Izlasiet arī rakstu „Patiesība par
kaņepēm”, ierakstot nosaukumu tepat
bloga meklētājā.
Latgalē pabeigta 'kaņepju
māja'
http://www.morning.lv/zinas/latgale-pabeigta-kanepju-maja.d?id=41989542
Krāslavā veiksmīgi pabeigta sociālā centra
siltināšana, izmantojot vietējos izejmateriālus - pirmo reizi Latvijā tika
izmantota Latgalē audzēto kaņepju un ekovates maisījuma tehnoloģija, vēsta
reģionālais laikraksts "Latgales Laiks".
Pilotprojektu sagatavoja Baltijas jūras reģiona
programmas projekta "Enerģijas alternatīvas – ilgtspējīgas enerģijas stratēģijas
kā iespēja reģionālajai attīstība" partneri. Latvijā partneri bija Krāslavas
novada dome un Rīgas Tehniskā universitāte.
Projekta koordinatore Krāslavā Laila Vilmane un viņas
asistente Līga Upeniece laikrakstam stāstīja, ka Latgalē ar kaņepju audzēšanu un
pārstrādāšanu jau vairākus gadus nodarbojas Sergejs Zakrevskis. Uzņēmējs
izejvielas veiksmīgi realizē Lietuvā, Igaunijā un Polijā, taču Latvijā līdz šim
laikam tām nebija atrasts pienācīgs pielietojums. No kaņepēm ražotus
siltumizolācijas materiālus jau sen izmanto Polijā, Lielbritānijā, Francijā.
Kaņepju izmantošanā ēku siltināšanai ļoti ieinteresēta ir Lietuva, kur kaņepes
aizliegts audzēt ar likumu. Šīs kultūras vērtīgās īpašības daudzās valstīs
izmanto papīra, autobūves, tekstila rūpniecībā, kosmētikas ražošanā.
Saistītie raksti
·
Krāslavieši par Eiropas naudu
siltina sociālā dienesta ēku ar kaņepēm (34) |
24. novembris 2011 13:43
Zakrevskis piedāvājis ēku siltināšanā izmantot
vietējās izejvielas, jo tas ir daudz lētāk un ātrāk, nekā izmantojot pazīstamas
dārgākas tehnoloģijas. Citus alternatīvās enerģijas attīstības programmas
dalībniekus šī ideja ieinteresēja un viņi vērsās Krāslavas novada domē,
piedāvājot sadarbību.
Baltijas jūras reģiona programmas ietvaros
speciālisti apmeklēja Poliju, Dāniju, Zviedriju, Norvēģiju un citas valstis, kur
enerģētikas jomā tiek izmantotas tehniskās kaņepes. Sākumā tika veikti
zinātniskie pētījumi, lai noskaidrotu kaņepju izmantošanas iespējas
siltumizolācijā, tās īpašības salīdzinājumā ar citiem materiāliem. Izpēti veica
Viļņas tehniskā universitāte, RTU un firma "Farels Solutions", kura uzvarēja
iepirkumu konkursā.
Izpētes procesā tika ņemts vērā ēkas tips, Latvijas
klimatiskie apstākļi, tirgus specifika u.c. Pamatojoties uz izpētes un
izmēģinājumu rezultātiem, uzņēmums izstrādāja izejvielas formulu – kaņepāju
spaļu un celulozes šķiedras (ekovates) maisījums. Jaunais materiāls tika
sertificēts un ieguva oficiālu nosaukumu – kanaizols. Izejviela ir vērtīga tajā
ziņā, ka ir daudz ekoloģiskāka, nekā, piemēram, minerālvate, polistirols un
celulozes šķiedra, turklāt tai ir zemāka siltumvadīšanas spēja.
Sociālais centrs kā siltināšanas objekts netika
izvēlēts nejauši. Divstāvu ēkā atrodas biedrība bērniem ar ierobežotām iespējām,
Krāslavas Sarkanais Krusts, pašvaldības policija. Termogrāfijā noskaidrojās, ka
ziemā gaisa temperatūra telpās nepārsniedz 12–14 grādus. Tagad darbinieki
stāsta, ka telpās kļuvis divreiz siltāk. Pavasarī tiks salīdzināti un aprēķināti
energoefektivitātes parametri, veikta darbinieku un apmeklētāju anketēšana.
Pozitīvs rezultāts mudinās turpināt ieceres īstenošanu.
Ēku nosiltināja trijās nedēļās – tika siltinātas
sienas, nomainītas durvis, logi pagaidām ir vecie. Tehnoloģija ir šāda: ap ēku
uzstāda karkasu, zem kura liek sausu kaņepju spaļu un ekovates maisījumu.
Kopējās siltināšanas darbu izmaksas – 57 512,39 lati, t.sk. 15% ir domes
līdzfinansējums. Siltināšanai izmantots ES finansējums.
Tuvākajā nākotnē projekta koordinatore un asistente
kopīgi ar partneri RTU izstrādās ilgtspējīgu Krāslavas novada enerģētikas
stratēģiju līdz 2020. gadam. Tiks akcentēta saules enerģijas izmantošanas
iespēja. Sociālā centra siltināšanas projekts drīzumā tiks prezentēts
Rīgā.
