Klejotājnerva stimulācija
Stimulējot klejotājnervu, ievērojami samazinās iekaisuma procesi un artrīta simptomi.
http://garavasara.com/articles/klejotajnerva-stimulacija
Iekaisuma procesiem ir ārkārtīgi svarīga loma daudzu slimību attīstībā un noturībā, kas var novest pie novājinošām hroniskām sāpēm. Daudzos gadījumos iekaisums ir ķermeņa atbilde uz stresu. Tādeļ, samazinot “cīnies-vai-bēdz” tipa nervu sistēmas atbildes reakcijas un stresa bioloģisko marķieru līmeni, ir iespējams samazināt arī iekaisumu.
Parasti ārsti izraksta zāles, lai cīnītos pret iekaisumu. Tomēr arvien lielāks pierādījumu daudzums liecina, ka ir cits veids, kā cīnīties ar iekaisumu, un tā ir klejotājnerva iesaistīšana un tā tonusa palielināšana. To var panākt ar tādiem ikdienas paradumiem kā joga un meditācija vai smagu iekaisumu, piemēram, reimatoīdā artrīta gadījumā – implantējot ierīci, kas nodrošina klejotājnerva stimulāciju.
Klejotājnervam ir dots nosaukums, kas liecina par tā klejojošo dabu. Tam ir vairāki atzari, kas sākas no diviem resniem stumbriem, kas sakņojas smadzenītēs un smadzeņu stumbrā un sniedzas līdz pat zemākajiem iekšējiem orgāniem, pa ceļam skarot sirdi un lielāko daļu galveno orgānu. Vagus latīniski nozīmē “klejojošs”. Tādi vārdi kā klaidonis (angl. vagabond), nenoteikts (angl. vague) un klejojošs (angl. vagrant) visi ir atvasināti no tās pašas vārda saknes latīņu valodā.
1921. gadā vācu fiziologs Otto Levi (Otto Loewi) atklāja, ka klejotājnerva stimulācija izraisa sirds ritma palēnināšanos, jo izdalās viela, ko viņš nosauca par Vagusstoff (vāciski “klejotājnerva viela”). Šo vielu vēlāk identificēja kā acetilholīnu, un tas kļuva par pirmo nervu signāla pārvades vielu, ko jebkad bija atklājuši zinātnieki.
Acetilholīns ir kā trankvilizators, ko jūs pats varat lietot, vienkārši izdarot dažas dziļas ieelpas ar garām izelpām. Apzināti stimulējot klejotājnervu, ir iespējams radīt iekšēja miera stāvokli un samazināt iekaisuma refleksu.
Klejotājnervs ir galvenā parasimpātiskās nervus sistēmas sastāvdaļa, kas regulē “atpūties-un-sagremo” un “rūpējies par bērniem-un-iekļaujies grupā” atbildes reakcijas. No otras puses – lai saglabātu līdzsvaru organismā, simpātiskā nervu sistēma nodrošina “cīnies-vai-bēdz” atbildes reakcijas.
Veselīgs klejotājnerva tonuss ir daļa no atgriezeniskās saites, kas veido pozitīvas emocijas.
Uz veselīgu klejotājnerva tonusu norāda neliela sirds ritma paātrināšanās ieelpojot un palēnināšanās izelpojot. Dziļa diafragmas elpošana ar garu, lēnu izelpu ir ļoti svarīga klejotājnerva stimulācijā, kā arī sirds ritma palēnināšanā un asinsspiediena samazināšanā, īpaši ar slodzi saistīta satraukuma gadījumā.
Augstāks klejotājnerva tonuss ir saistīts ar fizisku un psiholoģisku labklājību. Pretēji tam – zems klejotājnerva tonuss norāda uz iekaisumu, depresiju, negatīvu noskaņojumu, vientulību, sirdstrieku un insultu.
Izdevumā Psiholoģijas zinātne (Psychological Science) tika publicēts 2010. gadā veikts pētījums “Kā pozitīvas emocijas veido fizisko veselību: saņemti pozitīvi sociālie kontakti nosaka augšupejošu spirālveida sakarību starp pozitīvām emocijām un klejotājnerva tonusu” (“How Positive Emotions Build Physical Health: Perceived Positive Social Connections Account for the Upward Spiral Between Positive Emotions and Vagal Tone”). Šajā pētījumā Barbara Fredrihsone (Barbara Fredrickson) un Betānija Koka (Bethany Kok) no Ziemeļkarolīnas Universitātes smalki pētīja klejotājnervu un atklāja, ka tā tonuss ir daļa no atgriezeniskās saites cilpas starp pozitīvām emocijām, fizisko veselību un pozitīviem sociāliem kontaktiem.
Šajā pētījumā izteikts apgalvojums, ka pozitīvas emocijas, veselīgi sociālie kontakti un fiziskā veselība ietekmē viens otru savstarpēji pastiprinošā augšupejošā spirālveida dinamikā un atgriezeniskā saitē, ko zinātnieki tikai tagad sāk saprast.
Eksperimentā tika izmantota Mīlošās laipnības meditācijas (Loving-Kindness Meditation) tehnika, lai dalībniekiem palīdzētu pašiem radīt pozitīvas emocijas. Tomēr atklājās, ka vienkārši dalīšanās pozitīvos sociālajos kontaktos un ciešu cilvēcisko saišu veidošana arī paaugstināja klejotājnerva tonusu.
2014. gadā, pamatojoties uz pētnieku atklājumiem Šveicē, kas noteica, kā klejotājnervs nodod satraukuma un baiļu intuīcijas signālus smadzenēm, ir tapis raksts vietnē Psiholoģija šodien (Psychology Today) “Kā klejotājnervs nodod intuīcijas sajūtas smadzenēm?” (“How Does the Vagus Nerve Convey Gut Instincts to the Brain?”). Klīniskie un eksperimentu pētījumi norāda, ka stress un depresija ir saistīti ar imūnās sistēmas aktivizēšanu, tostarp arī palielinātu pirms-iekaisuma citokīnu izdalīšanos.
Ir atklāts, ka pēc lietošanas pacientiem vai laboratorijas dzīvniekiem citokīni izraisa tipiskas depresijas pazīmes. Tādēļ iespējams, ka daži slikta garastāvokļa, zemas enerģijas un motivācijas trūkuma gadījumi var būt saistīti ar paaugstinātu citokīnu līmeni.
Klejotājnerva stimulācija ievērojami samazina ar artrītu saistīto iekaisumu.
Nesen starptautiska pētnieku komanda no Amsterdamas un ASV veica klīnisko pētījumu, kas parādīja, kā klejotājnerva stimulācija ar nelielu implantētu ierīci, samazinot citokīnu veidošanos, ievērojami samazināja iekaisumu un uzlaboja slimības iznākumu pacientiem ar reimatoīdo artrītu. Reimatoīdais artrīts ir hroniska iekaisuma slimība, kas pēc pētnieku datiem skar aptuveni 1,3 miljonus cilvēku ASV un izmaksā vairākus desmitus biljonu dolāru katru gadu.
Šajā pētījumā iesaistītie neirozinātnieki un imunoloģijas eksperti izmantoja jaunākās tehnoloģijas, lai izveidotu nervu shēmu, kas regulē iekaisumu. Vienā shēmā, kas nosaukta “Iekaisuma reflekss”, pa klejotājnervu pārvadītais darbības potenciāls nomāc pirms-iekaisuma citokīnu veidošanos.
2016. gada jūlija pētījums “Klejotājnerva stimulācija nomāc citokīnu veidošanos un atvieglo slimības smagumu reimatoīdā artrīta gadījumā” (“Vagus Nerve Stimulation Inhibits Cytokine Production and Attenuates Disease Severity in Rheumatoid Arthritis”) atrodams tiešsaistē Nacionālās Zinātņu akadēmijas protokolos un tiks izdots arī nākamajā drukas versijā.
Šis ir pirmais pētījums ar cilvēkiem, kurā reimatoīdā artrīta simptomus samazina, stimulējot klejotājnervu ar nelielas implantētas ierīces palīdzību, kas izraisa ķēdes reakciju, samazinot citokīnu līmeni un iekaisumu. Lai gan šis pētījums fokusējas uz reimatoīdo artrītu, tā rezultāti var tikt attiecināti arī uz pacientiem ar citām iekaisuma slimībām, tai skaitā Parkinsona, Krona un Alcheimera.
Galvenais starptautiskais pētnieks un galvenais darba autors no Amsterdamas Universitātes Akadēmiski Medicīniskā centra Klīniskās imunoloģijas un reimatoloģijas nodaļas Pauls Pēteris Taks (Paul-Peter Tak) ir teicis: “Šis ir pirmais pētījums, kas vērtē, vai tieša iekaisuma refleksa stimulācija ar implantētas elektroniskas ierīces palīdzību var ārstēt reimatoīdo artrītu cilvēkiem. Mēs iepriekš esam pierādījuši, ka iekaisuma refleksa ietekmēšana vai samazināt iekaisumu dzīvnieku un in vitro reimatoīdā artrīta modeļos, kas var būt attiecināms arī uz citām ar imūno sistēmu saistītām iekaisuma slimībām.”
Šie atklājumi liecina par jaunu veidu, kā cīnīties ar slimībām, kas šobrīd tiek ārstētas ar relatīvi dārgām zālēm, kam piemīt milzums blakusparādību. Klejotājnerva stimulācija veselības aprūpes darbiniekiem piedāvā potenciāli daudz efektīvāku veidu, kā uzlabot dzīves kvalitāti tiem cilvēkiem, kuri cieš no hroniskām iekaisuma slimībām.
Secinājums: klejotājnerva stimulācija ir spēcīga iekaisuma ārstēšanas bez-zāļu alternatīva.
Līdzautora, Feinsteinas Medicīniskās izpētes institūta prezidenta un vecākā izpilddirektora, kā arī cilvēka, kurš atklāja iekaisuma refleksu, Kevina J. Treisija (Kevin J. Tracey), secinājums: “Šis ir patiess sasniegums mūsu spējā palīdzēt cilvēkiem, kuri cieš no iekaisuma slimībām. Lai gan mēs iepriekš esam pētījuši iekaisuma procesus dzīvnieku modeļos, līdz šim mums nebija pierādījumu, ka klejotājnerva elektriska stimulācija patiešām var nomākt citokīnu veidošanos un samazināt slimības smagumu cilvēkiem. Es ticu, ka šis pētījums mainīs veidu, kā mēs raugāmies uz moderno medicīnu, un palīdzēs mums saprast, ka ar nelielu palīdzību mūsu nervi var radīt zāles, kas mums ir nepieciešamas, lai ‘’ķermenis pats spētu sevi izārstēt.”
Plaukstošā bioelektroniskās integratīvās medicīnas joma, tagad, piedāvājot progresīvas neiromodulācijas ierīces, ir mērķēta uz lielāko daļu traucējumu, kas tradicionāli tiek ārstēti ar zālēm. Klejotājnerva stimulācija piedāvā ievērojamas priekšrocības, salīdzinot ar zāļu terapiju, piemēram, zemākas izmaksas un mazāk blakusparādību. Esi gatavs dzirdēt vairāk par šiem aizraujošajiem sasniegumiem!
* Autors: Kristofers Berglands (Christopher Bergland), pasaules līmeņa izturības atlēts, treneris, autors un politiskais aktīvists.
* Avots: psychologytoday.com;
* No angļu valodas tulkoja Liene Lāce.
