piektdiena, 2012. gada 5. oktobris

Par lūgšanām


Par lūgšanām.
 
Šeit uz Zemes lūgšana ir augstākā līmeņa saruna ar to enerģiju, no kuras mēs visi esam sākušies. Kāds to sauc par Dievu, cits par Radītāju, par Tēvu, vai vēl kā citādi. Vārdi ir tikai skaņās ietērptas drēbes, bet enerģija ir viena.
Ja mēs būtu savās vibrācijās pilnībā atvērti dievišķam, tad, iespējams, vairs nevajadzētu ne lūgšanu, ne vārdu, jo viss jau tāpat būtu. Bet, ejot uz šo izgaismoto stāvokli, lūgšana ir kā brīnišķīgs instruments mūsu rokās. Tā ir kā flauta, vijole vai bungas, jo katrs jau atrod vislabāko izteiksmes veidu, kā sevi paust, kā skanēt, kādos vārdos ietērpt savu sarunu ar Gaismas kodolu, ar Dievu, ar Radītāju.
Iesākumā, pirms pašam atveras lūgšanu plūsma, labi noder tādas lūgšanas, kas uzrunā sirdi. Kā signāls tam, ka lūgšana ,,strādā,, ir patīkamas vibrācijas sirds centrā, gaiša un piepacelta sajūta.
Bet vispatiesākās lūgšanas atnāk katram pašam no sava sirds centra. No tās vietas, kur dievišķā dzirksts ir ielikta, jo tā ir vienādās vibrācijās ar Radītāja enerģijām.
Kad esi patiesi un dziļi noskaņojies uz lūgšanu plūsmu, tad vārdi nāk paši un viņi atspoguļo tieši tās lietas, kas katram tajā brīdī ir visnozīmīgākās. Materiālais plāns zaudēs savu aktualitāti, jo, tikai izmainoties garīgi, mainot savu attieksmi un domāšanu, izmaiņas piedzīvo arī matērija.
Lūgšanas laikā ap cilvēku veidojas īpašs lauks, kur nav vietas bailēm, dusmām un meliem. Šajā laukā notiek visu līmeņu dziedināšana. Ja lūgšana nāk no Dieva vietas mūsos, tad vārdi plūst brīvi un viegli. Tie ir patiesi un tik dziļi atspoguļo mūsu esību,ka apklust domas un ir sajūta, ka laiks apstājas. Vārdi nāk, un Tu zini, ka tevi uzklausa. Uzklausa visspēcīgākā no gaismas enerģijām, kāda ir šajā Visumā, visos Visumos un jebkurā Kosmosa telpā.
Kā atbilde lūgšanai seko jauns enerģijas pieplūdums un sajūta, ka viss ir labi. Viss jau ir noticis. Ka esi uzklausīts.
Lūgšana ir arī drosmes pilns process caur kuru katrs varam skaļi paust to, ko sevī vēl par nepilnīgu uzskatam. Tas liels solis uz atbrīvi – atzīt sev savas vājās vietas. Tās, pie kurām jāstrādā un vienlaicīgi arī lūgt palīdzību to visu harmoniski paveikt.
Patiesas lūgšanas laikā mūsu katra iekšējā gaisma atbrīvojas, un viņai tiek dota iespēja izpaust sevi.
Veidojot savienojumu ar savu iekšējo gaismas daļu, nostabilizējas saikne ar Dievu un gaismas eņģeļiem. Eņģeļi palīdz šo gaismu sevī saredzēt un tajā dzīvot, jo tas ir viņu pamatuzdevums – atgriezt cilvēkus pie viņu patiesās esības. Pie katra paša eņģeliskās gaismas būtības.
Lūgšana dziedina ķermeni, dvēseli un likteni.
Lūgšana dara brīvu.
Lūgsim!
 
http://www.draugiem.lv/#/blogs/?p=8034262