Kovidiāņu kults.
Viena no totalitārisma galvenajām īpatnībām ir masu pakļaušanās psihi ietekmējošai oficiālai ideoloģijai. Ne tādai, kā ‘aukstais karš’ vai ‘starptautiskais terorisms’ – bet gluži citu realitāti veidojošai, kam nav nekāda sakara ar realitāti un kas ir pretrunā ar jebkādiem faktiem. Tāds klasisks piemērs ir nacisms, bet šo fenomenu vēl labāk var redzēt dažādos kultos un sociālās grupās – sektās, scientologu grupās, kur katrai ir sava, specifiska un hipnotiska ideoloģija un bezierunu pakļaušanās tai.
Ja mēs skatāmies uz to tālāka skatu punkta vai droša attāluma, tad šādas ideoloģijas absurds ir skaidri redzams racionāli domājošiem cilvēkiem. Bet grūti ir saprast to, ka tām ļaužu grupām, kuras ir kritušas par upuri šīm ideoloģijām, būtu tie atsevišķu sektu dalībnieki, vai veselas totalitāras sabiedrības, šīs idejas nemaz nešķiet psihopātiskas. Viņi tajās jūtas šķietami normāli. Visa sociālā dzīve tiek pārkārtota, lai atspoguļotu šo ideoloģiju, bet viss tas, kas ir pretrunā ar šo realitāti, tiek uztverts kā draudi eksistencei. Šie uzstādījumi parasti ir pilnīgi paranoiski – kulta būtība ir aizsargāt sevi no ārēja ienaidnieka un tikai pakļaušanās tā noteikumiem spēj pasargāt tā dalībniekus. Nav īpašas nozīmes, vai šis ārējais ienaidnieks ir ārējā realitāte pati par sevi, kaut kāds personificēts subjekts, vai šajā gadījumā – vīruss. Nav nozīmes identitātei, bet paranojas atmosfērai, kuru uztur šī pieņemtā ideoloģija, kas savukārt nodrošina tā dalībnieku paklausību.
Papildus tam, ka šīs vadlīnijas parasti ir saraustītas, pretrunīgas, neloģiskas un vienkārši absurdas, tas nebūt tās nevājina, tieši otrādi, tas padara tās stiprākas, jo kulta dalībnieku smadzenes veido īssavienojumu, nespējot racionāli izvērtēt šīs pretrunas un kritiskā domāšana vispār tiek atslēgta. Tieši tas ir nepieciešams kulta līderiem.
Vēl vairāk, viņi bieži vien dramatiski maina šos uzstādījumus bez redzama iemesla, spiežot kulta dalībniekus mainīt un pat atzīt kā ķecerību to, kas vēl nupat tika pieņemts kā pareizs. Arī tas nodrošina smadzeņu atslēgšanos un rezultātā tās pilnīgi zaudē spēju racionāli domāt, tā vietā vienkārši pieņem jebko, kas tajās tiek ievietots.
Taču kulta līderu bezjēdzīgās vadlīnijas nemaz nav tik neloģiskas, kā varētu domāt. Lielākā daļa no mums, sastopoties ar kaut ko bezjēdzīgu, nodomās, ka kulta līderis cenšas komunicēt un viņam kaut kas nav kārtībā ar smadzenēm. Taču viņš cenšas dezorientēt klausītāja smadzenes.
Totalitārisma videi raksturīgas domu procesus apstādinošas klišejas. Tālejošas un sarežģītas cilvēces problēmas tiek saspiestas ļoti īsās un pārliecinošās frāzēs, kuras viegli atcerēties un izteikt.
Ja tas viss skan saprotami, tad labi – tieši tādas prāta kontroles tehnikas tiek pielietotas visas totalitārisma sabiedrībās. Taču problēma ir tajā, ka sabiedrība ir spējīga atšifrēt šādus procesus no attāluma, bet faktiski nespēj ieraudzīt to, kā šādi procesi notiek reālajā laikā un ar viņiem pašiem. Cilvēka prāts ir ļoti radošs, kad to spiež ārpus tā komforta zonas. To jūs varat pajautāt ikvienam, kas lietojis kādas narkotiskās apreibinošās vielas. Cilvēki nejūt, ka jūk prātā. Tad, kad realitāte ir pilnībā sabrukusi, prāts izveido iluzoru stāvokli, kas šķiet tikpat īsts- jo tas tomēr ir labāk, nekā pilnīgs haoss.
Šis process tad arī ir tas, uz ko paļaujas totalitārisma ieviesēji, to viņi izmanto, lai uzspiestu savas idejas cilvēku prātos un iniciācija tajā notiek ar baiļu, fiziska pārguruma, sāpju un citādu līdzekļu palīdzību, kas nojauc indivīda realitātes uztveri. Kad tas ir sasniegts, indivīda prāts sāk izmisīgi būvēt jaunas vadlīnijas, lai atrastu jēgu tajā haosa un psiholoģiskās traumas procesā, kam tas iet cauri. Un tad ir ļoti viegli šo procesu vadīt no malas un iekļaut tajā visas idejas, kas nepieciešamas organizatoram.
Un tas ir iemesls, kāpēc tik daudz cilvēku, kuri spēj viegli atpazīt totalitārismu un kultus citās valstīs, nespēj to pašu ieraudzīt savā, kaut tas ir tepat, acu priekšā – pareizāk teikt, prātos iekšā.
Viņi nav spējīgi aptvert iluzoro kovid realitāti, tāpat, kā savulaik nacistiskās Vācijas iedzīvotāji nebija spējīgi aptvert, cik neprātīgas bija viņu pārcilvēku un necilvēku teorijas. Un šie cilvēki it nemaz nav tik dumji savās ikdienas gaitās – taču viņi ir veiksmīgi iniciēti kultā, pašiem to neapzinoties.
Iniciācija kovidiāņu kultā sākās janvārī, kad korporatīvā medicīna un masu mediji ieslēdza Baiļu pogu ar savām prognozēm par miljoniem mirušo un viltus ziņām par cilvēkiem, kas krīt uz ielām. Šī masu histērija turpinās jau pusgadu. Globālas cilvēku masas tiek apstrādātas ar nepārtrauktu propagandas straumi, tīši uzturētu histēriju, spekulācijām, pretrunīgiem norādījumiem, pārspīlējumiem un meliem, teatrāliem specefektiem. Tad seko lokdauni, ārkārtas slimnīcas, mirušo vezumi, tad dancojošas medmāsas tukšajās slimnīcās, testdēmija, otrais vilnis, maskas un pilnīgi pretēji norādījumi no veselības dienestiem – tagad maskas jau palīdz vīrusu izplatības ierobežošanā, bet lokdauni neesot bijuši adekvāti – tā pati PVO tagad maina savas vadlīnijas uz gluži pretējām.
8 mēnešus vēlāk PVO atklāj, ka mirstība no briesmīgā vīrusa ir labi ja 0.14%, bet CDC paziņo, ka izdzīvošanas statistika starp inficētajiem ir 99%.
Visi ‘zinātniskie’ argumenti te ir beigušies. Aizvien lielāks ekspertu skaits nāk klajā ar šīs propagandas atmaskošanu un testu dēmijas kritiku, tai skaitā arī dažu valstu lielajos medijos, kā ARD TV kanālā Vācijā.
Taču tas nekā neietekmē kulta dalībniekus. Fakti, pat ja tos paziņo ‘oficiālās’ iestādes, viņus nespēj satraukt. Jo viņiem svarīga ir tikai lojalitāte šim kultam. Un tāpēc mums ir nopietna problēma, jo tie, kuriem šie fakti ir nozīmīgi, nesekmīgi cenšas pārliecināt kovidiāņus jau 8 mēnešus, ka nekāda vīrusa nav.
Kaut arī tas ir ļoti svarīgi, turpināt izplatīt šo informāciju, īpaši drakoniskās cenzūras apstākļos, mums ir arī jāsaprot, ar ko esam saskārušies. Un tā ir fanātiski – ideoloģiska kustība, pirmā totalitārisma sekta globālā līmenī- neko tādu cilvēce līdz šim nav pazinusi.
Un globāla tā ir tāpēc, ka mēs dzīvojam globālā kapitālisma impērijā, kuru nepārvalda valstu valdības – to pārvalda virs tām esošie spēki un pati sistēma kā tāda. Ja iepriekš cilvēces vesturē kults vai totalitāra sabiedrība bija kā izolēta sala no apkārtējās vides, tad šoreiz ir pilnīgi pretējs fenomens- kults ir kļuvis par noteicošo, bet uz izolētām salas ir nonākuši tie, kas tam nevēlas pievienoties. To var saukt par pretestības kustības ‘kabatām’
Cilvēces vēsturē ir līdzīgs piemērs, kas līdzīgi ietekmēja Rietumu hemisfēru – tā bija kristietības ekspansija ar uguni un zobenu un sabiedrības konvertācija jaunajā ticībā – šis ir faktiski tas pats process, kad kristītajiem jeb “jaunajiem normālajiem” tiek piešķirtas tiesības eksistēt jaunajā pasaulē, bet pagāni un ķeceri – šoreiz uzpurņu un vakcīnu pretinieki – tiek intensīvi vajāti.
“Jaunais normālais”, kur cilvēks nav adekvāti spējīgs lemt par savu veselību un informācijas avotiem, tāpēc viņa vietā to dara vara un “vecā ticība” – cilvēciskums un paša atbildība par savu dzīvi – tāda ir izvēle, kas mums katram šobrīd jāpieņem.
