Vilciens jau aizbraucis

Jūlijs 12, 2011

Šādā naktī vienkārši nav iespējams gulēt. Ārā pamatīgs lietus, bet spēks tāds nāk no Debesīm, ka iemigt nav iespējams, gribas celties un darīt, rosīties.. Sen, šāds pieplūdums nav bijis, laikam tomēr, ja papētu dziļāk, tad šis ir KAUT KAS PILNĪGI JAUNS. Jauns un Liels, vai precīzāk, kaut kas Varens ir klāt! Šodien kāda smaga grāmata aizvērās un savukārt Jaunas grāmatas vāks veras vaļā.

Varbūt izklausās primitīvi tad, tikai tāpēc, ka vārdos šo te nevaru nekādi iznest (vispār neko no šī visa paīstam nevaru ietērpt vārdos), bet krūtis šajā brīdī piedzīvo ko jaunu, Uzvarošu, Mūžīgu un Gaišu.

Ir absolūti skaidrs, no šodienas ir aizsākusies jauna dzīve pilnīgi citā pasaulē.

Garīgajā plānā ir notikusi milzu kustība un kardināls pagrieziens (jāsaka, ka šodien visu dienu biju sajūta, ka pasaulē notiek milzīga katastrofa, šobrīd saprotu, ka priekš daudziem tas tā arī izrādīsies). Taču mana sirds un Dvēsele līksmo, jo, šķiet, tieši šo mirkli gaidīju visu šo dzīvi. Tieši šo vienu mirkli!

Dienas garumā nāca vairāki būtiski vēstījumi un rādījumi. Ar maziem fragmentiem padalīšos, jo pēc būtības daudziem tie nepateiks un nepaskaidros neko, taču dažiem, tas pateiks priekšā visu. Gribu uzsvērt, ka šis ir Garīgs redzējums/vēstījums. Vēstījums, kuru Smalkā pasaule rāda ar īpašu iemeslu, lai darītu zināmu, radītu mūsos sapratni par notiekošo (turpmākajā) un tādējādi atvieglotu mūsu ceļu. Tāpēc lasiet tekstu, bet galvenais sajūtiet krūtīs to, kas dziļākajā būtībā ar šo tiek pateikts.

Proti: ir vilciens, kurā iekšā ir sakāpuši cilvēki, ja paskatās uz visas pasaules iedzīvotāju fona, tad tā ir ļoti minimāla daļa, taču, šie ļautiņi, mājot atvadas, staro, priecājas un līksmo, jo vairāk, tāds Miers no šiem plūst, Miers un Mīlestība. Viņi līksmi atvadās un dodas ceļā. Tas, ko saprotu, ka šajā vilcienā iekāpt vairs nevar paspēt un ka otrs tieši šī maršruta vilciens nebūs. Šis vilciens pieturā stāvēja 16 gadus, kuri gribēja, tie iekāpa, visiem bija tāda iespēja. Un šodien pusdienas laikā vilciens aizgāja taisnā virzienā kaut kur tālumā..

Pēc brīža parādās vēl kāds vilciens, taču ne tik liels, ne tik ērts, šis jau tāds smagnējāks, šaurāks, bet vienalga, virzīties spējīgs. Šajā vilcienā iekāpj arī cilvēku pulks, bet ne tik daudz kā pirmajā vilcienā (taču atcerieties, ka arī pirmajā vilcienā bija gaužām maz ļautiņu ņemot planētas iedzīvotāju kopējo skaitu), var just, ka šī vilciena pasažieri, drusku ir jāpastumj, lai tie kāptu iekšā. It kā tas tiek darīts labvēlīgi un piekrišanu, jo ikviens te saprot, ka izejas nav, taču tomēr drusku vēl tiek no aizmugures pastumti un papildus motivēti, iedrošināti. Gala rezultātā arī šis vilciens lēnām, bet dodas ceļā. Cilvēki ir drošībā. Pavīd arī kautrīgs smaids uz lūpām, drusku ar skumjām atskatās, ka jādodas prom, bet palikt nevar un to izprot ikviens šajā auto iekārtā. Dzirdu, kāda mamma saviem bērniem skaidro: „ šīs ir vienīgais glābiņš”! un jo tālāk vilciens attālinās, jo cilvēki kļūst brīvāki, apmierinātāki un gaišāki. Arī šis vilciens ir prom, lai gan drusku citā virzienā, bet ir prom.

Tālāk seko svarīgākais, ka lielākā daļa cilvēku paliek krastā .. un pavisam drīz, dažu minūšu laikā, sāk izcelties panika … jo ir skaidrs, cilvēkos rodas apskaidrība, ka neviens vilciens vairs nav gaidāms un šai salai – Zemei tuvojas vētra, pamatīga vētra. Strauji sāk apmākties un parādās spēcīgs vējš…

Pirmais vilciens ar pasažieriem ir devies ceļā uz vietu, kur vētra neplosīsies, šī grupa jau šobrīd bauda savus pirmos Garīgās attīstības darba augļus. Otrais vilciens dodas nedaudz citā virzienā, taču arī tur vētra neplosīsies, bet šai grupai vēl ir jāiziet Garīgās transformācijas ceļš un drusku jāpastrādā. Gala rezultātā abi šie vilcieni satiksies vienā gala stacijā. Trešo vilcienu, kurā sakāpt un paglābties krastā palikušajiem, šobrīd saredzēt nevar. Un šķiet, ka tāds varbūt arī nemaz nebūs.

Ir nemaldīga sajūta, ka uz mums cilvēkiem tik ļoti gaidīja visus šos daudzos gadus, gaidīja, runāja, palīdzēja, klauvējās, proti, gribēja aizsniegties līdz mūsu sirdīm un katram bija iespēja izvēlēties savu ceļu un virzienu – platformu (Ceļu ir gaužām daudz, taču virzieni tikai divi: uz priekšu doties vai palikt uz vietas). Un kā izrādījās, šodien notika lielā pārgrupēšanās pa „vilcieniem”, katrs savu izvēli izdarīja, protams, dažiem šī izvēle ir apzināta, dažiem Dvēseļu līmenī. Šis jau arī ir Garīgais laikmets ar visiem tā procesiem, tāpēc nevis prāts, bet Dvēsele izdara izvēli. Līdz šodienai tas bija jāizdara un tagad viss ir savā procesā. Tas, kas mums jāsaprot, ka katrs saņems to, kādu izvēli ir izdarījuši. Un tieši par to šodien ir runa, tieši to, šodien vēsta Smalkā Pasaule.

Tāpēc vien pēdējās 3 nedēļas bija gaužām grūtas, tik ļoti rāvās vecās „kakas” uz augšu, tieši tāpēc, lai tīrāki un vieglāki mēs kļūtu, protams, tie, kuri izvēlējās šo virzienu, proti, Garīgo virzienu (nevis teorētisko Garīgo, bet praktisko Garīgo virzienu. Un šīs ir būtiskas atšķirības). Jo pirmajā vilcienā, bija iespējams iekļūt tiem, kuri bija izdarījuši izvēli virzienam uz Gaismu sevī un pasaulē. Tie, kuri vēl šaubījās un bija jāpierunā, tie, iekāpa otrajā vilcienā. Savukārt tie, kuri atteicās iet šo Gaismas – Augsto vibrāciju ceļu, vilcienā neiekāpa nevienā.

Jā, šis ir spēcīgs pārgrupēšanās laiks. Kā gada sākumā mums solīja (es par to rakstīju), tā tas tagad īstenojas. Šis ir laiks, kad ļoti daudz Dvēseles sāk atstāt šo fizisko telpu, lai dotos atpakaļ mājup. Tāda ir viņu izvēle! Ik sekundi katram no mums ir izvēle. Un ceru, ka vēl kāds vilciens atnāks arī pēc tiem, kuri tikai šodien izdarīs šo izvēli un ka šodienas izvēli par iešanu Gaismas virzienā, Augstākie spēki akceptēs, izmainot scenāriju. Citādi nevar un nedrīkst!

Otra grupa cilvēku ir tādi, kuri ļoti strauji nomainīs savu sadzīvi, ikdienu un dzīvesveidu, jo viss vecais vienkārši sāks brukt kopā un izzudīs. Šie cilvēki uzsāks dzīvot kardināli citādāku dzīves veidu, kaut vai tādos sīkumos, ka nebūs jāmaksā Latvenergo, dzīvos dabīgi tīrās mājās, ēdīs tīru pārtiku, braukās ar mašīnām, kurām benzīns nav jāuzpilda, nebūs jāapmeklē mediķi. Nevajadzēs maksāt citus rēķinus, jo par to parūpēs, visas instrukcijas atnāks, ticiet man. Tajā pat laikā, dzīvos dzīvi to baudīdami un dzīvodami. Ceļos (arī šim jau ir risinājums gatavs), izklaidēsies, satiksies ar savējiem, dziedās, dejos, kopā būvēs mājas, izglītos bērnus (bet pēc citiem principiem un likumiem), ieviesīs jaunas tehnoloģijas un idejas. Šajā telpā būs skaista kopā būšana un krāšņa dzīves svinēšana, pirmkārt jau bez bailēm un ar paļaušanos.

Tie, kuri palika krastā, tos gaida pamatīgi pārbaudījumi un arī sāpes diemžēl, bet es par to negribu rakstīt un iztirzāt, jo šis nav mans temats, es labāk runāju un rakstu par Gaismas (Augsto Vibrāciju) un Mīlestība telpu. Un mudinu cilvēkus iet šo ceļu!

Vēl tik gribēju padalīties, ka šodienas komunikācijas laikā ar Smalko pasauli, pirmo reizi vairs nejutu tādu auklēšanos, lūgšanos, lai cilvēki pamostos. Šoreiz komunikācija bija jau tāda strikta ar domu, ka laika vairs nav. Ir jāiet uz priekšu. Cilvēkiem ir jāattopas. Jo pasaulei ir jāmainās ar mūsu līdzdalību vai bez tās. Pasaule – Zeme iet savu attīstības gaitu, proti, veic pārlēcienu/izaugsmi jaunā Unikālā attīstības līmeni, mēs cilvēki varam tikai pielāgoties, proti, pārkvalificēties (transformējot visas vecās vibrācijas – karmiskās lietas, dzimtas lietas, Dvēseles sāpes, apgūstot mācībstundas, atverot savas sirdis Absolūtajai Augstākajai Mīlestībai). Viss šis jau ir tikai par vienu – par dzīvošanu Mīlestībā gan iekšēji, gan horizontāli un vertikāli! Tikai šādai dzīvei ir jēga! Pa vecam pasaule no šodienas vairs nefunkcionē. Tāpēc esiet gatavi, ka vecais sāks brukt kopā arī jums.

***

Otrs lielais vēstījums, ko šodien saņēmu, vairāk vērsts uz mani pašu, taču tik pat lielā mērā attiecas uz ikvienu. Proti, „jo ātrāk izkāpsi no vecā, jo ātrāk iekāpsi jaunajā”! Un šoreiz runa un norādījums ir tikai un vienīgi par fizisko plānu (līdz šim vienmēr bija runa par Garīgo plānu). Jo tieši tas ar mani un manu pasauli notiek, vecais brūk kopā pilnā apjomā. Es līksmoju par to, jo bez Augstākās Saiknes šis process var izrādīties gaužām neveselīgs un sāpīgs. Bet, ja ir Augstākas zināšanas par notiekošo un virzību, tad šis ir skaistākais brīdis, kuru vispār var piedzīvot. Tas, ka esam nopelnījuši zaļo gaismu, lai šīs pārmaiņas vispār varētu uzsākties, tad liecina par jau paveikto milzu darbu aiz muguras.

Proti, pirms pāris dienām Līgai stāstu, kā pēkšņi pamanīju, ka bērni ar pildspalvu no iekšpuses un ārpuses pamatīgi ir sazīmējuši manas pēdējās kājās velkamās kurpes, ļoti ērtas, skaistas un turklāt gaiša āda. Žēlīgi! Jāatzīst visu laiku vēl tā līdz galam nesapratu šo notiekošo, ko tas varētu nozīmēt. Līdz vienā dienā man viss saslēdzās un šodienas Vēstījums tik to visu apstiprināja. Proti, kopš bērnības atceros, ka pie sevis dungoju mantru, ka gribu dzīvot citādāk, savādāk, kardināli atšķirīgi no pieņemtās pasaules. Iekšēji vienmēr zināju un jutu par, ko ir šī dziesma, bet realitātē šādu piemēru nebija un nevarēju nevienam to paskaidrot. Arī joprojām šo dziesmu dungoju, ka gribu dzīvot citādā pasaulē, kā šī ir viltus un ilūziju pasaule, vienmēr esmu jutusi, kā smoku šajā pasaulē. Klusībā vēlējos dzīvot Mīlestības, prieka, līksmes un harmonijas pasaulē. Nu, lūk, tieši uz šādu pasauli es pārceļos. Šajā nākošajā platformā ir tik Augstas un Smalkas vibrācijas, ka pārgrupēšanās notiek ne tikai starp cilvēkiem, bet arī starp mantām. Ja līdz šim es sludināju, ka nav iespējams šajā Jaunajā telpā pārcelties ar „kakām” krūtīs, kuras spiež uz leju, proti, ar dusmām, agresiju, naidu, aizvainojumu, skaudību, bailēm utt, tieši tāpat, šķērsojot robežu, mantas, lietas un citi priekšmeti, nevar paņemties līdzi, jo to vibrācijas ir pārāk zemas.

Visi priekšmeti (mašīnas, galdi, mājas, drēbes, trauki u.c.) ir dzīvi, to vibrācijas ir dzīvas. Tāpēc līdzi nevar paņemt gandrīz neko, jo priekšā viss mūs jau sagaidīs pilnā komplektācijā, visa vecā vietā nāks jaunais. Un šis te likums, kad atbrīvosies no vecā, atnāks jaunais – to paskaidro precīzi. Bija maldīgi domāt, ka šī pāreja notiks pamīšus. Nē, kā izrādās, plāns ir citādāks. Veco telpu ar visām iekārtām ir jāpamet un tad nāks Jaunais, ar jaunu aprīkojumu. Turklāt varu tik piemetināt, ka ir aplams viedoklis tiem daudzajiem, kuri domā, ka Jaunajā pasaulē ir runa par dzīvošanu alās, dzīvošanu badā, bez drēbēm utt. nē, kā reiz pretēji, Rādījumi apliecina, ka šī Rītdienas telpa ir vēl labklājīgāka par šodienas iespējām, tik katram jānopelna tur nokļūt.

Tādas: visas manas kurpes, drēbes un mantas aizceļo vai sabojājas, jo jūtu, ka tās ir jādod prom, ka pašai neko no tā visa vairs nevajadzēs. Turklāt zinu, ka ir tik daudzi cilvēki, kuriem kā reiz tas viss noderēs. Aparatūra mājās dara to pašu, vienkārši sāk nestrādāt, tagad man ir skaidrs, manas Augstās Vibrācijas tās sāk neitralizēt un izsit „korķus”, līdzīgi kā Saules magnētiskās vētras jau sāk darīt. Trauki plīst tādā tempā, ka atvilktne paliek tukša strauji. Automašīna arī savainota. Mājvieta tiek mainīta, jo vide ir pirmais, kuru gribas nomainīt. Viss vecais brūk kopā manā dzīvē. Staigāju viendien pa Vecrīgu vasaras vakarā, kādreiz man tik ļoti patika to darīt, šodien saprotu, ka tas ir beidzies priekš manis, šis pasākums pēc būtības ir tukšs. Nekas nerezonē. Nepaņem. Dzīvošanās pie jūras šodien norisinājās ar mistisku sajūtu krūtīs, ka jūras te drīz vairs nebūs (!! Piedodiet, ja izklausās no fantastikas filmas).

Manis nav tur, kur nav Mīlestība, šī te Pilnā, Lielā, Beznosacījuma dziļā Mīlestība. Pie manis, ar mani vairs nav tie cilvēki, kuri nepazīst šādu Mīlestību un kuri vēl to nav iemantojuši. Es bez tās nevaru dzīvot. Jo turpmāk cilvēkus tikai vienos šāda Mīlestība, ja tādas nav, tad manis tur nav, es nepiedalos. Cilvēki no manas dzīves pārgrupējas, ja ir šī Augstākā Gaisma mēs paliekam kopā, turklāt, vēl ciešāk, ja nav Gaisma – Dievišķā Mīlestība plūdumā, mūs izšķir, pārgrupē. Ne mēs paši izšķiramies (tā tik mums liekas), mūs izšķir! Esmu pateicīga un ļauju tam visamnotikt un iet savu gaitu.Es zinu, ko saņemšu pretī. Es zinu, ko gaidu. Un tas ir kaut kas, ko vispār vārdos nevar aprakstīt. Tā būs Augstākā Labklājība! Mazāk vēlēties vairs vienkārši nevaru un nespēju! Tiem, kuriem šis ceļš un sajūtas ir pazīstamas zina, par ko es runāju!!!

Pats galvenais šajā visā, ar kādu gādību un Mīlestību tas tiek saorganizēt un tik daudz Balvas es saņemu pretī. Nekādu sāpju un pārdzīvojumu. Nekādu baiļu. Plaša un patstāvīga paļaušanās!

Tieši to es novēlu turpmākajā ceļā ikvienam!

Lietus ir beidzis līt, vējš ir norimies. Un pasaule ir kļuvusi vēl drusku tīrāka!



http://inesemalinovska.wordpress.com/



http://www.draugiem.lv/user/1355478/blog/?p=5279284