Par pieķeršanās un nepieķeršanās dabu

Iespējams būtu skatīties uz cilvēku - izaugsmes kontekstā; ja raugās izaugsmes/evolūcijas kontekstā tad tā ir noteikta komunikāciju un jūtu pasauli stimulējoša apziņas enerģijas forma, kas pakāpeniski kļūst par arhaisku un sāk traucēt tālākai izaugsmei; līdzīgi kā ir kukaiņiem ar hitīna apvalku - jāmaina apvalks, jo tam nav elastības; tā nu mēs pāraugat egocentrisko;

pieķeršanās nav visa mīlestība; nepieķeršanās nenozīmē vienaldzību;
pieķeršanās daba ir paturēt īpašumā un būt par īpašumu - mīlestības un līdzcietības augstākās izpausmes atraisa, taču ne atraida; pieņem , bet nepieķeras; kalpo, bet neizdabā;
pieķeršanās veidojās no saules pinuma emocijā , nepieķeršanās veidojās uz sirds apgaismotām jūtām un dzidru prāta uztveri;

Valdis

 

Pieķeršanās ir cilvēkam raksturīga parādība. Jebkuras darbības veikšanas pamatā ir motivācija un motivācija ir saistīta ar emocijām- pozitīvām vai negatīvām, bet tomēr-ar emocijām, bet kur ir emocijas, tur pieķeršanās... Ja nav pieķeršanās, nemaz nav iespējams atrasties šajā pasaulē, jo zūd jēga diskusijām, darbībai, elpošanai... Mēs, kaut vai savai elpošanai esam ļoti pieķērušies... Ja tiksim vaļā no šīs pieķeršanās, vai mēs te vispār būsim.... Mēs savai dzīvei esam pieķērušies un pašsaglabāšanās arī ir spēcīga... un....

Mēs pieķeramies savai mājai, ģimenei, tautai, dzimtenei, darbībām, ko veicam, saviem uzskatiem un aizspriedumiem.

Dažkārt mēs ilgi un pamatīgi cenšamies darboties kādā jomā, neskatoties, ka mums neveicas un piesaiste ir tā, kas neļauj mums atrauties no darbības... Dažkārt cilvēki ir kā sazombēti savās darbībās un nevar pateikt: ''Pietiek!''

Diāna

 

Meditācija un joga kalpo pieķeršanās apzināšanai un piemērotā brīdī tās pāraugšanai; piemērots brīdis izriet no iekšējas vajadzības pēc plašāka dzīves apjautuma;
pieķeršanās sasaista, taču līdz noteiktam brīdim iekšēji tā māca vienotību, taču pakāpeniski sirds un dvēsele nobriest rīcībai, kurā vadās nevis pēc kritērijiem mans/savs/viņu bet arvien vairāk jūt kopību, vienotību un tad apzinātā meditācijā cilvēks atklāj, ka ir vienots ar Visu; un šajā vienotībā tevis/manis lieta sirdī izzūd un neveidojas tā sauktā realitātes šķietamības ilūzija, kas veidojas, ja meditācijas pārdzīvojumi noris prātā;

Valdis

 

Pieķeršanās - viss, par ko mēs sakām: "Bez tā es nespēju dzīvot!" (lasiet - no tā es nevēlos atteikties, jo to GRIBU/IEKĀROJU utt.)
Nepieķeršanās - spēja patiesi priecāties par visu, kas tev dots, bet tajā pat laikā saprast, ka tas viss var būt zūdošs un pārejošs, tādēļ prast to "atlaist". Un dzīvot tālāk augstākam mērķim.

Elīza

 

http://www.draugiem.lv/group/16000754/joga-un-gariga-pilnveidosanas/?f_tid=3611027