“Garīgums vistiešāk ir saistīts ar sirdi; tam nav nekāda
sakara ar tā saukto ‘reliģiozitāti’. Tā ir ar sirdi saistīta lieta. Ja cilvēks
spēj sajust otru cilvēku, dzīvnieku vai vēl ko citu, tad cilvēks ir garīgs. Te
nav nekāda sakara pat ar Dievu! Jo tad, kad cilvēka sirds atveras un sāk just,
tad Dievs tur jau ir klāt!
Lieta tāda, ka... cilvēks ir pazaudējis savu sirdi. Mēs to
ļoti sistemātiski esam nogalinājuši.
Jūs noteikti esat redzējuši skaistos Kristus zelta sirds
zīmējumus. Šī zelta sirds ir atslēga.
Pat tad, kad uzdodat jautājumu: “Kas es esmu?” Atbilde ir
“Es”... un roka norāda uz sirdi. Roka nevirzās uz galvu... jo cilvēks nav
galva. Cilvēks ir sirds. Kur cilvēks jūt? To katrs var redzēt pats. Nav jābūt
gudram profesoram. Ieskatieties sevī, un sapratīsiet, ka cilvēks patlaban dzīvo
BEZ SIRDS.
Cilvēks nemīl savus vecākus, bet tikai izmanto tos, lai kaut
ko no tiem dabūtu, un tāpēc labi pret tiem izturas. Ja tie ir jauki pret viņu,
tad viņš ir jauks pret vecākiem. Citādi NĒ! Vīrs un sieva... tas pats. Starp
tiem valda tikai sava veida pieķeršanās, sava veida aizraušanās, bet iekšēji
tie ir miruši. Tas viss līdzinās biznesam.
Kas vien cilvēkam sniedz jaukas lietas, par to cilvēks ir
laimīgs. Kas sāpina, to cilvēks atraida. Kur ir sirds? Nesaku, ka visi ir tādi,
bet tādu, kuriem ir sirds, ir tikai daži, gandrīz nemaz tādu nav.
Cilvēka sirds ir sažuvusi. Kā gan citādi būtu tik daudz
šķiršanos? Tādas mokas, tādas problēmas... Un tā nu tas pagaidām notiek uz šīs
planētas.”
Šrī Bagavāns
Facebook SAULES TEMPLIS
