Kā
uzveikt līdzatkarību?
Līdzatkarība var
izpausties jebkurās attiecībās. Visbiežāk tā parādās partneru starpā, taču
nereti līdzatkarība skar arī vecāku un bērnu attiecības, kā arī attiecības
starp kolēģiem un draugiem. Par to, kā pamanīt līdzatkarību un to neturpināt,
pieredzē dalās narkoloģe Ilze Maksima, kura plašāku izklāstu par šo tēmu sniegs
Veselīga dzīvesveida dienā, kas norisināsies jau šī gada 9. jūnijā Centra
Sporta kvartālā Rīgā.
Līdzatkarība sākas
ar neveselīgām robežām
Līdzatkarība ir emocionāla atkarība no otra cilvēka un
viņa uzvedības. Viens no iemesliem, kāpēc cilvēks kļūst
līdzatkarīgs, ir nespēja nošķirt savu atbildību no otra atbildības un novilkt
stingras robežas. Līdzatkarīgais neprot pietiekami mīlēt un cienīt pats sevi,
tāpēc tā vietā, lai nodarbotos ar savu dzīvi, viņš sāk dzīvot otra cilvēka
dzīvi. Kaut arī līdzatkarīgais bieži sūdzas, ka ir noguris no lielās atbildības
nastas, nereti svešu problēmu risināšana ir vienīgais veids, kā līdzatkarīgais
var sevi piepildīt un justies vajadzīgs.
Līdzatkarīgais
nepalīdz atkarīgajam mainīties
Jo vairāk darām
otra vietā – kontrolējam, glābjam no nepatikšanām, "piesedzam" un
melojam apkārtējiem par atkarīgā problēmām, jo vairāk traucējam šim cilvēkam
uzņemties atbildību par savu dzīvi un to mainīt. Vienīgais veids, kā palīdzēt
atkarīgajam atkal "nostāties uz kājām," ir ļaut viņam pašam risināt
savas problēmas. Reizēm atkarīgie ar mums manipulē, sakot, ka bez mūsu atbalsta
netiks galā, taču mums nevajadzētu uzķerties uz manipulācijas āķa un justies
vainīgiem, ja neiesaistāmies atkarīgā shēmās. Ir jāļauj atkarīgajam aci pret
aci sastapties ar viņa rīcības sekām.
Nav jākaunas meklēt
palīdzību
Visbiežāk cilvēki
izvairās runāt par atkarību ģimenē un to slēpj, jo viņiem ir kauns no
apkārtējiem. Taču būtu jāsaprot, ka palīdzības meklēšana un vēlme mainīt
situāciju norāda nevis uz mūsu vājumu, bet drosmi. Daudz sliktāk ir turpināt
dzīvot līdzās atkarīgajam un ar savu līdzatkarību sekmēt neveselīgā modeļa
turpināšanos. Mūsdienās ir pieejamas dažādas atbalsta grupas un konsultācijas
ne tikai atkarīgām, bet arī līdzatkarīgām personām. Reizēm tieši izmaiņas
līdzatkarīgā uzvedībā ir stimuls, lai arī atkarīgais mainītos.
Bērni kā
līdzatkarīgie
Nereti par
līdzatkarīgajiem kļūst bērni, kuri ir spiesti sadzīvot ar vecāku atkarību.
Līdzatkarība bojā normālu ģimenes dzīvi, kā rezultātā bērni aug ar emocionālām
un psihiskām problēmām. Visbiežāk tā ir alkohola atkarība, par kuru bērni
izvairās runāt ar vienaudžiem un pedagogiem, jo pārlieku identificējas ar
vecāku tēlu un izjūt kaunu viņu vietā. Kaut arī ir grūti distancēties no
ģimenes situācijas, bērniem būtu jāsaprot, ka viņi nav atbildīgi par vecāku
problēmām, un viņiem nav jāklusē par situāciju ģimenē. Ir jāatrod kāda
uzticības persona, ar kuru izrunāties, jo tikai uzdrīkstēšanās risināt
situāciju, var noņemt atbildības slogu no bērnu pleciem un palīdzēt nosargāt
savas robežas.
Vecāki kā
līdzatkarīgie
Ja bērns lieto
kādas apreibinošas vielas vai ir atkarīgs, piemēram, no datorspēlēm, vecākiem
var būt kauns citiem atzīties, ka viņi netiek galā ar savu bērnu. Daļa vecāku
mēdz slēpt bērna problēmas un iesniedz attaisnojošas zīmes par neierašanos
skolā, aizbildinoties ar bērna veselības problēmām vai ģimenes apstākļiem. Taču
šāda rīcība nekādā veidā nepalīdz bērnam mainīties, tieši otrādi, problēmas
kļūst tikai dziļākas. Sākuma stadijā atkarību ir daudz vieglāk izārstēt nekā
tad, kad ķīmija ir sākusi darīt savu. Biežākās atkarības pusaudžu vidū ir
marihuānas lietošana, datoratkarība un elektroniskās cigaretes.
Laimīgs bērns
nekļūs atkarīgs
Ja bērns ir audzis
mīlošā ģimenē, ir diezgan mazs risks, ka šāds bērns kļūs atkarīgs. Pat ja viņš
pamēģinās kādu atkarību izraisošu vielu, viņš to neturpinās, jo laimīgam bērnam
nav vajadzības aizbēgt no realitātes. Turpretī, ja bērnam pietrūkst vecāku
atbalsta un uzmanības vai ģimenē valda destruktīvas attiecības, risks kļūt
atkarīgam no dažādām vielām, datora vai azartspēlēm ir daudz augstāks. Ir
diezgan neloģiski cīnīties ar sekām un censties mazināt bērna atkarību, ja mēs
neko nedarām ar cēloņiem, proti, neparūpējamies par bērna emocionālajām vajadzībām un vidi, kurā
viņš dzīvo.
Iekšējie procesi
ietekmē ārējos
Mēs pārāk maz
nozīmes pievēršam savām emocijām un pārāk reti paši sev pajautājam – Kā es
jūtos? Ko es gribu? Taču mūsu dzīves kvalitāti nosaka ne tikai tas, cik
sakārtota ir ārējā pasaule, bet arī tas, kas notiek mūsu iekšējā pasaulē. Diemžēl
ļoti daudzu ārēju problēmu, tai skaitā atkarību cēlonis ir emocionāli
pārdzīvojumi un nespēja apmierināt pamatvajadzības. Iemācoties parūpēties
paši par sevi, mēs automātiski mazināsim risku kļūt atkarīgiem vai
līdzatkarīgiem.
Lai noklausītos
Ilzes Maksimas, kā arī citu speciālistu lekcijas un pavadītu aktīvu dienu, nāc
9. jūnijā uz Centra Sporta kvartālu un Rīgas Skolēnu pili un piedalies Veselīga
dzīvesveida dienā! Pasākums norisināsies no 12.00-17.00. Vairāk
informācijas: www.veseligsridzinieks.lv
