Kas ir vīrišķīgums?
Lai gan vīrišķīguma definīcija ir bezgalīgi apspriesta un analizēta akadēmiskos darbos, patiesībā tā ir diezgan vienkārša. Turklāt sena.
Aristotelis “Nikomaha ētikā” ir sniedzis vīriešu ētikas kodu. Aristotelim un daudziem citiem senajiem grieķiem vīrišķīgums nozīmēja ar eidemonismu piepildītu dzīvi. Kas ir eidemonisms? Tulkotāji un filosofi to ir definējuši atšķirīgi, bet vislabāk to var aprakstīt kā “dzīvot plaukstošu dzīvi”, jeb ekselenci. Aristotelis uzskatīja, ka vīrieša dzīves mērķis ir vadīties pēc racionālas domas, kas noved pie visu dzīves aspektu ekselences. Tādējādi būt vīrišķīgam nozīmē būt tik labam vīrietim, kāds vien jūs spējat būt.
Senajiem romiešiem būt vīrišķīgam nozīmēja dzīvot tikumisku dzīvi. Angļu vārds “virtue” (tikums) ir cēlies no latīņu vārda “virtus”, kas nozīmē vīrišķīgumu jeb vīrišķīgu spēku. Romieši ticēja, ka, lai “vīrietis būtu vīrišķīgs, tam ir jākultivē tādi tikumi kā drosme, atturība, čaklums un pienākuma sajūta. Tādejādi senajiem romiešiem būt vīrišķīgam nozīmēja dzīvot tikumisku dzīvi.
Tādā veidā vīrišķīguma definīcija ir vienkārša: tiekties pēc tikuma un ekselences visās dzīves jomās, piepildīt savu vīrieša potenciālu un būt vislabākajam brālim, draugam, vīram, tēvam vai pilsonim, kāds vien jūs spējat būt. Šī misija ir piepildāma, kultivējot tikumus, tādus kā:
♦ Drosme
♦ Uzticība
♦ Čaklums
♦ Izlēmība
♦ Apņēmība
♦ Personiskā atbildība
♦ Uzticamība
♦ Godīgums
♦ Gatavība upurēties
Šie tikumi ir vīrišķīgi, un pēc tiem var tiekties jebkurš vīrietis jebkurā situācijā. No karavīra līdz biznesmenim, no ugunsdzēsēja līdz mājās strādājošam tēvam. Veidu, kā mūsdienu vīrieši var demonstrēt šos tikumus, ir mazāk, un tie ir klusāki nekā tie, kādi bija mūsu senčiem, taču tas nepadara tos mazāk svarīgus.
Šajā sadaļā kāds noteikti iejauksies sarunā un sacīs: “Vai tad arī sievietēm nevajadzētu tiekties pēc šiem tikumiem?”
Noteikti.
Ir divi veidi, kā definēt vīrišķīgumu. Viens ir teikt, ka vīrišķīgums ir pretējs jēdziens sievišķīgumam. Otrs ir teikt, ka vīrišķīgums ir bērnišķīguma pretstats.
Pirmā definīcija ir diezgan populāra, bet bieži noved pie pavirša skatījuma uz vīrišķīgumu. Vīrieši, kad atbalsta šādu domāšanu, galu galā kultivē vīrišķīgumu, kas ir orientēts uz ārējām rakstura iezīmēm. Viņus satrauc, vai x, y, vai z ir vīrišķīgi un vai tas, ko viņi dara un kas sagādā viņiem baudu, nav sievišķīgi, jo arī daudzas sievietes no tā gūst baudu.
Jā, vīrišķīgums ir pretējs bērnišķīgumam, tas ir vērsts uz cilvēka iekšējām vērtībām. Bērns ir centrēts uz sevi, bailīgs un atkarīgs. Vīrietis ir drosmīgs, godājams, neatkarīgs un kalpo citiem. Tādējādi vīrietis kļūst par vīrieti tad, kad viņš nobriest un atstāj pagātnē bērnišķību. Līdzīgi kā sieviete kļūst par sievieti tad, kad tā nobriest pieaugušai dzīvei.
Abi dzimumi spēj dzīvot tikumiski un cilvēciski, un uz to jātiecas. Kad sieviete dzīvo tikumiski, viņa ir sievišķīga; kad vīrietis dzīvo tikumiski, viņš ir vīrišķīgs.
Dr. Vollers Ņūvels “Vīrieša kodeksā” pauž:
“Mums ir jācenšas maksimāli izpaust savu morālo un intelektuālo potenciālu, kas brieduma virsotnē ir vienāds gan vīriešiem, gan sievietēm, vienlaikus atzīstot tās atšķirības, kuras vīrieši un sievietes iegulda cilvēces pūlēs sasniegt ekselenci. Jāatgriežas pie tradicionālās mācības, kas teic, ka, lai gan vīriešiem un sievietēm ir vienāda augstāko tikumu kapacitāte, to kaislības, temperamenti un sentimenti var atšķirties, un tā rezultātā rodas atšķirīgi ceļi uz izcilību.”
Tas nozīmē, ka vīrieši un sievietes tiecas pēc vieniem un tiem pašiem tikumiem, bet iegūst un izpauž tos atšķirīgi. Tikumi mūsu māsu, māšu un sievu dzīvē var izpausties citādāk, nekā mūsu brāļu, vīru un tēvu dzīvē. Divi dažādi mūzikas instrumenti, spēlējot vienas un tās pašas notis, rada atšķirīgas skaņas. Skaņu atšķirības ir grūti izteikt ar vārdiem, bet tās ir viegli pamanīt. Viens instruments nav labāks par otru; prasmīga spēlētāja rokās katrs spēlē mūziku, kas piepilda dvēseli un vairo pasaules skaistumu.
Vīrišķīgums un vīrišķīguma kultūra
Viena no vīriešiem raksturīgām vājām pusēm ir tā, ka viņiem ir grūti pāriet no puiciskuma vīrišķīgumā. Sievietēm nobriešana pieaugušo dzīvei padodas labāk un dabiskāk. No otras puses, vīriešiem bieži ir nepieciešams grūdiens, lai „izkāptu” no jaunības. Ir vieglāk saglabāt atkarību, būt par patērētāju, nevis kļūt par radītāju, dzīvot pašam savu dzīvi, nevis kalpot citiem.
Dažādas pasaules kultūras to atzīst. Vīrišķīguma kultūra tika radīta šīs problēmas risināšanai, tai bija jāpadara vīrišķīgums par vēlamo mērķi, par kaut ko tādu, kas vīriešiem jāsasniedz. Brieduma trūkums tika stigmatizēts. Vīrišķīguma kultūrai piemita ārējas pievilcības spēks, tā ievilka daudzus vīriešus vīrišķībā, kļuva par slazdu, par paisumu, kas pacēla daudzas laivas un motivēja vīriešus, kuri pretējā gadījumā būtu turpinājuši slēpties drošas, viduvējas dzīves paspārnē.
Modernajā sabiedrībā vairs nav spēcīgas vīrišķīguma kultūras — daudzi vīrieši šodien ar grūtībām izaug par godājamiem pieaugušajiem vīriešiem. Viņi nav pārliecināti, ka ir tikuši pāri robežai, uz kuras beidzas puiciskums un sākas vīrišķīgums.
Tomēr tas nenozīmē, ka vairs nav indivīdu, kuri meklē paši savu vīrišķīgumu. Viņi ir mazākumā, un viņiem ir pašiem sava motivācija. Viņu prasība pēc vīrišķīguma nāk no iekšienes, no viņu iekšējā dzinējspēka.
Bet vīrišķīgums nerodas personīga vakuuma apstākļos. Vīriešiem, kurus apbrīnojam šodien, tiem, kuri, par spīti visam, ir kļuvuši vīrišķīgi, ir viena kopīga īpašība: viņi ir meklējuši un veikuši pāriešanas rituālu. Viņi ir devušies meklēt izaicinājumu, tad, kad citi no tā ir slēpušies.
Sabiedrība ir kļuvusi tik izteikti fragmentēta un sadalīta pa nišām, ka pāriešanas rituāls, kuru atzīst visi, vairs neeksistē.
Mūsdienu vīriešu izaicinājums ir iekļauties tajā nelielajā grupā, kas joprojām piedāvā šo nenovērtējamo pāriešanas rituālu. Armija, brālības un dalība cita veida grupās var palīdzēt vīriešiem tikt pāri vīrišķīguma tiltam. Pāreja var notikt arī nejauši, izlēmīgi rīkojoties, piemēram, tēva nāves vai slimības gadījumā. Lai kā tas notiktu, pāriešanas rituāls pārvar pagātnes pievilkšanas spēku un novirza vīrieti uz īsta vīrišķīguma ceļa.
Vīrišķīguma kultūras zaudējumam noteikti ir negatīvas puses — lielākais ļaunums ir tas, ka mazāks skaits vīriešu kļūs par nobriedušiem vīriešiem. Bet vīriešiem, kuriem pietiek drosmes to meklēt, ir priekšrocība - viņu atrastais vīrišķīgums nav radies ārējā spiediena vai kultūras ietekmes rezultātā, bet ir dzimts iekšējo vērtību, sirdsapziņas un sirds iespaidā.
Secinājums? Īsts vīrišķīgums joprojām pastāv tiem, kuri to meklē.
Pēc ārzemju preses materiāliemhttp://www.puaro.lv/lv/esejas-raksti/kas-ir-viriskigums
