Evolūcija
krīzes laikā- 40
Vai
mēs, cilvēkbūtnes, nespējam dzīvot mierā un līdzāspastāvēšanā?
Kāpēc pasaulē miers ir tik trausls?
Kas šodien notiek Savienotajās Valstīs? Tas liek mums
brīnīties- vai cilvēce pašos pamatos nespēj būt mierā un līdzāspastāvēšanā?
Vai tāpēc mēs visu laiku dzīvojam uz vardarbības robežas?
Kam jānotiek, lai varētu otram saspiest, salauzt kaklu
līdz pat nāvei? Pat, ja cilvēks gārdz un lūdz pēc elpas? Tam jābūt tādam
prātam, kurš vārās naidā, tam jābūt tādam prātam, kurš vārās dusmās. Jau ilgu
laiku! Lai spētu paveikt tādu tik neiedomājami ļaunu rīcību.
Kam jānotiek, lai spētu nodedzināt otra māju, svešu
īpašumu un mūža darbu? Un atkal, ir jābūt ārprātīgi daudz dusmām un naidam.
Ik pa laikam Amerikā parādās rasu vardarbība. Atkal un
atkal. Ik reizi, kad tā parādās, tā tiek iedzīta atpakaļ ēnā. Vai tā nav
noticis jau tūkstošiem reizes pagātnē? Mēs tikai un tikai atkārtojam vēsturi.
Gadu laikā Amerika vērsusies pie rasu vardarbības tēmas,
izmantojot vērtības un ideālus. Kad tu automātiski kā papagailis atkārto
vērtības & ideāli, tu vienkārši noliedz savu paša iekšējo patiesību. Amerika
meklējusi lielus un varenus līderus, lai tie vestu viņu nāciju pretim mieram. Šodien
ir vairāk kā acīmredzams, ka vērtības ir nepietiekošas un līderi, uz kuriem
gribētu skatīties, pietrūkst.
Kā mēs to varētu apstādināt? vienreiz un uz visiem
laikiem.
Es mudinu skatīties dziļāk. Tas, kas šodien vajadzīgs
Amerikai un tas, kas šodien vajadzīgs pasaulei, - ir autentiska iegrimšana
patiesībā. Vai mēs katrs esam veltījuši laiku tam, lai pavērotu sevi? Tikai godīgi
pamanot mūsu pašu nosodīšanu, mūsu pašu aizspriedumus un naidu, tikai redzot
savu augstprātību un no tā izrietošu atklātu un slēptu vardarbību- tas ir tas,
ko mēs esam sevī iemūžinājuši, tikai to visu pamanot mēs varam atbrīvoties no
šiem dziļi iesakņotajiem individuālās un kolektīvās domāšanas veidiem.
Katrai nācijai pašai ir jābūt gatavai ieiet šajā
patiesības ieraudzīšanās smagajā pārbaudījumā. Tev jāpievērš uzmanība dusmām un
nedrošībai, kas tevī vārās.
Naids liek tev baidīties un bailes liek tev nīst vēl
vairāk. Tā ir bezgalīga inficēšanās, kas izplatās no viena cilvēka uz otru, no
vienas paaudzes citā.
Protams, diskriminācija ir fundamentāla cilvēku problēma
un tā nav tikai amerikāņu problēma vien. Ieskaties jebkurā tautā, tu ieraudzīsi
to neglīto un briesmīgo, kas mīt paslēpies ēnā un parādās visdažādākajos
aizsegos.
Amerika diskriminē balstoties uz rasēm, Indija diskriminē
balstoties uz kastām, Ķīna diskriminē balstoties uz klasēm, Vidējie Austrumi
diskriminē balstoties uz reliģiju, un daudzas nācijas diskriminē balstoties uz
dzimumu. Rasu diskriminācijas ugunis, sociālā diskriminācija, dzimuma
diskriminācija ir tikušas nodotas tālāk kā rīcība/uzvedība un sarunu tēma
maltīšu laikā starp vecākiem, vecvecākiem un mazbērniem, bērniem. Šāda rīcība
un sarunas katrā paaudzē ir uzbūvējušas vien dusmu stāvokļus, nedrošību, naidu
un vardarbību. Šīs mutuļojošās emocijas ir paslēptas, līdz parādās kāds sāpīgs
notikums, līdzīgi kā šis, un tad tas viss tiek aizdedzināts un paceļas
virspusē. Pasaulē tas eksplodē kā atriebība, sacelšanās, nogalināšanas un
slepkavības.
Jautājums, kas sevi ir jāuzdod, ir: “Ko mēs patiesībā
vēlamies? Vai mūsu sāpīgajām atmiņām pievienot vairāk dusmu un naida un
tādējādi radīt vairāk šādu vardarbību? Vai arī vēlamies apturēt šādu sāpīgu
notikumu notikšanu pasaulē? Ko mēs patiesībā vēlamies? “
·
Mums ir vajadzīgi cilvēki, kuri ir iekšēji
patiesi mierpilni un kuri vada demonstrācijas ar nolūku izbeigt vardarbību.
·
Mums vajadzīgs milzīgs skaits cilvēku, kuri
meditē par mieru cilvēces apziņā.
·
Mums jāsaprot, ka mieru nevar panākt ar
vardarbību
Mums
vajadzīga iekšēja evolūcija, lai varētu notikt ārējā revolūcija.
Cilvēce jau sen tikusi garām asiņaino revolūciju fāzei. Pienācis
laiks un mēs esam izauguši tam, lai kā pārmaiņu rosinātājus lietotu mierīgas
metodes.
Ikvienam vecākam un vecvecākam jākļūst par apzinātu
būtni, kurš tālāk saviem bērniem un mazbērniem sarunu un stāstījumu laikā nodod
skaistus savienotības stāvokļus un vienotību.
Katram skolotājam jābūt apzinātam cilvēkam, kurš izravē
šķeltnieciskās idejas un diskrimināciju no jaunajiem prātiem un izglīto tos,
stāstot par to, kā esam viens un ne citādāki.
Katram policistam, politiķim un līderim jāvairo/jākopj
līdzjūtība sava paša apziņā. Un tas ir jāatspoguļojas viņu rīcībā.
Katrai revolūcijai jāietver kā mērķis Vispārējā
labklājība pirms tie iziet ielās.
Tāpēc, ka miers pasaulē ir dīvaina lieta- tas ir vai nu
mums visiem, vai nav nevienam no mums.
Katram cilvēkam jābūt pārliecinātam, ka tas rada
vienotības enerģiju un savienotību cilvēku starpā, lai kurp tie dotos,
atrastos.
Lai ikviens no mums kļūst par pārmaiņu veicēju! Un pārmaiņas
notiks!
https://ekam.org/ekam-meditators/#form
un kļūsti par vēl vienu, kurš cilvēces kolektīvajā laukā vairo mieru, līdzjūtību, vienotību
