5.dimensija
Kam nav jābūt Dievišķajā ģimenē.
1. Neuzticība.
2. Apmāns un meli.
3. Viltība.
4. Baiļu par ģimenes locekļiem un pašu ģimeni.
5. Savstarpēju pārmetumu.
6. Apvainojumu.
7. Skaidrošanās, kurš ģimenē galvenais.
8. Sāncensības.
9. Nepacietības un steigas.
10. Lišķības.
11. Pielīšanas savā starpā.
12. Atkarības vienam no otra.
13. Egoisma.
14. Iedomības un uzpūtības.
15. Naida.
16. Aizkaitinājuma.
17. Pakļaušanās.
18. Necieņas.
19. Ģimenē veicamo darbu un pienākumu dalīšanas sieviešu un vīriešu darbos.
20. Nodevības un krāpšanas visos līmeņos, plānos un ķermeņos.
21. Iekāres un izlaidības.
22. Aprēķina, savtīguma un vēlēšanās gūt izdevīgumu no ģimenes attiecībām un vienam no otra.
23. Skaudība vienam pret otru un pret citiem.
24. Greizsirdības un otra brīvās gribas ierobežošanas.
25. Mēģinājumiem piespiest otru uz kaut ko, tai skaitā uz Dvēselisko attīstību.
26. Nedrīkst pieļaut, lai kāds no ģimenes locekļiem pildītu kalpa vai apkalpotāja lomu.
27. Nepieļaut patērētāja attieksmi attiecībā pret ģimeni un tās locekļiem.
28. Ģimenē nedrīkst būt nekādu masku vai lomu.
29. Skandālu un attiecību noskaidrošanas, strīdus situācijās vajag atrast iemeslus, izanalizēt un novērst tos.
30. Apņemšanos, solījumu un zvērestu vienam pret otru un citiem.
31. Noslēpumu vienam pret otru.
32. Negatīva , atbildības un karmas nosviešanas vienam uz otru, ne pēc Dieva plāna, tai skaitā uz to, kurš ir stiprāks un spēj to visu pārstrādāt.
33. Vienpersonisku lēmumu pieņemšanas, kas skar visus ģimenes locekļus. Lēmumi jāpieņem kopīgi, konsultējoties ar ģimenes locekļiem un viņu Komandām.
34. Bezatbildības. Katrs atbild par sevi saskaņā ar Dievišķo plānu.
35. Visatļautības un Dievišķo robežu pārkāpšanas.
36. Žēluma vienam pret otru.
37. Skopuma visās attiecību sfērās, īpaši materiālajā.
38. Dievišķajās attiecībās nedrīkst tikai saņemt, vajag mācīties atdot.
39. Ģimenē nepieciešams vīrišķo un sievišķo enerģiju līdzsvars.
40. Nosodījuma par kļūdām. Mēs visi kļūdāmies un zinām, ka visas kļūdas ir labojamas.
41. Garīgi vairāk attīstītā ģimenes locekļa dievināšanas.
42. Garīgi mazāk attīstītā ģimenes locekļa pazemināšanas.
43. Vēlēšanās dzīvot tikai priekš saviem bērniem un Dievišķās pusītes. Katram ir savs Dievišķais plāns un savi uzdevumi šajā inkarnācijā un neviens cits, izņemot jūs, tos neizpildīs.
44. Nedrīkst uzskatīt, ka jūsu ģimene, tas ir viss. Nedrīkst ieciklēties tikai uz ģimeni, nedrīkst no ģimenes radīt kultu.
45. Atkarības no citu viedokļa par jums un jūsu ģimeni.
46. Uzslavu, atbalsta un apbalvojumu gaidīšanas par to, ka jums ir tāda ģimene.
47. Noniecinošas attieksmes pret citām ģimenēm, kurās nenodarbojas ar Garīgo attīstību.
48. Savas ģimenes pacelšanas pār citām ģimenēm.
49. Citu ģimeņu pacelšanas pār savu ģimeni.
50. Pārmērību tikai Garīgas attīstības virzienā, nedrīkst aizmirst arī par fiziku un materiālo. Attīstībai jābūt harmoniskai, visam jābūt sabalansētam.
51. Nedievišķu ierobežojumu saskarsmē ar citiem cilvēkiem, ģimenēm.
52. Noslēgtības un koncentrēšanās tikai uz savu ģimeni.
53. Ģimenes un ģimenes attiecību būvēšanas bez Dievišķās mīlestības pamatiem.
54. Dvēseles attīstības un izaugsmes virzīšanas uz Dievišķās pusītes un savu bērnu rēķina.
55. Ģimenes locekļu izaugsmes uz jūsu rēķina. Katram ir jāaug un jāattīstās pamatojoties uz savu darbu un apzināšanām. Jūs varat tikai palīdzēt pārējiem viņu Garīgajā darbā.
56. Bērnu dalīšanas tēva un mātes mīlulīšos un jebkādas bērnu dalīšanas vairāk un mazāk mīlamos. Katram nepieciešams dot tik daudz mīlestības, cik tas ir nepieciešams pēc Dievišķā plāna.
57. Dievišķajā ģimenē neviens nevienam neko nav parādā. Parādi- tas nav pēc Tēva plāna.
58. Attiecībām ģimenē vajag kalpot kā piemērām citām ģimenēm, un būt par apliecinājumu tam, ka Dievišķas attiecības ģimenē ir iespējamas.
59. Savas ģimenes modeļa uzspiešanas citām ģimenēm. Citās ģimenēs, tai skaitā Dievišķajās, visām attiecībām ir jābūt saskaņā ar viņu pašu Dievišķo plānu, nevis ar jūsējo.
60. Citu ģimeņu attiecību modeļa kopēšanas un pārnešanas savā ģimenē. Nedrīkst gribēt, lai jums būtu tāpat kā pie viņiem, nepaņemot līdz visu to svešo, kas jums nepieder un kam nevajadzētu būt jūsu ģimenē saskaņā ar Dievišķo plānu.
61. Nedrīkst salīdzināt savu ģimeni ar citām, līdz ar to pieļaujot uzslāņojumus un daļu nomaiņas.
62. Vajag attiekties no stereotipiem un ilūzijām, kādi jums ir attiecībā uz to, kādām jābūt attiecībām ģimenē, vajag darboties tikai saskaņā ar Dievišķo informāciju.
63. nedrīkst atvērt piekļuvi savai ģimenei visiem un visur, bet tikai tiem, kam tas ir nepieciešams saskaņā ar Dievišķo plānu un tikai tik daudz, cik nepieciešams.
64. Iejaukties citu ģimeņu attiecībās ne pēc Dievišķā plāna.
65. Ir nepieciešams citas ģimenes pieņemt tādas, kādas tās ir, nevis tādas, kādas jūs tās vēlētos redzēt.
66. Nedrīkst uzskatīt starp Dievišķajām pusītēm svarīgākas par attiecībām ar bērniem, un attiecības ar bērniem par svarīgākām nekā ar Dievišķo pusīti. Tam visam ir jābūt vienlīdzīgam un līdzsvarā.
67. Nedrīkst aizmirst, ka atsevišķa Dievišķā ģimene ir daļa no bezgalīgās, vispārējās Dievišķās ģimenes.
68. Nedrīkst aizmirst, ka Dievišķās pusītes ar laiku apvienojas smalkajos plānos vienotā Dievišķā radījumā, tāpēc jebkura vienas puses negatīva doma, darbība vai nodoms pa tiešo ietekmē arī otru pusīti.
69. Dievišķās ģimenes izveidošana nav pašmērķis, bet tikai iespēja un Tēva dāvana mums, kā arī liela palīdzība Garīgās attīstības patieso mērķu sasniegšanai.
70. Nedrīkst aizmirst, ka Dievišķajā ģimenē tās locekļi arī iziet savas mācības.
71. Vajag atcerēties, ka gan Dievišķajai ģimenei, gan tās atsevišķiem locekļiem, ir nepieciešama aizsardzība.
72. Dievišķās ģimenes locekļi vispirms ir Dievišķi radījumi un tāpēc mums nepieder un mums nav tiesību uz viņiem.
73. Vajag atcerēties, ka pat viena Dievišķā ģimene, var ļoti stipri ietekmēt daudzas citas ģimenes, kas dzīvo tuvākajā apkārtnē.
74. Vajag dāvāt savu mīlestību un palīdzību saskaņā ar Dievišķo plānu bērniem bāreņiem un bērniem no nelabvēlīgām ģimenēm, lai viņi saprastu un noticētu, tam, ka viņi paši var izmainīt ģimenes attiecības un radīt laimīgas ģimenes- ģimenes, kurās viņiem gribēsies dzīvot pašiem un audzināt savus bērnus.
75. Nedrīkst aizmirst, ka caur Dievišķo ģimeni tiek nodotas nepieciešamās enerģijas un tiek palaisti nepieciešamie procesi, kas vajadzīgi citu ģimeņu pārveidošanai tuvākajā apkārtnē.
76. Vajag paturēt prātā, ka tieši mēs ar savu Garīgo darbu un attīstību, varam padarīt savu ģimeni par Dievišķu, nevis otrādāk.
77. Dievišķās ģimenes attīstībā nedrīkst būt robežu un griestu, tāpat kā Garīgajā attīstībā.
78. Dievišķo attiecību līmenis nosakās pēc visu ģimenes locekļu Garīgās attīstības līmeņa.
79. Dievišķai ģimenei nedrīkst līdzināties uz garīgi visattīstītāko vai uz Garīgi vismazāk attīstīto. Katram jābūt savā Dievišķajā vietā un jāattīstās saskaņā ar savu Dievišķo plānu un tajā noteikto attīstības ātrumu.
80. Nedrīkst ar varu mīlēt ģimenes locekļus, tāpēc ka tā vajag un tā ir pieņemts. Mīlestībai vajag būt jūsu dabiskajai vajadzībai, tāpat kā elpošanai.
81. Dievišķajā ģimenē ir jābūt tik bērniem, cik paredzēts pēc Dievišķā plāna.
82. Ir nepieciešams nodot Dievišķo attiecību un Dievišķās ģimenes būvēšanas zināšanas visiem, kas vēlas tās dzirdēt un pieņemt.
83. Nedrīkst pār mēru aizsargāt savu ģimeni un bērnus, censties pasargāt viņus pilnīgi no visa, jo attīstībai un mācību iziešanai ir nepieciešams saskarties ar negatīvu tādās vai citādās tā izpausmēs.
84. Nedrīkst plānot bērnu dzīvi viņu vietā.
85. Ir nepieciešams pieņemt visus ģimenes locekļus tādus, kādi viņi ir, nevis tādus, kādus jūs gribētu viņus redzēt.
86. Ģimenes attiecībās nedrīkst būt nevērības pret sīkumiem, kuriem ir liela nozīme pēc Dievišķā plāna.
Autors Покуру Tulkojums-Ivars
Mākslas darbs- Phoenix
http://www.draugiem.lv/#/user/2721192/blog/?p=11457449
