Rakstīja Inta Vitola
PIRMDIENA, 2012. GADA 22.
OKTOBRIS
‘’Izvēlies dzīvē nodarboties ar to,
kas patīk,
un tev nekad mūžā nebūs jāstrādā.''
/Konfūcijs/
Tikai realizējot savu sūtību mēs varam būt pa īstam
laimīgi. Pašrealizācija- tā ir viena no laimīgas un piepildītas dzīves atslēgām.
Tikai darbošanās jomā, kas mums dod prieku, ko darām ar aizrautību un mīlestību,
var nest patiesu piepildījumu dzīvē. Tikai realizējot savu aicinājumu mēs
pilnībā atveram savu radošo potenciālu, esam maksimāli produktīvi un
veiksmīgi.
Sirdslieta ir arī vienkāršākais ceļš un pārticību.
Daudzi mega-veiksmīgi ļaudis ir ieguvuši savu bagātību pateicoties tam, ka ir
nodarbojušies/nodarbojas ar savu sirdslietu.
Sirdslieta taču ir arī ļoti interesanta, jo arī
papildināšanu un prasmju apgūšana neprasa papildus piepūli... Tieši otrādi- tas
ir ļoti interesants un aizraujošs process! Tādejādi, nodarbojoties ar
sirdslietu, ir viegli kļūt par ekspertu.. Bet eksperti, kā zināms, arī nopelna
vairāk par citiem!
Sirdslieta ir dabīgs iekšējās motivācijas avots.
Vajadzība pēc papildus motivācijas atkrīt.
Nodarbošanās ar savu sirdslietu ir vienkāršākais un
vienīgais drošais veids, kā uz viesiem laikiem aizmirst par slinkumu.
Jums vairs nebūs jāpiespiež sevi strādāt, lai
pelnītu naudu. Pats pelnīšanas process nesīs tikai prieku, baudu un piepildījuma
sajūtu!
Katram ir doti talanti, spējas... katram ir sava
sūtība un misija uz zemes. Kā to saprast? Kā izprast sevi? Kā uzdrošināties? Ar
ko sākt?
Par to jaunajā seminārā. Bet, gatavojoties tam,
fragments no D.Čopras ‘’7 veiksmes likumiem’’
DHARMAS JEB DZĪVES MĒRĶA
LIKUMS
Katram ir kāds dzīves uzdevums...
kāda vienreizēja dāvana vai talants, ko dot citiem.
Ja mēs izmantojam savu talantu, lai
kalpotu citiem, mēs iepazīstam arī paši sava gara ekstāzi un triumfu, kas ir
visu mērķu mērķis.
Kad tu strādā, tu esi stabule, caur
kuras sirdi plūstot stundu čuksti pārvēršas par mūziku.
...Ko nozīmē strādāt ar mīlestību?
Tas nozīmē aust audumu no savas sirds pavedieniem, it kā tavu mīļoto nāktos
tērpt šai audumā.
(Halīls Džibrāns,
"Pravietis")
Septītais garīgais likums ir dharmas likums. Vārds
"dharma" tulkojumā no sanskrita nozīmē "dzīves mērķis." Dharmas likumā teikts,
ka mums dota mūsu fiziskā izpausme, lai mēs varētu izpildīt savu uzdevumu. Visu
iespēju valstība pēc savas būtības ir dievišķa. Dievišķais ieguvis cilvēka
veidolu, lai veiktu kādu uzdevumu.
Saskaņā ar šo likumu tev ir piemīt unikāls talants,
kas jāizmanto unikālā veidā. Noteikti ir kaut kas, ko tu vari izdarīt labāk nekā
jebkurš cits pasaulē. Katram unikālajam talantam un tā izmantošanai ir ari
īpašas vajadzības. Ja tās atbilst tava talanta radošajai izpausmei, rodas
dzirkstele, no kuras var rasties turība un pārticība. Izmantojot savu talantu,
lai piepildītu savas vajadzības, tu radi turību un vairo pārticību.
Ja bērniem jau mazotnē iemācītu šādu uztveri, mēs
redzētu, kādu iespaidu tā atstāj uz viņu dzīvi. Saviem bērniem es to iemācīju.
Es nepārtraukti atkārtoju, ka viņu esībai ir kāds iemesls, kas viņiem pašiem
jānoskaidro. Viņi to dzirdēja no četru gadu vecuma. Šajā pašā laikā es viņiem
mācīju arī meditēt un teicu: "Es negribu, lai jūs jebkad uztrauktos par iztikas
pelnīšanu. Ja pieauguši jūs nespēsiet paši nopelnīt sev iztiku, es jūs uzturēšu,
tāpēc neraizējieties par to. Es negribu, lai skolā jūs par katru cenu censtos
būt labākie. Es negribu, lai jūs par katru cenu censtos nopelnīt tikai labas
atzīmes un iestāties labākajās universitātēs. Bet es gribu, lai jūs reizēm sev
pajautātu: "Kā es varu kalpot cilvēcei, izmantojot savu talantu?" Jo jums
noteikti ir kāds talants, kura nav nevienam citam, un tikai jūs spējat likt to
lietā." Un gala rezultātā viņi mācījās labākajās skolās, pelnīja tikai labas
atzīmes un kā studenti jau spēja sevi pilnībā materiāli nodrošināt, jo viņi
centās izzināt, ko viņi var dot. Un tā jau ari ir
dharmas likuma būtība.
Dharmas likumam
ir trīs daļas. Pirmā paredz to, ka ikviens no mums dzīvo šajā
pasaulē, lai izprastu savu patieso būtību, lai pats nonāktu pie secinājuma, ka
mūsu patiesā būtība ir garīga, ka mēs patiesībā esam garīgas būtnes un ka mūsu
fiziskais ķermenis ir tikai izpausmes veids. Mēs neesam cilvēki, kas
laiku pa laikam gūst garīgu pieredzi. Gluži pretēji — mēs esam garīgas būtnes,
kas laiku pa laikam gūst cilvēcisku pieredzi.
Mums katram dots uzdevums atrast un izprast savu
garīgo būtību. Tas ir pirmais solis ceļā uz dharmas
likuma īstenošanu. Katram pašam no mums jāapzinās, ka mūsos ir dieva
vai dievietes embrijs, kas grib piedzimt, lai mēs varētu paust savu
dievišķumu.
Otrais solis ceļā uz dharmas
likuma īstenošanu ir mūsu unikālo talantu izmantošana. Dharmas likumā teikts, ka ikvienam cilvēkam piemīt kāds
unikāls talants. Tev ir talants, kuram ir tik unikāla izpausme, ka uz šīs
planētas nav neviena, kuram būtu šis talants un kurš prastu to likt lietā. Tas
nozīmē, ka ir kaut kas, ko tu vari darīt labāk nekā jebkurš cits uz šīs
planētas. Un to darot, tu aizmirsti par laiku. Sava unikālā talanta vai, kā tas
ir vairumā gadījumu, talantu īstenošanas procesa laikā tavu apziņu neierobežo
laiks.
Trešais solis ceļā uz dharmas
likuma īstenošanu ir kalpošana cilvēcei. Tas nozīmē kalpot saviem
līdzcilvēkiem un uzdot sev jautājumu: "Kā es varu palīdzēt? Kā es varu palīdzēt
visiem tiem cilvēkiem, kurus pazīstu?" Apvienojot spēju īstenot savu unikālo
talantu ar kalpošanu cilvēcei, tu dzīvo pilnīgā saskaņā ar dharmas likumu. Ja tam visam pievienojas sava garīguma,
visu iespēju valstības izpratne, tad nav iespējams negūt neierobežotu pārticību,
jo tas ir vienīgais veids, kā pie tās tikt.
Šī pārticība nav īslaicīga un pārejoša. Pateicoties
tavam unikālajam talantam, veidam, kādā tu to izmanto, kalpošanai un palīdzībai
taviem līdzcilvēkiem, ko tu veicini, uzdodot jautājumu: "Kā es varu palīdzēt?"
un nevis "Kāds man no tā labums?", tā ir ilgstoša un noturīga.
Jautājums "kāds man no tā labums?" ir raksturīgs
ego iekšējam dialogam, jautājums "Kā varu palīdzēt?" — gara iekšējam dialogam.
Gars ir tā apziņas daļa, kura cilvēkam liek apzināties savu saistību ar Visumu.
Pārstājot uzdot jautājumu "kāds man no tā labums?" un tā vietā jautājot "kā es
varu palīdzēt?", tu no ego līmeņa automātiski noklusti gara līmenī. Vislabāk
garīgo līmeni var sasniegt meditējot, taču arī ar jautājuma "kā es varu
palīdzēt?" palīdzību tu vari piekļūt garam — tai tavas apziņas daļai, kas ļauj
tev just saikni ar Visumu.
Ja tu vēlies gūt maksimālu labumu no dharmas likuma, tev jāapņemas, sakot:
piekopjot garīgumu, es meklēšu savu augstāko
būtību, kas stāv pāri ego;
es atklāšu savus unikālos talantus, un to darīšu ar
baudu, jo baudu man sagādās apziņas neierobežotība laikā, kas man ļaus sasniegt
svētlaimi;
Es uzdošu sev jautājumu, kā es vislabāk varu kalpot
cilvēcei. Es atbildēšu uz šo jautājumu un tad sākšu rīkoties. Es izmantošu savu
talantu, lai kalpotu saviem līdzcilvēkiem. Savas vēlmes es apvienošu ar
palīdzību un kalpošanu citiem.
Apsēdies un pieraksti atbildes uz diviem
jautājumiem:
Ja tev būtu pietiekami daudz naudas, ja tev būtu
visa pasaules nauda un pietiekami daudz laika, ko tu darītu?
Ja tu izvēlētos darīt to, ko pašlaik dari, tad tu
esi atradis savu dharmu, jo tu savu darbu veic ar mīlestību un tu izmanto tikai
tev vienam dotos talantus. Un tad uzdod sev otru jautājumu: Kā es vislabāk varu
kalpot cilvēcei? Atbildi uz šo jautājumu un sāc rīkoties.
Atklāj savu dievišķumu, atklāj savu unikālo, tikai
tev doto talantu, izmanto to, lai kalpotu cilvēcei, un tev būs viss, ko vien
vēlies. Kad tavas radošās izpausmes saskan ar cilvēces vajadzībām, tad
labklājība pati atradīs savu izpausmi un iegūs savu materiālo formu. Tu sāksi
just, ka tava dzīve ir brīnumaina dievišķā izpausme, un ne jau tikai reizēm, bet
visu laiku. Tu zināsi, kas ir patiess prieks, un kas — patiesa veiksme, jo kā
viens, tā otrs ir tava gara triumfs.
DHARMAS JEB DZĪVES UZDEVUMA LIKUMA
ĪSTENOŠANA
Es īstenošu dharmas jeb dzīves
uzdevuma likumu, apņemoties, ka:
1)Šodien es lološu dievu vai dievieti, kuras
iedīgļi slēpjas dziļi manā dvēselē. Es pievērsīšu uzmanību šim garam manī, kas
dod dzīvību gan manam prātam, gan ķermenim. Es modināšu sevi dziļajam mieram,
kas ir manā sirdī. Laika ierobežotajā pieredzē mani pavadīs mūžīgās esības
apziņa.
2)Es izveidošu savu unikālo talantu sarakstu. Un
otru sarakstu ar to, ko man patīk darīt, izmantojot savu talantu. Liekot lietā
talantu un kalpojot cilvēcei, es zaudēju laika izjūtu un kā manā, tā manu
līdzcilvēku dzīvē ienāk pārticība.
3)Katru dienu es sev uzdošu jautājumus "Kā es varu
palīdzēt?" un "Kā es varu kalpot?" Atbildes palīdzes man ar mīlestību kalpot
saviem līdzcilvēkiem.
D. Čopra ‘’7 veiksmes likumi’’
Beethoven's Silence
10 min
Rakstīja Inta Vitola
PIRMDIENA, 2012. GADA 22.
OKTOBRIS
