēli sabiedrības šķelšanai notika finansu un politikas
centralizācija, ko pazīstam ar vārdu „globalizācija”. Pēc pasaules kariem haosa
un nedrošības atmosfērā veidojās lielas politiskās un militārās apvienības –
Tautu Savienība, ANO, NATO. Ekonomiskās apvienības, tādas kā ES, kalpoja finansu
centralizēšanai un nacionālo valstu ekonomiskās patstāvības likvidēšanai.
Finansu līdzekļi un visas ekonomiskās manipulācijas iespējas mūsdienās ir
koncentrēti Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas Fonda rokās. Tādēļ tehniski
ir iespējams, ka pasaules ekonomiskās un politiskās norises spēj kontrolēt
neliela personu grupa.
Neoficiālie pasaules likteņu virzītāji, skaitā ap
300, atrodas visu iepriekšminēto apvienību un organizāciju vadībā. Uz pasaules
kundzību pretendējošie savu darbību koordinē gan oficiālās organizācijās, gan
lielākoties slēgtās konferencēs. Tā 1973. gadā, lai paātrinātu globalizācijas
norises, tika nodibināta Trīspušu Komiteja – ASV, Eiropas un Japānas finanšu
gigantu, politiķu, juristu un izdevēju apvienība. Kopš 1954. gada slēgtās sēdēs,
kurās apspriež vispasaules valdības un armijas izveidošanu, pulcējas ap 120
Eiropas, ASV un Kanādas finanšu elites locekļi, dēvēti par Bilderbergas
klubu.
Jaunā Pasaules Kārtība
Iluminātu galamērķis ir vispasaules valsts, kuras
iekārta tiek saukta par Jauno Pasaules Kārtību (turpmāk – JPK). Tās būtība
iezīmējas gan senajos iluminātu plānos, gan pašreizējā situācijā
pasaulē.
Ar nākotnes plānošanu un apdzīvotības jautājumiem
kopš 20. gadsimta piecdesmitajiem gadiem nodarbojās Trīssimtu komisijas locekļu
„Romas klubs”. Viņi izstrādāja pasaciņu par drīzo pasaules pārapdzīvotību un
enerģētisko krīzi. Tā novēršama, mākslīgi izraisot karus, badu un epidēmijas
pārapdzīvotajos reģionos, veicinot abortus un miršanu „dabīgā atbiruma” –
narkomānijas, alkoholisma, nekvalitatīvas pārtikas rezultātā. Jāpiebilst, ka
cīņa pret narkotiku tirdzniecību un prostitūciju tiek veikta fomāli, jo šie
rūpali ir nozīmīgs finansu elites ienākumu veids. Galvenais Jaunās Pasaules
Kārtības veidotāju bagātības avots ir nafta, tādēļ viņi visiem spēkiem nepieļauj
citu lētu un efektīvu enerģijas avotu izmantošanu. Tā cīņā pret „nāvējoši
bīstamo” kodolenerģētiku tiek izmantota zaļo kustība, propogandēta niekošanās ar
saules, vēja un citu „perspektīvu” enerģiju iegūšanu.
Pašlaik tiek īstenota „zelta miljarda” koncepcija,
saskaņā ar kuru visas dzīves ērtības tiks nodrošinātas miljardam pasaules
iedzīvotāju, lielākoties Rietumeiropā un Ziemeļamerikā. Nākotnes ekonomiskā
sistēma līdzināsies 19. gs. britu koloniālismam – „zelta miljardu” veidos
vispasaules valdības ierēdņi, kalpotāji un tirgus darbinieki, kas paši neražos,
bet patērēs pasaules melnstrādnieku – Āzijas, Āfrikas un Dienvidamerikas
iedzīvotāju saražoto. Spriežot pēc pašreizējās situācijas,
Latvijai paredzēta atrašanās „zelta miljarda” piepilsētā – šeit būs priviliģēto
miljardieru atpūtas zona un nekustamie īpašumi, bet Latvijas iedzīvotāji pēc
izvēles varēs apkalpot un izklaidēt rietumeiropiešus vai nu savā zemē, vai pie
baltajiem cilvēkiem. Jāatzīst, ka Latvija izrādījusies ideāls JPK poligons –
varasvīri rekordīsā laikā ir likvidējuši gan ekonomisko neatkarību, gan
politisko pašnoteikšanos, ar apskaužamu iztapību uztverot jebkuru no ārpuses
nākušu direktīvu vai ierosinājumus.
Topošā jaunās pasaules sabiedrība ir augstākā mērā
vienota ekonomiskā un masu kultūras ziņā, bet neticami sašķelta visos līmeņos un
sastāvdaļās. Zem masu mediju sludinātā tolerances lozunga ir radīta grandioza
arēna sociālajiem, reliģiskajiem, nacionālajiem, vecuma grupu, bērnu un vecāku,
dzimumu, pat seksuālo orientāciju konfliktiem. Ekonomiskā nestabilitāte un
demoralizēšanās vairo padibeņu un noziedznieku skaitu, kas neapzinoties
veiksmīgi vairo spriedzi sabiedrībā. Cīņa ar terorismu un asinis par naftu
visticamāk ir sākums megakonfliktam starp civilizācijām. Kad draudi un ciešanas
sasniegs savu kulmināciju, neoficiālie pasaules valdnieki kā visu nelaimju
novērsēju piedāvās pilnīgi noformējušos Jauno Kārtību.
Tā nozīmē vienotu pasaules naudu, armiju, likumdošanu
un visu cilvēka dzīves jomu totālu kontroli. 19. gadsimtā JPK patriarhi kontroli
bija iecerējuši veikt ar savstarpējas izspiegošanas palīdzību (veiksmīgi
īstenota nacistiskajā Vācijā un staļiniskajā PSRS), tomēr modernie pasaules
lielkungi izstrādājuši humānāku metodi – informācijas kontroli, pielietojot
modernās tehnoloģijas. Pašlaik tiek veikta katra modernās sabiedrības locekļa
detalizētas informācijas dosjē (tā ietver katru cilvēka darbību, par kuru ziņas
tiek saglabātas datoros) veidošana un centralizēšana. Kontroles kulminācija, kas
jau tiek izmēģināta uz mūsu četrkājainajiem draugiem, būs zem ādas iešūta
idfentifikācijas mikroshēma – personas dokuments, kredītkarte un atrašanās
vietas noteicējs vienlaikus. JPK pārkāpēji tiks sodīti, uz laiku bloķējot vai
pavisam anulējot šo mikroshēmu, bez kuras nebūs iespējams izdzīvot jaunajā
sistēmā. Tomēr JPK pārkāpēju būs maz, jo reti kurš riskēs zaudēt jaunās
sabiedrības augstākās vērtības – materiālās dzīves ērtības un baudas, turklāt
masu saziņas līdzekļi cilvēku tieksmes un prātus bez pūlēm virzīs Pasaules
Valdniekiem vajadzīgajā virzienā.
Kāds tad ir JPK veidotā vidusmēra cilvēka
psiholoģiskais portrets mūsdienās? Neraugoties uz sadzīves ērtībām, viņš dzīvo
pastāvīgās bailēs un spriedzē. Baiļu atmosfēru rada masu saziņas līdzekļu
dramatizētās ziņas par pasaulē valdošajiem konfliktiem, ekonomisko
nestabilitāti, noziedzību, vardarbību, tomēr lielākas bailes JPK pilsonim ir
zaudēt materiālo vajadzību apmierinātāju – ienākumus, līdz ar to pūļa acīs
kļūstot par muļķi un neveiksminieku. Ienākumus JPK pilsonis cenšas saglabāt un
vairot līdz pilnīgam spēku izsīkumam. Viņš līdz galam neuzticas nevienam
līdzcilvēkam – potenciālajam konkurentam, tādēļ jūtas vientuļš. Tajā pašā laikā
viņš jūtas vīlies un vainīgs, jo nespēj sasniegt masu saziņas līdzekļu radīto
nereālo dzīves standartu, būt ideāls vīrietis vai sieviete. Kopš bērnības viņš
ir pazemots – ģimenē, skolā, armijā, darbavietā, iemācās locīties stiprākā
priekšā un mīdīt kājām vājāko, vai arī gūt baudu no pazemošanas. Garīgās
vērtības viņš visbiežāk noliedz, jo ir apjucis raibajā viedokļu, reliģiju un
filozofiju jūklī, tomēr izjūt tukšumu dvēselē. Tas rada dusmas un sevis
ienīšanu, kas bieži izverd kā maniakāla slepkavošana vai pašiznīcināšanās (tas
ietilpst JPK plānos, jo vairo nestabilitāti sabiedrībā). Grandiozo iekšējo
sašķeltību JPK pavalstnieks cenšas mazināt ar nelegāli, toties brīvi pieejamām
reibinošām vielām (tas vairo finansu elites ienākumus), vai haotiskiem
seksuāliem piedzīvojumiem (arī tas ietilpst iluminātu plānos, jo JPK nav
paredzēta ģimene). Vispārējas nestabilitātes un apjukuma atmosfērā JPK radītā
būtne gaida brīnumlīdzekli no ārienes, kas nodrošinās netraucētu dzīvi un
materiālu labklājību.
Vai tas cilvēku spēj darīt laimīgu – uz šo jautājumu
ir jāatbild pašam sev, līdz ar to veicot izvēli – kļūt par iluminātu vadītu
biorobotu vai sevī un sabiedrībā saglabāt un izkopt savu neatkārtojamo
individualitāti.
Alberts Paiks, modernā sātanisma pamatlicējs, kurš
apvienoja vispasaules masonu eliti zem slepenas vadības un izveidoja Lucifera
kultu. Miesās varenā pasaules patriarha iemīļotākā izklaide bijusi pieēšanās un
piedzeršanās līdz nemaņai, sēžot uz fallveida troņa kailu prostitūtu bara
ielenkumā.
Godkārīgais profesors Ādams Veishaupts, Bavārijas
iluminātu ordeņa līderis, izstrādāja iluminātu organizatoriskos principus un
ideoloģiju. Lielā mērā tos noteica jezuītu skolā jaunībā iemantotie pazemojumi
un naids pret jebkuru reliģiju.
Maijers Amšels Rotšīlds aizsāka starptautiskā
prīvātbanku tīkla izveidošanu. Savā testamentā viņš noteica, ka Rotšīldiem
piederošo banku finansu operāciju atskaites jāpatur stingrā slepenībā, sevišķi
no valstu valdībām.
Zbigņevs Bžežinskis, NATO padomes loceklis, ASV
prezidenta Dž. Kārtera padomnieks, viens no Trīspušu komisijas dibinātājiem.
Iluminātu nākotnes vīziju viņš aprakstījis grāmatā „Tehnokrātiskā ēra”: cilvēcei
jākļūst par biorobotu masu, ko ar moderno tehnoloģiju palīdzību pārvaldīs un
kontrolēs neliels izredzēto loks. Viņš trāpīgi raksturo vispārējo politisko
situāciju mūsdienu Rietumu pasaulē: „Nacionāla valsts kā cilvēku organizētās
dzīves fundamentāla pamatvienība ir zaudējusi spēku. Starptautiskās bankas un
multinacionālās korporācijas darbojas un plāno termiņos, kas krietni apsteidz
nacionālo valstu politiskās koncepcijas.”
Deivids Rokfellers, Trīspušu komisijas dibinātājs,
pārstāv vienu no ietekmīgākajām bagātnieku elites dinastijām. Rokfelleru ģimenes
fonds nodrošina milzu līdzekļus sabiedriskās domas veidošanai iluminātu
interesēs. 1946. gadā fonds piešķīra 139 000 dolārus Otrā pasaules kara cēloņu
oficiālās versijas izveidošanai. Tajā visa vaina kara izraisīšanā tika novelta
uz Ā. Hitleru, bet ASV baņķieru finansiālais atbalsts nacistiem –
noklusēts.
Iluminātu galvenais simbols – ASV mazais zīmogs, kas
kopš 1934. gada pēc 33. pakāpes masona, prezidenta Franklina Delano Rūzvelta
rīkojuma tiek drukāts uz dolāra banknotēm. Augšā – uzraksts latīņu valodā „Mūsu
lieta uzvarēs”, apakšā – „Jaunā Pasaules Kārtība” (iespējams tulkot arī kā
„Jaunā Laikmeta Kārtība”). Piramīda simbolizē stingru hierarhiju šajā kārtībā,
kuras augšgalā ir no sabiedrības nodalīta, visuredzoša vara. Zīmogā sastopamais
skaitlis 13 (burti devīzē Annuit Coeptis, pakāpes piramīdā) ebreju maģijā –
Kabalā simbolizē visu elementu pilnīgu pārveidošanu jeb transformāciju.
Bafometa tēls, kas simbolizē pretmetu – gaismas un
tumsas, vīrišķā un sievišķā, labā un ļaunā sajaukšanos cilvēka apziņā,
vienlaikus arī divkosību un noslēpumainību.
1991. gada 11. septembrī ASV prezidents Džordžs Bušs
vecākais paziņoja, ka karš pret Irāku tiek veikts jaunas pasaules kārtības
nodibināšanas nolūkos. Uzbrukumu musulmaņu pasaulei turpināja un paplašināja
viņa dēls un pēctecis prezidenta amatā. Daudzas kompetentas personas atzīst, ka
2001. gada 11. septembra traģēdiju Ņujorkā un Vašingtonā sarīkojuši nevis
musulmaņu teroristi, bet ASV slepenie dienesti, lai sabiedrības acīs attaisnotu
ASV militāro invāziju un raisītu naidu pret islama civilizāciju. Kā konflikts
attīstīsies turpmāk un kādi spēki virza pašreizējo ASV prezidentu?
Iluminātu Jaunā Pasaules Kārtība īstenībā nozīmē
nevis progresu, labklājību un iecietību, bet visaptverošus konfliktus un tiem
sekojošu totālu sabiedrības kontroli. Iedarbības mehānisms uz
cilvēku ir ļoti vienkāršs: manipulēšana ar indivīda tieksmēm un vērtībām.
Slepeno organizāciju pētnieks Entonijs Satons secina: „Lai kā arī cilvēki
neēstos savā starpā, meklējot vainīgos: vai nu labējos ekstrēmistus, vai žīdu –
masonu sazvērestību, monopolu un mafijas centienus vai vēl ko citu, viņi tos
neatradīs. Jo tie, kas kaitē cilvēkiem, ir krietni gudrāki par viņiem un atrodas
ārpus tiem, bet kaitē ar tā palīdzību, kas ir cilvēkos – pateicoties mūsu
sīkajām kaislībām un pseidovērtībām, cīņai ar kurām valdībām nav efektīvu
līdzekļu.”
pārpublicēts nohttp://apslepta-vesture.blogiem.lv/2007/…
http://apslepta-vesture.blogiem.lv/2007/12/22/10676.html
Яд от элиты: биологическое оружие (Первая
половина...
55 min
Яд от элиты: биологическое оружие (Вторая
половина...
53 min
Переворот банкиров: "Голдман Сакс"
захватывает власть в Европе
15.11.2011
Как мы и предупреждали всё это время, те
самые финансовые террористы, которые несут ответственность за экономический
крах, теперь пользуются кризисом, чтобы изображать из себя спасителей и
курировать переворот банкиров - прислужники "Голдман Сакс" контролируют теперь и
итальянский, и Европейский центральный банк.
Целью переворота является использование долгового
кризиса еврозоны как средства для создания Европейского федерального
супергосударства, которое передаст весь оставшийся контроль за национальными
делами Брюсселю. Глобалисты уже начали этот процесс, подобрав двух неизбранных
прислужников, чтобы заменить ими демократически избранных премьер-министров в
Греции и Италии.
Сильвио Берлускони был полковником Каддафи для
Европы. Несмотря на его отвратительный характер, Берлускони оказался помехой для
переворота банкиров и был спешно отстранён - не волей народа, а посредством, как
объяснил Стивен Фэрис из "Таймс", действий инсайдеров, контролирующих
рынки.
"В понедельник инвесторы, казалось, приняли
коллективное решение, что ему больше нельзя доверять руководство третьей
крупнейшей экономикой еврозоны, и подняли стоимость заимствований для Италии до
кризисного уровня. К концу недели было покончено не только с Берлускони, но и с
самой идеей проведения голосования, чтобы заменить его. Рынки сказали своё
слово, и им не понравилась идея обращения к электорату. "Стране нужны реформы, а
не выборы", - сказал Херман Ван Ромпей, президент Европейского совета во время
визита в Рим в пятницу".
Замена для Берлускони является идеальным
прислужником глобалистов - это бывший комиссар ЕС Марио Монти, международный
советник "Голдман Сакс", европейский председатель Трёхсторонней комиссии Дэвида
Рокфеллера, а также ведущий член Бильдербергской группы. Монти - это надёжная
пара рук для следующего этапа переворота банкиров, когда кризис еврозоны будет
использован для того, чтобы сконцентрировать ещё больше власти в руках тех самых
людей, которые вызвали этот кризис изначально.
"Это группа преступников, которые привели нас к
финансовой катастрофе. Это как просить поджигателей затушить пожар", -
прокомментировал Алессандро Саллюсти, редактор "Il Giornale", миланской газеты,
принадлежащей семье Берлускони.
Аналогичным образом, когда греческий
премьер-министр Георгиу Папандреу посмел предложить, чтобы народу Греции было
позволено высказать своё мнение на референдуме, то в течение нескольких дней с
ним расправились и заменили его Лукасом Пападемосом, бывшим вице-президентом
ЕЦБ, приглашённым профессором Гарварда и бывшим старшим экономистом Бостонского
Федерального резервного банка.
Пападемос и Монти были поставлены как неизбранные
лидеры как раз по причине того, что они "не являются напрямую подотчётными
общественности", отмечает Фэрис, снова иллюстрируя по большому счёту
диктаторские и недемократичные основания всего Европейского Союза.
В пятницу мы уже подчёркивали то, как стремительная
риторическая атака о конце света в связи с крахом еврозоны может стать ещё одной
уловкой, чтобы сконцентрировать ещё больше власти в руках ЕС в его попытке
создать централизованное европейское экономическое правительство, которое бы
диктовало решения всем странам-членам.
Как и следовало ожидать, Европейский центральный
банк теперь провозглашают организацией, которая должна "спасти еврозону"
посредством финансовой помощи Италии, Франции и Испании.
И кого же только что поставили президентом
Европейского центрального банка и объявили "спасителем Европы"? Никого иного как
Марио Драги - бывшего вице-президента "Голдман Сакс Интернэшнл". Начинаете
замечать тенденцию?
Конечно, условия этого спасения приведут как раз к
тому, чего еврократы хотели с самого начала - более сплочённый "политический
союз", как потребовала вчера канцлер Германии Ангела Меркель, или, другими
словами, федеральное супергосударство, которое лишит содержания оставшиеся
независимость и суверенитет европейских государств и передаст их
Брюсселю.
Весь европейский долговой кризис - это
просто-напросто скандальный переворот банкиров, задуманный для того, чтобы
вооружить тех же самых финансовых террористов, которые неожиданным изъятием
огромного количества кредита с рынка вызвали первоначальный крах 2008
года.
Жулики, которые лопнули спекулятивный пузырь,
теперь корчат из себя героев, которые придут на помощь, чтобы предотвратить
всемирный экономический кризис - за счёт европейских государств, отказывающихся
от контроля над своими экономиками в пользу таких неизбранных диктаторов ЕС как
Херман Ван Ромпей и Хосе Мануэль Баррозу.
perevodika.ru
perevodika.ru
