Sveicināti, mīļie draugi!
Mums visiem ir tuva un svarīga mūsu tautas tagadne un nākotne. Un tikpat svarīga pagātnes apzināšanās.
Latviskās Dzīvesziņas centrs ZALTIS sadarbībā ar Beverīnas novada domi šai vasarā īstenoja brīnišķīgu sadarbības projektu un brīnišķīgu BALTU tautu pagātnes, tagadnes un nākotnes projektu - Otro Baltu krivuli - Baltu tradicionālās garīgās kultūras kopienu vadītāju un dalībnieku saietu, kuŗā piedalījās Latvijas, Lietuvas, Polijas (prūšu) un Baltkrievijas (gudu) tradīcijas pārstāvji.
Tagad sadarbībā ar Beverīnas novada domi tapis Aicinājums jums - aktīviem un atbildīgiem ļaudīm Latvijā, - pašvaldību līderiem, folkloras kopu vadītājiem un koordinatoriem, sabiedrisko organizāciju un biedrību vadītājiem ... - Aicinājums 22.septembrī svētkalnos, pilskalnos un citās svētvietās iededzināt BALTU VIENĪBAS UGUNI.
Aicinājumu, lūdzu, skatiet piesaistnē!
Turpat arī neliels vēsturnieka Arņa Radiņa raksts par Baltu Vienības nozīmību agrāk un mūsdienās un Latviskās Dzīvesziņas centra ZALTIS vizītkarte.
Te arī neliela filmiņa - iedvesmai - http://www.youtube.com/watch?v=_NCGr9pt-_Y un karte no pagājušā gada Baltu vienības uguņu vietām - mūsu vēlme un nepieciešamība - lai šogad to Latvijas pusē vairāk : http://maps.google.lt/maps/ms?msid=212313771346103492846.0004ace5f6d4d72c57782&msa=0 - uzklikšķinot uz ugunskura, top redzams, kas un kur to dedzinās un kā ar viņu sazināties. Līdzīga karte taps arī šogad. Tāpēc laipni aicinu par savām Baltu uguns vietām un citiem Baltu vienības dienai veltītiem notikumiem paziņot uz ZALŠA e-pasta adresi: biedriba.zaltis@gmail.com
Lai mums visiem koša un skanīga Pilskalnu sasaukšanās! <><><><><>
Sirsnīgā cieņā,
biedrības Latviskās dzīvesziņas centrs ZALTIS valdes priekšsēdētāja
Gunta Saule,
tālr.: +371 28846708
http://dziveszinazaltis.blogspot.com/
Arheoloģiskas pārdomas Baltu vienības dienas
sakarā
Arnis Radiņš, Latvijas Nacionālā vēstures
muzeja direktors. 2007. gada 21. septembris 00:00
Vai katrs no mums ir domājis par to, kas ir baltu vienība? Ja tā vispār pastāv, tad ko šie divi vārdi nozīmē mums personīgi,
jautā arheologs Arnis Radiņš.
Latvijā un Lietuvā 22.septembrī kārtējo reizi tiks atzīmēta Baltu
vienības diena. Lēmumu par tās ierakstu mūsu atzīmējamo dienu kalendārā pieņēma
Latvijas un Lietuvas parlamenti 2000.gada
18.maijā. Baltu vienības dienas būtība ir veicināt latviešu un lietuviešu,
šodien pasaulē vienīgo baltu valodu runātāju, tuvināšanos un draudzību, kā arī
sekmēt visu to, kas vieno Latviju un Lietuvu. Tuvu un draudzīgu attiecību
nepieciešamības izjūta nepavisam nav jauna parādība.
Kopš XVIII gadsimta visa latviešu un lietuviešu apdzīvotā
teritorija ietilpa Krievijas impērijas sastāvā. XIX gadsimta beigās un XX
gadsimta sākumā, pateicoties straujai ekonomiskajai attīstībai, Latvijas
pilsētās dzīvoja ļoti daudz lietuviešu, to vidū nozīmīgs skaits izglītotās
sabiedrības daļas pārstāvju. Līdz ar to veidojās labvēlīgi nosacījumi kopējai
etnopolitiskajai attīstībai. Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija
1869.gadā, pieņemot lēmumu par Latviešu muzeja dibināšanu, norādīja:
"Muzejam krāt tikai tādas lietas, kas zīmējas uz Baltijas tautu
etnogrāfiju un vēsturi, leišu tautu līdzskaitot." Pirms un pēc Pirmā
pasaules kara izskanēja pat ierosinājumi veidot vienu valsti. Diemžēl apstākļi
tam nebija nobrieduši.
Taču Latvijas un Lietuvas tuvināšanās idejas nesēji vienojās
kopējā kustībā. 1921.gadā Rīgā nodibināja Latviešu-lietuviešu vienības
biedrību, bet 1923.gadā Kauņā - Lietuviešu-latviešu vienības biedrību. Viena no
to darbības nozīmīgām formām bija ikgadēji kongresi, kas pārmaiņus notika te vienā,
te otrā valstī. Kustība darbību tajās vai citās formās nekad nav pārtraukusi un
ir dzīva arī šodien. Kopš Baltu vienības dienas oficiālās stāšanās spēkā ir jau
radušās zināmas tradīcijas un gūti panākumi. Šajā saistībā noteikti jāatzīmē
Lietuvas - Latvijas forums, kas dod iespēju abu valstu kultūras, mākslas,
zinātnes un citu sabiedrības grupu pārstāvjiem satikties nolūkā sekmēt abu
brālīgo tautu savstarpējās izzināšanas un tuvināšanās procesus, veicināt
Latvijas un Lietuvas sadarbību. Tagad tās vairs nav tikai atsevišķu entuziastu
aktivitātes. Nozīmīgi, ka foruma ietvaros norisinājušās arī Latvijas un
Lietuvas uzņēmēju tikšanās, citu jautājumu vidū diskutējot par tēmu - partneri
vai konkurenti? Vēl noteikti jāmin latviešu un lietuviešu valodu mācīšanas
sākums pierobežas skolās.
Baltu vienības dienas datuma izvēle saistās ar 1236.gada Saules
kaujas norises laiku, kad lietuvieši kopā ar zemgaļiem sakāva Zobenbrāļu
ordeni. Krustnešu karaspēka sastāvā ietilpa arī krievi, igauņi, latgaļi un
lībieši. Jāsaka, ka tā bija tipiska šā laika parādība. Trūkstot vienotībai,
krustneši ļoti sekmīgi izmantoja "skaldi un valdi" taktiku.
Atskaņu hronikā notikumi pirms 771 gada aprakstīti šādi:
"Uz krievu zemi sūtīja nu sūtņus viņš pēc palīga,
un prāvā pulkā igauņi šurp nāca itin nadzīgi;
leti, līvi līdzi gāja, mājās palikt nedomāja.
Par to bij krustnešiem liels prieks,
jo vīrs neviens tiem nebija lieks.
Tie prāvā bara priekšā stāja
un nu uz leišu zemi jāja,
jo svēta bija viņu lieta. [...]
Tiem apkārt salasījās pulks pagānu,
un otrā rītā
nu sākās cīņa negaidītā ar pagāniem,
vai tīk vai ne.
Tos nesargāja purvaine,
tur tos kā sievas apkāva.
Man žēl ir daža varoņa,
ko neaizsargātu tur sita.
Daudz citu izmisumā krita
un mājup muka, ko vien spēja.
Zemgaļi nu nekavēja bez žēlastības apsist tos,
gan nabagos, gan bagātos.
Ar saviem ordeņbrāļiem mestrs gan pretojās vēl itin jestrs,
līdz viņiem zirgus nomaitāja.
Tad kājās viņi cīņā gāja un dažu vīru nogāza,
līdz beidzot viņus pieveica."
Zobenbrāļu ordeņa sagrāve paātrināja krustnešu spēku apvienošanos.
Tā paliekas 1237.gadā pievienojās Vācu ordenim, izveidojot tā atzaru -
Livonijas ordeni. Jau apvienotajiem spēkiem XIII gadsimta vidū un beigās
izdevās iekarot baltu tautu prūšu, kuršu, zemgaļu u.c. zemes. Interesanti, ka
Saules kaujas vieta dabā nav precīzi lokalizēta. Pastāv divas galvenās
hipotēzes - pie Šauļiem Lietuvā vai pie Vecsaules Latvijā.
Tajā tālajā pagātnē ir bijušas arī citas baltu vienības dienas,
bet vēl vairāk nevienību dienu. Ieskatīsimies tikai dažos XIII gadsimta
notikumos: 1205.gadā zemgaļu valdnieks Viestarts slēdz mieru ar bīskapu,
saņemot vācu palīdzību karaspēka apmācībā, 1208.gadā lietuvieši iebrūk Zemgalē,
bet cieš sakāvi; 1210.gadā kurši uzbrūk Rīgai, taču, nesaņēmuši solīto zemgaļu,
lietuviešu, lībiešu u.c. atbalstu, cieš neveiksmi; 1219.gadā Mežotnes zemgaļi
lūdz bīskapa Alberta palīdzību pret lietuviešiem, par to pieņemot kristīgo
ticību; 1237.gadā žemaiši iebrūk Kursā, nogalina tās bīskapu, daļa kuršu
saceļas un atbrīvojas no vācu varas; 1253.gadā Lietuvas karalis Mindaugs dāvina
Livonijas ordenim sēļu zemes; 1260.gadā kaujā pie Durbes lietuvieši kopā ar to
pusē pārgājušiem kuršiem sakauj Livonijas ordeņa karspēku, kurši atbrīvojas no
vācu virskundzības, sākas prūšu vispārējā sacelšanās; 1279.gadā Cēsu latgaļi
pulcējas zem sarkanbaltsarkanā karoga, lai kopā ar krustnešiem dotos cīņā pret
zemgaļiem utt.
Ja pirmā gadu tūkstoša pirmajos gadsimtos būtu pārsvarā bijušas
baltu vienības dienas, tad nav šaubu, ka Eiropas karte un mūsu vēsture būtu
daudz savādāka. Prūšu, lietuviešu, augštaišu, žemaišu, kuršu, zemgaļu, latgaļu,
sēļu u.c. pašapvienošanās varēja radīt ļoti spēcīgus valstiskus veidojumus ar
salīdzinoši ievērojamu iedzīvotāju skaitu.
Bet tagadējā robeža starp Latviju un Lietuvu atbilst krustnešu
iekarojumiem XIII gadsimtā un neatspoguļo tā laika etnisko un politisko
iedalījumu. Nesenajā pagātnē neapšaubāmi dominē vienības dienas. Atcerēsimies:
kopējs liktenis padomju okupācijā, cīņa par tiesībām identificēt sevi par
lietuvieti un latvieti, par tiesībām runāt dzimtajā valodāun attīstīt savu
kultūru, baltu identitātes meklējumi un folkloras kustība kā "dziedošo
revolūciju" sastāvdaļa, Baltijas brīvības ceļš u.c. Tas neapšaubāmi
joprojām veido pozitīvu fonu tuvām un draudzīgām šodienas un nākotnes
attiecībām.
Kas tad ir balti? Viņi ir lielajai indoeiropiešu valodu saimei
piederošs patstāvīgs etnoss. Daļa pētnieku domā, ka 5.-4.g.tūkst.pr.Kr. visi
indoeiropieši dzīvojuši vienā vietā un runājuši vienā valodā. Pēc vienas no
populārākajām hipotēzēm viņu pirmdzimtene atradusies mūsdienu Ziemeļirānā,
Austrumturcijā un Dienvidkaukāzā. No šīs teritorijas pirmtautas daļas
atšķirīgos laikos izceļojušas dažādos virzienos. Vispirms atdalījusies tā
grupa, kurai raksturīgas Anatolijas jeb hetu-luviešu valodas. Nākamā
nodalījusies grieķu, armēņu, indoirāņu jeb āriešu valodu nesēju grupa utt. Savu
indoeiropeisko pirmdzimteni pametuši arī seneiropiešu valodu nesēji. Viņi
apmetušies uz dzīvi Melnās jūras ziemeļu krastā.
Vienas no pirmajām seneiropiešu otrreizējo pirmdzimteni pametušas
kaujas cirvju un auklas keramikas kultūras ciltis. Tās aizņēmušas plašas
teritorijas Eiropas mežu joslā no Reinas līdz Volgai. Minētie cilvēki saistāmi
ar baltu cilšu un valodu veidošanos. No seneiropiešiem vēl cēlušies ģermāņu,
slāvu, ķeltu, senitāļu, ilīriešu, venedu valodu nesēji. Pirmbaltu valoda
izveidojās Vislas lejteces, Dņepras un Volgas augšteces, Daugavas un Nemunas
upju baseinā pirms 4000 gadiem. Tā bija teritorija, kur auklas keramikas
kultūras nesēji saplūda ar eiropeīdajām Narvas, Nemunas, Dņepras-Doņecas un
Augšvolgas kultūru ciltīm. Uz ziemeļiem no Daugavas pirmbaltu kaimiņi bija
somi, uz rietumiem no Vislas - pirmslāvi, venedi un pirmģermāņi, bet viņu
dienvidaustrumu kaimiņi bija irāņi.
Apzīmējumu "balti" kā terminu, izmantojot Baltijas jūras
nosaukumu, ieviesa vācu valodnieks F.Neselmanis XIX gadsimta otrajā pusē.
Interesanti, ka, iespējams, XI gadsimta otrās puses vācu hronists Brēmenes
Ādams bija pirmais, kurš lietoja mare Balticum, t.i., Baltijas jūras vārdu.
Jaunais nosaukums pamazām izspieda iepriekšējos - Venedu jūra, Skitu jūra,
Aistu jūra, Austrumu jūra u.c. Jāsaka, ka antīkie un agro viduslaiku autori kā
Tacits, Jordans, Kasidiors, Einhards u.c. savos darbos baltus dēvēpar aistiem.
Vēlāk minētais nosaukums vairs netiek lietots, bet rakstītajos avotos parādās
atsevišķu baltu cilšu etnonīmi - pruzze (prūši), cori (kurši), litva
(lietuvieši), seimgaler (zemgaļi), letgola (latgaļi), selones (sēļi) u.c.
Balstoties uz hidronīmijas datiem, t.i., upju un ezeru
nosaukumiem, ir noteikts iespējamais baltu izplatības areāls. Tas plešas no
Vislas līdz Daugavai, no Baltijas jūras līdz Volgas un Okas augštecēm. Vēl XIII
gadsimtāpastāvēja baltu etniskās vienības prūši, galindi, jātvingi, skalvji,
augštaiši, lietuvieši, žemaiši, kurši, zemgaļi, sēļi, latgaļi. Šodien baltus
pārstāv vairs tikai latviešu un lietuviešu tautas.
Baltu vienības idejas aspektā līdz šim maz izskanējis arheologu
vārds. Jāsaka, ka viņi jau vairāk nekā 100 gadu vienoti sekmīgi strādā,
meklējot kopīgo un atšķirīgo baltu senvēsturē. Simboliski, ka tieši pilskalnos
tradicionāli tiek iedegti baltu vienības ugunskuri. Sadarbība arheologu starpā
arī turpmāk būs viena no panākumu atslēgām. Kaut latviešu un lietuviešu
pētnieku darbībā bijuši gan pacēlumi, gan kritumi, tā vienmēr devusi nozīmīgus
rezultātus etniskās, materiālās un nemateriālās kultūras izzināšanā.
Turpinājumā par šodienas situāciju baltu arheoloģijā. Viens no nozīmīgiem
Latvijas arheoloģijas uzdevumiem ir baltu arheoloģijas pētniecība ne tikai tās
šaurākajā, bet arī plašākajā izpratnē. Ar to saprotama visu kādreiz dzīvojošo
baltu valodām piederošo etnisko vienību izzināšanu un "kopainas"
radīšana.
Kā zināms, ar baltu arheoloģiju nodarbojas ne tikai Latvijā, bet
arīLietuvā, Polijā, Baltkrievijā, Krievijā. Objektīvu un subjektīvu iemeslu
rezultātā pašlaik pētniecība vairāk koncentrēta katrai savas valsts konkrētās
teritorijas izzināšanā, atstājot nedaudz novārtā "kopainas"
problēmas. Ir lieli panākumi atsevišķu pieminekļu pētniecībā, kultūru un etnisko
grupu izzināšanā, bet pēdējo divdesmit gadu laikā nav tapis neviens apkopojošs
darbs par visiem baltiem. Kā vēl viena problēma atzīmējama savstarpējā
informācijas apmaiņas nepietiekamība - maz konferenču un izstāžu, grūtības
literatūras iegūšanā. Kā solis uz priekšu informācijas sniegšanā par latviešu
arheologu veikumu vērtējama Latvijas Nacionālā vēstures muzeja sagatavotā
izstāde Senās Latvijas dārgumi, kas no aprīļa līdz oktobrim ar lieliem
panākumiem tiek eksponēta Polijā Valsts arheoloģijas muzejā Varšavā un
Biskupinas arheoloģijas muzejā. Pagātnē palikušas baltu etniskajai vēsturei
veltītās pārrobežu konferences 1977. un 1985.gadā Rīgā, 1981. un 1991.gadā
Viļņā. Tās sekmēja tiešo un netiešo šķēršļu nojaukšanu dažādu zinātņu nozaru
kompleksa priekšstata veidošanā par baltu etniskajām vienībām, kuru pārstāvji
kādreiz aizņēma plašas teritorijas Austrumeiropā.
Diemžēl uzkrātā pozitīvā tendence panorāmas skata izstrādē neguva
atbilstošu turpinājumu. Šodien mūsu rīcībā ir uzkrāts liels daudzums jaunu
arheoloģisko liecību un informācijas baltu etnisko vienību pētniecībā, kas gan
sašķobījušas un sagrāvušas, gan pāraugušas esošos uzskatus un hipotēzes.
Piemēram, baltu izcelsmes (laiks, areāls, procesa dalībnieki) jautājumā pastāv
vairākas hipotēzes. Vecākā no tām, ka auklas keramikas kultūras nesēji kā baltu
senči ieradās Austrumbaltijā vēlajā neolītā ap 2000. gadu pr.Kr., izveidojās XX
gadsimta vidū,kur vieni pētnieki skaidroja viņus kā atnācējus no šodienas
Vācijas teritorijas, bet otri - kā atnācējus no Dņepras upes baseina. Jaunākā
no tām, kas savukārt noformulējās XX gadsimta pēdējā ceturksnī, saskata
indoeiropiešus jau daudz agrāk, jau mezolītā. Šajā aspektā interesants
jautājums ir par to, vai arheoloģiskās liecības var fiksēt to, kas pārvietojās -
valodas vai šajās valodās runājošie cilvēki, vai arī kā arheoloģiskās liecības
atspoguļo caur materiālo kultūru etnisko identitāti.
Avotu bāzes kvalitāte un kvantitāte pati par sevi negarantē
problēmu sekmīgu risināšanu. Līdz ar pētniecības metožu pilnveidošanu tāpat
svarīgi nodefinēt aktuālāko pētniecības priekšmetu. Viens no tiem būtu baltu
izcelsme un senākā vēsture. Nav šaubu, ka ir nobriedusi nepieciešamība pēc
baltu arheoloģijas kongresa. Saprotamu iemeslu dēļ būtu vairāk kā nepareizi
domāt, ka mums pašiem nav jāuzzina, kas mēs esam, iniciatoriem jābūt Lietuvas
un Latvijas zinātniekiem. Kā zināmu iestrādi šajā virzienā var atzīmēt Latvijas
Nacionālā vēstures muzeja un Lietuvas Nacionālā muzeja 2010. vai 2011.gadā
paredzēto baltu senvēstures izstādi un konferenci. Minētās institūcijas realizē
kopprojektu par latviešu un lietuviešu kopējām saknēm. Tā ietvaros jau
sagatavotas konferences un izstādes par zemgaļiem (2003), par sēļiem (2005) un
tiek gatavota par kuršiem (2008). Tāpat publicētas grāmatas: Zemgaļi senatnē.
Žiemgaliai senoveje. Rīga, 2003; Pētījumi zemgaļu senatnē. Rīga, 2004;
Žiemgaliai. The Semigallians. Vilnius, 2005; Sēļi un Sēlija. Selonians and
Selonia. Rīga, 2005; Pētījumi sēļu senatnē. Rīga, 2006; Seliai. The Selonians.
Vilnius, 2007.
Latvijas un Lietuvas arheoloģijā ir visi nosacījumi, lai realizētu
minēto uzdevumu. Baltu arheoloģijas kongress neapšaubāmi kalpotu ne tikai
pētniecības rezultātu apkopošanā un analīzē, jauno virzienu un perspektīvu
noteikšanā,bet arī baltu identitātes kopējo sakņu atsegšanas un baltu vienības
un tuvināšanās aspektā.
1926.gadā iznākušā izdevuma Latvijas archailoģija, kas bija pirmā
latviešu valodā publicētā Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata, ievadā
ievērojamais somu arheologs A.Talgrēns rakstīja: "Kaut latviešu arheoloģijas nākotne būtu gaiša un laimīga. Kaut
tauta iepazītos ar savu aizvēsturi un to cienītu. Kaut tauta tādejādi izprastu
savas spējas un savu spēju robežas. Pozitīvais darbs noteic tautas likteni.
Nedz partijas, nedz vārdi, nedz programmas, tikai dzimtenes mīlestība un darbs
- pareiza dzīves izpratne rada tautas spēku un dzīvības spēju."
Šis vēlējums ir spēkā vēl šodien. Latviešu un lietuviešu
identitāte veidojusies vairāku tūkstošu gadu laikā. Šodien visai grūti pateikt,
kas iesakņojies no senvēstures laikiem un pārmantots no kopējām baltu saknēm.
Tas būtu jānoskaidro. Savukārt, lai to izzinātu, kā jau tas iepriekš tika
atzīmēts, nepieciešama baltu arheoloģiskā u.c. pētniecība. Nebūtu pareizi
uzskatīt, ka baltu identitāte ir tikai valodas kopība. Skaidrs, ka vēstures
gaitā līdz šim visu laiku notikusi arī atšķirību veidošanās. Te vienas no
nozīmīgākajām ir tās tradīcijas, kas radās, ejot dažādu ceļu uz latviešu un
lietuviešu tautu un valstiskuma rašanos. XIII gadsimta laikā lietuvieši ārēju
draudu rezultātā spēja pašapvienoties un izveidot karalisti. Dižkunigaitis
Mindaugs tika kronēts par karali 1253.gadā. Latvieši formējās krustnešu
iekarojumu rezultātā izveidotās Livonijas sastāvā un valstiskumu ieguva tikai
XX gadsimtā.
Nav noslēpums, ka valstiskuma sajūta un vēsturiskā atmiņa, kā arī
pieredze lietuviešiem un latviešiem ir dažāda. Latvijas un Lietuvas draudzīgo
attiecību atslēga slēpjas cilvēkos, viņu kontaktos. Vai katrs no mums ir
domājis par to, kas ir baltu vienība? Ja tā vispār pastāv, tad ko šie divi
vārdi nozīmē mums personīgi? Vai mūsu ir daudz, kam tā vajadzīga, jo ne to var
ēst, ne dzert, ne bankā noguldīt? Vai mums ir kas vienojošs bez piederības
baltu valodas grupai, vēl vairāk, runājot latviski un lietuviski, saprast
vienam otru ir grūti. Tuvināšanās idejai ir ilgstoša vēsture. Nav šaubu, ka
Lietuvā un Latvijā ir daudz cilvēku, kam tā tuva. Baltu vienība kā jauna
tradīcija ir jāveido un jākopj. Tā jau kļuvusi par mūsu valstu attiecību
neatņemamu sastāvdaļu, kurā iesaistīti dažādi sabiedrība slāņi.
Vai mēs mazīsti pazīstam viens otru? Joprojām noteikti ne. Baltu
vienības dienas ideja ļauj arvien tuvāk iepazīt vienam otru, kas savukārt paver
ceļu turpmākai virzībai. Par to runāts vairāk, bet darīts mazāk. Integrētajā
Eiropā pastāv reģionālisma tendences, kuru pamati reizēm iesniedzas pat
pirmsvalstu periodā. Šajā aspektā varam runāt par baltu reģionu un Baltijas
reģionu. Pēc sava satura tie nav viens un tas pats, kaut arī daļēji pārsedzas.
Baltu etnosa valodas tradīciju, identitātes un mentalitātes savdabības
uzturēšana ir vērtība, kas kļūst arvien nozīmīgāka šodienas globālajā pasaulē.
Šajā nozīmē tā nav tikai lietuviešu un latviešu vienība. Tas ir plašāks
jēdziens. Ārpus mūsu valstīm ir tūkstošiem un tūkstošiem cilvēku, kuri jūt piederību
baltu saimei un gatavi darboties. Vācijā darbojas kustība, kas cenšas
atdzīvināt un atsākt lietot prūšu valodu. Tai ir atbalstītāji arī Lietuvā un
Latvijā. Arī Baltkrievijā eksistē kustība savu baltu sakņu apzināšanā. Baltu
vienības diena ir tikai datums kalendārā, baltu vienība ir darbs ik dienas šīs
idejas vārdā. Kāds varētu būt labums no pēdējo baltu tautu vienības, mēs varam
tikai minēt un prognozēt, bet to kas ir noticis baltu tautu nevienības
rezultātā, mēs jau zinām.
Pilskalnu sasaukšanās – Baltu
Vienības uguns
22.septembris ir īpaša diena baltu tautām, Baltu
vienības diena, - laika ritējumā tā gūst arvien lielāku svaru. Daudzi no mums
to zina. Un tai pat laikā daudziem tā vēl arvien ir mazzināma.
No kurienes tad nāk Baltu vienības dienas sākums?
1236.gada Rudens saulstāvjos Saules kaujā mūsu senči – senās baltu ciltis –
vienojās kopējā cīņā un sakāva Zobenbrāļu ordeni. Rakstu liecības par saulstāvjiem
pirms 776 gadiem nav saglabājušas daudz ziņu. Dažas no tām ir pretrunīgas.
Vēsturniekiem joprojām nav drošas skaidrības par to, kur īsteni norisinājusies
Saules kauja — pie Vecsaules Latvijā vai Šauļu apkaimē Lietuvā, tomēr skaidrs
ir tas, ka kaujas vieta bija Saules zeme, Baltu zeme. Un nav šaubu par pašu
notikumu un tā nozīmību — toreiz notikušās kaujas iznākums pavērsa mūsu
nākotnes gaitu tai virzienā, kā tā ritēja turpmāk.
Apzinoties šī notikuma nozīmību, 22.septembris tika
nodēvēts par Baltu vienības dienu -
2000.gada 18.maijā gan Latvijas, gan Lietuvas
parlamenti pieņēma Lēmumu to ierakstīt abu valstu atzīmējamo dienu
sarakstā. Laika gaitā šķietami zudusi notikuma vēsturiskā nozīmība, taču tai
pat laikā daudzu mūsu apziņā dienas svarīgums saglabājas un pat paplašinās, -
tā kļuvusi par zīmi baltu pēcteču tautu garīgajai vienotībai.
Kopš 2000.gada katru gadu 22.septembrī Latvijā un
Lietuvā, notiek kopīgi svētki – kaŗavīru daudzinājumi, baltu kopienu
pulcēšanās, svinīgas uzrunas, folkloras kopu un koru sadziedāšanās un galvenām
kārtām - uguņu iedegšana pilskalnos. Laika gaitā arī citos baltu pēcteču
apdzīvotos apvidos Baltkrievijā, Polijā un citviet mostas ļaužu apziņa seno
baltu zināšanu apguvei, izpratnei un daudzināšanai, un pašstiprināšanās šais
zināšanās gūst arvien dižāku nozīmi. Mūsu spēks ir mūsu saknēs, mūsu senajā
dzīves un pasaules izpratnē. Mūsu nākamība ir senatnes pētīšana un
daudzināšana, dzīve atbilstoši pasaules un saules dzīvības ritējumam.
Latviskās
Dzīvesziņas centrs ZALTIS kopā Beverīnas novada domi aicina šī rudens Baltu
vienības dienu svētīt ikvienā Latvijas novadā un iedegt Baltu vienības uguņus
katrā pilskalnā un svētkalnā.
Mēs aicinām
ļaudis uz Pilskalnu sasaukšanos - sestdien, 22.septembrī, plkst. 20.00 sanāksim
kopā sev tuvajos pilskalnos un svētkalnos un aizdegsim Baltu vienības ugunis!
Lai tās ir mūsu, baltu garīgās vienotības apliecinājums un stiprinājums.
Mēs aicinām iedegt Baltu vienības uguņus ik vietā,
kur baltu pēcteči mīt dažādu laiku un notikumu aiznesti – ne tikai Rīgā
Daugmalē, Dignājā, Beverīnā un Sidrabenē, ... bet arī Omskā, Luksemburgā,
Londonā, Drodhedā, Kalifornijā, Toronto, Brisbenā, Šanhajā, Sidnejā, Maskavā,
Breslavā, Oslo, ...
_______________________________ _________________________
Latviskās
dzīvesziņas centra „ZALTIS” Beverīnas
novada domes
valdes
priekšsēdētāja izpilddirektors
Gunta Dombrovska (Gunta Saule) Sandris Brālēns
Tālr.: 28846708
biedriba.zaltis@gmail.com
Gunta Dombrovska (Gunta Saule) Sandris Brālēns
Tālr.: 28846708
biedriba.zaltis@gmail.com
Latviskās Dzīvesziņas centrs ZALTIS
Biedrība Latviskās Dzīvesziņas centrs
ZALTIS ir dibināta 2012.gada 11.janvārī
ar mērķi pētīt, uzturēt, attīstīt un izplatīt latvisko dzīvesziņu. Biedrības
uzdevums ir radīt idejiskus, organizatoriskus, un materiālus priekšnosacījumus
latviskās dzīvesziņas kopšanā iesaistīto biedrību un fizisko personu darbībai
un sadarbībai.
Latviskās dzīvesziņas centrs ZALTIS ir
sabiedriska organizācija, kuru dibinājušas un kurā apvienojušās vairākas ar
tradicionālo kultūru un latviskās dzīvesziņas izpēti, uzturēšanu, attīstīšanu
un izplatīšanu saistītas juridiskas un fiziskas personas.
Latviskās dzīvesziņas centra ZALTIS dibinātāji un dalīborganizācijas ir
Biedrība Lauku pirtnieki /valdes priekšsēdētājs Juris
Batņa/
Folkloras informācijas centrs /pārstāv Ivo Rubīns uz
pilnvaras pamata/
Latvijas Folkloras biedrība /valdes priekšsēdētājs Andris Kapusts/
Latvijas Dievturu sadraudze /dižvadonis Valdis Celms/
Kultūras un izglītības studija “Talantu pilsēta” /valdes
priekšsēdētāja Laura Liepiņa/
Biedrība Tava skola /pārstāv Jānis Vītols uz pilnvaras
pamata/
Latvijas Tradicionālās kultūras asociācija /valdes
priekšsēdētāja Gunta Neretniece/
Biedrības Latviskās Dzīvesziņas centrs
ZALTIS valdes priekšsēdētāja ir Gunta Dombrovska (Gunta Saule)
Saziņas e-pasta adreses: saulegunta@gmail.com;
biedriba.zaltis@gmail.com
Tālr.: 28846708
Rekvizīti: Biedrība Latviskās Dzīvesziņas
centrs ZALTIS, Reģ.nr. 40008188441
