Septembris 19, 2012
Cilvēkiem ir jābūt gataviem uz to, ka smagums un sāpe, kuru sevī iekšā katrs nesam un glabājam, kļūs vēl
intensīvāka, vēl skaļāka un spiedošāka. Ne jau tāpēc, lai spīdzinātu
cilvēku vēl vairāk, bet tāpēc, ka tā gatavojas savam lielajam iznācienam, proti,
gatavojas sākt atbrīvoties, tīrīties, atpiņķerēties un pārvērsties par BRĪVĪBU,
vai nu brīvprātīgi (tā ir Dievišķā transformācija), vai piespiedu kārtā
(līdzdarbojoties un ņemot virsroku dažādās dzīves situācijās, notikumos un
momentos sevi atkal un atkal no jauna pierādot un apliecinot, tādējādi sagādājot
Cilvēkam Mācībstundu. Cilvēkam apgūstot šo Mācību, proti, izciešot, izdzīvojot,
izsāpot, atdodot veco enerģiju – cilvēks laika gaitā attīrās un kļūst
brīvs).
Šobrīd šis nav viegls laiks un nebūs vieglas ne
emocionālās, ne Dvēseliskās, ne ķermeniskās sajūtas cilvēkam.
ŠOBRĪD CILVĒCE NOLAIŽAS SAVĀ ZEMĀKAJĀ PUNKTĀ. Zeme
tuvojas savai lielajai un ilgi gaidītājai kulminācijai. Cilvēce kopumā un mēs
katrs atsevišķi – NOLAIŽAMIES SAVĀ ZEMĀKAJĀ PUNKTĀ!!! Tas nozīmē, ka katrs mēs
piezemēsimies un sastapsimies ar savu lielāko – kodu, kreņķi,
parādu, nemīlestību, tumšo pusi, katrs sastapsies ar savu lielāko Dvēselisko
sāpi un izsalkumu, kuru sevī glabājam, kā vecā scenārija ierakstu un Dvēseles
fragmentu.
Tas arī būs katra mūsu grūtākais brīdis, proti,
lielākais darbs, spēcīgākā paļaušanās Mācību
stunda (kura izšķirs ļoti daudz) un izmisīgākā vajadzība attīrīties,
lai transformētos un pārietu dzīvei Dievišķajā vibrācijā, tātad Dievišķās
labvēlības scenārijā dzīvei uz Zemes.
Mums šajā punktā visiem un katram atsevišķi ir
jānolaižas, jo tikai no šīs piezemēšanās sāksies AUGŠUPCELŠANĀS!!!!! Tas ir
līdzīgi kā ar lidmašīnu, tā jau atrodoties lidojumā, „sagurusi” un patērējusi
daudz iekšējos resursus, nevar vēl pēkšņi sākt pacelties augstāk, lai dotos
jaunā tālā lidojumā – to vienkārši nevar izdarīt, jo tai pavisam elementāri –
aptrūksies degviela un ir nepieciešama tehniskā apkope. Lūk, mums cilvēkiem, lai
turpinātu dzīvot, lai būtu spēks, jēga, dzīvesprieks un smaids – mums arī ir
nepieciešama „tehniskā apkope”. Tēlaini runājot, mums šajā
pieturā būs jāatstāj viss smagums (tiešā un pārnestā nozīmē), ar to
jāsaprot, viss zemo vibrāciju klāsts, visu, visu, kas mūs nošķir no Dievišķā
scenārija (proti: dusmas, bailes, agresiju, aizvainojumu,
neticību, nemīlestību, skumjas, vientulību, izsalkumu, tukšumu, agresiju,
slimības – un vēl daudz ko citu, kas nesaskan ar Augstāko Dievišķo
būtību un plānu) kuru sevī nesam, gan redzamajā plānā, gan Smalkajā būtībā –
Dvēselē.
Tad, kad to būsim izdarījuši, izpildījuši šīs
Lielās Pārejas nozīmīgāko prasību, proti, būsim pārkvalificējušies, atbrīvojuši
sevī visas iekšējās kvalitātes un vērtības, kuras nesaskan ar Dievišķo scenāriju
un Smalkajām Vibrācijām un tad savās krūtīs atvēruši jaunas
durvis Dievišķajai Mīlestībai, kurai caur katru no mums ir jāieplūst
šajā pasaulē, tad cilvēkam sāksies šī Dievišķā Augšāmcelšanas – pāreja dzīvei
Dievišķās un Absolūtās Mīlestības scenārijā šeit un tagad. Kas nozīmē savstarpējo Beznosacījuma Mīlestības saikni ik visā, visur un starp
ikvienu. Tas nozīmē, citādu dzīves formu, nosacījumus, dzīves jēgu,
kvalitāti, vērtības un jau pavisam citus iemeslus šai esībai uz Zemes.
Brīdī, kad cilvēks (tas nenotiks visiem kopā, viens
ātrāk to izdarīs, cits vēlāk) būs izpildījis Augstākos nosacījumus, proti,
atbrīvojis un transformējis sevī visu, kas attiecas nu jau uz aizejošo laikmetu
un ēru (Lielā kulminācijas nozīmē ieiešanu Smako- Dievišķo vibrāciju
laikmetā-civilizācijā, tas nozīmē, ka esošās kvalitātes un vērtības, kuras nesam
un glabājam sevī, vairs nevar būt un nu jau nav spēkā, precīzāk, nav
pieļaujamas), kad cilvēks būs atpiņķerējis visus ne
mīlestības mezglus sevī un atdevis savus Mīlestības parādus, tad sāksies ceļš uz
Dievišķo scenāriju, ko dēvē arī par Augšāmcelšanos. Tas nenotiks
vienas dienas laikā, bet tas notiks soli pa solim, proporcionāli tam, cik raiti
mūsos cilvēkos vērsies vaļā Dievišķā Mīlestība. Dievišķo
Mīlestību atvērt varam tikai katrs mēs pats sevī, neviens cits to
neizdarīs. Tas nozīmē, ka katram pie šī darbiņa
būs pašam jāpieķeras. Katram pašam sevī būs jāatpazīst katrs mazākais
āķis un akmentiņš, kurš pārstāv nu jau neatbilstošās vibrācijas, proti, ne
Dievišķās vibrācijas.
Pirmais solis ir atbrīvot visas zemās vibrācijas un
to saturu,
otrs solis ir vērt vaļā vienas durvis pēc otrām
mūsos iekšā, lai Dievišķā Mīlestība ieplūst mūsos un tālāk plūst pasaulē.
Un tieši tajā brīdī, kad šī Dievišķā Mīlestība sāks
izplūst no mums, tā sāks visus ceļus – notikumus, situācijas mūsu dzīvē un esošo
scenāriju pārveidot atbilstoši Augstākajiem likumiem un plāniem, atbilstoši
Dievišķās Mīlestības scenārijam.
Mehānisms kā tas darbosies – Mīlestība pievelk Mīlestību. Tas nozīmē, ka uz Dievišķo
Mīlestību var atbildēt tikai ar Mīlestību. Dievišķā Mīlestība dziedina, remdina
izsalkumu, pabaro, priecē, silda un ceļ spārnos. Dievišķā Mīlestība modina un
iedrošina. Rada drošības sajūtu un nodrošina, ka jūtamies un arī esam Mīlēti un
piepildīti. Dodot cilvēkam Dievišķo Mīlestību, Mīlestība vairojas un viendien tā
bez iztrūkuma un bez nosacījuma pietiekamā daudzumā nāk atpakaļ un turklāt vēl
atnes līdzi fiziskajā dzīvē nopelnītos augļus.
Arī tie, kuri jau būs krietnu darbu paveikšu,
virzībai tuvāk savai Dievišķajai esībai, vienalga arī tie, sajutīs šo lielo
piezemēšanos „zemākajā punktā”, vēl varam to nosaukt par satikšanos ar savu
lielāko, sarežģītāko un vienlaikus arī grūtāko mājas darbu, bet viennozīmīgi
pašu izšķirošāko uzdevumu, atslēgas darbu, tikai caur kuru un
ar kura palīdzību (to izrisinot un atbrīvojot) varam tikt uz priekšu, izmainot
savu cilvēka dzīves scenāriju atbilstoši Dievišķajam plānam un pats galvenais
ļaujot Dvēselītei kļūt brīvai.
Arī tie, kuri savu vagu būs kādu laiku kaplējuši un
kuriem šķitīs, ka tik daudz jau ir padarīts, arī tie (bez izņēmuma) sajutīs šo spiedošo Dvēseles sajūtu, varbūt pat sāpi, skumjas vai
izmisumu. Jo, kamēr neesam aizrakušies līdz pašai bedres apakšai (nu
jau cilvēkam vairs nav jārokas, šī bedre laika noilguma dēļ un saskaņā ar
Augstāko pārmaiņu plānu, pati atveras, ļaujot mums tajā ieslīdēt), mēs nevaram
izcelt to lielo atslēgu – akmeni – parādu, kura tur dziļumā paslēpta. Savukārt,
kamēr to neesam izcēluši un sevī atbrīvojuši, proti, transformējuši, cilvēks
nevar justies labi, jo Dvēsele nav brīva, tā ir ieslogota tur bedres dziļumā.
Kamēr Dvēsele ir ieslogota, cilvēks jutīs skumjas, nebrīvi un
pat izmisumu. Tāpēc, ziniet, visi mēs nolaižamies pēc sava lielāka
smaguma, nastas un parāda – NEMĪLESTĪBAS CIETUMA, lai izmantotu iespēju jau
tagad ar to tikt galā un sevi no tā atbrīvotu, lai uzsāktu lidojumu
Augšup!
Jā, ziniet, šis lielais notikums ir pāreja no Ne
Mīlestības esības un Ne Mīlestības (visos gadījumos, kad
pieminu vārdu Mīlestību, jums jāsaprot un jāzina, ka runāju tikai un vienīgi par
DIEVIŠĶO ABSOLŪTO BEZNOSACĪJUMU MĪLESTĪBU) savstarpējām attiecībām uz
Mīlestības telpu, pasauli, esību un attiecībām.
Tāpēc varu teikt droši, ka saasināsies visas attiecības, kurās
iztrūkst Dievišķā Mīlestība. Visas pogas spiedīs uz jums tieši tāpēc,
ka tur, kur nav Mīlestība, tur tai ir jārodas un jāplūst. Un vienmēr būs kāds
pirmais (īpaši pāru attiecībās, ģimenē un arī plašākā mērogā), uz kuru spiedīs
visvairāk. Un spiedīs tikai viena iemesla dēļ, ka kāds, kurš esam pirmais, glabā
sevī atslēgu, kura var atvērt durvis, lai ikviens iepazītos ar šo Augstāko
Dievišķo spēku.
Viens vienmēr būs pirmais, kuram jāsāk šis darbiņš.
Visi esam tik ļoti saistīti, ka tikai tad, kad pirmais būs savu paveicis, katrs
nākamais varēs tam pieķerties. Tāda ir mūsu visu Dvēseļu saistība un
līgums.
Sakod zobus, ja tas nepieciešams (rakstu šādi
tāpēc, ka prāts ļoti bieži iejaucas un atņem mums šo vēlmi un ticību) un tiec
galā ar šīm durvīm, kuras ir Tevī ciet, lai Dievišķā Mīlestība ieplūstu Tevī un
tālāk mērotu savu ceļu un veiktu savu darbiņu ar vīru, mammu, tēti, bērniem,
kolēģi un visiem citiem. Tu pavisam drīz dzīvosi Mīlestības attiecībās un
baudīsi Mīlestības augļus. Tik vienam no mums ir jāceļas kājās un jāsāk vairot
Mīlestība šajā pasaulē un ģimenēs.
Tātad: mums vēl būs mazs darbiņš tur pašā apakšā
darāms, kas nebūs viegli un dažbrīd zudīs spēks, ticība un paļāvība. Bet mūs
pieskatīs un vaļā nelaidīs!!!!! TO MUMS APSOLĪJA. Gan grūtos, gan vieglos brīžos
mūs nesīs uz rokām!!! Un arī, ja tam neticam, vai to nesajūtam, mums tas
vienkārši ir JĀZINA!!!!
Atceros, tad, kad man bija ļoti grūti un nebija kam
lūgt palīdzību, es pie sevis kā mantru miljoniem reižu skaitīju, ka izvēlos
Dievišķo ceļu, Dievišķo esību, Dievišķo scenāriju un lūdzu, lai mani ved uz
to.
Un ziniet, ja nonāksiet situācijā, kad nav kam lūgt
palīdzību (tuvākais pusgads tāds varētu būt), tas ir tikai un vienīgi tamdēļ,
lai sevi nemaldinātu un palīdzību nemeklētu apkārtnē (kur visdrīzāk dotajā
periodā var arī neviens nepalīdzēt, vai arī var palīdzēt, bet tas nomaldinātu no
Dievišķā procesa un ceļa, jo šī palīdzība var izrādīties virspusēja un
neefektīva), bet tikai un vienīgi lūgtu to Augstākajai pasaulei.
Es biju viena, toreiz nebija, kam lūgt, toreiz par
to nebija grāmatu un zināšanu pasaulē. Biju maza/pusaudze. Nebija cilvēku, kuri
varētu mani saprast un palīdzēt un es saku, jā, bija grūti, dažbrīd pat ļoti
grūti, bet tas, ka man nebija, kur pieslieties un paraudāt, man atlika tikai
ticēt un zināt, ka tas ir Dievišķais process, kurš
ar mani ir aizsācies, uz kuru pati esmu parakstījusies (arī tad, ja to neatminos
ar apziņu), tieši šis spīts un mana izvēle (šo pārliecību izvēlēties)
nodrošināja, ka varu saņemt tīrāko Dievišķo palīdzību un tas ietaupīja man gadu
desmitus staigāšanu pa riņķi, apkārt maldoties.
Un TAD, KAD MAN BIJA GRŪTI UN NEBIJA KAM LŪGT
PALĪDZĪBU, ES IK SEKUNDI IZVĒLĒJOS ZINĀT (ARĪ, JA
NOZUDUSI TICĪBA UN PAĻĀVĪBA), KA ŠIS IR DIEVIŠĶAIS SCENĀRIJS. KA VISS, KAS AR
MANI NOTIEK, IR DIEVIŠĶAIS SCENĀRIJS UN TAS IR ATNĀCIS PIE MANIS TIEŠI TĀPĒC,
LAI IZVILKTU MANI NO BEDRES ĀRĀ, KURĀ VAIRS NEVARU UN NEGRIBU ATRASTIES. Lai uz
visiem laikiem ļautu man izrāpties no bedres, tas ir vecā scenārija, kurā smoku
un slīkstu, un iznīkstu. ŠĪ DOMA UN IZVĒLE (tā ir bijusi tikai un vienīgi mana
izvēle, tā domāt un pieņemt sev par patiesību šo risinājumu par Dievišķo
procesu) MAN VIENMĒR, VIENMĒR GRŪTOS BRĪŽOS IR CĒLUSI AUGŠĀ!
DAŽREIZ ŠIS IR VIENĪGAIS VARIANTS, ZINĀT, KA
DIEVIŠĶAIS IR SPĒCĪGĀKS PAR VISU!!!!!
http://inesemalinovska.wordpress.com/
