Urānijas čenelingi

© www.y-kostra.ru 2011



Saturs

Ješua: Par kristīšanu 3

Ješua: Par DNS 5

Augsto skolotāju čenelings 7

Ješua: Kā iemācīties teleportēties? 9

Ješua: Čenelings apustulim Marijai 11

Tots: Izdziedinošs sūtījums 13

Krajona un El Morijas sūtījums 16

Krajons: Par garīgumu un kalpošanu 19

El Morija: Par darbu ar svārstu 22

Metatrona un Ercenģeļa Mihaēla čenelings 25

Ješua: Čenelings 3.01.10 28

Ercenģeļa Mihaēls: Sūtījums 9.01.10 32

Ješua: Par čenelingu un čeneleriem 34

Ješua: Nacionālais jautājums un Krievijas loma jaunajās enerģijās 37

Ješua: Jautājumi par Kristu un kristietību 42

Ercenģeļis Mihaēls: Par gaismas dabu 49

Ješua: Par autortiesībām 51

Krajons: Par prānisko barošanos 52

Ješua: Par telekinēzi 55

Planēta Zeme: Čenelings 5.06.2010 57

Ješua: Atkal par teleportāciju 60

Planēta Zeme: Esiet ar mani 64

Planēta Zeme: Par kodolenerģiju 66



Ješua: Par kristīšanu



Ješua, pastāsti, lūdzu, kā tu izgāji kristīšanu un kas tas tāds bija?

Es tad izgāju rituālu pie Jāņa, ko bija izgājuši daudzi. Jānis to izdomāja, viņš gribēja, lai cilvēki sajustu, ko nozīmē būt pravietim, kad jūti Dievišķā balsi tevī. Katram šis rituāls izsauca savu reakciju. Kāds atvērās visuma mīlestības un svētlaimes plūsmai, bet kāds aizgāja, vēl vairāk sevī noslēdzies. Man Jānis teica: “Kā tu vēlies, tā arī būs”, tas ir, es iegūšu tieši tik, cik vēlos iegūt. Bet man tad nebija nekā svarīgāka, kā atvērt sevī dievišķo plūsmu un saikni ar visumu, es gribēju sajusties kā tā sastāvdaļa, sajust tādā mērā, lai beidzot saprastu sevi, būt harmonijā ar sevi. Jo es no pašas bērnības jutos atšķirīgs no citiem. Dažreiz, kad es skatījos uz saviem draugiem vai vienkārši uz cilvēkiem, kuri man patika, no manas sirds sāka lauzties tāda spēcīga mīlestības plūsma pret viņiem, ka tas mulsināja gan mani, gan viņus. Es nevarēju tikt ar sevi galā, apzināties, kam man tas, nesapratu, ka viņi skatās uz mani kaut kā dīvaini. Bet Jānis nebaidījās no manis, mums ar viņu uzreiz radās tāda sajūta, ar kuru varētu aptvert visu pasauli, tāda bija šī mīlestība. Mūsu sirdis savienojās acumirklī. Un viņš teica man: “Ko es varu priekš tevis izdarīt, mans brāli? Es esmu gatavs izdarīt priekš tevis jebko.” Un es palūdzu viņu veikt ar mani to rituālu, kuru viņš veica ar citiem. Bet viņš sacīja man: “Priekš kam tev tas? Tev jau tā viss ir, vai tad tas palīdzēs tev atvērties vēl vairāk?” Bet es atbildēju viņam, ka nav nekā svarīgāka par to palīdzību, kuru tu sniedz tam, kurš tev to lūdz. Lai pat tu nezini, kas tieši un kā tieši tev jādara. Ķeries pie lietas un palīdzi tā, kā tu proti, un nebūs nekā priekš viņa labāka.

Un tad viņš nokristīja mani. Tas bija droši vien pats labākais mirklis manā zemes dzīvē. Visā, lai ko es darītu vēlāk, es atdevu sevi, taču tajā brīdī es saņēmu, un saņēmu es tad tik daudz, ka spēju atdot un atdot, jo savienojos ar dievišķās bezgalības avotu. Tajā brīdī es apzinājos sevi, apzinājos savas pagājušās un nākošās iemiesošanās, apzinājos sevi ārpus iemiesošanām un ārpus laika un telpas. Es sajutos Gars pilnā mērā, un, kad es to sajutu, kad izzināju savu veselumu, es sapratu un sajutu, ka mans ķermenis no šī brīža pārvada mani visu, lai cik dižens un milzīgs es nebūtu. Tā tas bija man.

Bet kā tas notiek citiem cilvēkiem? Vai viņi saņem no kristīšanas procesa to, kas jāsaņem?

Pēc manis šo rituālu piesavinājās tie, kuri gribēja vadīt cilvēkus, bet negribēja dot viņiem brīvību. Taču starp cilvēkiem bija tādas personības, kuriem šie ierobežojumi neko nenozīmēja, un viņi saņēma to, ko nevarēja nesaņemt. Viņi vēlējās saplūst ar Dievu un saplūda ar viņu. Tādu bija nedaudz. Pārējie vienkārši guva iespēju mazliet vairāk atvērt sevi, iespēju mazliet vairāk apzināties un ieraudzīt sevi, bet, kā tikko viņi saņēma šo zināšanu, to viņiem tūlīt pat pa savam skaidroja garīdznieki, un tāpēc iznāca tā, ka viņi atdeva savu pieredzi, atteicās no sevis izzināšanas, pārņemot svešu pieredzi. Viņus pārvērta barā, sadzina aplokos, atļaujot viņiem laiku pa laikam pastaigāties tam stingri atvēlētās vietās, dzīvot, plūkt zāli un necelt galvas uz augšu. Un tas viņiem bija pieņemams. Cilvēki bija apmierināti, jo vairāk par visu viņiem tad gribējās justies vājiem un zināt, ka ir kāds stiprs, daudz pieredzējis un gudrs, kurš ved viņus aiz sevis, norādot ceļu, kā viņi domāja, pie Dieva. Bet patiesībā viņi gāja (un iet vēl līdz šim) pavisam uz citu pusi.

Kā tu uzskati, vai garīguma attīstībai kristīšana dod labumu bērna vecumā?

Kad jūs esat bērni, visi jūs esat tuvāk dievišķajam kā jebkurš kristīts vai citu rituālu izgājis garīdznieks. Dievišķās visuma plūsmas ienāk jūsos viegli un brīvi, ja tikai jums tās neaizver ar bailēm un vardarbību pieaugušie. Jūs uzticaties sev bērnībā un smeļat savu radošumu un dzīves enerģiju no savas iekšienes. Vairāk neko arī nevajag. Un, tikai, kad jūs sākat pa īstam klausīt tos, kas māca jūs bailēm un neticībai sev, jūs pamazām zaudējat savu sākotnējo ceļu. Jūs varat kristīt bērnus, iepotējot viņiem to, kas viņiem ir svešs, izskaidrojot viņiem to, ko viņi ieraudzīs un sajutīs, no sava redzes viedokļa. Taču varat kristīt viņus, vienkārši rādot viņiem viņu pašu dabu un spēku. Taču, tad jebkurš brīvs bērns sacīs jums: “Es arī tāpat to zinu, kāpēc tu mani atvedi uz šejieni? Šeit nav nekā interesanta. Iesim labāk, parotaļāsimies.”

Kā palīdzēt cilvēkiem saņemt no kristīšanas to, ko viņi grib saņemt?

Ja cilvēks izvēlas kristīšanu kā ceļu sevis izzināšanai un saiknei ar Dievišķo sevī, viņš arī tāpat saņems to, kas jāsaņem. Bet, ja kristīšana viņam ir veids būt kā visiem, veids iegūt papildus spēku un aizsardzību, veids savu iekšējo problēmu atrisināšanai, tad viņš tikai kļūs par tās sistēmas vergu, kura barosies no viņa, dodot viņam to, ko viņš grib dabūt, un tā vietā noņemot viņa spēku. Katrs ir brīvs izvēlēties to ceļu, kurš viņam patīk. Būt meistaram – tas galu galā arī ir krusts. Bet ne tik smags, kā jums liekas.

www.y-kostra.ru



Ješua: Par DNS



Sveicināti, mani brāļi un māsas!

Es priecājos, ka varu nodot jums savu mīlestību un prieku par mūsu tikšanos. Priekš manis nav nekā vērtīgāka par jūsu jautājumiem, jo tie ir jautājumi, kurus jūs uzdodat paši sev un neatrodat atbildi tikai tāpēc, ka nepietiekami ticat sev. Nu ko, es esmu Jēzus Kristus, un es esmu tas, kurš atbild jums un kuram jūs ticat. Kāpēc jūs man ticat? Vai jūs zināt, kāpēc jums ir tik svarīgi saņemt atbildi no manis? Tāpēc, ka jūs mani atceraties. Es priekš jums esmu dzīvs. Es kādreiz nesu jums zināšanu, iegūtu smagā darbā, un nesu to ar Mīlestību, lai atvērtu jūsu guļošās dvēseles.

Cik DNS slāņu no 12 ir aktivizētas dzimstot ?

Katrs no jums līdz dzimšanai izvēlas sev to, kas jums noderēs dzīvē. Tāpat arī iekš DNS jūs izvēlaties to, kas jums noderēs visdrīzāk, un to, kas jums diezin vai noderēs. Tā bija uz šīs planētas, kad tā vēl nebija gatava Pacēlumam. Tagad viss ir pārmainījies, sajaucies, un priekš jums patiesi nav nekādu ierobežojumu. Tagad jūs varat griezties pie jebkuras sevis daļas, pie jebkura līmeņa, un teikt “Tu man esi vajadzīgs”, un tas sāks dziedāt. Tas būs jūsu, tas dziedās jums.

Vai visus slāņus mēs varam aktivizēt dzīves laikā?

Jūs ne vienkārši varat, jums nāksies tos aktivizēt tādā vai citādā mērā, ja jūs negrasāties pamest šo planētu, bet gatavojaties turpināt dzīvot uz tās. Uzskatiet, ka tas ir it kā dabas likums.

Kādus slāņus mēs varam aktivizēt dotajā brīdī, bet kādus vēl nē?

Aktivizējiet to, kas jums liekas tuvs un vajadzīgs tieši tagad, uzticieties sev un klausiet sevi vairāk, kā vēl kādu. Tagad nav tāda, ko jūs nevarētu izdarīt. Dariet, un dievišķā plūsma uztvers jūs, jums būs viegli peldēt tajā. Ja tikai jūs nepretosieties.

Kā notiek aktivizācija – ar nodomu, vai automātiski, paaugstinoties apziņas līmenim (neskatoties uz apkārtējo vibrāciju zemo līmeni), vai automātiski pie atbilstoša apziņas līmeņa un atbilstoša augsta līmeņa enerģijām, kuras tiek padotas uz Zemi?

Tiem, kuri neko nezina par DNS, aktivizācija notiek, pateicoties atnākošajām enerģijām, taču tā būs tā aktivizācija, kuru viņi nevarēs izmantot pilnā mērā. Viņu ķermenis zinās par to, taču prāts pretosies, un viņiem neizdosies izmantot šīs dāvanas līdz tam laikam, kamēr viņi neatstās veco enerģiju pasaules uzskatu un pasaules uztveri.

To priekšā, kuri zina par DNS, atklājas iespēju okeāns, tai skaitā arī aktivizācijai. Aktivizācija – tas ir daudzslāņu process, vienreiz to sākot, tas tevi aizraus mūžīgi. Vai zini augsto skolotāju lielo noslēpumu? Viņi līdz šim laikam aktivizē savu DNS!

Padomā par to aktivizācijas metodi, kura liksies tev vistuvākā un visiedarbīgākā. Gadās arī tā, ka aktivizācijai pietiek izdarīt vienu dziļu ieelpu.

Kādi slāņi atbild par “virsspējām” – telepātiju un teleportāciju (gaišredzību, kā es saprotu, var iegūt arī pie zemu vibrāciju nosacījuma, zinot atbilstošas prakses)? Vai arī lieta te nav iekš DNS? Kādi nosacījumi vajadzīgi tādu iespēju masveida izmantošanai?

Telepātija un teleportācija – tas ir tikai sava dievišķuma apzināšanās sekas. DNS aktivizācija palīdz apzināties šo dievišķumu, taču ne obligāti ved pie šo spēju rašanās. Kad tu guli, tu vari lidot. Kāpēc? Tāpēc, ka tu nebaidies. Bet, ja sāc baidīties, ķermenis uzreiz kļūst smagāks. Bailes – lūk, jūsu nespējas sakne. Kad tu sapratīsi, ka apkārtējā pasaule ir radīta priekš tevis, ka tā nevar nodarīt tev ļaunu, ja tikai tu pats neatļausi tai to ar savu gribu vai bailēm, tev nebūs bail lidot, nebūs bail runāt caur trešo aci, nebūs bail mirt. Viss tas ir jautri, tici, viegli un jautri, ja pats esi viegls kā gaisa baloniņš.

Tie, kuri nonāca pie tādām spējām vecajās enerģijās, iepriekš un speciāli atslēdza sev atbilstošus ierobežotājus (apzinātus un zemapziņas), lai parādītu jums, ka tas ir iespējams.

Viss tas būs arī masveida lietošanā, taču sākumā ir jāparādās noteiktam cilvēku skaitam, kuriem piemīt šīs spējas, kuri spēs parādīt pārējiem, ka tas patiešām ir iespējams, un pārbīdīs masu apziņu. Šiem cilvēkiem ir jābūt diezgan daudz, ne atsevišķas personības, kā tas bija vecajās enerģijās.

Pateicoties kam, dažiem cilvēkiem (piemēram, Gustavo Rol (informācija par šo fenomenālo cilvēku ir internetā)) no dzimšanas piemita neiedomājamas pārdabiskas spējas, acīmredzami, ka bez kaut kādu apmācošu slepenu prakšu izmantošanas?

Pateicoties iedzimtam noteiktu ierobežotāju trūkumam. Viņi atnāca šurp ar tādu misiju, un šī misija bija vitāli nepieciešama.

Vai aktivizācijai palīdz mūzikas klausīšanās un vārdu izrunāšana ivritā, un kādā mērā?

Mūzika palīdz, īpaši tā, kura rezonē ar tevi. Mūzika ir laba ar to, ka tā neizmanto prātu, mūzika – tā ir jūsu emociju valdniece. Vārdiem ivritā ir ļoti stipra rezonanse. Lieto tos, bet ne pārlieku. Kad tu aktivizē pirmo reizi, tev var būt vajadzīgs ļoti spēcīgs kamertonis. Tas arī ir vārdi. Kad tu vēlāk griezies pie tā vai cita slāņa, tev dažreiz pietiek tikai atcerēties sajūtu vai vajadzīgo mūziku, un tu jau ieej rezonansē.

Apskauju katru no jums, pat, ja jūs nejūtat.

Esmu ar jums un priekš jums.

Ješua

www.y-kostra.ru



Augsto skolotāju čenelings



Dārgie draugi, atbildot uz vienu no vēstulēm, es saņēmu četru Augsto Skolotāju čenelingu. Sakarā ar to, ka čenelingam bija vispārēja sūtījuma raksturs, adresēts visiem, kuri tagad izjūt grūtu periodu, ar autora atļauju es publicēju šo tekstu.

El Morija, Kutuhimi, Ješua, Adama

PIEŅEMIET IZAICINĀJUMU



Jautājums: Dārgie Augstie Skolotāji, ko man nepieciešams izdarīt, pieņemt, apzināt kustībai uz priekšu, lai atrastos darbs Jaunajā telpā un lai es satiktu mīļoto vīrieti un savienotos ar viņu, lai zināšanas un pieredzi, īpaši šī gada, es spētu jau sākt izmantot. Un, lai man būtu finansiāla atlīdzība par savu darbu?

Mūsu dārgā māsa, mūsu dārgā daļa no veseluma, mūsu daļiņa. Mēs esam priecīgi atbildēt tev, kā vienmēr esam bijuši priecīgi palīdzēt un just līdzi. Tagad visa cilvēce pārdzīvo jaunu etapu savas apziņas izmaiņās, uz planētu ir atnākušas ļoti stipras enerģijas, ne bez mūsu palīdzības, protams. Šīm enerģijām ir jāiztīra, jāatbrīvo jūsu dvēseļu telpa smalkāku un augstāku vibrāciju enerģiju pieņemšanai, kuras sekos pēc tam un kuras palīdzēs jums apzināties prieku no jūsu esības. Bet pašlaik iet attīrīšana. Smags, bet interesants laiks. Katram, kurus šīs enerģijas ir skārušas tagad, nāksies priekš sevis izlemt dažus ļoti svarīgus, liktenīgus jautājumus. Daudziem tie ir jautājumi, saistīti ar pašu eksistenci, ar izdzīvošanas veidu, sevis nodrošināšanu ar visu nepieciešamo. Varētu likties – jūs esat uz pašas malas. Varētu likties – priekšā nav nekā, tikai melns krišanas bezdibenis. Taču tā ir ilūzija, dārgie, un tā būs realitāte priekš jums tikai līdz tam laikam, kamēr jūs atļausiet sev tai ticēt. Jūs māc bailes par nākotni, jo tā dzīve, pie kuras jūs esat pieraduši, teica jums par to, ka ir nepieciešams pastāvīgi domāt par rītdienu, radīt sev krājumus, nodrošināt sevi nākotnei. Jaunais enerģiju vilnis nepieņems tādu pieeju, tas aizmēž jebkurus mēģinājumus turēties pie vecā domu veida un prasa no jums iekšēju vīrišķību un iekšēju gudrību. Tieši tagad jūs visā pilnībā varat sajust savu mūžīgumu, savu veselumu, savu pilnību. Viss ir jūsu iekšienē – cik reižu jūs esat dzirdējuši šos vārdus? Cik daudz jūs tam ticat? Viss ir atkarīgs no jums, viss šīs ilūzijas spēks ir jūsu būtību iekšienē – vai jūs atceraties par to? Mācieties atcerēties. Arī mēs, Augstie Skolotāji, tagad ejam caur savu eksāmenu, arī mēs pārdzīvojam kā skolnieki. Vai mēs pareizi mācījām jūs? Vai jūs labi sapratāt mūs? Vai mēs spējām iemācīt jūs, palīdzēt iziet pārbaudījumus? Tagad tas viss būs redzams kā uz delnas. Ir tie no jums, kurus pagaidām nav skāris šīs vilnis, taču tas nav pēdējais, būs arī citi, katrai cilvēku grupai savi viļņi, savas enerģijas, viņus aktivizējošas. Tagad iet vilnis tiem, kas bija priekšējā līnijā, kas uzsūca un pieņēma jaunās zināšanas un enerģijas ar visu dvēseli, tāpēc jums ir tik smagi. Lai priecājaties par savām grūtībām, nav nekā, kas nebūtu jums pa spēkam! Svētījiet šo visuma izaicinājumu! Priekā jūs viegli varēsiet pārvarēt savas bailes. Priekā jūs spēsiet sajust savu spēku. Priekā jūs spēsiet pacelties augšā virs ilūzijas, esot tās iekšienē. Sekojiet savas sirds pavēlei, tas ir galvenais jums šodien. Nepadodieties prāta viltībām, nepadodieties to pierunāšanām, kuri, patiesi vēlot jums labu, mēģinās jūs aizvest pa ceļu, kurš jūsu iekšienē izsauc pretestību. Tagad sekojiet tikai savai iekšējai balsij, jo kataklizmu un pārmaiņu periodā jūsu Augstākais Es – tas ir vienīgais pavediens, kurš spēj aizvest jūs pie jūsu misijas izpildīšanas, tas ir vienīgais, kas palīdzēs jums pārvarēt visu un kļūt laimīgam. Tas nenozīmē, ka jums pilnīgi nevienā nav jāklausās, jūs varat ieklausīties citu vārdos, bet vienmēr samērīt tos ar iekšējo sajūtu. Pārbaudiet sevi pēc iespējas biežāk: vai es eju pa to tievo virvi virs aizas, vai jau izdarīju soli bezdibenī? Nebīstieties, gan aiza, gan virve, gan jūsu grūtības – tā ir tikai spēle un ilūzija, taču jums tagad galvenais – nospēlēt, un nospēlēt precīzi un akurāti. Tas ir juveliera darbs – sekot savas sirds pavēlei. Mācieties tagad, un jūs spēsiet vēlāk iemāciet to citiem. Ja tagad jūs iziesiet savu eksāmenu priekšmetā “Dualitātes ilūzija”, tad patiešām spēsiet nosaukt sevi par meistariem. Tas ir pirmais jūsu solis ceļā uz pacelšanos. Un, ziniet, dārgie eksaminējamie, ka mēs, jūsu skolotāji, stāvam jums aiz muguras, vienmēr gatavi sniegt atbalstu ar savu Mīlestību, savu Līdzcietību, savu Gudrību. Jūtiet mūs katru brīdi, un jūsu ceļš pārstās būt vientuļš un šausmīgs, jo mēs ejam pa to kopā. Namaste, mīļotie, ar Mīlestību, dārgā Cilvēce!

4.10.2009

www.y-kostra.ru



Ješua: Kā iemācīties teleportēties?



Dārgais brāli, lūk, mana atbilde. Teleportācija ir priekšmeta īpašība pārvietoties telpā, neizmantojot tehniskus līdzekļus, kā arī savu fizisko ķermeni. Teleportācija notiek pie nosacījuma, ka cilvēks vai jebkura cita būtne pilnīgi apzinās sevi kā Garu, iemiesotu matērijā. Tādā gadījumā viņa fiziskais ķermenis kļūst par nevis ierobežojošu faktoru pārvietošanā, bet par vienu no instrumentiem, kuri palīdz noskaņoties uz vajadzīgo frekvenci tai vietai, uz kuru cilvēks grib teleportēties. Vai pie tā ir obligāti jāzina precīzas ģeogrāfiskas koordinātes? Ne obligāti, taču, ja tev ir ērtāk noprojicēt sevi ar ģeogrāfiskās kartes palīdzību, tevi nekas tajā neierobežo. Vēl vairāk, jūs varat teleportēties ne tikai telpā, bet arī laikā. Daudzi no tagadējiem Augstajiem Skolotājiem sāka ar to, ka teleportējās uz savas bezrūpīgās bērnības laikiem, lai sajustu Gara Dievišķo Mīlestību tieši vecāku mīlestības veidā. Jūsu rakstniekiem-fantastiem, kuri apcerēja teleportācijas tēmu, bieži radās jautājums par to, kā var atgriezties atpakaļ starta punktā, vai pie teleportācijas nevar apmaldīties telpā un, īpaši, laikā. Mans jums jāsaka, ka šis jautājums pats par sevi ir galīgi sadomāts un nāk no jūsu zinātkārā, taču nepilnīgā saprāta. Lieta ir tā, ka, ja pie teleportācijas cilvēks izmanto tikai savu Garu, bet fiziskie un citi ķermeņi viņam kļūst par pārvietošanās instrumentiem, tad viņš vienmēr var atgriezties starta punktā, vienkārši nokoncentrējoties uz savu Garu un palūdzot viņu atgriezt tevi tajā vietā, kur tu īstenībā atrodies. Kā tā? Lieta ir tā, ka teleportācija īstenībā ir ne vairāk kā ilūzija, tāpat, kā arī visa mūs aptverošā realitāte. Jums liekas, ka jūs teleportējaties, pārvietojaties telpā un laikā, un šī ilūzija ir tik reāla, ka neticēt tai var tikai īsts Pamodušais. Ja jūs teleportējaties ar tehnisku līdzekļu palīdzību, tad jūsu saprāts, kā likums, sajūt šīs pārvietošanās kā patiešām esošas. Tai pat laikā jūs vienkārši radāt sev citu ilūziju ar tehnisko līdzekļu palīdzību. Jūsu Gars patiesībā vienmēr atrodas tajā laika un telpas punktā, kur jums ir piemērota šī atrašanās. Kā likums, tas sakrīt ar starta punktu. Lieta ir tā, ka atrodoties noteiktās telpas un laika koordinātēs, jūs izpildāt jums pašiem sevis uzliktu noteiktu darbu. Un atrašanās tieši šajā punktā jums ir vispatīkamākā un komfortākā. Jūsu vēlēšanos teleportēties uz kaut kurieni parasti izsauc ziņkārība vai vēlēšanās pēc iespējas ātrāk nokļūt no punkta A punktā B, neizmantojot transporta līdzekļus. Teleportācija laikā parasti ir saistīta ar vēlēšanos nonākt noteiktos, jums kādā brīdī vajadzīgos, apstākļos. Kā redzat, tas viss ir vēlēšanās, izrietošas no jūsu Ego. Tajās nav nekā slikta, taču jums jāatceras, ka tās ir uz laiku un ne gluži patiesas. Jūsu patiesās vēlēšanās ir ietvertas Jūsu Gara vēlmēs un vajadzībās, kurš izstaro tās tādēļ, lai jūs pilnībā spētu izpildīt savas pašreizējās iemiesošanās uzdevumus. Tāpēc jums vajag tikai nokoncentrēties uz Garu un izteikt nodomu atgriezties punktā, kurš ir jums ar vislielāko komfortu un labvēlību, kā jūs uzreiz nonāksiet starta punktā. Apmaldīties laikā un telpā nav iespējams, jo jums vienmēr ir gids – jūsu Augstākā Apziņa, kura ir līdzīga stūrmanim pie jūsu kuģa stūresrata.

Kā iemācīties teleportāciju?

Sākumam iemācieties koncentrēties uz savu Garu, centrēties, justies Garam matērijā. Tam eksistē metodiku masa, meklējiet, un jūs atradīsiet savu. Tikko jūs sajutīsiet, un tās būs fiziskas sajūtas jūsu ķermenī, ka jūs atrodaties telpas un laika ilūzijas iekšienē, jūs sapratīsiet, ka jūsu kuģa “dzinējs” ir sācis strādāt. Jā, mēs izmantosim metaforu: kuģis ar dzinēju, un, tomēr, pie stūresrata noliksim Augstāko Es. Telpa ap mums sāks vibrēt un neaudz “peldēt”. Nebaidieties no tā, šajā etapā daudzi tieši arī beidz savus eksperimentus, jo par pirmo emociju kļūst bailes. Atcerieties, jūs vada jūsu Gars, neatļaujiet saprātam kliegt uz jūsu kuģa un ievest savu kārtību. Nosēdiniet to kubrikā, lai nomizo kartupeļus.

Un tā, mēs sajutām telpas vibrācijas. Tā mums ir kļuvusi iluzora. Tagad griezieties pie sava Gara un lēni, rūpīgi apzinot katru vārdu, izsakiet nodomu teleportēties uz tādu un tādu laika un telpas punktu. Pēc tam aizveriet acis un – galvenais! – atlaidiet sevi. Arī šajā brīdī daudzi cieš neveiksmi, jo viņiem ir bail atdoties Garam. Nebaidieties. Tas, kurš būs drosmīgs, tiks atalgots. Pie teleportācijas pirmo reizi vislabāk aizvērt acis. Jūs tās atvērsiet, kad sajutīsiet, ka “pārsviešana ir pabeigta”. Nesekojiet Koļas Gerasimova piemēram no jūsu bērnu filmas un slepus nelūriet. Redzētais var jūs stipri nobiedēt, un jūsu teleportācija nebeigsies pienācīgā veidā, jums var notikt nopietna enerģētiska kļūme, kam seko jukšana prātā un psihiskas saslimšanas. Es nebaidu jūs, vienkārši brīdinu. Ja pirmajā reizē jūs esat atvēris acis un vēl arvien palicis starta punktā, nebēdājieties un pamēģiniet pēc kāda laika ar jauniem spēkiem vēlreiz no paša sākuma.

Vēlu jums veiksmi, mani paceļošies brāļi un māsas! Lai visums atveras jūsu priekšā kā maiga māte un kaislīga mīļotā.

Esmu ar jums un priekš jums.

Ješua

Urānija 08.10.09

www.y-kostra.ru



Ješua: Čenelings apustulim Marijai



Sveika, Marija, es atnācu pie tevis. Es mīlu tevi un apkampju, kā apkampu kaut kad sen. Es priecājos, ka tagad mēs varam runāt par mūsu Mīlestību tik brīvi kā nekad. Mēs esam brīvas radības, kā brīvi ir visi, radītāja uguns radīti. Un nekas, izņemot mūs pašus, nevar atturēt mūs no mūsu jūtu izpausmes. Es gribu tagad nodot tev savu mīlestību, lai tu atcerētos, kā es nodevu to tev kādreiz, tā arī tagad ir nemainīga. Un, jo lielāka tu kļūsti savā pašreizējā apziņā, Marija, jo vairāk mīlestības es varu nodot tev.

Es atrodos tajā stāvoklī, kurā mīlestība izlīst bezgalīgi, vajag tikai pievērst savu uzmanību kādam vai kaut kam. Kad es biju ar tevi uz Zemes, man bija, protams, ne tā. Manī arī nostrādāja senais aizsardzības mehānisms, saukts ego, kurš neļauj mums sajust vienoto mīlestības lauku. Tagad tas ir īpaši stipri izteikts jūsos, jo jūs izejat attīrīšanās un sava garīgā es atbrīvošanas etapu. No šejienes ir visas jūsu nesapratnes, visas jūsu ciešanas, jūsu apziņas ierobežojumi. Ar prātu jūs jau saprotat, ka pasaule ir vienota, un ir atlicis tikai sajust to ar visu ķermeni.

Tā nu ir sanācis, ka jūsu civilizācijā viss sākas no prāta. Visas zināšanas atnāk pie jums caur prātu, un tas tā ir jau diezgan sen. Tam tā arī ir jābūt, jo jūs kaut kad pašā sākumā izvēlējāties attīstīt un apgaismot sava prāta telpu. Jo jūsu dvēseles jau ir gudras, jūsu sajūtas sen jau ir dziļas, un jūsu ķermenis sen jau ir iemācīts vairāk klausīt sajūtas un jūsu garīgo stāvokli nekā saprātu. Jūs līdz pat šim laikam nevarat pavēlēt savam ķermenim caur prātu gandrīz neko. Toties jūsu emocijām jūsu bioloģija atsaucas kā uz viens-divi-trīs. Tāpēc viņa tā atsaucas mīlestībai un uzmanībai no aizsega tās puses.

Tu atceries, kā es mācīju, Marija? Es sēdināju jūs sev apkārt un vienkārši uzskaņoju jūs kā instrumentus. Katrs no jums skanēja citādāk, bet man bija jāsavāc orķestris. Lai neviens neskanētu disonansē, lai jūs radītu vienotu jūsu ķermeņu un jūsu dvēseļu mūziku. Ne uzreiz un ne visiem tas izdevās, jo traucēja jūsu uztrauktie, neatrodoši sev vietu mīlestībā, ego. Tie mūžam ir uztraukuma stāvoklī, jo meklē mīlestību, taču vecajās enerģijās tie nekādi nevarēja to atrast tajā plaknē, kurā eksistēja.

Es nācu un reizi pēc reizes rādīju tiem citu plakni, maigi apgalvojot viņiem: ieejiet tur, un jums vienmēr pietiks mīlestības barojošās enerģijas. Bija jūsu vidū tie, kas ātri izgāja uz jaunu līmeni, un tu starp pirmajiem, Marija, jo sievietei vienmēr ir vieglāk to izdarīt, kad blakus ir vīrietis. Tam taču mēs arī izdomājām sadalījumu divos dzimumos, lai viens, izejošs uz augstāku līmeni, varētu parādīt otram, kā tas tiek sajusts, lai otrs uztvertu rezonansi. Tāpēc, kad jūs atveraties mīlestībai, jūs saņemat tik daudz, ka to nekad nenodos nekāda vārdiska, un, jo vairāk, ciparu informācija. Jūs pārraidāt, translējat savu mīlestības uztveres līmeni, savu apziņas līmeni, kurš nav atkarīgs no jūsu izlasīto grāmatu daudzuma. Kāda vēl velte var būt nenovērtējamāka par šo? Kad cilvēka būtnes paceļ viena otrai apziņas līmeni, atklāj jaunus dievišķā uztveres horizontus, kas var būt svarīgāks un dabiskāks? Jūs varat radīt mīlestību pārī, jūs varat izplatīt to vairākām cilvēka būtnēm, kad sajutīsiet sevī pietiekami mīlestības, lai dotu rezonansi vairākiem. Jūs varat nodot to cilvēka būtnēm secīgi, pa vienai. Un šī rezonanse tiek jo stiprāk pārraidīta, jo tuvāk jūs atrodaties viens otram. Kad jūs atrodaties viens otrā, tā tiek pārraidīta īpašā veidā, no kodola uz kodolu. Un to jau nekad nevar aizmirst otra būtne, tās ķermenis, tās apziņa.

Taču tas viss darbojas tikai tad, kad jūsu ego laikus ir piepildīts ar mīlestību, kad tas jūtas harmonijā, kad tas “nevilks segu uz savu pusi”, atraujot jūsu Gara enerģijas. Tā dalās ar savu apziņu viens ar otru eņģeļi, un jums ir laiks to iemācīties šeit, uz Zemes. Jūs jau gandrīz esat tam gatavi, daudzi ir gatavi pilnībā, jums traucē tikai vecās sētas, centīgi izliktas pirms daudziem gadsimtiem un tūkstošgadēm. Daudzi no jums dvēselē tās klusi neieredz, bet baidās salauzt tās sevī. Varbūt lauzt nav obligāti, vienkārši iedomājieties, ka to nav. Jūsu apziņa var visu. Iedomājieties, ka to nav, un tās patiešām pazudīs. Un mēs atgriezīsimies, Marija, visi pie tā pašas brīvības, kura vienmēr ir sajūtama mīlestībā, kad gan tu, gan es, gan viņš, gan viņa, gan visi mēs varam dāvināt sevi cits citam brīvi un neierobežoti, nododot pasaulei savu apziņu un saņemot vietā jaunās apziņas enerģijas. Gatavojieties tam, tas pienāks. Un, jo augstāka būs jūsu saplūšanas vibrācija, jo tuvāk jūs pacelsiet jūsu planētu, jūsu pašreizējo māju, Dievam, kurš ir mūsu iekšienē un visuma iekšienē. Ar Mīlestību un prieku raugoties uz jums, ar jums un priekš jums, jūsu Ješua.

21.10.09 čenelers Urānija

www.y-kostra.ru



Tots: Izdziedinošs sūtījums





Sveicināta, dārgā Ģimene, sveicināti, mani dārgie mācekļi un tie, kuri nekad pie manis nav mācījušies!

Šodien es gribu dot jums izdziedinošu sūtījumu. Jo slimības tādā vai citādā veidā – tas ir tas, kas uztrauks jūs tuvākā laika gaitā īpaši stipri. Es gribu iedot jums uzstādījumu, kurš palīdzēs jums dziedināt sevi un citus, dot viņiem papildus veselību un veselumu, iedvest ticību saviem spēkiem.

Jūs zināt, ka es esmu Piramīdu Meistars. Piramīda – mana mīļā ģeometriskā forma, es daudz laika esmu veltījis tās izpētei un uzlabošanai. Nebrīnieties, ģeometriskās figūras var uzlabot, piešķirot tām jaunas enerģētiskas īpašības, tas ir, uzlādējot tās ar saviem nodomiem un enerģijām, kā rezultātā augstākās dimensijās tās iegūst pavisam citu veidu. Diemžēl, trīs dimensiju telpā ieraudzīt to pagaidām nevar, taču var sajust. Pašai zināmākajai manai uzlādētajai piramīdai – Lielajai Piramīdai Ēģiptē – piektajā un sestajā dimensijā ir dodekaedra un lodes forma. Neskatoties uz to, trīs dimensijās tā paliek piramīda, un tas ir pareizi, jo trīs dimensijās tai jābūt virsotnei, caur kuru tā saņem enerģiju no piektā un sestā blīvuma, jo trīs dimensiju fizikas likumi pagaidām neļauj tai izmainīt savu formu. Caur šo virsotni tajā nonāk enerģija no tās augstākajām projekcijām, un tā kļūst ne vienkārši piramīda, bet konstrukcija, kura nes sevī īpašu lādiņu, kuram piemīt īpašība iedarboties uz trīs dimensiju fiziskiem ķermeņiem, izmainot to enerģētiskās, bet dažreiz arī fiziskās īpašības. Cik liela ir šī iedarbība, ir atkarīgs no daudziem faktoriem, un ne pēdējais starp tiem ir blakus atrodošos cilvēku apziņa. Tādejādi, es varu teikt, ka, ja Lielajā Piramīdā ienāk tūristu grupa ar pietiekami augstu apziņu, tad viņu klātbūtnē var notikt daudz vairāk redzamas izmaiņas fiziskiem objektiem kā tūristu grupas ar zemāku apziņu klātbūtnē.

Tāpēc es uzaicinu jūs apmeklēt manu piramīdu lielā Gaismas Darbinieku grupā, tos, kuri jau ir paplašinājuši savu apziņu, un būs labi, ja jūs arī zināsiet cits citu kaut vai pēc sarakstes. Labas nostabilizējušās savstarpējās attiecības veicinās labāku enerģētisko plūsmu pārvadi, jo, kad jūs sākat aizvērties vai kautrēties maz pazīstamu cilvēku klātbūtnē, enerģijas pārvadās sliktāk. Lielās piramīdas apmeklējums var jums kļūt par īstu atklājumu un realitātes pārbīdi, jo jūs ieraudzīsiet notiekošās izmaiņas un sajutīsiet, ka šīs izmaiņas ir jūsu apziņas rezultāts, kura, pateicoties savam plašumam, ir spējīga atļaut notikt šīm izmaiņām. Lūk, es jūs arī uzaicināju pie sevis ciemos, tur arī satiksimies.

Tagad parunāsim par jūsu fiziskajiem ķermeņiem un jūsu veselību. Daudziem no jums tas kļūst par pirmo numuru dotajā etapā, un tā tam arī ir jābūt, jo cilvēka psihe ir iekārtota tādā veidā, ka tā atzīst par labāku atlikt svarīgu jautājumu risināšanu līdz tam brīdim, kamēr, kā jūs izsakāties, “cepts gailis neieknābs”. Tad lūk, dārgie, viņš jau ir sācis daudzus knābāt. Ķersimies pie izdziedināšanas mehānisma. Pirmais, kas notiek ar jums asas saslimšanas brīdī – jūs aptver stindzinošas bailes. Un tā ir normāla reakcija dotajai videi. Trīs dimensijām, es domāju. Bailes – tās ir, no vienas puses, protesta reakcija, jūsu ķermenis un psihe cenšas pēc iespējas ciešāk aizvērt visas durvis, lai neielaistu slimības enerģiju. Taču, kā likums, tas ir par vēlu, jo slimība jau ir iekļuvusi organismā. Pie tam, ja jūs baidāties iepriekš, vienkārši tāpēc, ka ir saslimis kāds blakus (pat, ja tā nav lipīga slimība, jūs vienalga zemapziņā “piemērāt” to sev, domājot: bet tas taču varētu notikt arī ar mani), tad jūs ar to pašu dodat stipru signālu slimības enerģijai, it kā piesaucot to. Bet tā tikai to arī gaida, jo slimību enerģijas – tās pēc savas būtības ir jūsu apziņas parazīti, un tās to vien gaida, lai sagrābtu kāda apziņu, jo citādi tās nevar eksistēt. Vai tagad jūs saprotat, ka, tikko kā jūs pārstāsiet baidīties no slimībām un pārstāsiet pat pieļaut domas par slimību, tās izzudīs no jūsu planētas sejas kā izmirušie dinozauri? Tām vienkārši nebūs ar ko baroties. Tāpēc pirmais, kas jums ir jāizdara, ja jūs gribat būt veseli, ir jāpārstāj visu laiku koncentrēties uz slimībām, lasīt žurnālus par to, kā būt veselam, skatīties pārraides par slimībām un zālēm, jāpārstāj baidīt sevi ar dažādiem šausmoņiem, kurus jums uzspiež masu informācijas līdzekļos.

Iesaku jums pat pēc iespējas mazāk iet uz aptiekām. Jo pati ideja par to, ka jūsu izveseļošanās ir atkarīga no kaut kādām tabletītēm kartona kārbiņās, jau novērš jūs no tā, lai grieztos pie dziedināšanas pie sevis paša.

Bet jūs taču esat Dievi. Jūs bijāt radīti par Dieviem un vienmēr tie esat bijuši. Pat tajā laikā, kad jūs uzskatījāt sevi par pilnīgām niecībām un izstiepāties lūgšanās uz aukstās klostera grīdas, pat tad jūs bijāt majestātiski un diži Dievi. Vienkārši jūs pārāk noticējāt tai lomai, kuru spēlējāt. Bet labi aktieri taču nekad neiegrimst lomā pavisam. Tad lai arī mēs ar jums kļūstam labi aktieri un atceramies, ka slimība un ciešanas – tā vienkārši ir maska, kuru mēs uzliekam, kurā varam ieaugt, ja gribēsim, un tad tā var sākt vadīt mūs. Un tā, mēs spēlējam. Un spēlējam labi. Mēs esam nospēlējuši savu lomu, nogājuši no skatuves, un mums ir jāiziet no sava tēla. (Es runāju tā, jo saslimšanas gadījumā jūs vienalga pirmām kārtām izbīsieties, tas notiks pat agrāk, pirms jūs paspēsiet par to padomāt un apturēt sevi, tāpēc es izeju no tā, ka jūs uz neilgu laiku, bet tomēr esat uzlikuši slimības masku.) Jāatceras tas, ka jums ir jāiziet no tēla pēc iespējas ātrāk. Tikko kā jūs esat to atcerējušies un apzinājušies, maska jau ir pārstājusi pieaugt jums. Jūs pat varat sajust to uz sevis, šo slimības masku, svešas enerģētiskas struktūras veidā ap savu ķermeni, tā šajā brīdī it kā mazliet, mazliet atkāpjas no jūsu ķermeņa virsmas. Satveriet to ar roku (domās vai fiziski) un pavelciet, novelkot no sevis, kā velk zeķi. Lūk, tā jūsu rokās karājas kā melna lupatiņa. Nekādā gadījumā nemetiet to prom no sevis, ar to vajag pastrādāt, citādi tā var atkal atgriezties pie jums, tikko kā jūs zaudēsiet koncentrāciju, kā arī var piesieties kādam citam, kurš izjūt bailes šīs slimības dēļ.

Kā Piramīdu Meistars es piedāvāju jums ievietot to vizualizētā piramīdā. Piramīda var būt jebkurā krāsā, kāda jums šajā brīdī liekas piemērota. Tam var izmantot arī piramīdas-tahionus, kuras arī mēdz būt dažādu krāsu. Tahionu piramīdiņu iekšienē pat speciāli ir izveidotas mazas piramidālas kameras, lūk, tajās tad arī notiek transformācija. Taču jūs varat arī vienkārši vizualizēt tādu piramīdu. Transformācijas kamera atrodas piramīdas pamatnē, tas ir svarīgi, jo mums būs nepieciešams labs sazemējums.

Tagad, novietojuši tur mūsu “lupatiņu”, mēs pievienojam mūsu virsotni mūsu Augstākajam Es, var caur tievu sudraba vai zelta pavedienu. Mēs esam “pakarinājuši” mūsu piramīdiņu. Griežamies pie mūsu Augstākā Es ar lūgumu sākt slimības enerģijas transformāciju Gaismas un Mīlestības enerģijā. Transformācijas kameras iekšienē sākt ienākt Augstākā Es enerģija, savērpjoties tur virpuļa veidā pulksteņa rādītāja virzienā. Kāpēc rādītāja virzienā? Jūs pajautājiet man. Tāpēc, ka tas ir atkarīgs no jūsu magnētiskajiem poliem šajā brīdī. Lemūrijā, piemēram, tāds virpulis grieztos pretēji pulksteņa rādītāja virzienam.

Novērojiet, kā tumšā lupatiņa pamazām kļūst gaišāka un zaudē apveidus, pārvēršoties izkliedētā Gaismā. Kad jūs redzēsiet, ka process ir pabeigts, virpulis apstāsies. Ja jums nepiemīt vīzijas spēja, tad palūdziet savu Augstāko Es, lai viņš veiktu transformāciju pēc jūsu laika piecu vai desmit minūšu laikā, un fiksējiet šo laiku pēc pulksteņa. Kad tas iztecēs, pārtrauciet piramīdiņas saikni ar jūsu Augstāko Es, pārslēdzot tievo sudraba vai zelta pavedienu uz savu energo-lauku, un atveriet transformācijas kameras durvis. To var izdarīt domās, iedomājoties, ka transformācijas kameras grīda atbīdās un Gaismā un Mīlestībā pārveidoto enerģiju iesūc tieši Zeme. To var izdarīt arī, apvēršot tahionu piramīdiņu un vēršot transformēto enerģiju uz Zemi ar jūsu nodoma palīdzību.

Procedūra, kā jūs redzat, ir vienkārša. Taču tā pagaidām nav pabeigta. Jo mēs noņēmām no sevis slimības enerģiju, taču neuzstādījām aizsardzību pret iespējamiem recidīviem. Bakteriālo un vīrusu infekciju gadījumā recidīvs rodas ļoti ātri, ja mēs nepārvedīsim sevi “veseluma” un neievainojamības stāvoklī. Šķiet, tas arī ir izdziedināšanas atslēgas moments.

Tagad es došu jums uzstādījumu veselumam, kurš palīdzēs jums just šo stāvoklī. Nosauksim to par bāzes uzstādījumu. Kad jūs to apgūsiet, tad pēc tam spēsiet attīstīt šo stāvokli un piemērot sev un savām vajadzībām. Izdariet trīs dziļas ieelpas... trešajā ieelpā es tuvinu jūsu degunam Anh – ēģiptiešu dzīvības simbolu. Daži var sajust tā pieskārienu deguna galam un lūpām. Ieelpojiet Anh enerģiju vēl trīs reizes... tagad izdariet vēl trīs ieelpas, ieelpojot pārveidoto enerģiju jūsu energo-laukā. Atslābinieties un atļaujiet tam iesūkties visās jūsu šūnās. Pasēdiet mierīgi dažas minūtes. Klausieties savu iekšējā veseluma mūziku, klausieties savu izdziedināto un veselo šūnu dziedāšanu. Centieties ne par ko nedomāt un nešaubīties. Esiet mierā. Harmonizējiet sevi un apkārtējo telpu. Iegaumējiet šo stāvokli šūnu līmenī. Izsauciet to katru reizi, atrodoties ļaužu biezumā, kur jūs izjūtat svešu domformu un ar jūsu iekšējo stāvokli nerezonējošu enerģiju iedarbību. Atcerieties, jūsu stāvoklis ir īstens, un tāpēc tas ir stiprāks par visiem citiem. Nesiet to sevī. Attīstiet to. Rotaļājieties ar to. Tas ir jūsu. Tots.

Urānija 25.10.09

www.y-kostra.ru



Krajona un El Morijas sūtījums



Dārgie brāļi un māsas, tagad jūs pārdzīvojat Lielās Transformācijas periodu. Jūs, protams, taču zināt par to. Tā patiešām ir Lielā Transformācija, jo tās izmaiņas, kuras jūs tagad veicat sevī un apkārtējos, izmainīs Visuma kodus un matricas. Spēja tos izmainīt ir tālu ne visām būtnēm, Radītāja radītām. Jums tā ir, jo jūs esat īpaši. Jūs graujat un radāt jauno. Tāds ir jūsu uzdevums. Taču Visumam un Dievišķajam avotam ne vienmēr ir vajadzīga sagraušana un jauna radīšana. Tiem bieži ir vajadzīgi ilgstoši miera un tā, kas jau eksistē, apgūšanas periodi. Tāpēc laiku pa laikam Visums atļauj “aizmigt” jūsu apziņām tam, lai, kad jūs pamodīsieties, jūs virzītu Dievišķās apziņas attīstību tālāk.

Tāpat kā visas Dieva radītas apziņas, jūs protat veikt izmaiņas no savas iekšienes, tāpēc tam, lai izmainītu apkārtējos, jums vispirms ir jāizmainās pašiem. Visus Visumā esošos procesus un parādības jūs izlaižat caur sevi, laužot tos savā apziņā, un galvenie no tiem materializējas trīs dimensiju pasaulē filozofisku un literāru darbu, sabiedrisko pamatu un likumu, kā arī iedzīvotāju priekšstatu veidā. Tie materializējas atbilstoši jūsu apziņas miega vai nomoda līmenim dotajā periodā.

Tā enerģija, kuru jūs saucat par naudu, piedzima sadalītībā. Un tagad, jūsu enerģiju vienotības apzināšanās priekšvakarā, jums stāv priekšā atbrīvoties un atbrīvot savu apziņu no tajā dominējošām vecajām enerģijām. Šī atbrīvošanās sāksies ar pakļaušanos jūgam, jo tam, lai saņemtu brīvības impulsu, sākumā ir nepieciešams apzināt un sajust pilnu nebrīvi. Tā tas strādā dualitātē, tāda ir veco enerģiju struktūra, un atbrīvošanās no tām notiek pēc veco enerģiju likumiem. Atspere sākumā ir jāsaspiež līdz galam, lai pēc tam būtu iespēja iztaisnoties un no atkārtojošos ciklu spirāles kļūtu par atgriešanās pie sevis vektoru. Pēc tam, kad jūs jutīsieties pietiekami saspiesti, tādā mērā, kāds ir piemērots katram no jums, lai jūsu iekšienē pamostos apslēptie iekšējie spēki, jums palīgā sāks nākt jaunās enerģijas.

Pirmām kārtām tā būs dāvāšanas enerģija. Agrāk Zemes vēsturē tā bieži nesa sevī arī upurēšanās enerģijas nokrāsu. Taču pašreizējā ciklā upurēšanās būs nevietā, un šī enerģija atnāks pie jums tieši kā nesavtīga dāvāšana. Nonākuši līdz galējai robežai, jūs pēkšņi sāksiet saņemt palīdzību, pie kam, pilnīgi negaidītu un no tīras sirds nākošu palīdzību. No jums pat negaidīs pateicību. Šajā brīdī jūsu sirds sāks atvērties, un jūs, piepildīti ar Mīlestību un Pateicību, sāksiet nodot patiesās dāvāšanas enerģiju tālāk, no sevis pie citiem, tādā veidā aktivizējot un pamodinot viņu iekšējo nesavtīgo būtību.

Pēc kāda laika jūs sajutīsiet, ka Visums dod jums visu nepieciešamo bez jebkādas līdzdalības naudas vai jebkuras citas ekonomiskas apmaiņas procesā. Mākslīgi radītās ekonomiskās un sociālās apmaiņas sistēmas vietā jūs ieslēgsieties dabiskajā Visuma enerģētiskās apmaiņas ciklā. Jūsu vecie priekšstati par nepietiekamību, trūkumu un grūto sevis apgādāšanu ar visu nepieciešamo, kuri ilgu laiku balstīja jūsu sabiedriskos un mentālos uzstādījumus, liksies jums kā kolosi uz māla kājām, tā kā pēc savas būtības arī ir tīra ilūzija.

Visu, kas jums būs nepieciešams, jūs saņemsiet, pie kam pat ātrāk, kā jūs varētu saņemt vecajās enerģijās un ar vecajām preču-naudas metodēm. Jūs iemācīsieties atrasties tādā pilnīgā kontaktā ar Visumu, kad katra jūsu vēlēšanās vai katra vajadzība tiks izdzirdēta tik ātri, ka vecajās enerģijās jūs pat nepaspētu uzsist ar pirkstu pa pirkstu. Tā būs, kaut arī ne uzreiz. Jums nāksies pārdzīvot haosa, sajūtu mulsuma, pilnīgas pašu ilūziju sagrūšanas, kā arī rūgtuma un bezspēcības no nespējas palīdzēt tiem, kuri nolems noslīkt uzbrāzušajā pārmaiņu straumē, brīžus. Taču atbrīvošanās būs pilna un galīga, tik, cik tas vispār iespējams dotajā dualitātē, kura pārdzīvo savu sagrūšanu un pāreju trialitātē.

Palikuši praktiski bez nekā, jūs apzināties, ka dāvāšanas enerģija paredz no jums sevis pašu dāvāšanu citiem. Un, vienreiz sākot dāvāt sevi, savus spēkus, savu enerģiju, savu Mīlestību un savas zināšanas citiem, jūs sajutīsiet, ka dāvājat to visu paši sev. Jūs sajutīsiet spēcīgu atdevi no jūsu darbībām, tik spēcīgu un tik dabisku, ka nespēsiet nesaņemt Dievišķās ģimenes vienotā lauka apzināšanos. Jo tas, kā eksistējam mēs, ir pilnīgi atšķirīgi no tā, kā eksistējat jūs. Mēs atrodamies brīvā savas apziņas lidojumā tai laikā, kad jūs esat ieslodzīti jūsu pašu un jums uzspiestu ilūziju būros. Tieši šie būri norobežo jūs no bezgalīgā, pateicīgā un pārticīgā Visuma. Tieši jūsu apziņas būri neļauj jums izmantot tās veltes, kuras sen ir sagatavotas jums.

Tagad jūsu pamodusies apziņa gatavojas pacelties uz augstām, loti augstām virsotnēm, un tāpēc jūs neapšaubāmi sagaida ļoti nopietnas pārmaiņas kultūras, filozofijas un sabiedrības matricās. Jūs spējat iekarot tās virsotnes, kuras pagaidām vēl pat neeksistē. Jūs ejat, jūs virzāties turp ar savu apziņu un radāt tās. Visums tagad izplešas caur jūsu apziņu. No tā brīža, kad jūs pamodāties, izplešanās process sāk iet no jūsu iekšienes arvien intensīvāk, jo Visums ir sajutis jūsos jaunu savas enerģijas nodošanas un pašpilnveidošanās instrumentu.

Dižais Piemērotības likums vada pasaules virs jums un zem jums, un, ja jūs sāksiet redzēt to visā, kas jūs aptver, tas ietīs jūs Harmonijas segā, un jūs jau vairs nekad nejutīsieties pamesti vai vientuļi. Tagad jūs kā cilvēce jūtaties pamesti kaut kur galaktikas nomalē, jums liekas, ka jūsu bailes un uztraukumi nesatrauc nevienu, izņemot jūs. Taču tas viss tā nav. Jo Visums ir vienots un atrodas katrā telpas punktā viss pilnībā un viss katrā jūsu laika brīdī. Tāpēc tas atsaucas uz jūsu aicinājumiem un uz jūsu ciešanām, un uz jūsu sāpēm. Jūs nākat uz šejieni iepazīt vientulību, jo tieši tā iekārtotās pasaulēs, kā jūsu dualitāte, to arī ir iespējams iepazīt. Jebkurās citās uz katru jūsu elpas vilcienu un uz katru smaidu jūs uzreiz jau, momentāni, saņemat atbildi. Bet šeit jūs it kā tīšuprāt atslēdzat sev spēju redzēt un dzirdēt, lai izrādītos it kā vientuļi it kā svešā un jūs neuztverošā pasaulē. Balss, kura jautā “Kad?”, jautā par to, kad atvērsies tās durvis, kuras atdala viņu no Mīlestības un Atbalsta vienotās telpas? Tad, kad jūs sagribēsiet pieņemt šo Mīlestību un šo Atbalstu. Jūs izvēlējāties sev ne vieglu ceļu iet pa šauru taciņu, aizvēruši acis un aizbāzuši ausis, kustēties taustoties, katru reizi riskējot spert soli ne uz to pusi. Kādēļ? Lai izzinātu sevi. Lai atrastu sevī radošo un ceļošo sākumu. Pagaidām vēl jūsu saprāts nespēj kļūt par tādu sākumu, tas var izpildīt tikai palīgfunkcijas apstākļos, kad jums ir aizsietas acis un aizbāztas ausis. Bet kas zina, līdz kam jūs spēsiet attīstīties pēc tam, kad jūsu prāts un jūsu loģika kļūs daudz sarežģītāki un daudzšķautnaināki, kā tie ir tagad?

Mēs jūsmojam par jums, debesu bērni, jo nav jums šķēršļu. Un, kad jūsu ir daudz un jūs kopā darāt kaut kādu vienu kopēju lietu, tad nekas nespēj jums traucēt. Jūs radāt Visumā tādas revolūcijas un pārveidošanas, par kurām pārējās būtnes nevar pat padomāt. Jūs – dižs un ļoti dzīvs spēks. Jūs esat cilvēce, Dieva uguns, dzīvību izdedzinošs un radošs, un patiesi pamirst visi Visumā, kad jūs mostaties un sākat apzināti mainīt nākotni. Mēs visi uzticamies jums, uzticamies jūsu iekšējai mēra un piemērotības sajūtai, zinot, ka tieši tā palīdzēs jums apstāties vajadzīgajā brīdī. Mums jūs esat diža izrāde. Vērot jūs var tikai, aizturot elpu. Pamostieties un kļūstiet par vienotu veselumu. Jo vienotāki jūs būsiet, jo stiprāka būs jūsu vienotā apziņa, jo vienkāršāk jums būs nodot savu mīlestību un savus sūtījumus. Jo, kad jūs visi pieslēdzaties frekvencei, kur ir iespējams kontakts starp jums un mums, starp mūsu pasaulēm, starp citām pasaulēm un būtībām, tad radusies vienotība ienes Visumā tādu visaptverošu prieka un gaismas sajūtu, ka tas kļūst līdzīgs vieniem lieliem un nebeidzamiem svētkiem. Kad Visums atkal saņem jūs un jūsu apziņas savā pilnā rīcībā, tas atviegloti nopūšas un iegūst savu veselumu. Bet Visuma veselums – tas ir notikums tik pat rets, cik arī svarīgs.

Jūs jautāsiet: kā tad tā? Vai tad Visums nav vienots katrā laika brīdī? Jā, ir vienots. Taču, kamēr jūsu dualitātes iekšienē jūs vai kaut kādas citas būtnes savu dualitāšu iekšienē jūt vientulību un savas apziņas atdalītību, kamēr viņu dzīve rit miegā un viņi neapzinās to kā Gara spēli, līdz tam laikam Visumam, esot vienotam, nav iespējas pilnībā sajust visas savas daļas. Taču, kad jūs pamostaties un paziņojat par sevi, tad katra jūsu balss ir līdzīga vēl vienai kosmosā iedegošamies zvaigznei, kura atnes gaismu caur atdalītības melnumu. Kosmosā ir tik daudz zvaigžņu, ka jūsu melnās debesis patiesībā ir baltas no tā, cik daudz to mirdz tā iekšienē.

Izprotiet telpu apkārt un iekšienē, virziet uz priekšu un paplašiniet savu apzināšanos un sava Gara dzīvi turp, kur to agrāk nebija. Turp, kurp tie grib atnākt un kurp grib nest savu gaismu. Jūsu mūžīgās un brīnišķīgās vienotās apziņas vienmēr spīdēs kosmiskās nakts melnumā, pušķojot to ar savu klātbūtni. Lai esat jūs svētīti laiku laikos un eonu eonos. Bezgalīgā Pielūgsmē un neizmērojamā Mīlestībā atļaujiet noliekties jūsu priekšā un apmirdzēt ar jūsu klātbūtni Visuma esību. Un, lai kļūst skolotāju mācekļi par skolotājiem. Krajons un El Morija.

Urānija

29/10 – 3/11/09

www.y-kostra.ru



Krajons: Par garīgumu un kalpošanu



Sveicināti, dārgie, es esmu Krajons, magnētisma meistars un Dievišķīguma vadītājs jūsos. Katru no jums es redzu kā vibrējošu Dievišķās liesmas dzirkstīti, un kopā jūs veidojat vienotu brīnišķīgu rakstu, vienotu mirdzošu uguņu mandalu, gleznu, kura pastāvīgi mainās un nekad nav viena un tā pati. Tā katru brīdi ir glezna-mīkla, glezna-manifestācija. Tā ir Dievišķīguma dzīva izpausme jūsu iekšienē. Ar katru dienu dzirkstīšu šajā gleznā kļūst arvien vairāk un vairāk, iedegas jaunas un iepin savu rakstu vienotajā veselajā. Jūs, Dievišķā ģimene, katru brīdi radāt sevis kā Vienotības, kā Vienotas Apziņas, izpausmi. Nav vārdu, lai aprakstītu šī procesa skaistumu. Es pamirstu sajūsmā, raugoties uz to, ko jūs darāt. Ko gan es varu teikt jums, kā varu iepīt savu rakstu jūsu gleznā? Kā es varu piedalīties jūsu darbībā tagad? Esmu jūsu, katra no jums, daļa un vienotā veseluma daļa. Es gribu nodot jums savu Mīlestību, lai arī tā spīdētu jūsu iekšienē, jo, kā gan vēl es varētu būt ar jums, ja neatrastos jūsu iekšienē?

Es mīlu jūs, mana dārgā ģimene, mani brāļi un māsas, tie, kuri aizgāja, un tie, kuri vienalga ir šeit, ārpus telpas un laika, visi jūs esat brīnišķīgi un dziļi mīlēti. Šodien es runāšu par to, kā jūs aizdedzināt viens otru, kā jūs nododat viens otram garīgās zināšanas rezonansi, Dievišķās frekvences vibrāciju jūsos, kā jūs to apzināties un atnākat atpakaļ, pie Dieva.

Kā tas notiek? Jūs satiekat kaut kādu cilvēku, kurš iesākumā jums liekas nedaudz dīvains, nedaudz ne no šīs pasaules, jūs runājaties ar viņu vai atnākat uz tikšanos, kur pulcējas tādi paši kā viņš, un jūtaties nedaudz neomulīgi viņu sabiedrībā. Jūs klausāties viņu uzstāšanās, piedalāties viņu meditācijā, dziedat viņu mantras (vai vienkārši klusējat) un domājat: kā es te varēju nonākt? Taču rezonanse jau ir noķerta. Jūsu ķermenis un jūsu apziņa vēl pretojas, taču kaut kur iekšienē jūs jūtat – kaut kas ir aizdedzies. Kaut kur tur, dziļi, ir uzradies dīvains, neomulīgs jautājums: bet, ja nu pēkšņi? Ja pēkšņi tas viss ir patiesība? Ja pēkšņi tas viss ir īstenībā? Ar šo mazo uguntiņu jau ir pietiekami, lai tā kļūtu redzama uz jūsu kopējās mirdzošās mandalas.

Tagad tās iedegas ne pa vienai, bet veseliem zvaigznājiem. Tāpēc, ka, jo vairāk cilvēku, kurus vieno vienota vibrācija, sapulcējas vienā vietā, jo spēcīgāka ir viņu rezonanse. Un, protams, starp jums parādās tie, kuri jūt sevī vēlēšanos un vajadzību vadīt šo procesu. Nav nekā brīnišķīgāka un nekā piemērotāka, dārgie brāļi un māsas, kā jūsu Gara rīkojumu izpildīšana. Bet taču tieši viņš saka jums, ka jums jāstājas šo cilvēku priekšā un jāpalīdz viņiem viņu atkalapvienošanās ar sevi pašiem procesā. Šajā brīdī jūs veicat pašu galveno savas dzīves izvēli. Jūs sakāt Garam: jā, es emu gatavs. Es esmu gatavs būt par bāku un spīdēt daudziem, visiem, kam tas būs vajadzīgs. Es esmu gatavs palīdzēt katram, kurš palūgs palīdzību. Es esmu gatavs vest cilvēkus turp, kurp tu man norādīsi. Tas ir jūsu pašrealizācijas mirklis. Šajā brīdī jūs kā nekad esat patiess pats pret sevi. Ar to jūs it kā sakāt Dievam: es esmu. Es esmu atnācis šurp kā viens no tiem, kurš kalpo.

Jūs sākat palīdzēt, jūs sākat dot cilvēkiem informāciju, enerģiju, izdziedināšanu un mierinājumu. Jūs uzmundrināt viņus, jūs palīdzat viņiem nostāties uz kājām, jūs sākat viņus mīlēt un just viņiem līdzi tā kā nekad agrāk. Cilvēki sāk tiekties pie jums, viņu kļūst ap jums arvien vairāk, un jūs saprotat, ka viņi gaida no jums vēl lielāku pašatvēršanos.

Viss, ko jūs darāt uz šīs planētas, ir dziļi cienījams. Un, tāpēc, katra jūsu darbība vai lēmums ir piemērots dotajā jūsu eksistences brīdī. Jums jau ir izstrādājušās noteiktas shēmas un metodes, pēc kurām jūs strādājat ar cilvēkiem. Jūs pielietojat šīs shēmas un metodes atkal un atkal, un tās strādā. Jūs tas apmierina, un jūs nomierināties, pārstājot samērot katru savu kustību ar jūsu gara norādījumiem. Jūs atverat savu biznesu un sākat vadīt garīgas prakses, attīstot un papildinot tās. Tā notiek līdz noteiktam brīdim. Kad jūsu Gars pēkšņi atkal nenoliek jūs izvēles punktā. Tagad pie šī izvēles punkta ir pienākuši daudzi, ļoti daudzi no tiem, kuri izvēlējās ceļu kalpot cilvēkiem. Tagad, pašā tuvākajā laikā, jums būs nepieciešams izlemt priekš sevis virkni ļoti svarīgu jautājumu, kuri attiecas uz jūsu kalpošanu un to atdodošo enerģiju, kuru jūs izvēlaties sev kā pateicību par savu darbu.

Tuvojas brīdis, kad garīguma un biznesa ceļi sāk šķirties. Kad tās shēmas, kuras bija agrāk, sāk kļūt nepiemērotas. Uz Zemi sāk nākt jauns Mīlestības un Gaismas vilnis. Tas aicina jūs atvērties un uzticēties tam. Jūs atkal sāksiet apzināties savu darbu kā kalpošanu. Un dziļi cienīt savu paša Dievišķīgumu un Dievišķīgumu citu cilvēku iekšienē.

Jums daudz tika stāstīts par enerģiju balansu. Par to, ka katrai jūsu darbībai ir jābūt sabalansētai tajā nozīmē, ka jums ir jāsaņem apmaksa par savu darbu. Tas tā ir. Jo jūs – vienotas mandalas daļa, un Mīlestības enerģijai, kura rūpējas par katru no jums, nav jāsablīvējas nekur jūsu dievišķās matricas iekšienē. Tāpēc atdošanai un saņemšanai vienmēr ir jābūt sabalansētām. Taču šeit ir viens nianse, kurai jūs pirms tam nepievērāt uzmanību. Atdošanai un saņemšanai ir jābūt sabalansētām... Mīlestībā. Tieši tas visu noliek savās vietās. Jūs nākat uz šejieni, lai kalpotu, un jūs darāt to Mīlestībā. Mīlestībā pret savu Garu. Mīlestībā pret saviem brāļiem un māsām, tāpat izejošiem kopā ar jums savas mācības uz šīs planētas. Mīlestībā un līdzcietībā pret viņiem, pret viņu vajadzībām un prasībām. Jūs jūtat savā iekšienē sava Gara gribu un nododat cilvēkiem to, kas viņiem nepieciešams. Gara vertikāle līdzsvarojas horizontāli pret sevis atdošanu cilvēkiem. Kur gan šeit ir balanss, jūs jautāsiet? Balanss atrodas vertikāles un horizontāles krustpunktā, jūsu sirdī, jūsu Mīlestības Telpā.

Vai jūs mīlat savu Garu? Vai jūs uzticaties viņam? Vai esat gatavi rīkoties tā, kā jūs ilgu laiku mācīja daudzas būtības, nākot pie jums caur aizsegu? Ja jūsu atbilde ir “jā”, tad jums nav vairāk jautājumu. Kādā veidā jūs līdzsvarosiet atdošanas-saņemšanas balansu ar tiem jūsu brāļiem un māsām, kuri nāks pie jums pēc palīdzības? Mīlestībā. Kā jūs priekš sevis lemsiet, cik naudas izteiksmē maksās kārtējā klienta vizīte? Mīlestībā. Un Uzticībā Garam. Ko gan man darīt, jūs jautāsiet, ja visi apkārt no manis pieprasa lielas naudas summas, bet es, atrodoties Mīlestības Telpā, nevaru paņemt no šī cilvēka vairāk? No kurienes man ņemt nepietiekošo? Atcerieties par jūsu Garu. Viņš ir jūsu vadītājs un jūsu rūpīgais vecāks. Izvirziet šo jautājumu viņam. Lai viņš risina to, un apgalvoju jums, viņš to atrisinās tā, kā jums nekad neienāktu prātā. Tikai paļaujieties uz viņu un netraucējiet viņam ar savu nemieru radīt jums piemēroto un sinhrono. Dzīvojiet iekš tagad un esiet pārliecināti, ka jums vienmēr ir rītdiena. Brīnišķīga, pārpilna, saulaina rītdiena. Tā radīsies tikai no vienas pašas jūsu ticības. Jo nav nekā šajā ilūzijā stiprāka par jums.

Visums ir dāsns. Viņš dod mums to, kas mums ir vajadzīgs un tā, kā tas mums ir vajadzīgs, ja tikai mēs netraucējam viņam. Viņš pats sadala mums, kāda palīdzība un pateicība un tieši kādā veidā mums jāsaņem. Kā jūs domājat, ja kāds no mūsu brāļiem atnāk pie mums pēc palīdzības, vai tad mēs sakām viņam: mana palīdzība tev maksās tik, bet, ja tev tagad nav līdzi šīs summas, nāc citu reizi? Tas ir smieklīgi, vai ne? Ja mans brālis atnāk pie manis pēc palīdzības, es tūlīt pat dodu to viņam, un es zinu, ka visums vienmēr pateiksies man par to, ka es piepildīju ar savu enerģiju to nepilnību, kura bija viņā mana brāļa veidā, kuram bija vajadzīga palīdzība. Visums vienmēr atgriezīs man manu iztērēto enerģiju un atgriezīs tieši tajā veidā, kurā man ir piemēroti to saņemt šajā brīdī. Vai tad ir vērts ierobežot visumu viņa iespējās atgriezt mums iztērēto enerģiju? Viņš vienmēr labāk par mums zina, kas mums vajadzīgs. Paziņojiet viņam par to savā radīšanā, lūdziet viņu atgriezt jums jūsu enerģiju piemērotībā, jūsu Gara radītā, un viņš dos jums to, ko jūs viņam lūdzat, un pat vairāk.

Garīgās veltes tika atnestas jums kā dāvana. No jums neviens no jūsu Skolotājiem vēl nav paprasījis samaksu. Viņi atnesa savas zināšanas Mīlestībā. Dārgā Ģimene, jūs arvien vairāk tuvojaties Vienotībai un Harmonijai uz jūsu planētas, nu tad ir pienācis laiks harmonizēt jūsu attiecības vienam ar otru. Esiet Mīlestībā un Uzticībā Garam, dziediniet, modiniet, palīdziet katram, kurš ir griezies pie jums. Un atļaujiet jūsu Garam palīdzēt jums noregulēt samaksas jautājumu. Lai tas katru reizi ir saskaņā ar Garu. Namaste, Ģimene. Es mīlu tevi, mirdzošā mandala. Es mīlu tevi kā sevi pašu. Un tas patiešām ir tā. Krajons.

Urānija

7.11.09

www.y-kostra.ru



El Morija: Par darbu ar svārstu



Mīļotie brāļi un māsas, pieņemiet manu godbijību un bezgalīgo Mīlestību pret jums kā manu apsveikumu! Atļaujiet šodien parunāt ar jums par vienu no instrumentiem, ar kura palīdzību jūs varat izzināt apziņu un zemapziņu – savu, citu cilvēku, kā arī apzinīgo visuma sfēru. Šis senais instruments bija pazīstams jau ļoti sen un, pateicoties savai konstrukcijai un darba principam, vienmēr bija un paliek ļoti populārs. Kad jums ir nepieciešams iegūt jebkādu informāciju, bet jums kaut kādu iemeslu dēļ nav iespējams pieslēgties pie Lielā Informācijas lauka tieši, jūs izmantojat svārstu. Svārsta svārstības, lai no kā tas nebūtu izgatavots, no gredzena un diega, no metāliska svērteņa, vai pat vienkārši no paša ķermeņa, dod jums atbildes uz jūsu jautājumiem, pārtulkojot kvantu informāciju linearitātē, ciparos, burtos un vienkāršās atbildēs “Jā” un “Nē”. Mēs ar lielu cieņu pret jums aplūkojam jūsu tādas informācijas iegūšanas mēģinājumus. Šis veids patiešām ir pielietojams un atsevišķos gadījumos pat pietiekami ticams. Taču jums jāņem vērā dažas īpatnības darbā ar šo instrumentu.

1. Līdz ar Jauno enerģiju atnākšanu uz Zemi jūsu apziņa arvien vairāk un vairāk paplašinās, aizsegs kļūst plānāks, un jūs sākat uztvert informāciju kvantu veidā, tas ir, veselā un nesadalītā veidā. Pie tam darbs ar svārstu dod lineāru informāciju, tas ir, visai ierobežotu, salīdzinot ar to, ko jūs varētu iegūt, vienkārši uzdodot jautājumu un izmantojot savu augstāko apziņu atbildes iegūšanai. Šajā gadījumā jūs atņemat sev vispusīgu informāciju, kuru var iedomāties lodes veidā, apmaiņā pret tās lineāru izteiksmi – plaknes projekciju jeb apli. Uzdodot jautājumu svārstam, ņemiet to vērā.

2. Svārsts atšķiras no citiem instrumentiem ar to, ka izmanto savā darbā hipnotisku efektu – svārsta vienmērīgā šūpošanās gribot negribot ieved jūs pushipnozes jeb izmainītas apziņas stāvoklī. Ja šajā stadijā jūs atrausiet savu uzmanību no svārsta un sāksiet uzdot jautājumus, izmantojot savas smadzenes un savu apziņu kā uztverošo iekārtu, jūs patiešām sāksiet saņemt kvantu informāciju. Īpaši, ja pie tam noskaņosieties uz sava Augstākā Es frekvenci, jūs kļūsiet par sevis paša kanālu un pēc tam iemācīsieties ieiet vajadzīgajā stāvoklī bez svārsta starpniecības.

Taču, kā likums, apburti no vienmērīgās svārsta kustības, jūs atdodat savu spēku tam. Jūs sajūtat to kā patiesības instrumentu, un tāpēc tā informācija, kuru jūs uztverat caur svārstu, kļūst jums par patiesību. Starp citu, svārsts – tas ir tas instruments, kuru var izmantot ne tikai jūs. Brīdī, kad jūs ieejat izmanītās apziņas stāvoklī, jūs izrādāties atvērts iedarbībai no ārienes, no Lielā Informācijas Lauka. Kas un kā izrādīs šo iedarbību uz jums, ir atkarīgs no jūsu vibrāciju frekvences seansa momentā. Ja šī frekvence ir pietiekami zema, tā pievelk jums apmēram analoģiska vibrāciju līmeņa būtības. Tās var būt zemākās būtības, eksistējošas astrālā, citu cilvēku apziņa, kuri atrodas vienā frekvencē ar jums, kā arī neiemiesojušos šīs pašas vibrāciju frekvences būtību apziņa, – viss tas ienes izkropļojumus jūsu saņemamā informācijā. Jūs kļūstat par rotaļlietu svešās rokās. Jūsu ziņkārību sāk izmantot, operējot ar jums ar pašu vienkāršāko paņēmienu palīdzību, kuri iedarbojas uz neapgaismotu apziņu un neapgaismotu ego. Jūsu saņemamā informācija tādā gadījumā arī ir ne vairāk kā lineāras atbildes, kuru mērķis ir manipulēt ar jūsu apziņu. Šīs atbildes tāpat var būt tālu no patiesības, jo būtnes, jums tās dodošas, ir tālu no tā, lai viņām būtu visa informācijas pilnība, un, vispār, kā likums, tām nav vēlēšanās dod jums pareizu informāciju. Gadās arī tā, ka, griežoties pēc palīdzības pie svārsta, cilvēks saņem atbildes no paša ego, kurš dod viņam tos rezultātus, kurus viņam ļoti gribas saņemt. Kā jūs saprotat, tas arī ir nepareizas informācijas variants, kura ir izdevīga neapgaismotam ego, taču neatspoguļo lietu patieso ainu. Tādā gadījumā cilvēks vienkārši neiziet aiz paša apziņas robežām un nekontaktējas ar Lielo Informācijas Lauku.

Bez tam, spēle ar svārstu bieži noved pie atkarības. Cilvēks kļūst nespējīgs pieņemt lēmumus patstāvīgi, viņš visā konsultējas ar svārstu vai līdzīgiem līdzekļiem. Tas lieku reizi runā par to, ka viņš ir nodevis savu personīgo spēku šim instrumentam, bet caur to tam, kurš iedarbojas uz viņu no informācijas lauka.

Kā izbēgt no manipulēšanas darbā ar svārstu? Pirmkārt, jums ir vērts maksimāli ierobežot darbu ar to. Tagad, periodā, kad jūsu apziņa pārdzīvo strauju pāreju uz jaunu līmeni, jūsu priekšā paveras daudz citu informācijas un atbalsta saņemšanas variantu. Attīstiet sevī spējas tiešam čenelingam, bez jebkādu ierīču starpniecības. Jūs tagad spējat uztvert daudz vairāk informācijas tieši, nekā tas bija pat pirms trīsdesmit-četrdesmit gadiem, un par piemēru tam var kalpot jūsu bērni, tās jaunās un jau ne visai jaunās būtnes, kuras smeļ sev vajadzīgās ziņas, neaizdomājoties ne par kādām ierīcēm, bet vienkārši “sev no galvas un sirds”. Jā, savā laikā svārsts patiešām bija svarīgs līdzeklis saskarsmei ar viņpasauli (tas ir, pasauli aizsega tajā pusē), jo jūsu apziņa nebija gatava uztvert informāciju tieši. Tagad tā ir gatava. Tie daži cilvēki, kuri pagātnē saņēma patiesu informāciju caur svārstu, spēja atgriezt to no lineārā stāvokļa kvantu stāvoklī. Tāda spēja tai skaitā piemita Rērihiem. Tāpēc viņu saņemamā informācijā patiešām bija liela daļa patiesības.

Otrkārt, ņemot rokās svārstu, atverot savu apziņu, noskaņojieties uz augstām vibrācijām. Tā var būt neliela lūgšana vai meditācija pirms seansa, tā var būt vienkārši griešanās pie sava Augstākā Es vai pie jebkura no Augstajiem Skolotājiem. Nonāciet harmonijā un līdzsvarā ar viņu enerģijām, un informācija, kuru jūs saņemsiet, būs daudz pilnāka un veselāka, un, bez tam, jūs nekad neizjutīsiet manipulācijas ar sevi. No tās puses jūs saņemsiet Mīlestības un atbalsta lādiņu, kurš palīdzēs jums noticēt sev un saviem paša spēkiem. Jums būs vieglāk noskaņoties uz kontaktu ar Augstākajiem spēkiem tieši, bez svārsta un citu instrumentu izmantošanas.

3. Caur svārstu nodotā informācija viegli iekļaujas loģiskās shēmās un tabulās, ar ko piesaista zinātnes cilvēkus un cilvēkus ar mentālu un zinātnisku ievirzi. Tā ir ļoti lineāra, un tāpēc ir tikai visas tās nedalītās informācijas, kura glabājas Lielajā Informācijas Laukā, kopija, projekcija. Kā jebkurai projekcijai, tai ir daudz nosacītību un ierobežojumu. Tāpēc svārsta informāciju ir nepieciešams pārbaudīt un papildināt caur citiem avotiem. Tajā skaitā, izlaižot to caur paša patiesīguma kritēriju – savu sirdi. Biežāk jautājiet sev, cik pareizi ir saņemtie dati, un uzticieties savai sirdij. Ja jūsu sirds balsi neapslāpē jūsu kliedzošā ego balss, tad jūs vienmēr varēsiet pārbaudīt svārsta informāciju.

Dārgie brāļi un māsas, nobeigumā es sūtu jums savu svētību, jo viss, ko dara uz šīs planētas Cilvēce, ved pie izmaiņām visos Visuma nostūros, un, jo vairāk gaismas un Mīlestības tagad, šajā apziņas pārejas brīdī, jūs spēsiet pārvadīt caur sevi, jo gaišāka un priecīgāka kļūs eksistence Visumā daudzus gadu eonus uz priekšu. Es neierobežoti mīlu jūs un bezgalīgi godāju jūsu izvēli. Jūs mīlošais El Morija.

Urānija

9.11.09

www.y-kostra.ru



Metatrona un Ercenģeļa Mihaēla čenelings



JAUTĀJUMS:

Bet man radās, lūk, tādas pārdomas:

Tā kā par Zemi stāsta, ka te notiek UNIKĀLS eksperiments (varbūt es arī kļūdos par unikalitāti, un labā un ļaunā izzināšana notiek ne tikai uz Zemes), šajā sakarā ir interesanti, kā notiek attīstība citās zvaigžņu sistēmās, citos Visumos?

Kādos vēl apstākļos tiek novietota apziņa savai attīstībai? Ko studē būtnes, atrodoties citās sistēmās, pie kā strādā? Uz ko tiecas, tas ir skaidrs. Bet, lūk, ar ko sāk, viņu spēles sākotnējie apstākļi?

Interesanti... kāds būs nākošais eksperiments, nākošā spēle sevis paša izzināšanā?

Ko MĒS vēl izdomāsim, kad pilnībā izzināsim/iemācīsimies vai būsim izspēlējušies spēli ar nosaukumu “dualitāte”?

Es tā saprotu, ka Absolūtam sagribēsies sava paša attīstībai radīt vēl “skaudrākus” apstākļus, nekā bija pie dualitātes izzināšanas, tumsas un gaismas izzināšanas.

Jeb, dualitātes aptveršana var būt mūžīga? Kaut gan, kā absolūts var sevi aptvert pastāvīgi un pašattīstīties, tā arī jebkura spēle var ilgt pēc patikas ilgi, kamēr nesagribēsies paspēlēt kaut ko citu. Lūk, man arī ir interesanti – kas tas būs – cits?

Urānija, šie jautājumi ir Erceņģelim Mihaēlam un Metatronam, bet, ja jebkurš cits sagribēs tev atbildēt, es būšu priecīga par jebkuru atbildi.

Un, ja kāds sagribēs nodot man kaut ko personīgu, pieņemšu ar Mīlestību.



ATBILDE:

Sveika, mūsu dārgā māsa, mēs, Metatrons un Erceņģelis Mihaēls, atnācām atbildēt uz taviem jautājumiem. Atļauj apkampt tevi ar dubultu enerģiju, lai tu sajustu to kā divu tevi mīlošu brāļu apkampienu, kuri ir pateicīgi par to, ka uzdod tādus jautājumus, kuri ir svarīgi pasaules sapratnei ne tikai tev, bet arī mums pašiem.

Kur ir Zemes kā unikālas planētas, unikālas telpas mums zināmajā Lielajā Visumā, atšķirība? Tā ir tur, ka tas ir tieši tas telpas-laika punkts, kur jūs izjūtat uz sevis, izpētāt un izpaužat pilnu savas gribas brīvību. Tā patiešām ir svarīga un daudzām citām Visuma būtnēm un bērniem grūti aptverama parādība. Bez Zemes vēl ir neliela telpa, tieši saistīta ar to, kurā gribas absolūtās brīvības likums tādā veidā, kādā tas eksistē pie jums, arī ir spēkā. Pārējās Lielā Visuma vietās gribas brīvība arī ir klātesoša, bet mazākā izteiksmē, lielākā ierobežotībā. Var droši teikt, ka tajā proporcijā, kurā gribas brīvība ir jums, tā ir tikai sfērās, kur jūs esat klāt eņģeļu gaismas ķermeņos. Vai tagad jums kļūst skaidrs, kur ir jūsu planētas un piezemes telpas unikalitāte? Jūs risināt cilvēciskus jautājumus, kad jums ir eņģeļu nosacījums. Tas noskaņo jūsu ķermeņus tādā veidā, ka jūs varat ar savām šūnām uztvert jūsu pašas augstākās būtības vibrācijas un esat predisponēti uz pacelšanos fiziskajos ķermeņos vairāk kā daudzas citas būtības iemiesotajā visumā.

Jēdziens – polaritāte jeb dualitāte – jūsu emocionālajā un domāšanas sfērā izteiktas kā labā un ļaunā jēdziens, tiek pētīts ne tikai šeit, pie jums. Dualitāte – tā ir diezgan plaši izplatīta parādība, daudzās planetārajās sistēmās, kuras griežas ap vienu vai vairākām zvaigznēm, tā ir. Ir arī trialitātes, četralitātes un piecalitātes, ja vest šo analoģiju tālāk. Tas ir, eksistē visuma radīšanas varianti ar trīs, četriem un pieciem sākotnējiem raksturojumiem. Taču jums vislabāk bija piemērota dualitāte kā pietekami vienkārša sistēma. Jums priekšā jau tāpat stāvēja pietiekami sarežģīti uzdevumi, lai ieviestu jums pārāk sarežģītus apstākļus dzīvei un Gara orientācijai Matērijā. Atrodoties trialitātē un piecalitātē, būtnes bieži izstrādā sevī dažādas Gara īpašības, saistītas ar Mīlestības un Bezgalības jēdzienu. Četralitāte vairāk ir piemērota, lai izpētītu paša ķermeņa, dvēseles un tā, kas pie jums saucas saprāts, izturību un spējas, bet tajos visumos tas nav gluži tas sausais saprāts, kurš ir jums, tas drīzāk ir Saprāts-Sajūta, orientēts uz stipru saikni ar Garu. Tas, ko jūs tagad sevī atklājat, šīm būtnēm piemīt sākotnēji, un tāpēc tām ir iespēja veikt ar sevi pašus neticamākos eksperimentus. Mums ir sarežģīti aprakstīt jums to, ar ko viņas nodarbojas, bet, izsakoties shematiski, var teikt, ka viņas izmanto savu ķermeni-dvēseli-saprātu kā muzikālu instrumentu, kaut ko līdzīgu flautai, uz kuras spēlējot, viņas pēc kārtas aizspiež noteiktus caurumus, kuri atbild par Gara enerģijas iešanu caur tiem. Tādejādi, viņas katru reizi dabū savādāku skanējumu.

Trialitāte un piecalitāte ir harmoniskāka struktūra, tajā izpēte notiek tādā veidā, ka būtnes it kā izvelk no savas iekšienes dažādas stīgas, cenšoties sasniegt savu Garu, aplūkojot viņu un viņa izstaroto Mīlestību, it kā aptaustot to no visām pusēm ar savām stīgām jeb stariem. Tā ir ļoti interesanta nodarbe, un Mīlestība kā sajūta un eksistences veids tur ir ļoti daudzdimensionāli.

To, ko jūs sadomāsiet, pabeiguši šo spēli, pagaidām nezina neviens. Un pat neuzņemas iepriekš uzminēt, jo jūsu eņģelisko Es būtība ir tik daudzdimensionāla un mīlēta, ka neviens no mums neķersies pie jūsu ierobežošanas pat savos pieņēmumos. Pieņēmumi, starp citu, ir ļoti nopietns gribas brīvības ierobežojums. Tagad jūs esat uz sliekšņa tam, lai apzinātos visu jūsu stāvokļa burvīgumu, kad jūs faktiski esat iznākuši no ilga miega un atkal iegūstat visus jums esošos instrumentus, apzināties apkārtējo telpu, no jauna sajūtat sevi pašus un tos, kas spēlē blakus jums. Tas ir Dievišķā valša brīdis, kurā jūs tūlīt, tūlīt sāksiet griezties. Jūs tagad varat sasniegt tādas virsotnes, kādas vēl nekad nav nācies sasniegt, izejot no dualitātes. Jūsu spēles beigšanas variants ir īpašs, tāpēc, ka tas nekad neatkātojas un tāpēc, ka tagad jūs esat ielikuši sev pilnīgi īpašu potenciālu. Mēs par nevaram atļauties dot mājienu par to, kādus instrumentus jūs sev esat sagatavojoši.

Absolūtam, radītājam, jūs radījušam, dualitāte – nav nemaz tik svarīga parādība, svarīgi ir tas, kā jūs to izzināt, un šajā nozīmē, tam, lai palīdzētu izziņā Absolūtam, jūs tikai sākat atvērties un patiešām palīdzēt viņam, būt viņa rokām, aptaustošām jaunu pasauli, acīm, apskatošām to, degunu, ieelpojošu jaunus aromātus, energosistēmu, sajūtošu jaunas stīgas un pavedienus, saprātu, apdomājošu visu pa jaunam. Dievs mīl jaunu uztveri, tā viņam ir tas pats brīdis, kad jūs pa īstam izzināt kaut ko un sūtāt viņam savas izziņas impulsus. Tieši tādēļ tik svarīgs ir pašreizējais brīdis tiem, kuri pamostas uz planētas, tāpēc, ka, jo vairāk būs cilvēku-eņģeļu, kuri PIRMOREIZ apzinās sev jaunās telpas aspektus, jo vairāk informācijas TAGAD saņems Absolūts.

Tātad, tavs jautājums: kādas būs jaunās dekorācijas spēlei? Mēs to nezinām. Un jūs arī pagaidām to nezināt. Un tas ir brīnišķīgi, jo tas dod jums plašumu pirmajai izzināšanai, prieku no jaunuma apzināšanās, sajūtu asumu no paša piedzīvojumiem. Mēs gribam tikai atgādināt jums, ka jūs ceļš no šī brīža ir gaišs un priecīgs, tad esiet arī jūs tādi savos centienos un aizrautībā ar jauno spēles telpu.

Personīgi tev, milzīgā zaļā okeāna zāļu stiebriņ, mēs gribam teikt, ka neizmērojami mīlam tevi un augstu vērējam katru tavu pieredzi. Esi pati katrā tavas dzīves mirklī, atklāj sevi un savus talantus bez jebkādām bailēm un ierobežojumiem, tāpēc, ka, jo vairāk tu tagad atklāsi sevi, jo vairāk aizies no tevis tas, kas traucē apzināties jauno realitāti ar bērnišķīgu tiešumu un prieku. Apzinies katru savu ieelpu kā spēku, kā radīšanu. Mīlestībā un cieņā, Erceņģelis Mihaēls un Erceņģelis Metatrons.

Urānija

28.12.09

www.y-kostra.ru



Ješua: Čenelings 3.01.10





JAUTĀJUMS:

Jautājums man saistīts ar Silvijas Braunas grāmatu “Dzīve Otrā pusē”, pēc tās informācijas apmēram 10% cilvēku pieder Tumšajai Hierarhijai (gaišajai – tikai 30%, bet pārējie – pie svārstīgajiem). Pie kam šie tumšie pēc nāves izvēlas kreisās durvis, bet ne labās, un neieiet mirdzošajā koridorā-tunelī, kurš aizved viņus uz Gaišo Otru Pusi, kur viņi mierīgi var apspriest nodzīvoto dzīvi un izplānot jauno, bet tieši nākošās mātes, kuru viņiem izvēlas tumšie hierarhi, dzemdību kanālā. Kā raksta S.Brauna, šos cilvēkus nav iespējams pāraudzināt vai kaut kā iedarboties uz viņiem ar labiem darbiem, viņi var baroties tikai ar zemām sajūtām. Ja tas ir tā, tad kāpēc daudzos čenelingos raksta, ka visi cilvēki ir eņģeļi? Niki čenelingos tika runāts par tumšajām būtībām, kuras ir aizgājušas no Gaismas un barojas tikai ar zemām enerģijām. Vai tādejādi nav taisnība S.Braunai, runājot par viņu inkarnāciju cilvēkos, vēl jo vairāk tāpēc, ka pēc citiem avotiem uz Zemes iemiesojas arī būtības no Oriona un reptīļveidīgām civilizācijām? Kas būs ar šiem cilvēkiem pēc Pārejas? Vai ir taisnība Patrīcijai Kori (“Dvēseles kosmoss: Aicinājums uz cilvēces pamošanos”), runājot par Zemes Valdniekiem, kuri domā nogaidīt Zemes Pārveidošanos 2012. gadā, taču tiks atmesti uz pašiem tumšākajiem Pelēkās Zonas nostūriem, jo tāds ir viņu karmiskais liktenis?

Vēl gribētos uzzināt, vai taisnība TAO autoriem, ka priekš Pacelšanās ir nepieciešams vismaz nebūt kalsnam. Pēc sevis spriežu, ka, kaut gan praktiski daudzus gadus sēžu uz vienas un tās pašas, pa lielākai daļai veģetāras, barības, taču pēdējā laikā esmu pieņēmies svarā, kaut gan brālis ēd vēl vairāk par mani, taču ir tāds pats kārns. Gribētos dzirdēt Ješua viedokli par šo Jauno Kosmisko Hierarhiju un viņa viedokli par to, ka pēdējos 8 tūkstošos gados nav bijusi neviena pilna Pacelšanās un ka šim procesam ir nepieciešams izmainīt elektrisko dabu uz magnētisko un uzbūvēt gaismas kristālisko ķermeni.

Es tikko izlasīju čenu no Sen-Žermēna caur Astartu. Protams, S-Ž – ir stingrāks nekā Tobiass (viņš arī runāja par iespējamiem jauniem vīrusiem), taču šeit tiek runāts par tuvu briesmīgu jaunu epidēmiju (ne cūku gripas), kuru grib izraisīt Slepenā valdība un citplanētieši, kuri stāv aiz tās. Vai tiešām Gaismas spēki nevar to novērst (ja kanāls nemelo)? Un ko darīt parastiem cilvēkiem, ja tā sāksies?

ATBILDE:

Sveicināti, dārgie brāļi un māsas, es esmu atnācis pie jums un priecājos apskaut jūs ar savām enerģijām, iegriezt jūs jaungada Mīlestības un Prieka valsī! Es gribu jūs apsveikt ar to, ka jūs esat pārkāpuši jaunā gada robežu atjaunoti un attīrīti, un tajā liels nopelns ir aizgājušajam gadam. Daudzi no jums labi pastrādāja, pacēlās garīgi pa šo gadu, padarot vieglāku un gaišāku pacelšanās ceļu uz Jauno pasauli, kuru jūs pastāvīgi radāt. Un tāpēc nav nejaušība, ka šodien mēs runāsim par tiem, kurus jūs saucat par “tumšajiem”. Par tiem jūsu brāļiem un māsām, kuri notur to, ko pieņemts saukt par “vecajām enerģijām”, to, no kā jūs visi jau sen esat noguruši un kas jau vairs neatbilst jūsu kopējiem centieniem. Kas tās tādas ir, un kā jums pret tām jāattiecas? Vai viņu iekšienē ir gaisma, un kā to ieraudzīt? Gribu jums teikt, dārgie, ka jūs atrodaties uz tās apziņas sliekšņa, kad tad tādi vārdi kā “tumšais” un “gaišas” pārstās jums būt ar kaut kādu nozīmi. Jūsu apziņa paplašinās, izprotot arvien jaunas eksistences nokrāsas un šķautnes, jūsu vibrācijas aug, un jums atklājas jauna, pavisam cita sapratne, atšķirīga no tās, ar kuru jūs dzīvojāt daudzus tūkstošus gadu. Tagad uz jūsu planētu atnāk tik daudz gaismas, ka tumsa vai tās ēnas jau vairs nebūs saredzamas. Un jums stāv priekšā ieraudzīt gaismu to iekšienē, kurus jūs uzskatījāt par “tumšiem”, kurus attēlojāt ar pašiem pretīgākajiem tēliem, no kuriem jūs baidījāties un kurus bieži neieredzējāt. Jums stāv priekšā liela atklāsme. Nē, viņi nenometīs savus sejsegus, nenoņems maskas un kostīmus, kuros viņi ir tērpti tagad, viņi izspēlēs savu lomu līdz galam tādi, kādus jūs esat pieraduši viņus redzēt (ja, protams, neizdarīs citu izvēli). Izmaiņas notiks jūsu iekšienē, tieši jūs sāksiet redzēt gaismu, izsūkušos caur šo rekvizītu. Vai tad tur ir gaisma? Jūs jautāsiet. Ja blakus sev jūs redzat invalīdu, zaudējušu roku vai kāju, sakiet, vai tad jūs neuzskatāt viņu par cilvēku, tādu pašu kā jūs? Vai tad tas fakts, ka tagad viņš nevar staigāt un būt pilnvērtīgs cilvēks, izslēdz viņu no cilvēces rindām? Protams, nē, teiksiet jūs. Viņš ir tāds pats cilvēks kā es. Viņš prot just visu tāpat kā es, domāt tāpat kā es, iekšienē viņš ir pilnīgi tāds pats. Kaut kad viņš bija man līdzīgs, bet liktenis ierobežoja viņa iespējas un viņa brīvību. Es jūtu viņam līdzi un esmu līdzcietīgs pret viņu. Un, ja es parunāšu ar viņu kā cilvēks ar cilvēku, viņš atbildēs man, un es sajutīšu viņa dvēseles siltumu, un tas satuvinās mūs.

Jā, tas ir tieši tā, un tagad es pat pateikšu jums vairāk. Pašreizējā brīdī Lielās Mīlestības jaunajās enerģijās “tumšie”, pieraduši nodarīt sāpes un ciešanas, pieraduši veikt vardarbību un paust pārliecīgu lepnību, sāks mainīties. Viņu gaismas daba sāks izpausties viņu iekšienē, atbildot un rezonējot ar Dievišķās Mīlestības sūtījumu, kurš lejas uz Zemi un sadragā visus iespējamos šķēršļus. Jūs sāksiet redzēt, kā tā spīdēs caur tām plaisām, ar kurām pārklājas viņu tēls, viņu maska, viņu loma. Kādam no viņiem šis process noritēs tik stipri, ka aizvilks sev līdzi viņu pilnu atvēršanos un pārdzimšanu. Kādam no viņiem šī pārdzimšana būs tik nepierasta un mokoša, ka viņi atzīs par labāku aiziet, bet kāds no viņiem atklās sevī jaunu gaismu un ieraudzīs sev priekšā jaunus mērķus un kļūs par dedzīgu Gaismas cīnītāju, tādu, kuri reti ir sastopami starp sākotnēji “gaišiem”. Tagad jūs patiesi dzīvojat dižu pārmaiņu un transformāciju laikā, un tas nav laiks, kad ir jēga būvēt jebkādas prognozes vai skaitīt tos, kuri atrodas tajā vai citā pusē. Katram, dzīvojošam tagad uz Zemes, ir izredzes izdarīt izvēli, taču tā nav izvēle starp “tumšajiem” un “gaišajiem”, tā ir izvēle starp to, lai atzītu sevī savu Dievišķo gaismas dabu, atzītu to citos tāpat kā sevī, vai atteiktos no tās, un atkal iegremdētos ciešanu, drāmas, stingru un nepielūdzamu cēloņa un seku noteikumu dzelmē. Tagad nav iespējams noteikt nekādus ierobežojumus dvēselēm, iemiesotām uz planētas Zeme, nekā nav iespējams atturēt viņas no sevis apzināšanās, ja tikai viņas pauž nodomu apzināt sevi. Agrākos laikos pie vecajām enerģijām noteikt tādus ierobežojumus izvēles brīvībai bija iespējams, jo Dievišķās gaismas uz šīs planētas bija nepietiekami tam, lai dvēseles varētu apzināties savu sākotnējo gaismu no savas iekšienes.

Tagad šeit iemiesojas daudzas dvēseles, nekad agrāk uz Zemes nedzīvojušas, atnākušas no tālienes speciāli priekš tā, lai izjustu uz sevis iekšējās gaismas atklāšanos. Planētas apziņa galvenokārt pieņem viņas. Ir tās dvēseles, kuru eksistence šeit šajā laikā ir Zemei nevietā un kurām viņa atsaka iemiesošanos, taču viņu skaits ir ārkārtīgi mazs tam, lai veltītu tam uzmanību. Visi tie, kas atnāca šurp, kas saņēma ķermeņus tādā vai citādā veidā, kuri ieguva tiesības staigāt pa šo planētu un izjust uz sevis pār viņu līstošās jaunās enerģijas, visi viņi atrodas šeit tikai tā iemesla dēļ, ka tas ir saskaņā ar Dievišķo nodomu un dod viņiem lielas izredzes izmainīties.

Kas sagaida “tumšos” pēc Pārejas? Tas ir tieši tas pats jautājums, kuru mēs, kas novērojam šo procesu, bet tieši nepiedalāmies tajā, uzdodam sev gandrīz katru mirkli. Un neviens no mums nezina uz to pat aptuvenu atbildi. Šajā punktā, kuru jūs saucat par Pāreju, ir sanācis kopā tik daudz varbūtību, laiku un telpu, centienu un cerību, ka tas atver zemiešiem patiešām bezgalīgu iespēju lauku. Un šajā laukā katrs no jums atradīs to, kas vajadzīgs viņam, jo tā vai citādi sekos savai gaismas dabai. Tas nozīmē, ka pat, ja jūs pretosieties pārmaiņām, tās vienalga notiks, bet tikai ar lielākiem satricinājumiem priekš jums. Taču tie, kuri apzinās sevi “melnus”, kuri turpina spēlēt “pasaules valdnieku” pusē, izrādīsies divkārt smagākā stāvoklī, jo viņus spiedīs uzvesties saskaņā ar vecajiem spēles noteikumiem tai laikā, kad viņi arvien uzstājīgāk jutīs, ka šie noteikumi disonē ar viņu mostošos iekšējo gaismu.

Vai eksistē tā saucamās “zonas” tiem, kas nav spējuši iziet izmaiņas un ir izrādījušies atmesti uz turieni nepietiekami augstu vibrāciju dēļ? Teikšu jums atklāti: Nē. Mēs neradām nekādas zonas, katru tādu konstrukciju radām ne mēs, bet to apziņa, kuri tādā veidā grib palikt apslēpti Dievišķajai gaismai. Daudz reižu viņiem tas izdevās, taču ne tagad. Transformāciju pārdzīvos visi, jautājums tikai tāds, cik ilgi tas notiks laikā un cik stipri tā skars katru konkrētu dvēseli.

Vai jūsu miesas būvei ir nozīme Pacelšanās procesam? Vai labāk jums būt kalsniem vai pilnīgiem, lai pilnībā izietu caur Pacelšanās vārtiem? Labs jautājums. Es patiešām esmu pateicīgs tev par to, ka tu pajautāji man par to. Jūsu ķermeņa Pacelšanās var notikt kā momentāni, tā arī būt izstiepta laikā. Pirmais variants parasti notiek visvecākajām dvēselēm, kuras jau sen ir gatavas šai transformācijai, bet neiziet to kādu īpašu iemeslu dēļ, piemēram, viņas gaida noteiktu brīdi, lai izietu to kopā ar lielu mācekļu vai domubiedru grupu, bet varbūt vienkārši tādēļ, ka grib pasniegt savu Pacelšanos kā dāvanu planētai vajadzīgajā laika brīdī, kad tā būs palīdzība visiem zemiešiem (momentāna augstu vibrāciju enerģiju izmete) Pacelšanās iziešanā. Otrais variants attiecas uz jaunākām dvēselēm, kuras vai nu nekad agrāk nav izgājušas Pacelšanos, vai arī kaut kad izgājušas to nepilnīgi. Viņu dvēselēm tas ir lielāks satricinājums nekā pieredzējušākām dvēselēm, un tāpēc Pacelšanās viņām būs izstiepta laikā, lai viņas varētu pakāpeniski adaptēties visām notiekošajām izmaiņām. Tiem, kuri ies pēc pirmā varianta, miesas būve un svars lomu nespēlēs. Ejošiem pēc otrā varianta viņu ķermenis patstāvīgi pieskaņosies notiekošajiem procesiem, te pieņemoties svarā, te zaudējot to, atkarībā no tā, kas dotajā brīdī tam būs piemērotāk un vieglāk, jo tam taču būs nepieciešams pārstrādāt daudz vecās enerģijas, kura atrodas šūnās, tas regulēs pats sevi un pakāpeniski sasniegs nepieciešamo balansu. Tāpēc uzsākt jeb ko speciāli, ar nodomu vājēt vai pieņemties svarā, nav vērts, labāk pilnībā nodot savu ķermeni sava Gara rīcībā un mierīgi uztvert visu, kas ar to notiks. Ar ko patiešām ir nepieciešams pastrādāt šajā periodā, tas ir, ar bailēm un emocionālajiem blokiem, jo tas ir tieši tas, kas traucē jūsu Garam jūsu ķermeņa vadīšanā.

Kas pēc savas būtības ir Pacelšanās, un vai tā jebkad uz Zemes ir bijusi pilna? Pacelšanās ir ar daudzām atšķirīgām gradācijām, un katrs to izejošais iziet to tādā mērā, kādu uzskatīs viņam par piemērotu viņa Gars. Tagad jums ir iespēja uzbūvēt oglekļa ķermeņa vietā kristālisku, un tas ir tāpēc, ka jūsu Gari pieņēma tādu kopēju lēmumu, un tas atklāja tādu iespēju visai planētai. Taču kristāliskais ķermenis arī var tik pacelts un transformēts augstākas dabas ķermenī. Pašreizējā brīža unikalitāte ir tieši tur, ka jūs izejat caur masveida pacelšanos, kurā vairumam no jums ir iespēja uzbūvēt sev jaunu kristālisku ķermeni. Pilnīgi iespējams, ka uz Zemes būs “varoņi”, kuri spēs pārbūvēt savu ķermeni ne tikai kristāliskā, bet arī augstākā. Ja tas notiks, tas planētai būs liels sasniegums. Taču nav vērts tiekties uzlēkt augstāk par savu galvu tikai aiz vēlēšanās kaut ko pierādīt sev vai citiem. Apgalvoju jums, ka arī kristāliskais ķermenis – tas ir brīnišķīgs ķermenis, tas jums patiks, ar to būs daudz mazāk rūpju. Viss, kas notiks ar jums, notiks jūsu Gara piemērotībā, un tas ir pats galvenais. Jā, jūsu planēta sen jau nav izgājusi caur masveida pacelšanos, cilvēku civilizācijas vēsturē tāda parādība notiek pirmoreiz.

Kas attiecas uz jaunām iespējamām epidēmijām, tad es varu jums teikt, ka vecās enerģijas noturošie patiešām mēģinās pretdarboties jūsu garīgajai atvēršanai, izmantojot viņu rīcībā esošos iebiedēšanas instrumentus. Taču tas, cik brīnišķīgi jūs tikāt galā ar lugu zem nosaukuma “cūku gripas epidēmija”, runā par to, ka jums ir liels gaismas (un humora) potenciāls, lai stātos pretī līdzīgām darbībām. Paraugieties, vai piepildījās viss tas, ar ko jūs biedēja? Cik ilgi turpinājās šī histērija, šī “staigāšana maskās” un bailes nokļūt blakus cilvēkam, slimam ar nezināmu slimību? Tikai vien no dažām nedēļām līdz dažiem mēnešiem katrā no valstīm. Un tie, kas nomira šīs epidēmijas rezultātā, aizgāja tikai tāpēc, ka izdarīja tādu izvēli, vecās baiļu un nemiera enerģijas uzveica viņos iekšējo gaismu, un viņi aizgāja tādēļ, lai piedzimtu jaunos ķermeņos, kuri nenes sevī jau vairs tik daudz vecā. Tad kā jums vajag rīkoties nākotnē, ja jūs sadursieties ar līdzīgām iedarbībām? Mans padoms jums: vairāk smaidiet un smejieties, un dariet to no visas sirds, uzticoties sava Gara aizsardzībai, un tad jūs atradīsieties īstās bruņās, kurām nav bīstami nekādi vīrusi.

Mīlestībā un Pateicībā pret jums, ar jums un priekš jums, jūsu brālis Ješua.

Urānija

3.01.10

www.y-kostra.ru



Ercenģeļa Mihaēls: Sūtījums 9.01.10





Gaismu un Mīlestību, dārgie! Es esmu Ercenģelis Mihaēls. Es ar prieku apskauju jūs ar saviem spārniem, lai katrs no jums varētu sajust manas enerģijas. Mēs nākam pie jums šajā jūsu izaugsmes un apmācības laikā, katru reizi atnesot savu enerģiju nokrāsas, savas gaismas nokrāsas. Jūs saņemat tās un rezonējat kopā ar tām. Jūsu būtība uztver tās un saņem jaunu rezonansi. Tā ir kā jauna krāsa, pievienota jūsu paletei, jauns Gara instruments, parādījies jums darbam un priekam. Tas ir tas, ar ko jūs līdz šim nebijāt pazīstami, bet, kas ir arī jūsu atspulgs, jo ir jūsu iekšienē. Tas vienlaicīgi ir jauns un atklājošs jūsos jūsu seno zināšanu. Nebrīnieties par šo paradoksu. Neloģiskā, nekonsekventā un neiespējamā sadursme ved jūs uz izeju aiz paša prāta ierobežojumu robežām, liekot jums “uzkārties” līdzīgi jūsu datoriem centienos izprast jums agrāk nezināmu informāciju. Tad lai “uzkaras” jūsu saprāts, atverot jūsos tās jūsu agrāk neizmantotās iespējas izpratnei, kuras glabājas dziļi jūsu apziņas iekšienē.

Un tā, jūs esat gaisma vibrējošā, gaisma dzīvā. Jūs esat enerģijas stabi, mirdzoši ar dzīvību un Dievišķu misiju. Gaisma jūsu iekšienē dzīvo, tā pulsē pašas ritmā, kurš nosaka jūsu apziņas līmeni. Nu, ļausim tam pulsēt tā, kā tas ir piemēroti tagad. Atstāsim visu jūs noturošo, visu pretojošos. Atvērsimies savai gaismai. Tā kā milzīga gaismas spirāle iekšienē izstiepjas un saspiežas, radot kustību, radot dzīvību. Tās iekšienē ir daudz citu sīku gaismas spirāļu, to ir bezgalīgi daudz, un katra no tām – arī ir apziņa. Tā ir jūsu fiziskā ķermeņa šūnu apziņa, atomu un molekulu jūsu iekšienē apziņa, viļņu un to daļiņu, kuras sastāda jūsu smalkos ķermeņus, apziņa un apziņa tam, ko jūs pagaidām pat nevarat iedomāties, jo jūsu prātam nav priekšstata par to. Nu, atļausim visam tam dzīvot, atvērties un piepildīties ar gaismu no iekšienes un ārienes. Tāds ir dzīvais visums jūsu iekšienē. Tāds tas ir arī Dieva iekšienē. Jūs taču saprotat, ka Dievs – tā ir tāda pati Gaismas Apziņa kā jūs? Jūsu iekšienē katru mirkli piedzimst un nodziest apziņu miriādes, bet jūs pat neapzināties to, un tajā ir diža harmonija. Jo viss notiekošais jūsu iekšienē vibrē un dzīvo vienotā harmonijas likumā, vienā apziņu orķestrī, kuras atdzimst un pārdzimst katru sekundi, nekur nepazūd un ne no kurienes neatnāk. Vienkārši eksistē pašas sevī. Sajūtiet šo apli, šo pašu uz sevi noslēgto sfēru, stiepjošos bezgalībā, un jūs apzināsieties, ka ir Dievs un Visums. Jūsu ilūzijas ir jūsu radītas, bet jūs esat vēl lielākas apziņas radīti. Lai šīs jaunās gaismas nokrāsas jūsu iekšienē sāk spēlēt savu Dievišķo melodiju, lai tās kļūst par kopējā orķestra harmonisku daļu. Mēs dāvinām jums sevi, mēs atnesam jums to, kas var realizēties un iemiesoties jūsos pavisam citādi kā mūsos, bet, kas ir neatņemama mūsu daļa. Kāpēc jums vajadzīgas jaunas krāsas? Lai kļūtu plašāki un visaptverošāki. Lai izdzīvotu caur sevi un pulsētu kā citas apziņas un visuma daļas, nesot tām par atbildi savu rezonansi, kura paceļas un tuvina pašai dabiskākajai un pamata vēlmei – būt pašam sevī.

Tagad jūs varat aptvert un ietilpināt sevī visu šo, tāpēc arī mēs atnākam pie jums ar saviem enerģētiskajiem sūtījumiem, ar savām gaismas spirālēm, iededzot tās jūsos un transformējot caur jums. Jūs tagad priekš mums uzstājaties kā liels katalizators un liela transformējoša apziņa, caur kuru mēs varam augt tā kā nekad agrāk. Mēs mīlam jūs bez mēra un pateicamies jums bez mēra par to, jo viss tas tiek darīts Mīlestībā un bez bailēm. Jūs visi vairāk un vairāk apzināties savus uzdevumus kā mūsu kosmisko brāļu un māsu, kā mūsu atspulgu, kā mūsu Spēles partneru uzdevumus. Paldies jums, dārgie un mīļie, par jūsu Gaismu. Par to, ka jūs atļaujat ielaist to sevī un par to, KĀ jūs to transformējat. Lai top vienota mūsu Gaisma un vesela mūsu apziņa, jo nav mums lielākas vēlēšanās, kā savienoties ar jums ar visiem saviem aspektiem, visām savām nokrāsām un spirālēm. Lai dejotu kopā ar jums mūžīgā Gaismas, Mīlestības un Dzīvības dejā! Lai piepildās! Mīlestības mirdzumā, Ercenģelis Mihaēls.

Urānija

9.01.10

www.y-kostra.ru



Ješua: Par čenelingu un čeneleriem





Dārgie brāļi un māsas, priecājos apkampt jūs visus! Tagad priekš jums notiek svarīgs un grūts pašizzināšanas, pašizpausmes un jauna pašnovērtējuma periods. Tā ir tā robeža, kuru pārejot, jūs sajutīsieties savādāk, jaunā pasaulē, kura atbildīs jūsu atjaunotajai apziņai. Šī etapa sākuma saknes aizstiepjas līdz pagājušā gadsimta pašām beigām., kad daudziem no jums sāka pamosties spējas kontaktam ar būtnēm no citām pasaulēm un blīvumiem. Tagad šis etaps tuvojas savam apogejam, tā atvēršanas augstākajam punktam. Tagad parādās arvien vairāk un vairāk kanālu, čeneleru, mēdiju. Tā informācija, kuru viņi jums dod, bieži liekas jums pretrunā viena otrai, neatbilstoša jūsu priekšstatiem vai jēdzieniem. Jūs jūtaties kaut kādā informācijas haosā, veltīgi mēģinot salikt puzzles gabalus, kuri spītīgi nevēlas salikties kopējā attēlā. Nav vērts tam tērēt spēkus, dārgie brāļi un māsas, jo čenelings nav prātam aptverams un neļaujas saprašanai no jums pierastās loģikas viedokļa. Lūk, kādu attēlu es tagad redzu. Katra čenelera apziņa un sūtījumi ir sfēra ar tikai tai raksturīgu krāsu, izmēru, atmosfēru iekšā. Šī sfēra pievienojas būtībai, ar kuru kontaktējas, ar staru-kanālu. Jūsu uztverē šis stars būs līdzīgs taisnai līnijai. Čeneleriem, kuri ieiet kontaktā ar vairākām būtībām, sev apkārt ir vairākas sfēras, iekļautas viena otrā, un vairāki stari-kanāli, kuri aktivizējas kontakta brīdī. Mēdija apziņa dotajā gadījumā uzstājas kā prizma, kura lauž pienākošo informāciju. Kad jūs klausāties vai lasāt čenelingu, jūs ieejat šīs sfēras iekšienē. Tās sajūtas, kuras pie tam rodas, ir rādītājs tam, vai jums ir piemērota dotā informācijas laušana vai nav. Pievērsiet uzmanību, ne pati informācija, bet tās laušana. Ja šīs sfēras iekšienē jūs jūtaties komfortabli, tātad šis čenelers jums dotajā etapā – ir piemērota prizma. Tas pats attiecas arī uz tulkojumiem. Tulkotājs – papildus prizma sfērā, saņemoša informāciju no mēdija un translējoša to lasītājiem vai klausītājiem ar savu apziņu. Ir gadījumi, kad tulkotāja un mēdija apziņas praktiski saplūst darba brīdī, un tad jūs iegūstat tulkotāja prizmas gandrīz nelauztu sūtījumu, čenlera prizmas nodotu. Tā tagad gadās arvien biežāk, īpaši ar tiem tulkotājiem, kas ir atvērti tādai mijiedarbībai, kuri sen strādā ar vienu un to pašu mēdiju un kuru ego nebloķē mēdija un būtības apziņas enerģijas.

Bet tagad iztēlojieties: visas šīs sfēras karājas telpā tajā kārtībā, kāda tām dotajā brīdī ir dabiska. Dažas sfēras ar laiku pārvietojas, atrodot sev komfortablāku atrašanās vietu. Dažas paceļas augšup-lejup, dažas pārvietojas no centra uz perifēriju un otrādi. Šīs kustības nav nekā vērtējamas, tās vienkārši ir kustības esošās telpas ietvaros, pakļautas jums nezināmas fizikas likumiem. Tāpēc nemeklējiet šeit zemtekstu. Dažas sfēras sāk spīdēt intensīvāk, dažas vājāk – tas ir atkarīgs no mēdija patiesuma un pašatvērtības seansa brīdī. Jo vairāk viņš atdodas procesam un jo mazāk viņā ir iesaistīts viņa personības “Es”, jo spožāk viņš atnes līdz jums savas Augstākās Apziņas gaismu un būtības enerģiju, ar kuru kontaktējas.

Šī klasterveidīgā figūra telpā, sastāvoša no dažādkrāsu sfērām, ir jūsu jaunās kolektīvās apziņas, kurai vēl stāv priekšā formēties un attīstīties, sākuma stadija. Tā tagad izjūt iedarbību no visām pusēm, no visām pasaulēm, kuras tik vēlējās stāties ar to kontaktā. Uzskatiet to kā materiālu, no kura jūsu Augstākie Es radīs kaut ko pēc sava paša līdzības. Ja jūs jūtaties nekomfortabli kaut kādā sfērā, ar pateicību atstājiet to, sūtot svētību būtībām, to radījušām, par to pieredzi, kuru jūs tās iekšienē saņēmāt. Gadās tā, ka, atrodoties kaut kādas sfēras iekšienē, jūs sajūtat atsevišķas neatbilstības savai enerģijai vai apziņai. Tādā gadījumā tas izskatās, kā kad starp jūsu apziņas staru-kanālu un mēdija sfēru rodas aizžogojums, kurš daļēji vai pilnīgi noslēdz jums enerģijas plūsmu. Cēloņi tam, ka tas uzrodas, var būt divi: vai nu jūsu iekšienē ir nostrādājis paša baiļu atpazīšanas mehānisms, un jūs esat uzdūrušies uz savu paša neatzīšanu, noteiktu baiļu izsauktu, vai arī jūs esat sadūrušies ar pārlieku disonējošu čenelera apziņas prizmas šķautni, kuru var būt ir izsaukusi viņa sasietība sakarā ar kaut kādām bailēm vai vēlēšanos pārvadīt sava ego impulsu vairāk nekā Mīlestības informāciju. Tādas situācijas ir satopamas pastāvīgi visās sfērās, un tā ir normāla parādība, jo tādā veidā notiek attīrīšanās process un jaunās apziņas evolūcija. Jūs varat vispār iziet aiz visu sfēru robežām un ieiet tajās tikai nepieciešamības vai vēlēšanās gadījumā, taču šis etaps parasti iestājas tad, kad jūsu apziņa jau ir piesātināta ar sākotnējo jauno informāciju un enerģijām, kad tā ir spējīga uzturēt savas pašas sfēras eksistenci.

Ja ir čenelers, kurš izsauc jums pārāk daudz nepiekrišanas, pārāk daudz jūsu iekšienē rodas “aizžogojumu”, tad tas nozīmē to, ka jūsu apziņa nav gatava pieņemt viņa informācijas laušanu, nav gatava atzīt tās tiesības uz eksistenci. Neskatoties uz to, ko jūs bieži domājat par mums, mēs nevadām jūsu pacelšanās procesu. Mēs tikai novērojam ar Mīlestību un nevērtējam, jo tagad jūsu priekšā ir atvērta jebkuru iespēju perspektīva, un patiesībā iespējams ir viss. Neviens nestāv jūsu spēles laukuma stūros, kontrolējot, kā jums vajag spēlēt, lai neizietu ārpus noteiktajām robežām. Šo robežu tagad jau gandrīz nav, tās, kas vēl palikušas – tas ir paliekas no tā, kas pagaidām vēl nav paspējis izkust, bet jau atrodas kušanas stāvoklī. Kas tas ir – tīras radošas apziņas process? Tā ir pilna gribas un darbību brīvība. Jebkurš spriedums no mūsu puses, jebkurš novērtējums ir apziņas sfērā darbība, ierobežojoša jūsu brīvību. Mēs nenosodām ne tāpēc, ka kāds mums to ir aizliedzis darīt, un mēs esam aizvēruši muti un klusējam, kad savā galvā mums ir viedoklis jūs interesējošajā jautājumā. Tā jūs darījāt trīs dimensijās. Daudzdimensionalitātē viss ir savādāk. Izvirzīt to vai citu spriedumu nav iespējams vienkārši tāpēc, ka mēs redzam vienu un to pašu objektu uzreiz no daudzām pusēm tai laikā, kad jūs redzat to tikai no vienas vai divām. Mēs uzreiz redzam šī objekta, šīs parādības potenciālu, mums tie ir redzami kā uz delnas, un vienīgais, kas patiešām ir svarīgi mūsu uztverei – tas ir tās iekšējās gaismas spēks, kura atrodas objekta iekšienē, tieši šī viņa mirdzēšanas intensitāte liecina par to, vai šai parādībai piemitīs lielāka rezonanse, un tai būs ilgstošas attīstības perspektīvas, vai arī tā būs neilga, un tai nebūs lielas iedarbības uz jūsu kolektīvo apziņu.

Tagad ir tas periods, kad jūsu jaunā kolektīvā apziņa formējas un attīrās no bailēm un iesprūdumiem. Daudzi no jums atrod savu izteiksmi mēdiju sūtījumos. Atrodot viņu sūtījumos to, kas skar jūs, jūs satiekaties ar saviem pašu aizspriedumiem, neiecietību, un jums ir iespēja atzīt tos sevī un atlaist. Jā, patiešām, bailes un aizspriedumi bieži pievelk mēdijam būtības, kurām ir savas savtīgas intereses, kuras uzskata, ka ir labi iekārtojušās, un barojas ar to enerģiju, kuri lasa tāda mēdija sūtījumus. Taču pret viņām arī vajag attiekties ar Mīlestību, jo viņas taču pievilka jums gaisma no jūsu Dievišķā Es, kura viņām trūkst sevī, un, pateicoties jums, viņas arī attīra sevi jūsu pacelšanās procesā. Bīties no viņām nav vērts, viņas nav spējīgas nodarīt nopietnus zaudējumus jūsu gaismai, ja nu tikai var nedaudz dezorientēt jūsu saprātu. Bet ticiet, saprāts – nav galvenais Pacelšanās instruments. Tas ir pārāk ierobežots un piegružots jūsu apziņas atribūts, kurš tādā veidā iziet savu attīrīšanos. Galvenais – jūsu iekšējā gaisma. Koncentrējoties uz to meditācijas sūtījuma lasīšanas procesā, jūs atverat sevi, savu paša spēku, uz kuru jūs vēlāk balstīsieties. Tādejādi, jebkurš čenelings – tā ir jūsu personīgā šo būtību, kuras eksistē kā ārpus jums, tā arī jūsu iekšienē, jo viss ir vienots, uztveršanas pieredze. Ja jums ir nepatīkami sajust to, ka jūs izmanto sūtījuma lasīšanas brīdī, vienkārši atejiet no šī mēdija un viņa sūtījumiem, atrodiet to, ar kuru jums būs komfortablāk. Neeksistē tagad tāda, kurš nestu absolūtu un nemaldīgu patiesību, ir vienīgi interpretācijas, un tas ir jaunās apziņas būvēšanas procesa laušana. Kad jūs pievēršat uzmanību kaut kam sūtījumā, jūs dodas sev orientierus vai virzienus attīstībai. Iespējams, ka jūs nekas neskar, un jūs vienkārši, izlasot sūtījumu, jūtaties harmonijā ar pasauli. Par to arī var nopriecāties. Jo vairāk ir tā, ko jūs ar Mīlestību pieņemat pasaulē, jo vairāk ir tā, ko jūs ar Mīlestību pieņemat sevī. Pieņemt – nenozīmē visam piekrist, pieņemt nozīmē dot tam tiesības eksistēt tā, kā tas eksistē, un nospēlēt savu lomu tā, kā tā viņam jānospēlē. Viss ir Dievišķā nodoma iecerēts un visam ir savs uzdevums. Jūsu Augstākie Es ar Mīlestību rotaļājas ar jūsu apziņām tāpat, kā jūs bērnībā pārcilājāt savas mīļotās rotaļlietas. Ar Mīlestību – tas ir atslēgas vārds, jo jūsu loģikai piemīt vēlēšanās katrā procesā atrast kāda personīgo izdevīgumu. Taču tāda loģika piemīt tikai apziņai, atdalītai no pārējās pasaules, uzskatošai visu pārējo pasauli kā ne sevi. Vienotības apziņā ir iespējamas tikai uzticība un Mīlestība. Jā, eksistē būtības, kuras meklē savu ātru izdevīgumu, taču viņas nesaprot, ka ar viņām rotaļājas tieši tāpat kā ar visiem pārējiem un ar tādu pašu Mīlestību. Dievišķā Mīlestība ir jūsu iekšienē, un tā aizsargā no visa jums nepiemērotā, un jūs drīz ieraudzīsiet, kā pāraugsiet savas baiļu, egoisma, varaskāres, neiecietības “bērnu slimības”, un tad jūsu kolektīvā apziņa sajutīsies daudz brīvāka. Jo patiesībā nav nekā, kas traucētu jūs, ir tikai tas, kas palīdz, tikai saprast un ieraudzīt šo palīdzību uzreiz jūs pagaidām ne vienmēr varat. Tā telpa, kurā tagad eksistē šis klasteris no jūsu augošo apziņu sfērām, tā ir patiesas tīras Dievišķās Mīlestības telpa, un radīšana tajā – tas ir liels prieks un liela privilēģija. Atbrīvojieties tās iekšienē no tā, kam ir jāaiziet, un sāciet sajust jūsu apziņas lidojumu! Ar Mīlestību un maigumu, ar jums un priekš jums, jūsu brālis Ješua.

Urānija

26/01/10

www.y-kostra.ru



Ješua: Nacionālais jautājums un Krievijas loma jaunajās enerģijās



Urānija

Ļoti gribu uzdot jautājumus Tev, bet caur tevi arī Audzinātājiem. Un tāpat arī negribētos ieraudzīt atbildes – vienkāršas atrunas. Tās taču daudziem būs interesantas.

Tātad jauājumi:

1. Kāpēc, kad Augstākajās Sfērās tika lemts jautājums, kur XX gadsimtā taisīt proletārisko revolūciju – Brazīlijā vai Krievijā – IZVĒLĒJĀS Krieviju?

2. Kāpēc ASV, kuras 100 gadus saņēma dispensāciju no Augstākajiem Spēkiem – pārvērtās par pasaules demokrātijas žandarmu un ir burtiski “sasmakušas”?

3. Kāpēc tagad pasaules un Visuma visas cerības ir saistītas ar Krieviju, bet ne ar ASV un Lielbritāniju – pārējām no 6. rases trīs katliem?

4. Kāpēc visa pasaule atļaujas tikai ņemt no krieviem, bet par atbildi – nopaļāt viņus, jo viņi nav ebreji, nav Dieva izraudzīta tauta? Jeb krievi arī ir uzņēmušies kaut kādu vienošanos pār savu galvu?

Sveicināti, dārgie brāļi un māsās! Es ar prieku atkal apņemu katru no jums un visus jūs kopā. Tagad es pārdzīvoju brīnišķu sajūtu vienotībai ar jums un visu jūs kā vienas ģimenes vienotībai. Es jūtu jūsu vienoto enerģiju, jūsu vienoto elpu, jūsu vienotās sirds pukstus. Atļaujiet šodien pabūt ar jums šajos vienotības apkampienos un parunāt par to, kas liek jums just savu atdalītību no vienotās garīgās ģimenes. Es runāšu par to, ko jūs saucat par “nacionālo jautājumu”. Tā ir tā tēma, kurai šodien retais no jums paies garām, vienaldzīgi atmetot ar roku. Tas ir tas, kas jūs aizskar, tas, kas uztrauc jūs, lai kurā pusē jūs nestāvētu tai jūsu domās novilktajai līnijai, kura atdala “svešos” no “savējiem”. Jums tas patiešām ir sāpju punkts, sāpju robeža, un tas, ar kādu ātrumu šī problēma aug un briest, liecina par to, ka tuvu ir tā diena, kad jūs atbrīvosieties no tās, kļūstot vēl par vienu pakāpienu pieaugušāki.

Šis jautājums laiku pa laikam uzpeldēja jūsu civilizācijas vēstures laikā, un katru reizi, gluži kā sniega bumba, apauga ar arvien jaunām bailēm, minējumiem un neuzticēšanos. Tas ir tieši tas, kas bieži bija pēdējais arguments, kad lieta aizgāja līdz tam, ir vai nav vērts iet karā pret kaimiņiem. Jums teica: ir vērts, tāpēc ka viņi nav tādi kā mēs! Paskatieties, viņi ne tā ģērbjas, ne tā gatavo ēst, ne tā audzina bērnus. Tas modināja jūsos dziļas, gandrīz dzīvnieciskas bailes no svešā, kuras iedvesa jums no bērnības vecāki un kuras stingri ir iesēdušās jūsu apziņā. Izaugot, jūs turpinājāt dalīt pasauli “savējos” un “svešos” un ar pilnu savas taisnības apziņu bijāt atvērti vieniem un bozāties pret citiem.

Šodien es, jūsu skolotājs, kādreiz atnācis pie jums ebreja ķermenī, gribu parunāt ar jums par nacionālismu un tā nepieņemšanu no jūsu puses. Pēc būtības, tās ir vienas medaļas divas puses: kāds izsaka nacionālistiskus lozungus, un kāds šādā gadījumā ierauj galvu plecos un ar riebumu skatās nopakaļ nacionālistam. Katram no jums ir bijušas iemiesošanās, kurās jūs dzimāt to tautu nāciju skaitā, pret kurām šodien uzstājas nacionālisti. Ņemsim, piemēram, ebrejus. Jums ne velti teica par to, ka tā ir kodola tauta, kurai piemīt kultūra un zināšanas, kuras ir tik senas, ka var palīdzēt jums atcerēties jūsu Dievišķo dabu. Un jums nav obligāti tāpēc jāapgūst viņu svētās grāmatas vai jāiedziļinās viņu ticības smalkumos, jums tam pietika vienkārši vienu reizi piedzimt ebreja ķermenī! Jūsu DNS palika ieraksts par to visu, kas jums bija jāiegūst sev no šīs iemiesošanās. Taču tā ir ļoti dziļa zināšana, daudzējādā ziņā atšķirīga no tā, ko jums mācīja citās iemiesošanās, un jūsu pašreizējā apziņa pretojas tās pieņemšanai. Tā vienkārši pagaidām vēl nav gatava tam, bet nevainojiet viņu tajā, viņa centīgi gatavojas. Pagaidām vēl ebreji izsauc jūsu iekšienē sarežģītu pretrunīgu sajūtu, kuru, no vienas puses, diktē jūsu sirds patiesa vēlēšanās pieņemt ebrejus kā brāļus, bet no otras – neskaidrs prāta arguments: bet tomēr viņi ir savādi...

Tos, kuri dzīvo ebrejā ķermenī šajā iemiesošanās, nacionālais jautājums skar īpaši, jo pamodina viņos dziļas vajātas tautas bailes un pat, es teiktu, šausmas, kuras uzkrājās viņu apziņā daudzu gadsimtu laikā. Ebreji – tā ir ļoti jautra un labestīga tauta, tādu es to atceros, kad dzīvoju starp viņiem un biju ebrejs. Tie ir ļoti smalki jūtoši un uz garīgu radošumu vērsti cilvēki. Patiesi saku, es mīlu jūs, ebreji, un ticu, ka jūs veiksiet savu attīrīšanos un pacelsieties kā brīnišķīga cilvēces vienotā zieda ziedlapiņa. Tie pārbaudījumi, kuri nāca pār jums, bija sagatavoti tādā veidā, lai pamodinātu jūsos jūsu dziļo, patieso garīgo zināšanu, kuru jūs glabājat sevī un kuru esat apvijuši ar daudzskaitlīgiem rituāliem un skaidrojumiem. Tas ir tas mežs, kurš traucē jums ieraudzīt īstos jūs, atpazīt patiesos jūs, pamodināt sevī patiesu aicinājumu pie Dieva. Daudzi no tiem, kas šodien ir aizrāvušies ar slepenām ezotēriskām zināšanām, ir dzimuši starp ebrejiem ne vienu reizi vien. Daudz reižu viņi ir “dzēruši” no šī avota. Bet tie, kuri šodien neieredz ebrejus, kuri tiecas apvainot viņus visos šīs pasaules grēkos, ziniet: katrs no jums bija starp tiem, kas gāja bojā nāves nometnēs pēdējā dižajā karā. Katrs no jums tika nomocīts, nogalināts, sadedzināts dzīvs vai nosmacēts gāzes kamerās. Un tas, ko jūs šodien tā neieredzat, dzīvo jūsos! Jūs nevarat samierināties ar to, kā pret jums izturējās vienā no jūsu iepriekšējām dzīvēm, un tas brēc jūsu iekšienē. Jums bija tik sāpīgi un šausmīgi toreiz, ka jūs līdz pat šim brīdim nevarat pieņemt un piedot sevī ŠO. Tas, ko jūs tā neieredzat un nicināt, tā ir jūsu pašu daļa! Tas ir jūsu naids pret sevi, dārgie brāļi un māsas, kuru jūs tagad izgāžat pār tiem, kuri šodien dzīvo ebreja vai jebkuras citas jūsu neieredzētas tautas ķermenī. Un ir tikai viens veids, kā atrisināt šo konfliktu – pieņemt sevī visu savu pieredzi, lai cik briesmīga un rūgta tā neliktos. Jo tas, ko jūs pārdzīvojāt, bija kaut kāda iemesla dēļ dots jums, tā ir tā rinda jūsu dzīves grāmatā, kuru jūs uzrakstījāt paši, ar savu roku, un pat, ja tā tika uzrakstīta ar asinīm, tāda bija jūsu izvēle. Tas it tas, kas jums ir jāspēj piedot sevī un, pārstājot pretoties acīmredzamajam, jāpadara par savas pieredzes daļu.

Gaisma jūsu iekšienē – tā ir, tā deg jūsu dvēselē, tā apgaismo jūs no iekšienes un attīra no tā, pie kā jūs tik izmisīgi turaties un ko baidāties atlaist. Tas jau aiziet, tas izšķīst, jo tam nav vietas uz jaunās Zemes. Dievs mīl jūs par visu, ko jūs darāt, par visu jūsu pieredzi, viņš pieņem jūs, un šo viņa pieņemšanu jūs šodien jūtat uz saviem pleciem, jūsu matos, uz jūsu rokām, uz visa sava ķermeņa. Tā ir tā enerģija, kura atnāk un iesūcas jūsu būtībā, atnesot jums mieru un samierināšanos. Miers jūsu iekšienē – tas ir miers apkārt jums. Un Zeme būs tāda, jo tur, kur atnāk Dievišķās Mīlestības plūsma, nevar nenotikt brīnumainas un apburošas transformācijas.

Bet tagad mēs parunāsim par krieviem. Tavi jautājumi, brāli, ir uzdoti tādā veidā, kurš iepriekš paredz noteiktu pozīciju šajos jautājumos. No tiem skaidri izriet, ka Krieviju tu aplūko kā kādu netaisnīgu apstākļu upuri, un tāpēc tās vēstures notikumi liekas kā rupju pārkāpumu ķēdīte tajā, ko mēs varētu nosaukt par “cilvēktiesībām”, ja tādu terminu varētu piemērot valstij. Tad izskatīsim to, par ko tu jautā, no tās pozīcijas, no kuras uz to skatos es. Lai tas būtu vienkārši skats uz to pašu vietu, bet no “cita zvanu torņa”.

Kāpēc revolūcija notika Krievijā, bet ne Brazīlijā? Vai tas bija Augstāko sfēru lēmums? Kaut kādā ziņā, jā, bija, jo viss, kam ir vieta vēsturē, notiek ar Augstāko sfēru piekrišanu, citādi tas vienkārši nevarētu notikt. Kāpēc tieši Krievija? Kā pareizi atzīmēja viens krievu zinātnieks, tautas, tāpat kā cilvēki, iziet noteiktus dzīves ciklus – dzimšanas, bērnības, jaunības, brieduma, vecuma un miršanas ciklus. Krievu tauta, un kopā ar to arī daudzas citas tautas, kuras daudzu gadu garumā sastādīja vienotu valsti kopā ar krieviem, tikai vēl iet caur brieduma periodu, tagad to vecumu var apzīmēt kā pārejas vecumu no jaunības uz briedumu. Pagājušā gadsimta sākumā tā atradās jaunības stadijā, un, līdzīgi tam, kā jauniešiem ir raksturīgs maksimālisms, skaidrs sadalījums melnajā un baltajā, tā arī tautām to raksturā šajā periodā ir raksturīgas pretrunas un nesamierināmība. Krievija bija tad pēc visiem rādītājiem gatava savā iekšienē sadursmei starp naidīgiem un nesamierināmiem spēkiem, tie speciāli tam ilgu laiku brieda tās kolektīvās apziņas iekšienē. Krieviem nekad nebija tieksme dumpoties pret savu varu, gluži otrādi, viņu raksturā bija liela pacietība un samierināmība, kura bieži atļāva tiem, kas pār viņiem valdīja, ļaunprātīgi izmantot savu varu. Tautas dumpjus, kuri notika krievu vēsturē, izsauca cilvēku pilnīga vilšanās tajā carā, kurš valdīja tajā brīdī, un, kā likums, tie notika vairāk aiz izmisuma, nekā no vēlēšanās un prasmes izmainīt situāciju.

Sabiedrību kolektīvās apziņas tiecas nodot viena otrai enerģētisku rezonansi tieši tāpat, kā to nodod cilvēki viens otram. Revolūciju rezonanse sen jau skanēja daudzās Eiropas valstīs, taču uz to laiku, kad tā nonāca līdz Krievijai, izrādījās, ka šīs valsts iedzīvotāju apziņa nav gatava revolūcijām kā tādām. Tā prata dumpoties pret to, kas to neapmierināja, un ar laiku atgriezt visu kā bijis, bet neprata radikāli izmainīties. Bet periods radikālām izmaiņām nebija vairs aiz kalniem. Un tad parādījās cilvēks, kurš labi prata pārraidīt rezonansi sagraušanai un tieksmei uzcelt jaunu. Viņš saliedēja ap sevi cilvēkus, kuri, savukārt, ilgu laiku atradās aiz valsts robežām, uzkrāja sevī īpašas revolūcijas rezonansi, tādas, kurai bija jāapgriež viss kājām gaisā. Pēc tam viņi atgriezās Krievijā un spēja nodot savu rezonansi ļoti pasīvai un pēc būtības nesaskaņotai sabiedrības daļai, kura ilgu laiku izjuta uz sevis smagu dzīves apstākļu un ierobežotas apkārtnes nastu, bet kura pamatā bija gatava nest to vēl diezgan ilgu laiku. Taču mūsu revolucionāri patiešām bija “specprojekts”, viņi labi pārraidīja sagraušanas rezonansi, un tos atbalstīja daudzi no Augstajiem Skolotājiem. Tas, ko viņi gatavojās uzcelt uz vecās pasaules drupām, saucās par jauno pasauli. Viņi pat dziedāja par to savā dziesmā. Kāpēc tad bija vajadzīga šī jaunā pasaule? Ja tagad jūs paskatīsieties uz šo jūsu vēstures lappusi, tad neapšaubāmi sajutīsiet paralēli ar šodienu: jo jūs arī tagad nodarbojaties ar jaunas pasaules celšanu. To, kas notika ar Krieviju pagājušā gadsimta sākumā, var nosaukt par mēģinājumu jūsu apziņai. Vecās pasaules agonija un strauja pasaules uzskata izmaiņa. Ticību Dievam, cerību uz viņu un debesu mannas gaidīšanu no debesīm nomainīja neticības reliģija, Dieva noliegšana un ticība pašu spēkiem. Jums var likties dīvaina tāda apziņas pārslēgšanās, taču tad tā notika dualitātē, pie vecajām enerģijām, kuras toreiz bija pilnā spēkā, un varēja notikt tikai lūk tā: strauji un ātri. It kā cilvēku izvilktu aiz matiem no vienas apziņas apkārtnes un strauji iegremdētu citas apkārtnē. Taču šim eksperimentam bija milzīga nozīme, tas parādīja ar Krievijas piemēru, ka cilvēka apziņa jau praktiski ir gatava tam, lai uzņemtos atbildību par savu dzīvi un visu, kas tajā notiek. Tas bija galvenais brīdis, dārgie brāļi un māsas, tas, ko jūs izdarījāt toreiz, tajās savās iemiesošanās, ļoti palīdzēja jums tagad, kad jūs sākāt ar savām rokām un savu apziņu celt Pārejas tiltu. Daudzus ķieģeļus, kuri guļ tā pamatā, jūs ielikāt toreiz, un tie turējās ne uz jūsu Dieva un dievišķuma sevī noliegšanas, bet uz tieksmes realizēt sevi jaunas pasaules un jaunas apziņas celtniecībā. Un, pat, kad pēc tās revolūcijas daudz kas atkal atvēlās atpakaļ un sāka plūst asins un ciešanu upes, kurās jūs attīrījāt sevi, gatavojāt jaunas apziņas ausmai, impulsu tai jūs bijāt saņēmuši.

Un tā, Krievijas tauta, pārdzīvojusi jaunības un tapšanas periodu, varēja labāk un skaidrāk uztvert revolūcijas un jaunās pasaules un jaunās apziņas uzcelšanas rezonansi nekā Brazīlijas tauta, kura toreiz atradās bērnības periodā. Bez tam, bija vēl viens iemesls tam, ka revolūcija notika Ziemeļu, nevis Dienvidu puslodē – eksistēja nepieciešamība radīt jaunās apziņas impulsu, lai līdzsvarotu citu svarīgu Ziemeļu puslodes spēlētāju.

Šī zeme bija Amerikas Savienotās Valstis. Šeit arī ilgu laiku attīstījās jaunās apziņas asni. Taču atšķirībā no Eiropas un Krievijas, šeit bija radīta zināma “oranžērija”, mierīga pakāpeniska attīstība, lai šī apziņa formētos visharmoniskākajā veidā, bez stresa situāciju un straujas apkārtējās īstenības maiņas izmantošanas. Sākumu šai apziņai deva, no vienas puses, protestantu reliģija, kurā liela uzmanība tika pievērsta darbam un savu priekšstatu par paradīzi uz Zemes fiziskai iemiesošanai. Protestanti, daudzējādā ziņā līdzīgi kā jaunās Krievijas ateisti, ticēja tam, ka Dievs ceļ jauno pasauli ar viņu rokām, viņu karstajām sirdīm, viņu tīrajiem nolūkiem. No otras puses, lielu ietekmi uz jaunās apziņas formēšanu atstāja brīvmūrniecība – slepens strāvojums, kurš ASV ieguva īpašu lomu un ietekmi. Tā kā šīs valsts tēvi-dibinātāji bija cieši saistīti ar brīvmūrniecību, mantotu no Eiropas, kur tai arī bija plaša ietekme starp varas turētājiem, tā ietekmēja viņu prātus ne mazāk, bet dažbrīd arī vairāk par protestantu mācību, tādā veidā paplašinot un parādot jaunus apvāršņus viņu apziņai. Brīvmūrniecība tādā veidā, kādā to praktizēja ASV dibinātāji, sekmēja to, ka viņu dibinātajai valstij un tās tautas kolektīvajai apziņai bija liels potenciāls augšanai un paplašināšanai. Tie bija cilvēki, kurus patiesi vadīja tīrs nolūks, un mērķi, uz kuriem viņi tiecās, bija nesalīdzināmi augstāki un cildenāki par to mērķiem, kuri nāca viņu pēdās. Viņu sekotājos jau ne tādā mērā dega dievišķā nodoma enerģiju ieviešanas jaunajā valstī ideja, un viņi ne tā gādāja par tās tautas apziņas attīstību. Viņus vairāk bija pārņēmusi vēlēšanās iekārtoties ērtāk un iekārtot paēdušu un mierīgu dzīvi sev un arī saviem līdzpilsoņiem. Neskatoties uz to, tradīcija piederībai brīvmūrnieku ložām saglabājās, izpletās un kļuva spēcīgāka, ne vienmēr uz cilvēku ar tīriem nolūkiem un nodomiem rēķina. Tai laikā, kad Eiropa un liela daļa Āzijas izjuta satricinājumus, revolūcijas, karus, ASV klusi un mierīgi attīstījās, kļuva bagātāka, un pakāpeniski izvirta brīvmūrnieku un valdības augšas. Pēdējos divdesmit, trīsdesmit gadus, kad sākās pakāpeniska vecās enerģijas pasaules miršana un sagrūšana, kad vara, balstīta uz bailēm un apmānīšanu, sāka zaudēt savu spēku, Savienotās Valstis palika, no vienas puses, kā vecās varas un cilvēku un resursu vadīšanas veco veidu centrs, bet no otras puses, kā viens no galvenajiem jaunās apziņas izpausmes centriem. Tā attīstību sekmēja tie paši demokrātijas un vārda brīvības principi, kurus bija ieviesuši tēvi-dibinātāji. Mierīgi radās un eksistēja ezotēriskas skolas, okulti strāvojumi. mistiskas prakses. Milzīga nozīme ASV tautas apziņas paplašināšanā bija fantastikai, kura, līdzīgi dīvainiem ziediem, uzplauka šajā laukā, kuru labi bija iekopuši un samēslojuši no Eiropas atbraukušie ezotēriskie skolotāji. Un par pašu skaistāko un lielāko ziedu uz šodienu ir kļuvusi Jaunās Ēras kustība – īsts cilvēku pasaules uzskata kronis. Tāpēc šodien Savienotās Valstis apvieno sevī divas pašas pretrunīgākās tendences – veco enerģiju varu valdībā un neizbēgami augošo Jaunās Ēras apziņu to tautai. Tuvākajā laikā šo valsti gaida nopietnas pārmaiņas, un tikai no tās kolektīvās apziņas ir atkarīgs, vai tās norisināsies gludi, vai arī tās pavadīs dabas un sabiedrības kataklizmas. Mēs, Augstie Skolotāji, aizturot elpu, vērojam to, kas attīstās uz šīs skatuves, tāpēc, ka tam, kas notiek šeit, ir ļoti liela rezonanse, un to var pārtvert citas tautas, kuras vēlētos pārdzīvot līdzīgu transformāciju un iziet cauri tādai pieredzei.

Mūsu cerības tagad ir saistītas ar vairākām zemēm un tautām, starp tām ir Savienotās Valstis un Krievija, kuras stāv pirmajā vietā. Kā agrāk politikā šīs divas zemes līdzsvaroja viena otru, tā tagad jaunās planētas apziņā tās ir divi enkuri jeb divas lielas bākas tiem, kuri veic un veiks savas apziņas Pāreju. Krievija ļoti drīz panāks ASV ezotēriskās informācijas uztveres līmenī, iesāksies cilvēku apziņas piesātināšanās ar jauno informāciju, un viņi varēs patstāvīgi pāriet uz jaunu līdzradīšanas līmeni savā dzīvē. Jauno enerģiju un Jaunās Ēras mācības uztvere tiem, kuri dzīvo Krievijā, atšķirsies no to uztveres, kuri dzīvo ASV, un tas piešķirs šai kustībai jaunu impulsu attīstībai un jaunu dziļumu.

Un tagad, beidzot, par to jautājumu, kāpēc krievu tauta atļauj sev tik daudz ciest netaisnību no citiem. Krievu ļaudīm patiešām ir tieksme uz ciešanām, uz Dieva aptveršanu caur mocībām un ērkšķiem. Tā tika ielikts viņu apziņā līdz ar kristietības austrumu atzarojuma pieņemšanu, kurā daudz uzmanības tika pievērsts garīgajai izaugsmei, kura veicama caur miesas mērdēšanu. Bez tam, vētrainā Krievijas vēsture tikai nostiprināja krievu cilvēkos vēlēšanos pacelties pie garīgām virsotnēm caur postu un trūkumu. Tas ir tieši tas moments, kurš var kļūt par nopietnu klupšanas akmeni Pacelšanās procesā dažiem no tiem, kuri atrodas šī pasaules uzskata ietekmē. Jaunās enerģijas balstās uz prieku un uzticēšanos Dievam, vibrāciju pacelšanās augšup notiek vieglāk uz pieņemšanas un pateicības viļņa, nekā uz pretdarbības un sevis noniecinājuma viļņa. Daudziem no jums stāv priekšā to saprast un sajust sevī, un tas kļūs jums par nenovērtējamu sava Dievišķā Es aptveršanas pieredzi.

Bez tam, krievu tauta raksturojas ar vienu jaunajām enerģijām ļoti svarīgu iezīmi – tai ir tieksme sajaukt un asimilēt savā iekšienē dažādas tautas, enerģijas, kultūras. Tā ir viena no tās diženajām misijām. Palīdzot citiem, daloties ar citiem, dzīvojot blakus viņiem, tā pieņem sevī daļu no viņu enerģijas, pārstrādā to, transformē un paceļ augšup. Krievijai ir ļoti spēcīgs enerģētiskais gaismas stabs, kurš aiziet līdz ļoti augstām visuma sfērām, un, tādejādi, ir daudzu tautu vadītājs, savienotājs ar Dievišķo avotu. Nav brīnums, kad daudzas tautas, kaut arī faktiski ir izgājušas no Krievijas sastāva, tomēr nevar iedomāties savu eksistenci bez tās. Tas pamatojas tieši uz viņu vajadzību pēc izejas uz augstajām sfērām caur Krievijas garīgumu. Un šīm zemēm nemaz nav obligāti atkal jāatgriežas “lielā brāļa paspārnē”, pietiek vienkārši atrasties kultūriski-garīgajā Krievijas telpā, lai tās justos komfortabli un mierīgi, ko daudzas no tām labprāt dara. Tā nav kaut kāda vienošanās, kura uzspiesta krievu tautai vai kuru tā uzņēmusies pēc savas vēlēšanās, tā ir tās būtība un dabiska izteiksme viņas dižajai garīgajai misijai uz šīs planētas.

Neizmērojamā mīlestībā pret katru no jums, dārgie šīs pasaules cēlāji, ar jums un priekš jums, jūsu brālis Ješua.

Urānija

28.01 – 29.01.10

www.y-kostra.ru



Ješua: Jautājumi par Kristu un kristietību

Jautājumi:

Kristus misijas mērķis un uzdevumi

Krustā sišana un Augšāmcelšanās, kas bija patiesībā

Marijas un Pētera loma dzīvē ar Kristu un Mācības attīstībā pēc tam

Kristus pēcteči (bērni)

Kristīgās baznīcas tekošais stāvoklis un attīstības perspektīvas



Atbilde:

Kristus misijas mērķis un uzdevumi

Sveicināts, dārgais brāli, es gribu tevi apskaut un priecājos, ka tu uzdod man jautājumus, lai pat tādus, kurus tu uzdod lienaritātē un uz kuriem man nākas atbildēt no daudzdimensionāla stāvokļa. Bet, tāda reiz nu ir pašreizējā etapa specifika, nākas mums, runājoties vienam ar otru, meklēt tās informācijas pārraides metodes, kuras varētu uztvert pareizi jūs, tie, kuri atrodas vēl arvien lineārajā laikā un telpā, kaut gan šim telp-laikam paliek jau ne tik ilgs laiks eksistencei. Mūsu sarunas, mūsu saskarsme vienam ar otru no dažādām dimensijām, aktīvi veicina to, ka lineārā apziņa un lineārā telpa sāk izliekties, deformēties un pārstāj atbilst tiem kritērijiem, kurus jūs tai piedēvējāt, detalizēti aprakstot ar precīzo zinātņu palīdzību. Viss tas kūst un transformējas, tāpēc jūs tik bieži jūtat, kā “peld” jūsu apziņa un jūsu apkārtējās pasaules uztvere, jūs jūtat šīs izmaiņas vieni no pirmajiem, jūsu apziņa, jūsu saprāts, jūsu personības apzinošā daļa visu laiku mēģina pieķerties pie tā, kas aizpeld, izplūst, izmainās. Bet tas izslīd, tas bēg prom no jums. Netiecieties pēc jūsu realitātes sajūtu precizitātes un skaidrības tagad, tā ir kļuvusi kustīga un svārstīga, pamazām atgriežoties pie sākotnējā “apziņas jūras” stāvokļa, kas tā bija kādreiz visa visuma radīšanas sākumā. Esiet šajā jūrā, peldiet tajā, baudiet to tādu, kāda tā ir, un tā priecāsies, atbildot uz jūsu klātbūtni.

Un tā, manas misijas mērķi un uzdevumi. Kas gan ir vienkāršāks, brāli? Pēc punktiem – viens, divi, trīs...)) Kā es plānoju savu misiju, kad nācu šurp? Nevaru aprakstīt tev to saprāta kategorijās, un nevarētu izdarīt to, pat, ja tu būtu pajautājis man par to tai pašā brīdī, kad es pieņēmu šo lēmumu. Tāpēc, ka tas ir iracionāls. Tas vairāk pamatojas uz manas sirds jūtām, intuīcijas un impulsu kā uz loģiskiem argumentiem. Es redzēju, kāda tad bija pasaule, es sajutu milzīgu vēlēšanos atnākt uz to, nodzīvot caur sevi, caur savu apziņu un caur savu ķermeni tā, lai mana būtība atnestu uz Zemi tik daudz Mīlestības, cik es varu ietilpināt sevī, savā ķermenī un apziņā, cik es varu pārvadīt caur sevi, caur savu kanālu, kurš mani savieno ar Dievišķo. Tie, kuri būs blakus man, sajutīs manas Mīlestības rezonansi, saklausīs to un nodos tālāk citiem. Lūk, tajā arī bija galvenais mērķis, kaut gan mērķis – tas nedaudz nav tas vārds, tāda bija vēlēšanās. Redzi, visi pārējie uzdevumi un apstākļi tika plānoti tieši tā, lai veicinātu šīs galvenās misijas izpildi – Augstākās Mīlestības, Augstākās Apziņas novadīšanu uz planētu, tik augstas, cik cilvēki, apdzīvojošie planētu, spēs noturēt sevī. Man nebija uzdevuma radīt kaut kādu organizāciju, dibināt kaut kādu reliģiju, pat rakstīt kaut kādu grāmatu, kurā būtu izklāstīti mani vārdi un domas. Pēdējo – un tas ir īpaši svarīgi – es nedarīju apzināti, dodot iespēju tam, kurš gribētu izklāstīt mana ceļojuma stāstu tā, kā viņš uzskatītu to pareizu priekš sevis, kā saprata to pats. Un visi viņi, visi līdz pēdējam, pārsūtīja savās piezīmēs Mīlestības rezonansi, un tieši tā dēļ lasīja un lasa tās cilvēki. Katrs atrod savu rezonansi tajā grāmatā, kura ir tuva viņam. Man bija prieks runāt ar visiem jums, tiem, kas bija ar mani, kas mācījās pie manis un kas vienkārši dzīvoja blakus, es arī mācījos no jums – es mācījos būt skolotājs. Un, redzot jūs ar Dievišķas būtnes acīm, es redzēju katrā no jums – katrā! – nākošo skolotāju citām pasaulēm un visumiem. Arī šodien es redzu jūsos skolotājus, tagad pat gatavākus Skolotāja takai, kā jebkad, es redzu Pamodināto Skolotāju acis, es redzu Mīlestības uguni jūsu dvēselēs, es redzu kaislīgu vēlēšanos atrast savu pielietojumu visumā, palīdzēt tam attīstīties un palīdzēt tiem, kas vēl nav pamodušies. Tās ir nenovērtējamas jūtas, tā ir zīme, ka tas, ko es atnesu kādreiz šurp, šī Dievišķās Mīlestības dzirksts, nav nomirusi, nav tikusi samīta un izkropļota, neskatoties uz visu, caur ko jums bija jāiziet. Jūs esat īsteni sava Gara avatari, jūsu iekšienē ir gatavs atvērties jaunās apziņas pumpurs, un, kad tas notiks, visums izplauks ar jauniem ziediem, līdzīgi ābeļdārzam pavasarī, un ar prieku pieņems jūsu jaunās apziņas augļus. Lūk, viņi, mani mērķi un uzdevumi, visi tie ir šeit, visi tie ir jūsu iekšienē, un jūs tos atradīsiet un atvērsiet sevī, sajutīsiet un uzrādīsiet pasaulei kā pašu labāko, ko jūs jebkad varējāt tai pasniegt.



Krustā sišana un Augšāmcelšanās, kas bija patiesībā

Mana nāve ļoti satrauc jūs. Jūs līdz pat šim kaut kur dziļi iekšienē jūtat vainu par manu nāvi, tas ir tas, kas jums tika iedvests gadsimtiem, tas, kas palīdzēja atturēt jūs, apgriezt jums spārnus, kad jūs sākāt studēt manu mācību pēc tiem aprakstiem, kuri līdz jums bija nonākuši. Un, tātad, vai es cietu krustā? Vai var ticēt tam, kas aprakstīts evaņģēlijos? Tam, kas attiecas uz faktiem, jā, var ticēt. Patiešām bija gan Pilāta tiesa, gan krustā sišana, gan mana nāve. Kaut gan es tad nesajutu to kā nāvi. Tai pat brīdī, kad es sapratu, ka tūlīt, tūlīt miršu, es atcerējos daudzas citas manas nāves, kuras bija notikušas jebkad iemiesošanās pasaulēs. Es biju pārdzīvojis daudz mokošu nāvju. Un tajā brīdī manā iekšienē radās protests – man pavisam negribējās atkal mirt mokās, man sagribējās vieglu un gaisīgu pāreju. Es jau redzēju eņģeļus, kuri stāvēja, gatavi uztvert manu dvēseli, kā tikko tā iznāks no ķermeņa, es redzēju, kā tie sastinga, jo saprata, ka es esmu iecerējis kaut ko īpašu. Bet ķermenī šajā laikā atkal sākās šausmīgas sāpes, un sāka parādīties visas agonijas pazīmes. Ak Kungs, iekliedzos es tad savā iekšienē, kā gan man aiziet no ķermeņa viegli un mierīgi? Palīdzi man. Un tad pār mani nolaidās Mīlestības un maiguma sajūta, kura atslābināja manu ķermeni un izslēdza apziņu. Tiem, kas bija apkārt, tas izskatījās kā nāve. Taču mani vienkārši ieveda stāvoklī, kurš līdzīgs letarģiskam miegam vai komai, mans ķermenis vēl arvien bija dzīvs, apziņa vēl arvien atradās ķermenī, taču visi fizioloģiskie procesi bija bremzēti. Apzinājos sevi atkal es tikai tad, kad atžilbu alā, kura bija kļuvusi par manu kapliču. Un tad pat pienāca vadība no Gara, kurš runāja ar mani visu to laiku, kamēr es vēl atrados ķermenī. Viņš rādīja man prakses, citu pēc citas, kuras es iemācījos Indijā un kuras tad nevarēju izmantot līdz galam, tāpēc, ka tajā brīdī mans ķermenis nebija sagatavots to pielietošanai. Es sāku redzēt un just sevī visas tās smalkās sistēmas, kuras “pieslēdz” apziņu fiziskajam ķermenim, un sāku ne vienkārši atslēgt tās, bet transformēt. Priekš tā man bija nepieciešams ļoti daudz iekšējās gaismas un iekšējās enerģijas, bet es jutu toreiz bezgalīgu plūsmu, atbalstošu mani. Es darīju to visu pilnīgi atslābinātā stāvoklī, līdzīgā eiforijai vai tam, ko pie indusiem pieņemts saukt par nirvānu. Manā rīcībā bija mans ķermenis un mana apziņa, un es eksperimentēju ar tiem, kā kādreiz man skaidroja, kā arī, izgudrojot kaut ko savu. Ķermenis kļuva tik ļoti kustīgs un plastisks, kad man nebija grūtību iet cauri jebkuriem šķēršļiem, tāpēc tajā pašā brīdī, kad pie manis atnāca pirmie “apmeklētāji”, kuri atvēra manas kapličas “durvis” un neatrada mani tur, es apzinājos, ka esmu spējīgs iet caur akmens sienām, un neizsakāmi priecājos, atrodoties aiz alas un sildoties maigā saulītē. Vai tā bija augšāmcelšanās? Kaut kādā ziņā nē, tāpēc, ka es nemiru. Taču, vai tā bija debesbraukšana tajā nozīmē, kurā tagad jūs saprotat to? Jā. Es izmainīju savu ķermeni un izmainīju savu apziņu, es pārgāju citā stāvoklī, paliekot pie tam tā pati personība, kura arī biju. Izdarījis to, es ierakstīju visu savu pieredzi planētas Akašas Hronikās, lai katram būtu pieeja pie tām, lai katrs no jums varētu atkārtot to tieši tā, kā darīju es, vai arī, izlasot tās, izdarīt kaut kā pa savam. Jūs varat pajautāt: vai tā bija pirmā pieredze pārejai citā ķermenī, vai arī tas bija īstenots vēl pirms manis? Jā, tādas pieredzes jau norisinājās uz Zemes, taču mana pieredze bija svarīga tiem, kam bija jākļūst par maniem mācekļiem. Tagad tiem, kuri tā vai citādi ir saistīti ar kristīgo pasaules uzskatu, izeja uz manu pieredzi notiek vieglāk, nekā, teiksim, uz indusu pieredzi. Var salīdzināt to tā, kā kad mana pieredze būtu pierakstīta jums saprotamā valodā, bet sveša pieredze – svešvalodā. Visiem, kuri ilgu laiku un daudzās dzīvēs bija saistīti ar manu mācību, ar baznīcu, kura radās, izmantojot manu mācību, iekšienē ir manas enerģijas, un tāpēc šiem cilvēkiem mana pieredze būs viegli saprotama. Redziet, nav jēgas vainot sevi manā nāvē. Tas bija tikai viens no maniem eksperimentiem ar sevi pašu un sevis iepazīšanas dēļ. Tas ir tas, kas atnesa man prieku un jaunu dzīvi. Tas ir tas, kas palīdzēja man iemīlēt Dievu sevī vēl stiprāk kā agrāk.



Marijas un Pētera loma dzīvē ar Kristu un Mācības attīstībā pēc tam

Marija... šis vārds līdz pat šim man izsaka maigumu. Taču tas vienlaicīgi ir arī vārds-mīkla. Tā ir puzzle, kuru jums vēl nāksies salikt kopā, lai saprastu, kas tā ir par sievieti. Aiz vienas Marijas slēpjas cita, vienas tēls atklājas caur otras tēlu, un jums beidzot sāk likties, ka jūs atrodaties spoguļu zālē, kur visi atspulgi apkārt – tie ir tikai dažādu Mariju atspulgi. Man tas bija tas pats atslēgas vārds, ar kuru tiekoties un saskaroties, manī atvērās pašas dziļākās manas apziņas daļas, pašas smalkākās un maigākās tās stīgas, pašas dievišķīgākās. Marija bija mana māte, sieviete, pateicoties kurai, es piedzimu uz šīs planētas, ar kuras mīlestību barojos visu savu dzīvi un glābos nopietnu briesmu minūtēs. Un, kad atnāca mana iemīļotā, kuru sauca tai pašā vārdā, kaut kur manā iekšienē it kā kaut kas saplūda vienkopus, saslēdzās kaut kāds aplis, kurš vienlaicīgi atklāja manu iekšējo potenciālu. Viņa bija mana mācekle, viņa sēdēja tāpat kā citi mācekļi pie manām kājām, taču ļoti ilgu laiku neskatījās man acīs. Es vienmēr centos ķert savu mācekļu skatienus, kad sarunājos ar viņiem, taču Marija visu laiku slēpās. Sākumā viņai nebija viegli atrasties tīrā vīriešu sabiedrībā, viņa arī bez tā bija atnācēja, svešzemniece, un te vēl arī ar savu dīvaino uzvedību piesauca sev citu sieviešu neapmierinātību apgabalā. Par viņu uzreiz sāka iet visdažādākās nepatīkamas baumas, kā tikko viņa sāka nākt uz manām stundām. Viņu nesaprata un nepieņēma diezgan ilgi arī daudzi mani mācekļi. Dažiem viņa atklāti patika kā sieviete, taču viņi nezināja, cik piemēroti ir atklāt šīs jūtas, atrodoties skolotāja tuvumā. Bet Marija nesimpatizēja atklāti nevienam, ar visiem turējās vienādi, taču sākumā kaut kā pārāk saspringti. Kādā no dienām es palūdzu viņu palikt ar mani, neiet mājās, kā viņa darīja to parasti. Mēs vēl pasēdējām kādu laiku kopā ar mācekļiem, bet pēc tam gadījās tā, ka mēs palikām vieni. Es tad pajautāju viņai, kāpēc viņa neskatās man acīs, un viņa atbildēja, ka noteikti paskatīsies, kad tam pienāks laiks. Pēc tam viņa noņēma no sava kakla amuletu, kuru nesāja vienmēr paslēptu zem apģērba, un padeva man. Tas bija Ēģiptes dzīves simbols, pazīstams kā Anh krusts. Tā nebija parasta lieta, tas bija ļoti stiprs maģisks priekšmets, un, kad es to paņēmu rokās, tad sapratu, ka nēsāt uz sevis tādu lietu var tikai ļoti īpaša sieviete. Tas bija simbols, kurš “atver elpu”, atklāj iekšējo enerģiju un pamodina apslēpto spēku. Tā man bija dāvana no Ēģiptes, no mana brāļa Tota, ar kuru man līdz tam bija telepātiski domu sakari. Es zināju, ka viņš bija iemiesots fiziskā ķermenī tajā laikā un ka agri vai vēlu es noteikti satikšos ar viņa enerģiju. Marija veica ar mani zināmu rituālu, kurš palīdzēja man labāk sajust un atklāt šīs veltes enerģiju. Es labi sajutu sevī ēģiptiešu pieredzi, savu paša un to, kurš man tika nodots papildus. Es saņēmu papildus instrumentus dziedināšanai un cilvēka iekšējās būtības atklāšanai. Tā bija velte, kura nesa sevī senu un ļoti stipru zināšanu. Marija bija izpildījusi uzdevumu un varēja būt brīva. Faktiski viņa varēja atgriezties atpakaļ uz Ēģipti vai palikt dzīvot Jūdejā, vai doties klejot, kā viņa vēlēsies. Bet viņa neaizgāja. Bija kaut kas, kas turēja viņu pie manis. Un tas pats manī nekādi nevarēja piekrist tam, ka viņu atlaižu.

Marija zināja ēģiptiešu tantru, man bija pazīstama indiešu tantra. Mūsu savienībai bija īpaša nozīme. Iegūstot tantriskās zināšanas Indijā, es zināju, ka varēšu pielietot tās tā, kā man tās jāpielieto, tikai tajā gadījumā, ja satikšu partneri, kura spēs izpildīt sieviešu partiju pienācīgā līmenī. Es tad nevarēju zināt, ka tās būs personīgas attiecības, es varēju tikai cerēt uz to, un, kad mūsu attiecības kļuva ne vienkārši tantriska savienība, bet īstenas Mīlestības savienība, mēs patiesi sajutām aiz savām mugurām spārnus. Mums priekšā stāvēja interesanti jauni uzdevumi. Mums vajadzēja uzcelt jaunu apziņas režģi planētai, un vīrišķās un sievišķās enerģiju savienojumam bija jāveicina šī konstrukcijas stiprums. Lai cilvēki uz planētas kaut kad varētu sasniegt augstāku apziņas līmeni, šim apziņas līmenim ir jātiek nofiksētam planētas enerģētiskajā ķermenī. Es un Marija radījām šī režģa mezgla punktus, saistījām tos savā starpā – sākumā tie bija trīsstūri, pēc tam tetraedri, vēlāk oktaedri un dodekaedri – vērām vaļā portālus šīs struktūras barošanai ar enerģiju no augstākiem slāņiem, aizzīmogojām visus šos mezglus ar Mīlestības zīmogu. Viss tas tika darīts tam, lai šo apziņas režģi varētu sasniegt tikai līmenī, atklājoties cilvēkos Dievišķajai Mīlestībai, bez tā pieeja tai bija slēgta. Zemes laika mums nebija daudz, taču, kad mēs iznācām tajās sfērās, kur tika veikta režģa celtniecība, laiks sāka tecēt savādāk, un kaut kādas stundas laikā mēs paspējām paveikt to, kas prasīja veselu dienu. Enerģētiskā atklāšanās šajā laikā notika tik intensīvi, ka gulēt praktiski negribējās. Gadījās, ka mēs gulējām pa pusstundai pa visu nakti, ne vairāk. Viena ļoti svarīga mezgla punkta radīšanas brīdi Marija pēkšņi pateica man, ka mums ir iespēja uzdāvināt pasaulei savu bērnu. Mēs varējām izvēlēties dzimumu – zēnu vai meiteni. Mēs izvēlējāmies meiteni, un Gars svētīja mūs. Es ieliku šajā bērnā daudz no savas pieredzes un zināšanām tā, lai viņa kļūtu par īpašu gēnu nēsātāju, kuri arī atvērtos tikai ar Mīlestības atslēgas palīdzību.

Kad Marijas grūtniecība jau bija diezgan pamanāma, es sāku viņu slēpt. Virs mums sāka sabiezēt mākoņi, un es tiecos izdarīt visu iespējamo, lai mana mīļotā un mans bērns neciestu no tā, kas tika gatavots. Es jau paredzēju vajāšanas, un pēc kāda laika palūdzu vienu no maniem mācekļiem (Fomu) pavadīt Mariju uz Ēģipti. Neaprakstīšu mūsu atvadas. Katram no mums bija spēja paredzēt nākotni, un Marija zināja par to, kas var ar mani notikt, viņa redzēja nākošo notikumu attīstības variantus, taču, diemžēl, šajā ainā nebija mūsu tikšanās tuvā nākotnē. Marija turpināja atbalstīt mani telepātiski, sūtot man savu Mīlestību, atrodoties tālu no manis. Ēģiptē viņai piedzima meita. Es uzzināju par to pēdējā naktī pirms krustā sišanas.

Es uzticēju rūpes par mani ģimeni manam garīgajam brālim Totam, kurš ar laiku pārsūtīja Mariju ar meitu uz Krētas salu (sakarā ar vajāšanu no romiešu puses, kuriem kāds bija ziņojis par to, ka Marija atrodas Ēģiptē), pēc tam uz Korsiku, uz Galliju un no turienes uz romiešu maz izpētīto Britāniju.

Pēc tam, kad Marija aizbrauca, es sāku palīdzēt kādai sievietei, kuras vārds bija Marija Magdalēna. Viņa nebija netikle, kā apgalvoja ļaunas mēles. Tā bija ļoti labsirdīga, maiga, vienkārša un daudzus zaudējumus piedzīvojusi sieviete, kura sāka stiepties pie manis un manas mācības. Es paspēju nedaudz palīdzēt viņai viņas garīgajā ceļā, turpmāk viņa turpināja iet pa to patstāvīgi un sasniedza augstas virsotnes. Taču viņa nebija man ne draugs, ne mīļākā. Tā kā man bija nepieciešams noslēpt manu Mariju, es bieži tīšuprāt parādījos starp cilvēkiem kopā ar Mariju Magdalēnu, un daudzi drīzumā sāka jaukt viņu ar manu mācekli.

Pēteri, es labi atceros tevi tādu, kāds tu biji. Es vienmēr mīlēju tevī tavu uguni, kaut arī tas dažreiz izdedzināja tevi līdz pelniem. Tas sadedzināja tevī visu veco, tevis jaunā, tevis izmainītā, necienīgu. Ieraugot mani, tu saprati, kas ir misija un galvenais mērķis. Tu iedegies no manas mācības, tāpēc ka tavas dvēseles materiāls bija radīts tajā iemiesošanās tieši tāds, lai iedegtos no viena mana skatiena. Tu daudzu acīs biji fanātiķis, Pēteri, un daudzi dēvē tevi par tādu līdz pat šai dienai. Tu esi Gara fanātiķis, tu esi neapvaldīts mans māceklis, tu esi manas sirds uguns. Daudz liesmu vienmēr bija tevī, no šīs stihijas ir noausts tavs Gars. Es taču devu tev vārdu Pēteris, kas nozīmē “Akmens”, lai tas sazemētu tevi. Bez tā tu atrautos no Zemes, bet akmens – zemes daļa, un tu sajuties Zemes dēls tieši tad, kad kļuvi Pēteris. Es mīlu tevi, Pēteri, tu man esi dārgs kā neviens, tu esi mans balsts, caur tevi es bieži runāju, kad jau vairs nevarēju būt cilvēku sadzirdēts. Tavās runās bija daudz manu patiesību un manas pasaules izpratnes. Es zināju, ka uz taviem pleciem gulsies tā radīšana, ko es pats negribēju sākotnēji radīt. Tikai tava iekšējā uguns, dedzīgais Pēteri, palīdzēja man apzināties, ka tad reliģijas radīšana no manas mācības bija piemēroti tam, lai nostiprinātu to. Lai tā saglabātos vispirmatnējākā veidā. Tu nodevi to tīri, Pēteri. Ne tu esi atbildīgs par to, kas notika vēlāk.

Kad mēs satikāmies ar tevi, es redzēju neievērojamu cilvēku, pat kaut kur apdzisušu pret dzīvi, tev tad likās, ka nekas vairs tevi nevar ieinteresēt. Taču, kad tu sāki klausīties manī, kad spēji noticēt, atlaižot to, kas turēja un mocīja tevi, tad arī izpaudās tava dziļākā būtība. Tu biji no tiem cilvēkiem, kuri daudz ko novērtē ar prātu, vispirms izlaižot caur viņu to, kas atnāk pie viņiem, it kā sargā savu sirdi, baidoties, ka tik tā pēkšņi neaizdegtos. Tāpēc pirmā reakcija – rūpīga izpēte, apskate no visām pusēm. Un tikai pēc tam tas, kas izies caur daudzskaitlīgiem tava intelekta kavēkļiem, sasniedz tavu sirdi un tiek tās pieņemts. Tāpēc man bija svarīgi apiet saprāta kavēkļus un uzreiz nonākt pie tevis sirdī. Tas varēja notikt negaidīti, kad tu nebiji gatavs un vēl nepaspēji izlikt savus “žogus”. Tas notika, kad tu spēji staigāt pa ūdeni, un tavs saprāts cieta graujošu sakāvi. Ieraugot mani, stāvošu tieši uz šūpojošamies viļņiem, tu savienoji savu skatienu ar manējo un saņēmi no manis rezonansi, kura atļāva tev izdarīt to, uz ko tu parastā stāvoklī nebūtu spējīgs. Tad, reizi par visām reizēm noliekot saprātu tajā vietā, kura tam arī pienācās, tu devi izeju savas kaismes ugunij, sava Gara ugunij.

Tālāk visu, ko tu darīji, tu darīji ar šo uguni, un tāpēc viss izdevās. Tu pārraidīji manas Mīlestības rezonansi, pievienojot tai savas uguns sparu. Tam bija šokējošas sekas, tevis izārstēto un atdzīvināto skaits bija lielāks kā jebkuram citam manam māceklim. Taču tu no tā pārdzīvoji vilšanos, un bija brīdis, kad tavā dvēselē dzima šaubas par to, vai tu dari pareizi. Tevi ievainoja tas, ka cilvēki gaidīja no tevis izārstēšanas, aizmirstot par nepieciešamību mainīties, strādāt ar savu dvēseli. Viņi vēlējās iegūt to, kas tev bija, izmantot tavu prasmi, bet vēlāk bija gatavi pielūgt tevi kā ikonu. Tu vienmēr biji pret to, un kādā tev vissmagākajā dienā es parādījos tev, un mēs ilgi runājām ar tevi. Tu raudāji. Es teicu tev, ka tu dari to, ko dari, jo tāds ir tavs aicinājums, tu nevari savādāk. Tātad, tev tas ir jādara, neskatoties ne uz ko, jo citādi tu iesi pats pret sevi. Es palīdzēju tev saprast sevi pašu, savus iekšējos impulsus, es salīdzināju tevi ar arāju, kurš ir sācis art lielu lauku, viņam ir smagi, un viņš neredz saviem darbiem gala. Bet nav cita arāja, kurš varētu viņu nomainīt, viņš ir viens vientulīgs, un lauks, kurš guļ viņa priekšā, tas ir tikai viņa lauks, un nav kam vairāk to art. Mēs ilgi runājām ar tevi, un ilgi es mierināju tevi, jo neviens nebija man tik dārgs tajā brīdī.

Tu aizgāji no šīs pasaules, neizdarījis pat pusi no tā, ko gribēji, pat pusi no tā, ko varēji. Bet tajā brīdī tā bija piemēroti. Tev labāk bija aiziet, lai atgrieztos jau jaunā ķermenī un jaunā tēlā. Tavās rokās tagad ir daudz instrumentu, brāli, un daudz pieredzes aiz taviem pleciem, lai šoreiz nospēlētu visu tā, lai tu pilnībā būtu apmierināts ar izdarīto. Skaties uz savu uguni iekšienē un seko tam, tas vienmēr ved tevi pa tava Gara ceļu.



Kristus pēcteči (bērni)

Tagad mēs parunāsim par maniem bērniem. Mana meita kādu laiku dzīvoja Britānijā, tur pat pasaulē nāca mans dēls. Viņa dzimšana bija neparasta no jūsu viedokļa, jo viņš tika ieņemts starptelpiski. Sakarā ar to, ka Marija vēl joprojām atradās parastajā fiziskajā ķermenī, bet es jau biju pārgājis jaunā ķermenī, mūsu savienošanās nevarēja notikt iepriekšējā veidā. Mūsu ķermeņi saplūda kopā, taču pie tā neradās nepieciešamā šūnu rezonanse, pie kuras notiek ieņemšana. Citiem vārdiem, viņas ķermeņa šūnas “nedzirdēja” jeb “neuztvēra” mana ķermeņa šūnas, jo tās atradās dažādās frekvencēs. Pie tam mūsu Augstākie Es juta viens otru un saplūda. Lai kompensētu šo frekvenču pārtraukumu starp mūsu ķermeņiem, mans gars un Marijas gars uzbūvēja savdabīgu starptelpas “tiltu” starp mums. Marijas ķermeņa vibrācijas uz kādu laiku tika stipri paaugstinātas, bet es, savukārt, apzināti pazemināju savas vibrācijas par tik, cik bija nepieciešams, lai paliktu jaunajā ķermenī un tai pat laikā atļautu Marijas vibrācijām aizsniegt mani. Pateicoties šai parādībai, mēs ar viņu nonācām ārpus tās telpas, kurā atradāmies, nonākot pavisam citā vietā, ar citu ainavu. Es labi atceros šo mierīgo un kluso dabu ap mums toreiz. Mēs sapratām, ka mums ir izdevies ar vibrācijām pietuvoties vienam pie otra, pilnībā savienoties gan fiziski, gan enerģētiski, un šajā brīdī mēs apzinājāmies, ka tas ir brīnišķīgs iemesls vēl viena bērna ieņemšanai. Es zināju, ka tas ir zēns, ka viņš sen gaidīja piemērotu brīdi, lai iemiesotos, un mēs uzaicinājām viņu. Šajā brīdī mēs abi labi sajutām viņa ienākšanu mūsu iekšienē, jo jaunajā ķermenī tas ir sajūtams ļoti skaidri.

Kad mans dēls piedzima, viņam ļoti labi izpaudās spējas uz starptelpisku saskarsmi un pārvietošanos. Ieejot mūsos starptelpiskā veidā, viņš labi atcerējās to šūnu līmenī. Pēc tam viņu apmācībai paņēma druīdi. Viņš izgāja pie viņiem vairākus iesvētīšanas etapus un pēc tam tika nosūtīts uz Francijas teritoriju, kurp viņam sekoja arī viņa māte un māsa. Mans dēls viegli varēja uzturēt ar mani sakarus, kad es biju prom no zemes realitātēm citās. Šajā savā iemiesošanās mans dēls nedibināja ģimeni, taču viņam bija ārlaulības bērni, lai viņa pēctečos saglabātos tās spējas, kuras viņam bija neparastās dzimšanas dēļ. Bez tam, viņš plānoja dzimt vēlāk kāda sava pēcteča ķermenī, lai izmantotu savas spējas un zināšanas, saglabātas šūnās, diženā iemiesošanās. Mana meita izgāja pie vīra, un viņai bija vairāki bērni, trīs no kuriem vēlāk bija manu gēnu nēsātāji Eiropā, Āfrikā un Āzijā. Savā laikā, mācoties pie indusiem, es apsolīju viņiem atdot parādu, un viens no maniem mazdēliem pēc likteņa lēmuma apmetās uz dzīvi Indijā.



Kristīgās baznīcas tekošais stāvoklis un attīstības perspektīvas

Pašreizējais manā vārdā nosauktās baznīcas stāvoklis ir apmēram tāds, kāds ir arī cilvēces vecās apziņas visas sistēmas stāvoklis. Tā ir galīgi novājējusi un jau vairs nav spējīga radīt neko jaunu bez nopietnām izmaiņām apziņā. To, kuri uztur varu baznīcās, kuras sludina Kristus mācību, galvenais uzdevums ir, lai pēc iespējas stiprāk un ilgāk noturētu savas vecās pozīcijas, balstot savu varu pār cilvēkiem uz novecojušām morāles normām. Cilvēka apziņa jau sen ir pāraugusi tos ietvarus un ierobežojumus, kurus šie gani uzstādīja jau viduslaikos, viņa apziņa jau sen ir kļuvusi kosmiska, un vienīgais, kas vēl patiešām var atturēt baznīcu no sabrukšanas un draudzes zaudēšanas, ir Mīlestības ceļš. Ja kristīgā baznīca un tās galvas ies pa Mīlestības ceļu, ja viņi spēs atlaist tās piesaistes un ierobežojumus, pie kuriem turas, ja viņi sajutīsies Dievišķās, kosmiskās, visu pieņemošās un visu aptverošās Mīlestības pavadoņi, tad struktūrai, sauktai par baznīcu, ir iespēja atjaunoties un atdzimt savā īstenajā garīgajā misijā. Pašreizējās baznīcas galvas pagaidām nerāda īpašu tieksmi pārvadīt kosmosa un Dievišķā saprāta Mīlestību, viņu stāvoklis drīzāk ir līdzīgs vecam pussabrukušam cietoksnim, kura aizstāvji ir sagatavojušies ilgam aplenkumam, izvilkuši visu savu seno un novecojušo bruņojumu, gaidot to, ka viņiem sāks uzbrukt ienaidnieks no ārpuses. Bet, tai pat laikā tie, kurus viņi uzskata par saviem ienaidniekiem un kuri atrodas šī cietokšņa ārpusē, jau sen ir atmetuši ar roku šim vecajam monstram un ar smīnu vērš savu skatu nevis uz to, bet gan uz virs viņu galvām izpletušamies Dievišķajām mirdzošajām debesīm.

Kāds būs nākošais baznīcas solis? Vai tā galvas pamanīs to, ka viņi jau sen ir izkrituši no redzes loka? Ko tālāk darīs cilvēce? Es arī pats gaidu atbildes uz šiem jautājumiem. Lai radām tās kopā! Apskauju jūs ar visu sirdi, dārgais brāli, apskauju tevi, svētītā cilvēce. Esmu ar jums un priekš jums, Ješua.

Urānija

25.01-28.02.10

www.y-kostra.ru



Ercenģeļis Mihaēls: Par gaismas dabu





Urānija!

Pat nezinu, kam nosūtīt šo jautājumu!

TUR labāk redzams!

VAI TAD DABISKAJAI GAISMAI, IZNĀKUŠAI NO IZPAUSMES PUNKTA (AVOTA, RADĪTĀJA), SASNIEDZOT MATĒRIJAS STĀVOKLI (DUALITĀTI), PAGRIEŽOTIES IR JĀSAKRĪT TUKŠUMĀ CAUR ŠO AVOTU? VAI NAV LOĢISKĀK GAISMAI TURPINĀT TUKŠUMA IZZINĀŠANU, PAPLAŠINOTIES LĪDZ PILNĪGAI IZŠĶĪŠANAI TAJĀ?

VARBŪT LUCIFERAM IR TAISMĪBA, SOLOT MUMS:

“Jā, es esmu Eņģelis, es esmu tuvākais no Eņģeļiem. Manā pārziņā vienmēr bija un būs apstākļu radīšana iemiesošanās pasaulēm. Un mēs ne vienu reizi vien uzspēlēsim ar jums. Ne vienu reizi vien. Tikai tā būs jau pavisam cita luga. Ar citām dekorācijām. Ar citu scenāriju.”

Sveicināts, dārgais, es esmu gaisma, es esmu Ercenģelis Mihaēls, radošs un savienojošs gaismu visās tās nokrāsās un izpausmēs. Es atnācu atbildēt tev uz šo jautājumu, un atļauj atbildēt tev uz to ar jautājumu: vai tad ir dabiski tev, esam Dievišķā izpausmei, tā harmoniskam un sabalansētam radījumam, ierobežot sevi sava Dievišķuma izpausmē? Vai tad gaisma, nākoša no tavas iekšienes un apgaismojoša to, kas atrodas tev ārpusē, neeksistē vienlaicīgi visur un viscaur? Vai tad nav tās tur, kur tu to neredzi acīm savām, bet sajūti sirdī savā? Gaisma ir viss, kas ir, un, ja kaut kas eksistē, tad tas ir gaisma. Ja tumsa eksistē, tas nozīmē, ka viņa arī ir Gaismas izpausme, tātad, ar tajā tā atrodas un vēlas tikt atrasta. Priekš tā jūs, Dievi, esoši vienota Dievišķā apziņa, spēlējat spēli, kur it kā eksistē gaisma un tumsa, lai atrastu Gaismu visur. Tu neesi jautājis zinātniekiem-fiziķiem, vai eksistē absolūta tumsa? Tāda, kurā nebūtu nekādu gaismas izpausmju, nevienas tās daļiņas, neviena fotona? Tādas tumsas nav. Ja jūsu acis nevar redzēt tajā tumsā, kuru jūs saucat par piķa melnu, tad jūs izmantojat ierīces, jutīgākas kā jūsu acis, kuras spēj redzēt tumsā. Bet, ja kādā brīdī tāda ierīce atsaka, tad lieta ir tikai tāda, ka ar tās tehniskajiem raksturojumiem ir nepietiekami, lai izšķirtu gaismu, kura atrodas šīs tumsas iekšienē. Taču tas ir tikai šīs ierīces trūkums, bet ne pašas tumsas īpašība. Un, tātad, kas tā tāda tumsa? Tā vienkārši ir neizpausta gaisma. Kāpēc gan tā ir neizpausta? Tāpēc, ka tā slēpjas no jums, lai jūs meklētu un atrastu to, lai jūs tiektos uz to, lai jums būtu interesanti un jautri izzināt pasauli, noņemot tai apsegus tiem noslēpumiem, kurus jūs kaut kad paši sev izdomājāt. Atgriešanās pie Gaismas ir rada atgriešanās Mājās, atgriešanās tajā stāvoklī, kad jūs atradāties ārpus jebkādas tumsas, kad tā neeksistēja jūsu apziņā, kad jūsu iekšienē nebija noslēpuma. Tumsa – tas ir tas, kam lemts kļūt par gaismu agri vai vēlu, kas evolucionē šajā virzienā un kas nes sevī atvēršanās un izplešanās potenciālu.

Kādā tad veidā tumsa evolucionē gaismā un kādā veidā gaisma rodas tumsas iekšienē? Uzskatīt, ka gaisma rodas tikai no viena punkta – tas ir lineārs aizspriedums. Gaisma sākotnēji atrodas iekšienē visam, kas eksistē. Tieši tāpēc tumsa var pārvērsties gaismā, bet pretējais process saucas nevis pārvēršanās, bet gan gaismas apslēpšana vai aizzīmogošana. Tas arī ir tieši tas, kas atrodas mana brāļa Lucifera pārziņā. Viņš ir meistars aizzīmogot gaismu, radīt no tās noslēpumu. Taču nekāda meistarība nenoturēsies tās gaismas priekšā, kura lejas no jums, dārgie eņģeļi, kad jūs apzināties savu dievišķumu un apgaismojat visu apkārt ar savu gaismu, tieši tagad tiek uzlauzti daudzi zīmogi, ilgi glabājuši daudzus pasaules noslēpumus, jo nekas nevar būt stiprāks par jūsu īsteno Es. Jūs atverat gaismu savā iekšienē, jūs atverat to citos, jūs atverat to ārpus tā ķermeņa, ar kuru uz laiku esat ierobežoti, un jūsu gaisma atnāk uzreiz un no visurienes, ar to rezonē tie slēptie, aizzīmogotie gaismas fotoni, kuri atrodas tumsā, tie gluži kā uzsprāgst un sāk mirdzēt tā, ka vienmēr ir gribējuši mirdzēt. Gaisma neizplešas no viena punkta – tā atnāk no visurienes un uzreiz, un tikai jūsu lineārajiem prātiem, mērošiem Lielo Lailu minūtēs un stundās, liekas, ka šis process izstiepjas. Tas notiek, un jūs redzat to kā palēninātajā filmā priekš tam, lai jūsu apziņa cilvēku ķermenī paspētu nofiksēt to, apzināt un nodzīvot. Gaismai ir dabiski BŪT un IZPAUSTIES visās formās, tai ir raksturīgi rezonēt pašai ar sevi un atrast sevi visā. Bet tas tukšums, kurš saskaņā ar tavu jautājumu ir jāpēta gaismai, vienkārši neeksistē. Jo visam, kas ir, piemīt gaisma, saprāts, un tas ietver sevī kaut ko, kas līdz bezgalībai var tikt pētīts ar loģisko cilvēcisko prātu un kas var tikt aptverts ar kvantētu prātu vienā mirklī visā pilnībā un veselumā. Lūk, tāda ir mana atbilde uz tavu jautājumu. Apkampju tevi un pateicos par Gaismas pētīšanu. Ercenģelis Mihaēls.

Urānija

13.03.2010

www.y-kostra.ru



Ješua: Par autortiesībām



Jautājums Ješua:

cik augstu Tajā Pusē tiek vērtētas autortiesības? Tas ir, vai taisnība tiem, kuri pieprasa samaksu par saviem čenelingiem? Vai arī seko savu grāmatu elektronisko versiju izlikšanai interneta lapās?

Ješua atbilde:

Sveicināts, dārgais, ar prieku apkampju Tevi un visu tavu ģimeni. (...) Kas ir autortiesības no to būtņu redzes viedokļa, kuras mitinās jūsu spēles “tajā pusē”? Tas nav nekas vairāk kā ierobežojums, nekas vairāk kā cilvēka saprāta radīts noteikums, ierobežojošs informācijas izplatīšanos. Šis noteikums radās savā laikā pilnīgi objektīvu iemeslu dēļ, un tam pamatā bija saprātam un cilvēka acij neredzams pamats – informācijai ir jāizplatās zem noteiktas kontroles, tai bija jātiek padotai kā izejošai no viena vienīga avota. Tas sakārtoja cilvēcisko apziņu, deva cilvēkiem iespēju saņemt informāciju pakāpeniski, kā arī bija stimuls viņu garīgajai izaugsmei. Tagad situācija ir izmainījusies, cilvēce pamostas straujos tempos, tās apziņas līmenis pastāvīgi paceļas, un tas viss notiek tādā ātrumā, kāds vienkārši nebija iespējams vēl pirms trīsdesmit-četrdesmit gadiem. Tieši tāpēc tagad jūsu rīcībā ir Internets – jebkuras informācijas momentānas saņemšanas sistēma. Tā jums šodien ir nepieciešamība, jo nekāds cits informācijas pārraidīšanas veids tagad nedos jums tādu pilnību un tādu vienkāršu raksturojumu apvienojumu: tieši tās informācijas saņemšana, kura jums ir vajadzīga tieši tad, kad tā jums ir vajadzīga. Pēdējais ir īpaši svarīgs. Jūsu apziņa, kura strauji attīstās, atrodas tajā stāvoklī, kad tas, kas tai bija interesants un svarīgs vakar, jau ir nesvarīgs un neinteresants šodien. Un tā ir normāla notikumu attīstība, jo tuvāk jūs pienāksiet maksimālās atvēršanās punktam, jo ātrāk un savlaicīgāk jums jāpienāk informācijai. Jebkuri mēģinājumi noturēt brīvu informācijas izplatīšanos (autortiesību, fiksētas samaksas un tā tālāk ieviešana) vedīs pie tā, ka šī informācija izkritīs no tās kopējās informācijas plūsmas, kuru šodien apgūst un pārstrādā cilvēce. Un, tāpēc tas, ko tā saturēja, vienalga tajā vai citā viedā nonāks līdz cilvēces kolektīvajai apziņai, ja tā patiešām ir tai nepieciešama informācija, ja to “notur” viens kanāls, tā var parādīties pie cita, un ir arī iespējami varianti, kad cilvēce patstāvīgi atvērs sev to, kas tai nepieciešams, bez čeneleru vai grāmatu autoru palīdzības. Šī informācija jau atrodas jūsu kolektīvajā zemapziņā, tā jau ir ienākusi jūsu kopējā zemes laukā, un tāpēc tās iegūšanas ceļu var būt daudz, un ir pilnīgi nesvarīgi, kā rīkosies šajā gadījumā tas vai cits autors, tas vai cits čenelers, tās ir viņa tiesības izplatīt to brīvi vai uz zināmiem noteikumiem – cilvēce vienalga iegūs to, kas tai tagad ir nepieciešams, bet, ja nesaņems, tas nozīmē, ka tā ir tā informācija, kura tai dotajā brīdī nav vajadzīga. Kā redzat, autora (čenelera) pozīcija tādā gadījumā absolūti neko nemaina, tāpēc varu novēlēt jums netērēt savu dārgo laiku un savu nenovērtējamo uzmanību, novērojot to, kā uzvedas tie vai citi spēles dalībnieki. Veiciet savu darbu tā, kā jums gribētos to paveikt, lai jums būtu prieks vērot savu darbu augļus, un enerģija, uz to vērsta, atnesīs lielu ražu. Jūs redzēsiet, ka tas patiešām ir tā.

2010

www.y-kostra.ru



Krajons: Par prānisko barošanos





Dārgie zemieši, dārgie eņģeļi cilvēku apģērbos, es priecājos sveikt jūs un runāt ar jums par daudziem no jums jaunu dzīves veidu, par jaunu barošanos.

Visa šī informācija tiek dota jums tam, lai pamazām tā iespiežas jūsos un lai jūs apzinātos to kā iespēju, vienu no jūsu garīgā ceļa izvēlēm. Izlasot šo sūtījumu, pavisam ne katrs no jums spēs un gribēs pāriet uz citu barošanās veidu, taču katram no jums ir svarīgi zināt, ka barošanās ar prānu – tā nav izdoma, nav fantāzija, tas ir reāli iespējams solis jūsu kā personības, kā cilvēku sugas attīstībā.

Kas tas ir – prāna? Tā, protams, ir enerģija. Taču ne vienkārši enerģija, bet enerģija, uzlādēta ar dzīvību. Tas ir tas enerģijas veids, kurš dod iespēju dzīvot, augt un attīstīties, tā ir enerģija, kura nes sevī sākotnējo Dievišķo impulsu. Tā ir tīra enerģija, spējīga tikt pārraidītai jebkuros attālumos un iet cauri jebkuriem šķēršļiem. Tā ir Dievišķā elpa, tā pati, no kuras sadīgst sēklas zemē, no kuras atdzīvojas mirušas šūnas, no kuras iniciējas cilvēki un dzīvnieki. Jūs teiksiet, ka sēkliņa izdīgst ne no prānas, bet gan no gaismas un siltuma, bet es atbildēšu jums: kāpēc tad izdīgst ne visas sēklas, kuras jūs iedēstījāt dobē? Kāpēc kaut kādā no tām iedarbinās mehānisms ar nosaukumu “dzīvība”, bet kaut kādā nē? Kāpēc kāds no cilvēkiem atgriežas ķermenī pēc klīniskās nāves, bet kāds nomirst uz visiem laikiem? Kas atgriež viņus atkal dzīvē, kas par enerģiju iedarbina no jauna apstājušos sirdi? Elektriskais impulss? Jā, tas veicina sirds ritma atjaunošanu, taču jebkurš ārsts reanimatologs pateiks jums, ka neviens nekad nezina, vai cilvēks izdzīvos vai nomirs, vai viņa sirds atkal sitīs vai apstāsies uz visiem laikiem. Kas par enerģiju ienāk ķermenī, kad Gars atgriežas? Tā ir prānas enerģija, dzīvības enerģija. Un visi, kas atrodas blakus šajā brīdī, sajūt šo impulsu, šo atnākušās dzīvības enerģiju, viņi jūt šo rezonansi, uztver to kā pašas apslēptākās patiesības brīdi.

Vai var apzināti baroties ar šo enerģiju? Vai uz Zemes ir būtnes, kuras to var? Jā, tādas būtnes ir. Tādi sākotnēji ir augi, kuri uzsūc prānu no gaismas un ūdens – diviem galvenajiem un visspēcīgākajiem starpniekiem prānas nodošanā. Kas ir starpnieki, un kādēļ tie ir vajadzīgi? Periodā, kad jūsu planēta nolaidās zemākās vibrācijās un zemākā apziņā, visam dzīvajam uz tās kļuva nepieciešams patērēt kaut ko sev iekšienē tam, lai uzturētu sevī dzīvības spēka jeb prānas enerģiju. Šī enerģija eksistē katras radītās būtnes iekšienē, un, kā katrai enerģijai, tai pastāvīgi ir jāatjaunojas un jāatrodas noteiktā mijsakarā ar vienoto dzīvības enerģiju, kura ir izlieta visur. Ja būtne nolaižas zemākās vibrācijās, viņa it kā norobežojas no vienotā prāniskā okeāna, un, jo biezāki ir šie aizžogojumi, jo mazāk enerģijas apgūst viņas ķermenis tiešā veidā eksistēšanas procesā. Tam, lai aizpildītu šo trūkumu, rodas nepieciešamība patērēt prānu no citām būtnēm – dzīvniekiem, augiem, ūdens, gaisa, gaismas. Uzsūcot tos sev iekšienē, būtne iegūst nepieciešamo enerģijas daudzumu, taču nonāk atkarībā no periodiskā uzsūkšanas procesa. Ar laiku viņa aizmirst par to, ka var iegūt prānu iekšā organismā tīrā veidā, bez jebkādiem starpniekiem, un pie tā piesaistāmie enerģētiskie kanāli aizveras, bet turpmākajā pat aizsērē. No šejienes rodas priekšstats par to, ka ēdiens – tas ir galvenais dzīvības avots, ka bez jebkādas barības cilvēks un jebkura cita dzīva būtne nomirs. Taču tie ir tikai jūsu apziņas ierobežojumi, balstīti uz daudzu gadsimtu dzīves pieredzi caur barības patērēšanu, sagremošanu un tās aizvadīšanu no organisma. Tā ir tā pieredze, kura dziļi sēž jūsu iekšienē, jo jūs atkārtojāt to daudzus tūkstošus reižu daudzos tūkstošos iemiesošanās. Taču tieši tagad ir pienācis tas brīdis, kad jūs varat apzināt un sajust Dievišķā impulsa rezonansi, sākotnējās dzīvības impulsu, prānas enerģiju kā jūsu eksistences avotu un atcerēties, ka kaut kad bijāt paēduši no tās vien.

Šodien uz Zemes jau ir cilvēki, kuri apzināti ir nonākuši pie prāniskās barošanās, un tas ievērojamā mērā ir paplašinājis viņu enerģētisko sensoriku un pasaules uztveri. Ir cilvēki, kuri vēl izmanto dažus starpniekus savā barošanās – gaismu, gaisu, ūdeni vai augus. Tie ir visvieglākie augstu vibrāciju starpnieki, no kuriem prānas apgūšana realizējas visvieglāk un visātrāk. Jums rodas jautājums: vai ir iespējams baroties no prānas, ja atrasties bez pieejas pie gaisa, gaismas, ūdens? Vai mūsu enerģētiskā un fiziskā sistēma ir noregulēta tādā veidā, lai iegūtu sākotnējo Dievišķo impulsu, atrodoties apstākļos, pirmajā acu uzmetienā dzīvībai pilnīgi nepiemērotos, piemēram, zem zemes? Atbilde: jā, tāds regulējums jums ir. Taču šim regulējumam ir viens ļoti svarīgs palaišanas kods, vārds kuram – jūsu ticība. Tieši tik daudz, cik daudz jūs spēsiet uzticēties pašam sev, Dievam, kurš atrodas jūsos un kurš atrodas ārpus jums telpā, kura jūs aptver, tik daudz jūs spēsiet atvērt sevī prāniskās barošanās enerģijas kanālus bez kaut kādas starpniecības. Paši vieglākie starpnieki, tas ir, tādi, caur kuriem visvieglāk pāriet uz tīru prānisko barošanos, ir gaisma un gaiss. Tieši tādēļ viena no prāniskās barošanās pazīstamiem skolotājiem tagad apmāca cilvēci barošanās caur meditāciju, caur elpošanu un gaismu. Viņas uzdevums – būt šīs pārejas avangardā un padarīt to maksimālu gludu un dabisku.

Jums nekad nav ienācis prātā jautājums, kāpēc maziņam, tikko piedzimušam bērnam nevajag neko, izņemot mātes pienu? Kāpēc viņam nav nepieciešama nopietnāka barība – ar olbaltumvielām, taukiem, ogļhidrātiem un vitamīniem? Jebkurš ārsts atbildēs jums, tāpēc, ka to visu - olbaltumvielas, taukus, ogļhidrātus un vitamīnus jau satur mātes piens. Un, lai kā zinātnieki nepūlētos radīt krūts piena mākslīgu aizvietotāju, lai cik barojošu vielu nepievienotu savos piena maisījumos supermodernos uzņēmumos, šai barībai nekad nelīdzināties ar to dabisko šķidrumu, kuru ražo mātes piena dziedzeri. Kāpēc? Tāpēc, ka tie nes sevī prānas enerģiju, Dievišķā impulsa enerģiju, kuru zinātnieki nevar reproducēt, jo nevar to izskaitļot.

Cilvēce sākotnēji barojās ar Dievišķo prānu līdzīgi mazulim pie mātes krūts. Šajā neizsīkstošajā Dievišķās Mīlestības avotā pietika visa, kas bija nepieciešams cilvēkam. Vēl vairāk, samērā ar to, kā cilvēks attīstījās, prānas enerģija modificējās atbilstoši viņa vajadzībām līdzīgi tam, kā mainās mātes piena sastāvs līdz ar bērna vecumu. Nošķiršana no krūts sākās tad, kad cilvēkā iemājoja pirmās šaubas. Kad viņš pirmo reizi uztraucās par to, ka viņam rītdien var kaut kā nepietikt. Tas bija tieši tas posms, kad Cilvēks pats sāka atdalīt sevi no Dieva, atvirzīties no dzīvības avota savos meklējumos un savā apkārtējās pasaules izpētē. Dievišķā piena plūsma netika pārtraukta, tā turpināja līt pār visu dzīvo tieši tāpat kā agrāk, taču cilvēks jau vairs nevarēja to uzņemt, jo viņa ticība Dievam sagrīļojās. Viņš sāka gan ticēt, gan šaubīties, un tādā stāvoklī vairums no jums atrodas līdz pat šai dienai. Un tāpēc vienīgais, kas līdz pat šai dienai atdala jūs no tiešas šī prāniskā piena uzsūkšanas – tās ir jūsu pašu bailes, šaubas un uz tām balstītie aizspriedumi. Tiklīdz jūs atbrīvosieties no tā visa, prānas plūsma sāks iet caur jums tikpat netraucēti kā agrāk.

Atbrīvošanās aizņems kādu laiku, katram savu. Kādam tas notiks ne šajā dzīvē, bet nākošajā vai, iespējams, pēc divām dzīvēm. Taču tas notiks. Prānēdāju rezonanse augs, un viņu skaits uz visas planētas palielināsies. Augošā planētas apziņa palīdz jums tajā. Cilvēks lēni, bet pareizi virzās pa ceļu, kurš dod atbrīvošanos no zemu vibrāciju, baiļu, šaubu un neuzticības valgiem. Nesteidzieties. Ejiet pa šo ceļu tā, kā jums ir komfortabli un patīkami. Izbaudiet šo ceļojumu pie gaismas un Dievišķā avota. Katram no jums pietiek laika tam, lai īstenotu šeit pilnu atbrīvošanos no visa, no kā viņš grib atbrīvoties. Dievišķās Mīlestības plūsma nekad neizsīkst un nesamazinās. Tā vienmēr ir šeit. Un jūs jebkurā laikā varat atvērt to sev priekā un godbijībā. Es mīlu jūs, katru no jums un visus jūs kopā. Un tas patiešām ir tā. Krajons.

Urānija

15.04.10

www.y-kostra.ru



Ješua: Par telekinēzi





Ješua, sveicināti!

Sakiet, lūdzu, cik reāla ir telekinēze, kā to attīstīt un cik lielu maksimālo “telekinētisko spēku” var iegūt (apmēram kā smagumu pacelšana gaisā, pārvietošana un tā tālāk)?

Sveiks, dārgais, es priecājos apkampt tevi un priecājos būt ar tevi. Tagad cilvēks ar viņa atverošos apziņu tuvojas tai robežai, aiz kuras viņš var ieraudzīt pasauli tādu, kādu viņš gatavs to redzēt. Tas patiešām ir tā, pasaule varbūt jebkāda atkarībā no tā, kā noskaņots cilvēks un ko tieši viņš projicē ar savu Dievišķo gaismu un savu Dievišķo spēku. Vai var pārvietot priekšmetus attālumā bez tehnisku palīgierīču un fiziska spēka pielietošanas? Vai var būvēt pilsētas, neizmantojot lielu un smagu celtniecības tehniku, celt milzīgus monumentus, ja nav pat vienkāršas vinčas? Var, un, kā piemērs tam kalpo daudzi seni pieminekļi. Atcerieties, kā es runāju: pēc jūsu ticības arī dots tiks jums. Katrs no jums spēj attīstīt sevī to, ko citi sauks par pārcilvēciskām spējām tikai tāpēc, ka iekšēji ir atteikuši sev iespēju būt Pašam. Tikai tāpēc, ka ir ierobežojuši sevi un pasauli sev apkārt ar tiem ierobežojumiem, kurus iemācīja viņu vectēvi un vecvectēvi, māte un tēvs, skola un saprātīgā zinātne. Taču pasaule ir daudz plastiskāka un kustīga par viņu priekšstatiem. Tā mainās katru mirkli, tā pieskaņojas mums, tā dzīvo un attīstās kopā ar mūsu apziņu daudz lielākā mērā, nekā jūs esat pieraduši domāt. Kas ir telekinēze? Tā, pēc būtības, nav nekas vairāk kā iekļūšana ilūzijā, dziļa iekļūšana, prasme redzēt cauri matērijai, prasme just aiz visa, kas apkārt, Gara mīlestības enerģiju. Pajautājiet sev: vai jūs attiecaties pret pasauli ar mīlestību? Vai jūs attiecaties ar mīlestību pret šo akmeni, kuru gribat pacelt ar savas domas spēku? Vai jūs uztverat to kā daļu no sevis paša? Iekļūstiet šī akmens iekšienē ar savu apziņu, apzinieties to kā sevi, apzinieties sevi par akmeni. Sajūtiet mīlestību un radniecību starp jums, savienojieties ar tā apziņu, lai cik nedzīva tā jums neliktos, tie ir tikai jūsu ierobežojumi, tikai jūsu pašu “nē” un “nevar”, pateikti pašiem sev. Kurš var aizliegt jums kustināt akmeņus? Neviens, izņemot jūs. Nekas, izņemot jūsu prātošanu un akmens kā kaut kā sveša uztveri. Mēs, būtnes, Dieva radītas, spējam mainīt jebkuras citas būtnes un objektus, Dieva radītus, savienojoties ar tiem ne ar prātu, bet ar sirdi, savu Dievišķo avotu. Un, ja jūs to iegaumēsiet, ja akmens kļūs jums tik dzīvs, ka jūs sajutīsiet to tikpat labi kā sevi, jums vairs nebūs jautājumu “Kā?”, jo jūs sākotnēji zināt, kā, un jūs to protat. Attīstiet mīlestību un iekļūšanu sevī vairāk kā jebkādas prāta vai enerģētiskas prakses, un pasaule atbildēs jums viegli un nepiespiesti, tai nenāksies izturēt jūsu egoistisko nodomu spiedienu, kad jūs mēģināt izkustināt akmeni, spiežot uz to ar savu prātu vai savu enerģiju. Visums mīl maigu pieeju, tas atbild jums ar to pašu, ko saņem no jums. Atcerieties to. Kad jūs iemācīsieties mīlēt pasauli tādā mērā, ka sajutīsieties tās pilnvērtīga daļa, kad katra tās kustība būs jums mīlestības zīme un būs piepildīta ar īpašu jēgu un sajūtu, jums nebūs šķēršļu nekur, jūs spēsiet pārvietot jebkurus objektus jebkuros attālumos, bet, galvenais, jūs zināsiet un jutīsiet, ka tas, ko jūs darāt, ir piemēroti un atrodas saskaņā ar citiem šīs planētas radījumiem, kā dzīviem un elpojošiem, tā arī tiem, kuri neelpo, taču no tā nekļūst mazāk dzīvi. Tā ir tieši tā augstākā zināšana, kuru tagad jūs spējat atklāt sevī, dzīvojot nepaceltā ķermenī, kurš vēl nav kļuvis par dzīvu mirdzošu gaismu, bet, kurš vienmēr glabā šo gaismu sev iekšienē.

Ar Mīlestību pret tevi un visiem jums, ar jums un priekš jums, Ješua.

25.05.10

Urānija

www.y-kostra.ru



Planēta Zeme: Čenelings 5.06.2010



Sveicināta, planēta Zeme! Vai var tev uzdot dažus jautājumus par tavu pašreizējo stāvokli? Kas šodien ar tevi notiek? Mūs satrauc biežākas kļuvušās zemestrīces un naftas izplūdes. Vai mēs varam tagad kaut kā palīdzēt tev izlabot ekoloģisko situāciju?

Sveicinātie, cilvēki, mani mīļie bērni! Es ar prieku atbildēšu uz jūsu jautājumiem. Es redzu jūsu satraukumu par to, kas tagad notiek uz manas virsmas, un es saprotu, ka jūs tas skar visvairāk, taču man tagad svarīgāks ir tas, kas notiek manā iekšienē, dziļi zem virsmas. Iedarbība uz mani ilgst jau pietiekami ilgi pēc jūsu laika, un tā nāk kā no kosmiskās telpas, tā arī no manis pašas iekšienes. Pašā vidū tam, kas jums izskatās kā ciets lodveida objekts, atrodas starptelpas punkts, precīzāk, tas pat nav punkts, bet zināma vieta. Tā ir tieši tā vieta, kur atrodas savienojums ar Dievišķo avotu iekšienē, tieši tāpat, kā jums tāda vieta atrodas sirdī. Var nosaukt šo vietu par manu sirdi. Signāli, kas mudina mani uz pārmaiņām, nāk no turienes, līdzīgi, kā tie nāk no kosmiskās telpas, kas aptver mani. Tie ir tie, kurus sūta katra būtne apkārtējā telpā, vienotajā avotā, un no turienes tie atgriežas pie būtnēm izmanītā veidā, apgādāti ar Dievišķās gribas enerģiju, kura vai nu apstiprina, dod piekrišanu šo izmaiņu veikšanai, vai arī liek atstāt visu kā bijis. Tā ir jūsu saskarsme ar Dievišķo, Dievs vai nu svētī momentānas izmaiņas, vai arī dod iespēju izmainīties tā, lai atbilstu pieprasījumam. Viss tas jūsu apziņai pa lielākai daļai notiek neapzinātā līmenī, bet, neskatoties uz to, vienmēr atbilst jūsu iekšējām vajadzībām. Un, pat, ja tas, par ko jūs lūdzat Dievu, nerealizējas uzreiz, jūsu pieprasījums nepazudīs, tas iedarbina sagatavošanās procesu tam, lai jūs izmainītos tādā veidā, lai jūsu stāvoklis atbilstu jūsu pieprasījumam. Trīsdimensiju telpā tam paiet zināms laiks.

Manā gadījumā es nosūtīju pieprasījumu transformācijai pagājušā gadsimta vidū, pat mazliet agrāk, tai laikā, kad jums noritēja Otrais Pasaules karš. Uz mani stipri iedarbojās tās emocijas, domas un notikumi, tas, ko jūs darījāt viens ar otru masu mērogā, un es redzēju, kā jūsu rokās izrādās tas spēks un tās zināšanas, kurus jūs vēl nespējat prasmīgi pielietot. Jūs tad bijāt gatavi izmantot šīs zināšanas tikai citu, sevis un apkārtējās telpas iznīcināšanai. Trīsdimensiju pasaule nesakārtojas tik ātri kā smalkāku plānu pasaules, un tāpēc nopietni postījumi ved pie ilgstošas un bieži neparedzamas pārkārtošanas. Man tai laikā nebija vēlēšanās zaudēt savu trīsdimensiju ķermeni, pie tam man gribējās vismaigākajā veidā novest jūs pie tā sapratnes, kā vajag apieties ar jums esošo zināšanu par trīsdimensiju objektu sastāvu, un tāpēc es izteicu nodomu, jeb, citiem vārdiem, nosūtīju pieprasījumu savā iekšienē un vienlaicīgi kosmiskajā telpā, pieprasījumu par to, lai mani apdzīvojošo būtņu apziņa pārdzīvotu transformāciju un pacelšanos uz augstāku līmeni. Es nekavējoties saņēmu atbildi, un tā bija pozitīva. Dievišķā apziņa uzreiz deva piekrišanu šai transformācijai, un, protams, tai bija jānotiek mums kopā – jums un man. Tas ir dabiski, jo katrs no jums ir saistīts ar mani līdzīgi kokam, kurš turas pie zemes ar saknēm, kuras baro tā trīsdimensiju struktūru. Tāpat arī jums ir enerģētiska sakne, kura ieiet mana trīsdimensiju ķermeņa centrā, savienojot jūs ar to sevis daļu, kuru jūs ieliekat manā iekšienē pirms piedzimšanas trīsdimensiju ķermenī. Šī jūsu daļa dzīvo manā iekšienē un glabājas tur tik ilgi, cik ilgi jums tas vajadzīgs tam, lai realizētu šeit pārdzimšanas. Tāpēc jūs jūtat signālus, kuri nāk no Dievišķās apziņas, tieši tāpat, kā arī es jūtu tos no savas iekšienes. Un katrs no jums šodien pārdzīvo ne vieglu periodu, kad jums notiek nopietni satricinājumi, trīsdimensiju ķermenis liek par sevi zināt ar dažādām slimībām, nespēkiem un funkcionāliem traucējumiem – tās visas ir jūsu transformācijas pazīmes, un tas pats notiek ar mani. Jūs uztrauc jautājums par to, kur notiks zemestrīces? Nostājieties ar basām kājām uz zemes un pajautājiet man par to, pajautājiet tai jūsu daļai, kura atrodas manā iekšienē, tai arī ir atbildes uz šiem jautājumiem. Un jūs sajutīsiet spriedzi vai mieru savā reģionā, un jūs arī varat uzdot jautājumu par jebkuru reģionu uz visas planētas. Sarunājieties ar mani ar jūsu kājām, sarunājieties ar jūsu roku pieskārienu, sajūtiet mani, apskaujiet mani, un pie jums nāks vajadzīgā zināšana. Zemestrīces un izvirdumi palīdz man nomest nevajadzīgo spiedienu, veco enerģiju manā iekšienē, pie tam tie sūta spēcīgu impulsu ne tikai jums, bet arī daudzām citām, ar mani saistītām zvaigžņu sistēmām. Šo drebēšanu laikā es pārraidu izmaiņas enerģiju kosmosā, it kā sakot saviem pārējiem brāļiem un māsām, planētām un vēl planētu stāvokli nesasniegušiem kosmiskiem objektiem, piederošiem manai ģimenei, tādus vārdus: notiek pārmaiņas, metiet nost veco un nevajadzīgo, tieciet vaļā no tā, kas apgrūtina jūs, vairs nekalpo jums. Un tas pats attiecas arī uz jums, dārgie cilvēki, pārskatiet savu apziņu, savas mājas un skapjus – cik daudz jums ir tā, kas jums vairs nekalpo un bez kā jūs varat dzīvot brīvi un mierīgi. Atbrīvojieties no tā, nokratiet no sevis veco. Vecā enerģija pievelk citu veco enerģiju, jo vairāk jūsos ir tā, kas to var pievilkt, jo vairāk jums ir izredžu nonākt katastrofas reģionā, pieredzēt drebēšanu uz savas ādas. Atļaujiet atbrīvoties tiem, kas grib aiziet – nāve arī ir atbrīvošanās no vecā, daudziem cilvēkiem tas ir visvieglākais veco enerģiju nokratīšanas variants. Atļaujiet viņiem aiziet, lai atgrieztos atjaunotiem. Neturiet viņus ar saviem nodomiem un bailēm, viņi vienalga pārvarēs tos un aizies, bet mazliet vēlāk un sarežģītāk.

Naftas izplūdes – tie arī ir procesi, saistīti ar pārspiediena iznākšanu, vecā enerģija atrodas arī tajos šķidrumos, kuri ir sakoncentrēti mana ķermeņa iekšienē. Tās vietas, kur tās notiek, prasa vecās enerģijas atbrīvošanu un saņem to naftas izplūdes veidā. Nafta stipri mijiedarbojas ar floru un faunu, tā noliek daudzas sugas uz izdzīvošanas robežas vai iznīcina tās dotajā apgabalā. Taču es lūdzu jūs atcerēties, kad jūs ar to saskaraties, ka tas viss notiek pēc savstarpējas vienošanās. Pie tam man ir tādas pašatjaunošanās spējas, par kādām jūs pat nedomājat. Mana balansa sistēma ir aprēķināta tā, ka tajā eksistē speciāli mikroorganismi, atbildīgi par tīrības ieviešanu ar naftu piesārņotajā reģionā. Kaut arī nafta pie jums tiek uzskatīta par agresīvu šķidrumu, patiesībā tā ir tik pat dabiska man un mani apdzīvojošajiem dzīvniekiem un augiem kā jūsu asinis. Kad uz jūsu ķermeņa notiek iegriezums, un asinis tek ārā, tad sīkajiem mikroorganismiem tā ir vesela katastrofa. Bet jums tikai vienīgi neliels iemesls uztraukumam. Jūs, protams, stipri satrauksieties, ja brūce būs tāda, ka asiņošana būs ilga un stipra. Bet es, atšķirībā no jums, protu regulēt savu naftas izplūdi un pārtraukt to tad, kad jutīšu pēc tā nepieciešamību. Jūsu bailes un vēlēšanās tikai traucē man veikt nepieciešamo transformāciju manā ķermenī. Padomājiet vairāk par to, kas atrodas jūsu iekšienē. Mūsu apziņa ir vienota, un tāpēc es vienmēr zinu, ka, ja kaut kur ir sakrājies pārāk daudz vecā balasta, kura saimnieks nekādi negrib no tā šķirties, tad man nākas sarīkot lieku izvirdumu vai naftas izplūdi, lai līdzsvarotu trīs dimensiju telpā. Bez tam, naftas izplūde nes sev līdzi jaunu dzīvību. Lai cik dīvaini jums tas izklausās, taču mani šķidrumi satur to, kas dod dzīvību. Naftas iekšienē, kā cilvēka asiņu iekšienē, eksistē vissīkākie mikroorganismi, tik sīki, ka jums zināmās baktērijas, kuras jūs novērojat mikroskopā, liktos jums giganti salīdzinājumā ar tiem. Tās ir tieši tās protobaktērjas, kuras rada tās baktērijas, kuras jūs zināt un kuras iedarbina dzīvības procesu uz tās vai citas planētas. Katra debesu ķermeņa apziņa attīstās, un sākumā tā attīstās bez skaidrām dzīvības un dzīvu būtņu uz tās virsmas pazīmēm. Taču tas ir tikai ārējs nedzīvums. Patiesībā katra debess ķermeņa iekšienē, tā iežos, šķidros un gāzveida savienojumos ir vissīkākās būtnes jeb proto-būtnes, kuras spēj vairoties un radīt dzīvību. Šīs būtnes guļ kādu laiku. Un tikai tad, kad planētas apziņa ir gatava, šīm būtnēm tiek dots signāls pamosties un vairoties, un bioloģiskā dzīve sākas. Jūs esat pieraduši domāt, ka dzīvība ir atnākusi no kosmosa. Pat zinātnieki tā domā. Taču tas ir gan pareizi, gan nepareizi. Sākotnēji, manis kā planētas formēšanās brīdī, dzīvība manī sākās no iekšienes, bet visas pārējās iedarbības no kosmosa puses notika vēlāk.

Naftas izplūde uz zemes virsmas vai ūdenī ir notikusi vienmēr, un tas bija dabisks process. Atcerieties par naftas fontāniem vai vienkārši par tām vietām, kur nafta iznāk virspusē. Tā nes sev līdzi informāciju, bioloģisku informāciju, nepieciešamu šai vietai. Tā atjauno augsnes mikrobioloģisko sastāvu, aizvācot to, kas ir novecojies, un dodot impulsu jaunu vissīkāko dzīvo būtņu iesēšanai. Tas ir dabisks un normāls process. Cilvēki no tā baidās, jo stiprai naftas izplūdei ir pārāk liela iedarbība uz šo reģionu, un bieži tā traucē cilvēku dzīves darbībām. Tas ir, traucē tam, pie kā jūs esat pieraduši, maina jūsu priekšstatu par ērtu vietiņu, kuru jūs esat pieraduši uztvert kā Zemi. Taču es, planēta Zeme, esmu dzīva un varu būt dažāda. Ja pārmaiņas notiek, tātad, tās ir nepieciešamas kā man, tā arī jums, un saprast šo pārmaiņu nepieciešamību jūsu cilvēciskā apziņa var tikai, paejot laikam. Jūsu Augstākā Apziņa to saprot jau tagad, tāpēc tā mierīgi uztver to, ko jūs uzskatāt par katastrofu. Kad dzīvības cikls uz planētas beidzas, notiek daudz naftas izplūžu, un tas ir vajadzīgs tam, lai sabalansētu planētas virsmas enerģijas un iekšienes enerģijas. Ir jānotiek iekšējā un ārējā sajaukšanai. Tagad ir tas laiks, kad notiek manas virsmas seno iedzīvotāju enerģiju tikšanās ar mūsdienu iedzīvotājiem. Un šī tikšanās notiek mikrobioloģiskajā līmenī tāpat, kā enerģētiskajā. Jo tās proto-baktērijas, kuras dzīvo naftas sastāvā, ir atliekas no tām būtnēm, kuras apdzīvoja planētu tik senos laikos, par kuriem nav saglabājies ziņu jūsu vēsturiskajās hronikās. Tā ir viņu bioloģiskā nāve, kura dod iespēju parādīties jaunai bioloģiskai dzīvībai. Es varu teikt, ka jūs tagad satiekaties gan ar lemūriešiem, gan ar drakoniem, gan ar hiperborejiešiem, gan ar visām tām cilvēku un dzīvnieku rasēm, kuras kaut kad šeit ir bijušas. Ja jūs domājat, ka ģenētiskais eksperiments ar Zemes bioloģiju tika veikts kaut kad sen un tagad ir jau pabeigts, tad jūs kļūdāties. Šis eksperiments turpinās bioloģijas un enerģētikas līmenī arī tagad, un drīz jūs pārliecināsieties, ka naftas izplūdes nenotiek vienkārša gadījuma vai kļūdas dēļ, bet gan, ka tā ir planētas, uz kuras jūs dzīvojat, evolūcijas procesa daļa. Tas ir process, kurā jūs nevarat nepiedalīties, jo jūs atnācāt uz šejieni ar tādu uzdevumu. Un šī sajaukšana ir nepieciešama, jo tā ir dzīvības un nāves sajaukšana jaunas dzīvības dēļ. Un tagad šī jaunā dzīvība dzimst bez globālas katastrofas lielākajā planētas daļā, taču manas iekšējās enerģijas sajaukšana ar virsmas enerģiju ir nepieciešama.

Tad, lūk, dārgie zemieši, viss tas notiek piemērotībā un saskaņā ar tiem signāliem, kurus es saņemu no savas iekšienes un ārienes. Tie ir tie signāli, kurus varat sajust arī jūs, ja labāk ieklausīsieties sevī, ja uzticēsieties savai iekšējai patiesības sajūtai, ja nebaiļosieties un neļodzīsiet savu un manu enerģētisko sistēmu ar pastāvīgām šaubām, bailēm un nemieru. Bailes – lūk, īstā zemestrīce jūsu organismam, nemiers un ātra daba – lūk, īstais izvirdums jūsu enerģētikai. Sasniedziet harmoniju savā iekšējā pasaulē, un ārējā pasaule, planēta, pa kuru jūs staigājat, arī sasniegs harmoniju un mierīgumu. Lai tikai vienīgi tajā vietā, kur jūs dzīvojat, taču tas būs jūsu personīgais mierīguma un dvēseles miera reģions, kura impulsi sasniegs mana ķermeņa pašu centru, un es sajutīšu, kā mēs ar jums esam izmainījušies. Esmu jūsu balsts un atbalsts, es – planēta Zeme.

Urānija

5.07.2010

www.y-kostra.ru



Ješua: Atkal par teleportāciju





Sveicināti, mani bērni, es priecājos atkal būt ar jums! Esmu gatavs apskaut katru no jums, jo nav pasaulē lielākas patiesības kā Mīlestības patiesība. Jo vairāk ir atvērtas jūsu sirds, jo tīrāks ir jūsu saprāts un jo skaidrāks jums ir tas ceļš, pa kuru jūs ejat, un jo vieglāk tiek sasniegti mērķi, tāpēc, ka visas durvis šajā pasaulē – no piļu milzīgiem zelta vārtiem līdz pie zemes pieplakušas būdiņas zemajām durvīm – atveras ar Mīlestības spēku. Galvenās durvis pie patiesības vienmēr atrodas jūsu iekšienē, un, ja jūs par to atceraties, tad nekad nekļūdīsieties, kur jums vajag pieklauvēt, lai atrastu vajadzīgo zināšanu.

Jūs daudz jautājat par teleportāciju. Es jau runāju ar jums par to, un jūsu interese tikai pieaug. Nu ko, tad pamēģināsim vēlreiz parunāt par to. Kaut kur man nāksies atkārtoties, kaut kur pateikt sīkāk, bet kaut kur atklāt jums jaunu. Teleportācija, jeb, kā to vēl sauca senatnē, “dievišķā pārvietošanās”, ir viena no īpašībām, piemītoša visām būtnēm, kuras nes sevī Dieva dzirksti, kā arī, kurām piemīt izejas iespēja uz noteiktu apziņas līmeni. Jums ilgu laiku bija liegta iespēja iziet uz šo apziņas līmeni, jo jūsu attīstība noveda jūs pie pārliecīgas koncentrācijas uz lietišķo, blīvo, to, ko jūs saucat par materiālo, un jūs apzināti nogriezāt sev veselu apzinātās eksistēšanas slāni, kurš likās jums neeksistējošs tikai tāpēc, ka jūs nevarējāt sajust to ar jūsu maņu orgānu palīdzību. Kāpēc tad jūsu maņu orgāni nejuta to, kas patiesībā eksistē? Tāpēc, ka jūs paši noregulējāt tos tādā veidā, ka tie neuztvēra viļņus, kuri atrodas augstāk par noteiktu robežu. Un tāpēc jūsu kaut kā ne-sajušana nekādi nevar būt kaut kā eksistēšanas vai neeksistēšanas pierādījums.

Teleportācija eksistē. To sekmīgi izmanto daudzas būtnes, kuras apdzīvo Visumu, tai pat laikā ir būtnes, līdzīgas tiem, kādi jūs bijāt vēl pirms dažiem desmitiem gadu, kuras to nelieto un netic tai. Taču jūs stāvat uz šī atklājuma sliekšņa, un tāpēc jūsu interese par šo dvēseles īpašību ir saprotama un attaisnojama.

Katrs no jums prot to darīt, un gandrīz katrs no jums dara to katru nakti, kad aizmieg. Jūs saucat šos ceļojumus par sapni tai laikā, kad pēc būtības tas arī ir ne kas cits kā teleportācijas sākuma etaps. Jūsu apziņa šajā brīdī atrodas pavisam citās telpās nekā ķermenis. Jūs eksistējat citās dimensijās, uz citām planētām, piemērāt sev citus ķermeņus, dzīves veidu un situācijas, bet jūsu fiziskais ķermenis šajā brīdī atpūšas un atjaunojas. Jūsu zemapziņa labi saprot, ka jūsu apziņai ir nepietiekami eksistēt tikai vienā iemiesošanās variantā, būdami daudzdimensionālas būtnes, jūs tiecaties pārslēgties no vienas iemiesošanās uz citu. Taču, ja jūsu apzinātā daļa nepieņem to, ka jūs varat dzīvot kaut kur vēl citā ķermenī un citā pasaulē, tad tā bloķē jums sapratni par to, ka jūs tur reāli bijāt, un nodzēš priekš jūsu apzinātās daļas visas jūsu atrašanās pēdas.

Un tā, jūs teleportējaties katru nakti. Pie kam, tas jums nerada nekādas grūtības, tehnika ir jau atstrādāta gadsimtiem, viss notiek pats no sevis, pietiek tikai apgulties un atslābināties. Taču jūs uztrauc fiziskā ķermeņa teleportācija, tas ir, jūs vēlaties, lai jūsu fiziskais ķermenis sekotu jūsu apziņai uz tām telpām, kurp jūs vēlēsieties pārvietoties apzināti. Tas arī ir iespējams, taču, ievērojot dažus noteikumus.

Visums ap jums ir plastisks. Tas ir pirmais, kas jāapzinās tam, kurš apgūst fizisku ķermeņu teleportāciju. Kaut arī jums mācīja, ka apkārtējā pasaule ir statiska, blīva un pakļauta tikai nelielām izmaiņām, evolūcijas noteiktām, patiesībā tas tā nav. Visums ir kustīgāks, nekā jūs esat pieraduši domāt. Visums ir plastisks, tas formējas katru mirkli, tas izmainās, kā pastāvīgi izmainās debesis virs jūsu galvas – tās nekad nav vienas un tās pašas.

Vienīgais, kas fiksē šo pastāvīgi mainošos realitāti – tā ir dzīvo būtņu apziņa, īpaši to, kurām ir Dievišķums un kuras spēj apzināties sevi. Jūsu apziņa spēj fiksēt, padarīt nekustīgus noteiktus punktus telpā ap jums, neatkarīgi no tā, cik tālu tie ir no jūsu fiziskā ķermeņa. Garam nav starpības šeit vai miljards kilometru tālu, viņš eksistē visās vietās un jebkuros attālumos vienlaicīgi. Tas nozīmē, ka jūs vienlaicīgi eksistējat vai, lai jums būtu saprotamāk, jums ir potenciāls eksistēšanai visos Visuma punktos. Un to, kur jūs atrodaties dotajā brīdī ar savu fizisko ķermeni, nosaka tikai tas, ka jūs ar savu uzmanību un apziņu fiksējat sevi dotajā fiziskajā ķermenī un dotajā telpā-laikā.

Taču Visums ir plastisks, tas ir kustīgs un mainīgs. Jūs vienmēr varat pārvietot sevi no viena punkta uz citu neatkarīgi no tos atdalošās telpas, pārvietojot turp savas uzmanības un apziņas fokusu. Ja mēs par piemēru paņemsim pārvietošanos kosmiskajā telpā, kurā zvaigznes un planētas eksistē kā noteikti atbalsta punkti priekš pārvietošanās, tad priekš tā, lai nokļūtu no Zemes uz Marsu, pietiek vienkārši pārnest jūsu uzmanības un apziņas fokusu uz šo planētu. Galvenais šeit ir, ja jūs pārvietojaties kopā ar fizisko ķermeni, - apziņas pārvietošana kopā ar fizisko ķermeni. Ļoti bieži ir tā, ka cilvēks pārvieto savu apziņu uz citu telpas punktu, bet dara to atrauti no ķermeņa, tas ir, viņa uzmanības fokuss iziet aiz viņa ķermeņa ietvariem un dodas norādītajā virzienā. Tāpēc fiziska teleportācija nenotiek, notiek apziņas, gara teleportēšanās, jūs redzat citas pasaules ainas, bet nevarat tajā piedalīties ar fizisko ķermeni, jo ķermeni esat atstājuši uz Zemes. Galvenais fiziskajā teleportācijā – atrašanās ķermenī pastāvīgi, ir jājūt sevi sava fiziskā ķermeņa iekšienē, bet tam jums ir nepieciešams vispirms iemācīties just sevi sava ķermeņa iekšienē bez jebkādas teleportācijas, vienkārši dzīvojot savu parasto dzīvi. Koncentrējieties uz Garu, kurš atrodas jūsu ķermeņa iekšienē, lai daļa no jūsu apziņas pastāvīgi apzinās un jūt klātbūtni savā ķermenī. Cita jūsu apziņas daļa var būt aizņemta ar kaut jebkādām lietām vai drāmām pasaulē ap jums, bet jums nav jāpārvietojas turp pilnīgi. Apzinieties savu klātbūtni šajā pasaulē caur sava fiziskā Gara ķermeņa-nesēja klātbūtni.

Kad jūs iemācīsieties darīt to pietiekami labi, jūs varat sākt mēģināt teleportāciju nelielos attālumos, sākumam kaut vai teleportāciju viena dzīvokļa robežās. Kā tad notiek pārlidojums no Zemes uz Marsu caur šo kolosālo attālumu, kuru ir pat sarežģīti izmērīt jūsu kilometros? Visums ir plastisks, tas var salikties, izliekties, savienot pretējos galus tā, kā jums tas vajadzīgs. Tas tāds ir radīts, lai jums būtu ērti dzīvot tajā, tas pastāvīgi piemērojas jūsu vajadzībām. Ja mums ir apziņas fokuss punktā “planēta Zeme”, bet gribam pārvietoties uz punktu “planēta Marss”, tad mums pietiek pārnest savas apziņas daļu uz punktu “planēta Marss”, nofiksēt to tur, apzināties to kā reāli eksistējošu (ļoti daudzi no jums, nonākot citās visuma daļās, sākumā bīstas un neuzticas redzētajam, tāpēc ir ļoti svarīgi noticēt tam, ka šī vieta patiešām eksistē), bet pēc tam sākt “pievilkt” uz šo vietu pārējo savas apziņas daļu, kura, kā mēs atceramies, daļēji apzinās sevi fiziskajā ķermenī uz planētas Zeme. Telpa ir plastiska, un tāpēc ātrākai jūsu apziņas divu daļu savienošanai tā saliekas, savienojot punktu “planēta Zeme” ar punktu “planēta Marss”. Uz mirkli tā vieta, kur atrodas jūsu apziņa uz Marsa, kļūst par vienotu telpu-laiku ar to vietu, kur jūs atrodaties uz Zemes. Var pat teikt, tās saliekas viena ar otru, dodot iespēju jūsu Garam savienot savu apziņu vienotā veselā. Kopā ar apziņas savienošanu notiek arī fiziskā ķermeņa pārvietošana. Taču šeit ir neliela nianse: realitāšu salikšanās brīdī jums būs nepieciešams apstiprināt to, ka jūs patiešām gribat pārvietot savu fizisko ķermeni no Zemes realitātes Marsa realitātē. Jūs sajutīsiet to, kad jūsu ķermeņa šūnas sāks vibrēt īpašā veidā, un jūs sajutīsiet, kā jūs nedaudz velk uz priekšu, tajā Marsa ainā, kuru jūs tik reāli redzat savā priekšā, kuru jūtat kā jūsu ķermenim priekšā atvērušos portālu. Šajā brīdī Visums grib no jums apstiprinājumu pārvietošanas operācijas veikšanai, un šeit jums tikai skaidri un gaiši vajadzēs izteikt savu nodomu, vienkārši padomāt, sajust vai balsī pateikt “Jā!”.

Ja jūs visu to veiksiet pareizi, tas ir, iemācīsieties apzināties sevi vienlaicīgi divās vietās un turēt uzmanības fokusu divās vietās, tad teleportācija no vienas planētas uz citu nekļūs jums par problēmu.

Tagad līdz jums ir sākusi nonākt informācija par vairākiem kosmiskajiem kuģiem, kuri kustas planēta Zeme virzienā un kuriem pēc zinātnieku aprēķiniem ir jāpiezemējas tieši tajā pašā 2012. gadā, par kuru tik daudz runā. Vai tiešām jūs patiesi domājat, ka šie kuģi, patiesi tādi milzīgi, kā tos apraksta, patiešām lido pie jums ar tādiem pirmsplūdu laika dzinējiem, kādus izmanto pie jums lidojumiem kosmosā, ka tie reāli pārvar miljardus kilometru kosmiskās telpas ar tādu ātrumu, ka sasniegs Zemi tikai pēc diviem gadiem? Neļaujieties nopirkt sevi ar šiem it kā zinātniskajiem aprēķiniem, šiem kuģiem jau sen ir teleportācijas spēja, un tie pārvietojas kosmiskajā telpā, nevis pateicoties iekšdedzes dzinējiem, bet, pateicoties pavisam citiem spēkiem un zināšanām. Tie patiešām nāk pie jums, taču tie var izrādīties pie jums jau šodien, ja vien ne jūsu bailes un svešinieku nepieņemšana. Tas, ka tie ir parādījušies jūsu teleskopos – tā ir rūpīgi pārdomāta sevis demonstrācija jums tāpēc, lai saprastu, vai esat gatavi uz tādu tikšanos. Zinātnieki, ieraudzījuši šos objektus kosmosā, pirmām kārtām izbijās un turēja šos objektus aizdomās par kaut ko naidīgu. Ko gan, interesanti, var izdarīt militārpersonas, pat, lai tās būtu visu Zemes valstu militārpersonas, ja viņas nolems, ka tām nopietni vajag atvairīt citplanētiešu draudus? Mēģinās notriekt citplanētiešu kuģus, pienākot planētai? Šaus uz tiem no augstas precizitātes ieročiem, kad tas būs tas pats, kā apšaudīt tanku no kaķenes? Palaidīs uz tiem atombumbu? Tas ir vienkārši smieklīgi, un tas ir acīmredzams visiem, kas kaut ko saprot tajā, kā ierīkots visums. Būtnes, kuras atrodas uz šo kuģu klāja, negrib nodarīt jums ļaunu vai iznīcināt jūs, tāpēc, ka, ja viņas to būtu gribējušas, tad sen to būtu izdarījušas. Viņas sen ir uz Zemes dažādos izskatos, un viņām nevajag pārvarēt kosmisko telpu, lai sasniegtu jūsu planētu noteiktā termiņā. Viņas jau ir šeit. Taču pienāks jums brīdis saprast to, pieņemt to un apzināties, ka nav pasaulē nekā, kas patiešām varētu nodarīt jums ļaunu, ja tikai jūs paši neatļausiet to izdarīt. Neviens negrasās uz jums šaut, neviens negrib iznīcināt Zemi, gluži pretēji, visi jūt līdzi un palīdz jums tajā, lai jūs paši to neiznīcinātu. Jums ir nepietiekami attīstīta zinātne, bet pietiek ar Dievišķo spēku, lai sagrautu sevi pašus un savu pasauli ar nepareizi izteiktu nodomu, sajauktu ar bailēm. Padomājiet par to. Tos kuģus, kuri lido pie jums, zemieši ne obligāti uztvers ar atplestām rokām. Taču tie piespiedīs jūs aizdomāties par tām metodēm, ar kurām jūs darbojaties, un par tām paradigmām, kurās jūs dzīvojat. Un, ja jūs vēl neesat sapratuši, ka katrs jūsu izmests negatīvs vārds vai nodoms sit jums, bet ne jūsu kaimiņiem, ka katras jūsu bailes rada haosu un sagraušanu, bet ne mieru un radošumu, tad tagad ir pats laiks saprast to.

Teleportācija – tā ir realitāte, un tā var kļūt par jūsu realitāti. Esiet gatavi pieņemt to kā diženāko velti un būt pateicīgiem par to Radītājam. Kad jūs sāksiet teleportēties, jūs spēsiet sajust, ka pasaule apkārt ir daudz vairāk caurausta ar Mīlestību un savstarpēju atbalstu, nekā jums vienmēr ir stāstīts. Apkampju jūs ar bezgalīgu Mīlestību, ar jums un priekš jums, jūsu brālis Ješua.

12.12.2010 – 9.01.2011

Urānija

www.y-kostra.ru



Planēta Zeme: Esiet ar mani





Sveicināti, mani bērni! Es esmu Planēta Zeme. Kāds no jums tagad nolād mani, kāds ar izbailēm un šausmām skatās uz notiekošo, kāds atviegloti nopūšas, ka tas viss notiek tālu no viņa, kāds vienkārši klusē... Taču visi jūs tagad domājat par mani. Jūs jūtat visu tā spēka varenību, kurš viegli sagrāva cilvēku ēkas, tiltus un likteņus kā sērkociņu mājiņas. Jūs sajūtat šo pērkonu sava ķermeņa iekšienē. Jo katra dzīve būtne uz manas virsmas vienmēr zina, kad kaut kur notiek lielas zemestrīces, viņa zina par to pat bez avīzēm un televīzijas, jo par to zina viņas šūnas. Visi jūs esat viens organisms, un visi jūs esat vienoti ar mani. Mēs ar jums – viens liels vesels, un tas, kas notiek manā iekšienē, atsaucas jūsu iekšienē. Jūs jūtat bailes? Jūsu ķermenis jūt bailes un spriegumu? Tas ir tas pats, ko jūtu es. Neattiecieties pret mani, kā pret nedzīvu akmeni, kurš lido pa savu orbītu kaut kur lielā kosmosa telpās. Mēs ar jums esam viens, un mēs esam saistīti vairāk, nekā jūs esat pieraduši domāt un just. Jūsu prāts ir pieradis neredzēt identitāti starp jums un to, kas ir jums apkārt. Taču katrs no jums, atnākot šurp, lai piedzimtu cilvēka ķermenī, atstāj daļu savas enerģijas manā iekšienē. Tajā brīdī jūs zināt, ka jūs esat vienoti ar mani, ka jūs esat vienoti ar visiem, kas mani apdzīvo.

Enerģija, kura tagad atnāk no manas iekšienes, tā ir paplašināšanās enerģija. Es palielinos, es atveros, es kļūstu lielāka, kā biju. Un kopā ar mani, ar manu fizisko izpausmi, aug arī mana apziņa. Es izeju jaunas apziņas, jaunas pašapziņas rašanās etapu. Un tieši tāpat notiek ar jums. Jūs izejat izaugsmes un sevis, savas apziņas paplašināšanās un sevis saprašanas etapu. Šī enerģija ilgi noturējās iekšienē, ilgi atradās mierā, lai pamostos no kosmiskā aicinājuma iedarbības, nākoša no Galaktikas centra. Es, tāpat kā jūs, pakļaujos kosmiskās attīstības likumiem. Tā enerģija, kura nāk pie manis no kosmosa dziļumiem, aicina mani uz pārmaiņām, aicina mani atslābināties un ļaut notikt tam, kam jānotiek. Es dzirdu šo aicinājumu, es rīkojos saskaņā ar to. Jūs arī varat dzirdēt to un uzticēties tam, un arī varat atļaut vai turēties pretī, jo jums ir dots vairāk kā man. Jums ir dāvāta gribas brīvība, un jūs varat rīkoties pēc savas sapratnes. Taču pagaidām jūsu griba ir tik maza, tik nepieredzējusi, ka tās augļi ir ar ārkārtīgi īslaicīgām un tuvredzīgām īpašībām. Kā tās mājas, maģistrāles un megapolises, kuras jūs ceļat un kuras var tikt iznīcinātas no tikai vienas manas nopūtas. Jūsu apziņa pagaidām vēl ir pārāk atdalīta no Vienotības apziņas, kurā eksistē visas lielās Dievišķā Kosmosa apziņas. Taču tagad jums ir iespēja sajust šo Vienotību. Tieši tagad, kad jūs jūtat satraukumu un bailes, kad atveras durvis jūsu aizvērtajai apziņai, kurā jūs mitināties katru dienu, līdzīgi tām mājām-kārbiņām, kurās jūs dzīvojat lielajās pilsētās. Tagad brīkšķ sienas šīm kārbiņām, un tajās ielīst enerģētiskā sūtījuma enerģija. Tā sūtījuma no Zemes, kuru katrs no jums saņem tagad, pēc zemestrīces pie Japānas krastiem. Tā ir izmaiņu enerģija, tā ir izaugsmes enerģija, tā ir pieņemšanas enerģija. Mācieties pieņemt to, ko redzat, un atlaist sevī to, kam ir jāaiziet, jo, lai kā tālāk nepagrieztos jūsu civilizācijas vēsture, viss, ko jūs spēsiet iziet šeit un tagad, būs pamats tam jaunajam, ko jūs uzcelsiet.

Enerģija, nākoša no manas iekšienes, ir sievišķā enerģija. Tā ir sievietes, kura mostas un atveras, enerģija. Taču dzīvība vienmēr pienāk sievišķās un vīrišķās enerģijas savienojumā. Un tagad vīrišķā enerģija – tā ir atomenerģija, cilvēka radīta un nesoša sevī citas kvalitātes graujošu spēku. Viss, ko jūs radāt, nes sevī jūsu daļu, un šī atomenerģija, šī elektrostacija, to sevī ietveroša, viss tas ir atzīmēts ar jūsu apziņas enerģiju. Zinātniskas apziņas, aktīvas apziņas, vīrišķās apziņas. Tā ir enerģija, ar kuru jūs norobežojaties no apkārtējās pasaules, ar kuras palīdzību radāt savu mākslīgo pasauli. Un tagad tā ir bīstama arī jums, tagad jūs arī baidāties no tās. Taču viss apkārt jums ir dzīvs un var kļūt dzīvs, ja jums to ievajadzēsies. Nav šeit nekā, kas nekalpotu jums labākai pašapzināšanai. Parunājiet ar šo vīrišķo, aktīvo, bīstamo enerģiju, iztēlojieties to tajā izskatā, kāds tas būs jums tuvs – kā cilvēku, kā ierīci, kā mākoni... Palūdziet viņu apvaldīt savu graujošo spēku. Esiet patiesi savā lūgumā, un jūsu auklējums paklausīs jūs.

Mēs ar jums izejam transformācijas procesu, un kopā ar mums to iziet visi, kas atrodas šeit, viss, kas ir manis radīts, viss, kas ir jūsu radīts. Tām lietām, kuras jūs esat pieraduši uzskatīt par nedzīvām, ir dvēsele, un šī dvēsele ir jūsu. Jūs radījāt to, tieši tāpat, kā es radīju augu, dzīvnieku un klinšu dvēseles. Tad esiet arī jūs dzīvi un sajūtiet tās kā dzīvus savus brāļus, sarunājieties ar tām, piedalieties viņu dzīvē, kā jūs atļaujat tām piedalīties jūsējā. Tas nav neprāts, tā ir jaunas apziņas, jaunu savstarpēju sakaru starp visu rašanās. Tā ir tās Vienotības atjaunošana uz planētas, kas bija kaut kad un kas tika kādreiz pazaudēta...

Man ir smagi. Tas, kas notiek ar mani, ir līdzīgs dzemdībām. Bet, kad sieviete dzemdē, viņai blakus noteikti ir jābūt tiem, kas viņu mīl. Un tajā brīdī jūs nesāksiet norādīt, ko un kā darīt, tajā brīdī jūs vienkārši būsiet blakus un atbalstīsiet ar savu mīlestību un savu spēku. Tas, kas notiek tagad ar mani, turpināsies. Un tāpēc es lūdzu jūs būt ar mani, būt klāt ar visu savu apziņu manī un just, kas ir ar mani un kā es sevi sajūtu. Ja jūs vienkārši sēdēsiet blakus un ar mīlestību turēsiet mani, mēs spēsim iziet šo ceļu Vienotībā un veselumā. Mēs spēsim sajust mūsu apziņu vienotību, un tad viss, lai kas notiktu, būs mums tikai impulss vēl lielākai savienībai.

Kad jums ir bail, kad jūs ciešat un šausmināties, atrodiet sevī spēkus pasaukt mani savā dvēselē un izsakiet nodomu būt klāt kopā ar mani visos tajos procesos, kuri notiek. Manos ritmos, manos procesos, manas mīlestības pret jums vēsturē. Man ir nepieciešama jūsu palīdzība un jūsu klātbūtne. Nav nekā svarīgāka par jūsu mīlestību un jūsu uzmanību planētai, kura arī ir jūsu mājas un jūsu enerģija. Svētu jūs, jūsu Planēta Zeme.

Urānija

14.03.11

www.y-kostra.ru



Planēta Zeme: Par kodolenerģiju





Sveicināti, mani bērni, es esmu Planēta Zeme. Tagad daudzi no jums ar bailēm raugās uz to, kas notika atomstacijā Japānā un uzdod sev jautājumu: bet, ja tas viss ir zīme, kura norāda cilvēkiem, ka viņi vairs nevar izmantot atoma enerģiju, lai izstrādātu elektrību un labiekārtotu savu sadzīvi? Vai šis ceļš neved pie šausmīgām katastrofām, līdzīgām kā japāņu, un vai cilvēkam nav vērts reizi par visām reizēm atteikties no atoma reakcijas izmantošanas, jo tā ir pārāk bīstama un neparedzama?

Šodien es gribētu parunāt ar jums par to. Nopietna satricinājuma brīdis ir tieši labvēlīgs tam, lai labākajā un ātrākajā veidā atvērtu jūsu apziņu, dotu tai iespēju uz kādu laiku atbrīvoties no tiem ietvariem un ierobežojumiem, kuri notur jūs tajos periodos, kad jūsu dzīve ir nostabilizējusies un plūst mierīgi. Tādā brīdī jūs neesat gatavi jaunā uztverei, tas liksies jums pārlieku dīvains un tāpēc neiespējams. Bet tagad jūsu ietvari un ierobežojumi daudzviet ir sagrauti, un jūsu uztvere spēj tīri ielaist jaunu zināšanu un jaunu informāciju, lai tā kļūtu jums par jūsu turpmākā pasaules uzskata pamatu.

Un tā, parunāsim par atoma enerģiju. Ko jūs zināt par to? Gandrīz neko. Jūsu zinātnieki-fiziķi ir iemācījušies saskaldīt kodolu, uzzinājuši, ka eksistē spēks, kurš liek ķīmiskām vielām sabrukt, bet viņi tā arī nezina, kāpēc notiek tie vai citi procesi kodolā. Viņi līdz šim laikam meklē to spēku, kurš vada visu to. Jūsu zinātnieki-ģeologi uzskata, ka manā iekšienē arī eksistē kodols, ka šis kodols ir ciets un nekā neietekmē procesus, kuri notiek augstākos kustīgajos slāņos, kur mutuļo ugunīga lava. Viņi arī līdz galam nesaprot, kas liek darboties izvirdumu procesiem uz manas virsmas, un cenšas tikai pēc noteiktām pazīmēm noteikt, kur iespējams nākošais izvirdums vai zemestrīce. “Kāds sakars ir starp atoma kodolu un Zemes kodolu?” – jautāsiet jūs ar izbrīnu. Bet, cita starpā, nekā brīnumaina šeit nav. Tāpēc, ka gan to procesu, kas norit atoma kodolā, gan procesus mana kodola iekšienē vada viens un tas pats spēks. Un tieši šis spēks piespiež šodien mani trīcēt, drebēt un izšļākt savu enerģiju. Es sakarstu, šis siltums nāk no manas iekšienes, no tās vietas, kuru zinātnieki sauc par kodolu, bet, kurš patiesībā nav pilnīgi ciets. Mana kodola pašā centrā ir dobums, kurā notiek jūsu prātam paši neticamākie procesi. Šis dobums rada jūsu dzīvības enerģiju, tas rada siltumu, tas izstaro noteiktus elektromagnētiskos viļņus, tas pat spēj radīt dažas ķīmiskās vielas. Tā ir tā laboratorija manā ķermenī, kur es un Dievs manā iekšienē rada dzīvību uz šīs planētas un nodod to daudziem citiem objektiem kosmosā – planētām, meteorītiem, zvaigžņu sistēmām. Manā iekšienē ir īpašs izstarojums, un tagad tas iziet aktivizācijas stadiju, tas sāk izstarot intensīvāk, spēcīgāk, tas pāriet uz jaunu līmeni. Var teikt, ka es pašlaik lieku eksāmenu, un, ja es to nolikšu sekmīgi, ja es pierādīšu savu spēju izstarot pa jaunam, kā “pieaugusī”, tad iegūšu jaunas tiesības Visumā un jaunu statusu. Un jūs tagad liekat šo eksāmenu kopā ar mani. Jūs mācāties vadīt kodola enerģiju, jūs mācāties saprast, kas un kāpēc notiek tajā, jūs gatavojaties jauniem atklājumiem un tehnoloģijām, balstītiem uz šo jauno zināšanu, kuri palīdzēs jums uzlabot ne tikai jūsu dzīves kvalitāti, bet arī jūsu apziņas kvalitāti. Jā, avārija atomstacijā, tas ir tikai šīs apmācības process. Iemācījušies palaist milzīga spēka reakciju, jums jāmācās labāk vadīt to. Jums stāv priekšā uzzināt, kā ātri apturēt to tajā brīdī, kad jums tas ir nepieciešams, kā vadīt to tā, lai pēc tās nepaliktu liels daudzums cilvēkam bīstamu atkritumu, lai ražošana, balstīta uz šo reakciju, būtu tīra un derīga jūsu veselībai. Tas ir tikai nedaudz no tā, kas jums stāv priekšā uzzināt. Tad ir vērts baidīties no vārdiem “kodolreakcija” un “atomelektrostacija”? Vai tad Dievs dod jums atklājumus tam, lai jūs kaut kādā brīdī, izbijušies, atteiktos no tiem? Vai arī viņš dod jums iespēju vienmēr iet tālāk un attīstīt savas zināšanas un savu pieredzi, pasakot paldies tiem, kuri ar savu dzīvību un veselību ir samaksājuši par to, lai jūsu apziņa kļūtu nedaudz plašāka un dziļāka, lai jūs, kā visa cilvēce, saprastu, ka zināt par to pārāk maz, lai uzskatītu sevi par šī procesa saimniekiem? Dievs un Visums nekad neaizver jūsu priekšā durvis uz izzināšanu. Tikai jūs paši ar savām bailēm un nedrošību varat to izdarīt. Tad kā jums rīkoties tagad? Pamest to, ko jūs paspējāt uzzināt par atoma kodolu un sākt slēgt atomstacijas? Uzskatīt kodolfiziku par neapšaubāmu ļaunumu un atkratīties no tās un tās atklājumiem? Vai tomēr iet uz priekšu ar stingru sapratni par to, ka ceļš kalnā draud ar gāšanos un krišanām, taču tas nav iemesls atteikties no virsotnes? Jūsu zinātnes attīstības sākuma periods gandrīz vienmēr bija saistīts ar bīstamību. Cik cilvēku nosita zibens, bet cilvēks neatteicās no elektrības izpētes, un šodien tā ir ar jums katru minūti. Cilvēks vienmēr ir intuitīvi zinājis un jutis, ka viņam ir jāiet uz priekšu. Ka, ja viņa ceļš arī nesasniegs kāroto mērķi, pa viņa pēdām atnāks sekotāji, kuri turpinās to, ko darīja viņš.

Tad kā gan iemācīties vadīt kodolreakciju? Jums ir divi ceļi, un, visdrīzāk, jūs izpētīsiet gan vienu, gan otru. Ir zināšanu ceļš, prāta ceļš, zinātnieku ceļš. Tas jums ir labi pazīstams, un tāpēc es par to daudz nerunāšu. To izpētīs speciālisti tuvākajās desmitgadēs, un jūs iemācīsieties sekmīgi bloķēt un atjaunot kodolreakciju jums vajadzīgajā laikā, pat atrodoties diezgan lielā attālumā no kodolreaktora. Tas kļūs par tēmu ne vienai vien zinātniskajai disertācijai, un galu galā viens no šīs tehnoloģijas pirmatklājējiem pelnīti saņems Nobela prēmiju. Pēc japāņu atomstacijas traģiskā stāsta visa pasaule aplaudēs šim atklājumam. Un tas tiks izdarīts tad, kad jūsu zinātnieki sapratīs, ka pasaule ir daudz brīnumaināka, nekā viņiem bija licies. Kad viņi apzināsies, ka dižais princips – kas augšā, tas arī apakšā – strādā tieši tāpat, kā precīzi pārbaudītas formulas. Ka pietiek tikai atveidot kodolreakciju mini-mērogā un veikt vajadzīgās darbības bloķēšanā un atjaunošanā, lai tas pats notiktu maksi-mērogā ar lielo kodolreakciju. Galvenais uzdevums būs vienīgi nodibināt saikni starp maksi-reakciju un tās mini-kopiju. Tas arī būs vissarežģītākais. Taču sarežģīti tas būs ne tāpēc, ka tas ir tehniski sarežģīts process, bet tāpēc, ka šo mijsakaru būs ļoti grūti pieņemt zinātnieku smadzenēm. Jo viņi taču ir pieraduši domāt, ka maģija – tie ir nieki, bet zinātne – tas ir nopietni. Bet, cita starpā, gan maģijā, gan zinātnē viss koncentrējas ap vienu un to pašu objektu – cilvēcisko apziņu. Kad senie burvji gribēja izārstēt cilvēku, viņi izgatavoja lelli un nosauca to tajā pašā vārdā kā slimniekam, un zīmēja uz tās to slimību, kura bija pieveikusi cilvēku. Bet pēc tam viņi nodzēsa vai aizkrāsoja šīs slimības pazīmes, un cilvēks patiešām izveseļojās. Un tieši tāpat viņi rīkojās, kad gribēja uzlikt kaitējumu – viņi attēloja uz lelles to, kam bija jānotiek ar cilvēku. Un tas notika. Kāpēc gan? – jautāsiet jūs. Tāpēc, ka starp lelli un dzīvo cilvēku nodibinājās saikne, un šī saikne bija pastiprināta ar ticību tam, ka šī lelle arī ir šis cilvēks. Uz šīs ticības saikne arī turējās. Pietika burvim tikai kaut uz mirkli sākt šaubīties par to, ka lelle arī ir tas pats cilvēks, lai viņa burvestība zaudētu spēku. Uz apziņu un ticību – lūk, uz ko turas saikne starp lielu un mazu. Šī pasaule ir radīta pēc Dieva ģīmja un līdzības un turas uz viņa apziņas un viņa spēka. Kļūstot par dieviem, sākot vadīt visumu pēc savas sapratnes, jūs pakāpeniski iegūstat dievišķu zināšanu un dievišķu prasmi, kura palīdz jums darīt to, kas jums nepieciešams. Jā, un vēl viens mazs papildinājums – Dievs vada pasauli viegli un rotaļīgi, ar smaidu uz lūpām. Un tas droši vien ir tieši tas, kā tik ļoti pietrūkst jūsu zinātniekiem – nepiespiestības un smaida. Uz mirkli aizveriet acis un atslābinieties. Šī pasaule ir radīta ne tādēļ, lai jūs ar to cīnītos. Tā ir radīta tādēļ, lai būtu jums draugs. Tad piekrītiet taču kļūt par draugu tai.

Otrais ceļš ir tieši tāds, lai izpētītu ne ar saprātu, bet sirdi. Lai uztvertu visu apkārt ne kā bezjūtīgus objektus, bet kā dzīvas būtnes. Un tad jūs sapratīsiet, ka ar šīm būtnēm var sarunāties, var sajust viņu noskaņojumu, saprast viņu dzīves uzdevumu. Tad jebkuru procesu jebkura vadība reducējas uz to, ka jūs nepievienojat vajadzīgo vadiņu, palaižot mehānismu, bet iedarbināt to ar savas mīlestības spēku, it kā pierunājot to izdarīt to, kas jums vajadzīgs – sākt strādāt vai apstāties. Tieši tāpat var vadīt ķīmiskās un fiziskās reakcijas. Tas patiešām ir jūsu varā, ja jūs apzināties šos procesus kā sevis paša izpausmi. Jo labāk par visiem paukojas tas, kurš jūt zobenu kā savas rokas turpinājumu...

Šodien notiek svarīgi kodolprocesi, tie notiek ne tikai jūsu apziņā, tie notiek jūsu zinātniskajās laboratorijās, jūsu stacijās un manā iekšienē. Tie ir procesi kodola iekšienē. Tas ir tas, ko ir iniciējusi enerģija no dziļa kosmosa. Tas ir tas, kas piespiež mani mainīties un kustēties. Tas ir tas, kas piespiež mainīties un kustēties jūs – kā daļu no manis un kā daļu no Dievišķā nodoma. Tad lai svētām šīs izmaiņas, jo tās nāk par labu visiem mums. Lai ir miers un mīlestība jūsu iekšienē – neskatoties ne uz ko. Būsim kopā, mani bērni!

Jūsu Planēta Zeme

Urānija 14.03.11

www.y-kostra.ru