Man ir kāds draugs, kurš ir ļoti vientuļš. Viņam ir ļoti laba sirds un viņš izmisīgi vēlas atrast cilvēku, kurš saprot, kas ir labestība, lai turpmāko dzīvi pavadītu kopā.
Domāju, ka mums visiem ir pazīstamas šīs sajūtas: vēlme pēc dziļas sapratnes, cerība, ka atradīsies otrs cilvēks, kuram pietiks ar to, ka mēs esam, un kurš vēlēsies ar mums tuvas attiecības – ideja par to, ka mirklī, kad atradīsim tādu cilvēku, mūsu dzīve sakārtosies.
Kas notiks, ja mēs atteiksimies no šīs idejas?
Un, ja nu izrādās, ka tas viss, kas mums vajadzīgs pilnai laimei, ir mūsos?
Ja viss, kas mums nepieciešams pilnvērtīgai dzīvei mums jau tagad ir, nevis būs kaut kādā izfantazētā nākotnē?
Ja viss, kas mums nepieciešams pilnvērtīgai dzīvei mums jau tagad ir, nevis būs kaut kādā izfantazētā nākotnē?
Ja romantiskās idejas par ideālo partneri, kurš mums ir tik ļoti vajadzīgs, patiesībā ir tikai fantāzijas, kas mums it nemaz nepalīdz dzīvot?
Un patiesība ir tā, ka pat tie, kuri dzīvo pārī, zin, ka ilglaicīgas attiecības – tas nav bezgalīgs medusmēnesis, tajās ir sava vieta arī dažādām neērtībām un konfliktiem.
Un mūsu vēlmju piepildījums nav atkarīgs no otra cilvēka,
bet gan no mums pašiem.
Kas notiks, ja mēs atmetīsim visas šīs fantāzijas par ideālo partneri un labāku nākotni… un tā vietā sakoncentrēsimies uz iespēju atrast mieru šeit un tagad – paši sevī?
No kurienes atnāk šī miera sajūta?
Neviens negrasās kaut ko darīt mūsu vietā – labākajā gadījumā otrs cilvēks mūs uzklausīs un palīdzēs tikt ar sevi skaidrībā. Ja kāds ir gatavs tevi uzklausīt – tas jau ir milzīgs atbalsts, taču tas ir tas palīdzības veids, kuru tu vari saņemt no saviem draugiem un radiem. Tomēr savu vēlmju izprašana ir tas uzdevums, ar kuru mēs varam tikt galā patstāvīgi. Es nerunāju par to, ka partnerim nav nekadas jēgas, tomēr viņš šajā stāstā nav galvenā nepieciešamība.
Un tā, ko mēs varam izdarīt paši savā labā? Kas ir tas, kas dod mūsu dzīvē laimes sajūtu?
Vadoties no savas pieredzes, es varu teikt, ka koncentrēšanās uz tādiem priekiem kā ēdiens, izklaides, internets, sekss, alkohols, narkotikas, asas izjūtas un piedzīvojumi dod tikai īslaicīgu apmierinātības sajūtu un ar laiku mums sāk gribēties kaut ko vairāk.
Labsajūta atrodas kaut kur dziļāk: atrast savas dzīves jēgu, iemācīties novērtēt skaistos dzīves mirkļus, justies vajadzīgam, mīlestība. Taču, lai to visu saņemtu, mums nav nepieciešams meklēt partneri. To visu mes varam atrast sevī un apkārtējā pasaulē. Mēs varam sākt novērtēt dzīves nepastāvību un prieka mirkļus. Mēs varam strādāt citu cilvēku labā. Mēs varam mīlēt tos, kuri JAU IR mums blakus (pat tad, ja viņi par to nezin), nepazīstamus cilvēkus, ikvienu dzīvu būtni.
Iekšējais apmierinājums
Un, ja nu mēs varam to visu saņemt tā vienkārši – neko īpašu nedarot, esot savā vietā?
Un, ja nu šajā pašā brīdī mums jau ir viss nepieciešamais?
Paskatīsimies!
Un, ja nu šajā pašā brīdī mums jau ir viss nepieciešamais?
Paskatīsimies!
• Apstājies un paliec nekustīgs. Sēdi un neko nedari, klausies klusumā un vienkārši sajūti šo momentu.
• Pievērs uzmanību savam ķermenim, savai elpošanai, savām sajūtām, savām domām.
• Sajūti pastāvīgās izmaiņas sevī, un iemīli visu labo, kas šajās sajūtās ir.
• Iemīli visu, ko jūti, sākot no emocijām un domām, līdz pat ķermenim un elpošanai, sākot no nepastāvības, beidzot ar absolūto pilnību.
• Aizdomājies līdz vēlmei dot ko vērtīgu sev un citiem cilvēkiem.
• Attīsti sevī šo mīlestību pret sevi un cilvēkiem, izstaro vēlmi atbrīvoties no ciešanām, un padarīt priecīgus it visus – pirmkārt jau sevi.
• Aizdomājies par to, ka jau no pašas bērnības tu esi saistīts ar citiem cilvēkiem, ka viņi tevi atbalsta. Ka ēdiens, kuru tu ēd, ir tūkstošiem citu cilvēku darba rezultāts. Ka tu pats esi radies, pateicoties tam, ka satikās divi cilvēki. Šīs saiknes tevi ieskauj no visām pusēm, un tu esi daļa no pasaules. Tās ir dziļas saites, taču tās pastāvīgi mainās, un tā būs vienmēr.
• Aizdomājies par vidi, kurā tu dzīvo, par skaistumu, kurš pastāvīgi mainās. Šis skaistums ir katrā lietā, katrā matērijas gabaliņā.
Tas viss vienmēr ir pieejams, to var sajust jebkurā brīdī.
Tāda prakse var dot apmierinājumu un labsajūtu, tā neko neprasa, izņemot uzmanību, pateicību un mīlestību. Tas viss ir tevī!
Autors: Leo Babauta
Avots: transurfing-real.ru
Tulkoja: Ginta FS
Avots: transurfing-real.ru
Tulkoja: Ginta FS
