Triju aptumsumu enerģijas

Maijs ir īpaši spēcīgs pagrieziena punkts mūsu evolūcijā.

2012.gada intensīvo un transformējošo enerģiju iedarbība un jaunu enerģiju uzplūdi un atplūdi turpinās. Mums pielāgojoties šīm enerģijām un jaunajai dimensijai, ir „uzpeldējis” virspusē daudz kas agrāk slēpts gan mūsu iekšējā pasaulē, gan ārējā pasaulē. Esam piedzīvojuši dažādus pārmaiņu apstiprinājumus gan savās sajūtās, gan pavisam fiziskās izpausmēs.

Tie, par kuriem agrāk domājām, ka labi pazīstam, izrādījās citādāki, kas radīja pilnīgi negaidītu atsvešināšanās sajūtu un pat šķiršanos. Savukārt citi, pat tikai tikko satikti cilvēki mums kļuva ļoti tuvi. Atklājās daudzas līdz šim nezināmas lietas (centralizēta manipulācija ar krīžu palīdzību, ar ĢM pārtiku, ar apzinātu dezinformāciju utt.). Un nav jau tā, ka šo tumšo lietu būtu kļuvis vairāk kā agrāk, ir tikai kļuvis arvien grūtāk to visu noturēt noslēpumā. Tāpēc viss ir kļuvis publiski saskatāmāks.

Fiziskajā līmenī varam novērot ar redzi saistītas problēmas (asarošana, niezēšana, redzes asuma zaudēšana). Var būt mainījušies miega pieradumi. Citam bezmiegs, citam daudz vairāk miega kā agrāk. Citam fiziskās vitalitātes izsīkums.

Emocionālajā līmenī var novērot noteiktu nemiera sajūtu par to, ka nekas nav tik drošs un stabils kā izskatās vai kā līdz šim tam esam ticējuši. Jo vairāk apzināmies „lielo bildi”, jo varbūt ir kļuvis grūtāk apzināties savu vietu dzīvē. Mūsu mērķi, prioritātes mūsu patika vai nepatika var mainīties tik lielā mērā, ka liek mums meklēt citas dzīves vietas, citas darba vietas, citus draugus, citas attiecības.

Kā maija īpašās enerģētikas apliecinājumus, varam uzskatīt gan trīs vienu aiz otra sekojošus aptumsumus, gan īpašo 25.maija Pilnmēness laiku, ko Austrumu pasaule sauc par Vesak.

Aptumsumi parasti norāda, ka esam sasnieguši kādu punktu, no kura vairs nav atpakaļceļa. Vai varam teikt, ka sākam darboties jaunas „programmas” vadīti, ja izsakāmies datortehnoloģiju terminoloģijā. Parasti tas skar kādas noteiktas mūsu dzīves sfēras.

25.aprīlī bija pirmais no šiem secīgajiem aptumsumiem. Tas bija Mēness aptumsums un bija vērojams arī Latvijā. Mēness aptumsumi vienmēr saasina mūsu emocionālo uztveri, jūtas un bieži vien izpaužas saasinātās attiecībās ar citiem. Šeit jāpaļaujas uz savu intuīciju, iesaistot zemapziņas un garīgās bagāžas palīdzību. Mēs joprojām konfliktus varam risināt mierīgā ceļā, atrodot savstarpēji pieņemamus risinājumus. Graujošās tendences var pārvarēt tiecoties pēc jauna radīšanas, bieži vien tiecoties apvienot neapvienojamo. Tā soli pa solim sasniedzot jaunu izpratni gan par dzīvi, gan par sevis realizāciju, it īpaši caur saviem talantiem. Šī aptumsuma tendence ir likt mums iziet cauri katarsei, tādējādi pārveidot gan katra cilvēka, gan planētas smalko plānu.

Katrs no šiem trijiem aptumsumiem ir kā nākamais solis mūsu straujajā transformācijā, kā jaunas „programmas” palaišana. Tādējādi tiek nostiprināta uzkratās garīgās pieredzes izmantošana ikdienā un mērķtiecīga garīgās attīstības ceļa turpināšana, nostiprinot tādas kvalitātes kā līdzjūtība, tiekšanās pēc taisnīguma un savstarpējas sapratnes. Ejot cauri šiem kārtējiem pārbaudījumiem, mums jānostiprina arī ticība šīm garīgi tīrajām lietām.

Otrais bija Saules aptumsums 10.maijā, kurš Latvijā nebija redzams. Šeit koncentrējāmies uz Zemes mātes veltēm (minerāli, dārgakmeņi, dārgmetāli, dārzeņi, augļi, veselības augi un dīgsti. Tas bija aicinājums vairāk būt dabā un pateikties un godināt Zemes māti. Tas bija laiks, kad kļūt pašpietiekamākiem un atbrīvoties no visa, kas nekalpo mūsu augstākajam mērķim. Apzinājām to, par ko esam pateicīgi savās dzīvēs. Dziedinājām dievišķo sievišķo enerģiju, stiprinājām savu pašapziņu. Tā padziļinājām izpratni par vajadzību sevi mīlēt, tādējādi ienesot vairāk harmonijas mūsu esošajās attiecībās vai pievelkot partneri, kurš bagātinās mūsu dzīvi un dvēseli.

Trešais ir Mēness aptumsums 25.maijā, kas Latvijā nav redzams.

Tas atkal iznesīs virspusē mūsu slēptās daļas. Var parādīties veci aizvainojumi, vilšanās, neapmierinātība, skaudība, naidīgums, varbūt pat vardarbība, kas dos iespēju vienreiz par visām reizēm attīrīties no vecā. Šajā aptumsumā mācāmies atšķirt ilūziju no realitātes. Tā reizēm ir ļoti smalka līnija, kas atdala mūsu vēlmju domāšanu, kas nekur neved, no mūsu realitātes izsapņošanas un tās ieviešanai vajadzīgo izmaiņu ienešanas iemiesotajā pasaulē. Tas ir laiks, kad realizējam savus gaišākos nodomus un iemiesojam savus garīgos priekšstatus savā ikdienas dzīvē. Šis Pilnmēness atgādina mums par nepieciešamību būt nevainojamiem savā izpausmē un atcerēties vārdu spēku. Koncentrēšanās uz labo, to stiprina. Visticamāk būs daudz jaunu situāciju, kas šo visu nostiprinās. Var notikt brīnišķīgas pārmaiņas mūsu dzīvēs, kas ienesīs mūsu dzīvēs jaunus lieliskus cilvēkus, kuri palīdzēs mums paplašināt mūsu apvārsni un apgūt lielāku brīvības sajūtu. Mēs varbūt sajutīsim vajadzību pēc klusas meditatīvas vietas, kur varam garīgi atjaunoties.

Šīs dienas enerģētisko spēku papildina tas, ka maija Pilnmēness tiek uzskatīts par laiku, kad ir paaugstināta saskaņa ar dievišķajiem spēkiem. Kad Dievs izpaudies kā Buda, Kvecelkoatls ir nesis Gaismu un apgaismību tiem, kas viņiem ticējuši. Himalajos Tibetā ir Vesakas ieleja, kur katru gadu maija Pilnmēnesī notiek sarežģīts un spēcīgs Dievišķās Gaismas uzņemšanas rituāls.

Pats spēcīgākais laiks šo dievišķo vibrāciju uzņemšanai ir Mēness lēkts – Latvijā tas ir 25.maijā plkst. 22:17 un pusnaktī atbilstoši lokālajam laikam.

Šīs Dievišķās Gaismas pastiprinātās enerģijas plūsmas „logs” ir no 22.līdz 28.maijam, trīs dienas pirms un pēc 25.maija Pilnmēmess un Mēness aptumsuma.

Sanāciet grupās vai arī meditējiet vienatnē, atvēlot laiku abām nodarbēm. Tā ir absolūti pārsteidzoša enerģija. Tas ir laiks radīt pārmaiņas visaugstākajam labumam gan Latvijā, gan pasaulē. Tā ir seno Viedo atgriešanās, Dievišķā (Gara) atgriešanās, Tikumības un Taisnīguma atgriešanās. Tomēr ir vajadzīga kopīga piepūle, jo tas ir jārada saskaņoti darbojoties kopā. Mēs esam radītāji. Radam. Tā ir ēnu pilnīga atbrīvošana. Un Dievišķās Gaismas ienešana mūsu dzīvēs, tādējādi tās pārradot no jauna uz pavisam citu vērtību pamata. 

Smalkā pasaule tam palīdz, bet mēs – Cilvēce esam šo pārmaiņu dzinējspēks.

Ir pienācis laiks mums mainīt sapni par mūsu dzīvēm un sākt izsapņot citādāku sapni- tādu, kas ir radīts vienotībā, mierā, harmonijā, līdzsvarā, mīlestībā un pārpilnībā.

Mitotes ceremonija

Jau šo sestdien 25.maija vakarā notiks ilgi gaidītā Mitotes ceremonija un šoreiz pat Rīgā.

Aicinu piedalīties arī Jūs. :) 

Mitotes ceremonija - tolteku apzinātā sapņošana. 
Mitote ceremonija (apzināta sapņošana) – svēts un sakrāls rituāls, kurš norisinās naktī. Mitotes enerģija tiek nodota pa dazādām tolteku līnijām/skolām, kuras mērķis ir mainīt un transformēt sevi sapņa laikā un, līdz ar to, arī savu dzīvi. Mitotes ceremonijas laikā Suzanna strādās ar mums, kamēr atrodamies sapņu stāvoklī, un palīdzēs izplest mūsu apziņu. Kad mēs iemācāmies pilnvērtīgi kontaktēties, mūsu dzīves kvalitāte strauji pieaug. Mēs patiešām varam gūt gan vairāk mīlestības, gan vairāk laika un naudas. Šīs pārmaiņas nāk viegli un bez piespiešanās...

Mitote sāksies sestdien vakarā un ilgs visu nakti līdz rītam.

Ierašanās 25.maijā 19:00, orientējošais beigšanās laiks - 26.maijs 8:00.

Līdzi jāpaņem paklājiņš, guļammaiss. Var paņemt līdzi "groziņu" vakara tējas dzeršanai, kā arī ūdens pudeles vai kādu īpašu lietu altāram.

Līdzi var droši ņemt tuviniekus, draugus :)

Vietu skaits ierobezots - lūgums iepriekš pieteikties.

Dalības maksa: 4,- Ls.

Norises vieta: K.Valdemāra 34-3 (namrunim zvanīt Nr.3 SIA "Universum"), 3.stāvs.
Ieeja no ielas, blakus "Latvijas Balzāms" veikalam.

Ar vislabākajiem vēlējumiem,
Kaspars, 29435539, kaspars@inlighthouse.lv

P.S.
Būšu jums pateicīgs, ja šo informāciju jūs pārsūtīsiet tālāk saviem draugiem, kurus tā varētu ieinteresēt... 

Garīgais ceļojums jeb Lecošās Peles stāsts

Garīgais ceļojums jeb Lecošās Peles stāsts (1.turpinājums)

 

 

 

Šis ir turpinājums Ziemeļamerikas šeijenu un siū indiāņu cilšu seno garīgo tradīciju mācības atspoguļojošam stāstam par Lecošo Peli. Iepriekšējā daļā lasījām par Pelēna garīgo meklējumu aicinājumu, tad ceļojuma uzsākšanu, pirmo atklāsmju un mācību iegūšanu, tad par vēlēšanos tajās dalīties ar saviem cilts brāļiem un to pilnīgi noraidošā attieksme. Pele arhetipiski ir ļoti rosīga, taču neredz tālāk par savu degungalu, jo rosoties savās ikdienas gaitās nav laika nekur tālāk paskatīties. Cik pazīstami, vai ne? Un tad vēl arī baidīšanās no visa vēl nezināmā. Tagad Pelēns, pateicoties savai pirmajai mācībai, ir ieguvis vārdu Lecošā Pele. Un iegūtā atklāsme par Svētajiem Kalniem, liek viņam turpināt savu ceļojumu.  Tulkojumā joprojām ir saglabāta autora pieeja visus arhetipiskos un atslēgas vārdus rakstīt ar lielo burtu. Varētu teikt, ka tie ir tie vārdi, kas nepārprotami ir nozīmīgi katra cilvēka garīgajā ceļā. Tātad tagad ceļojuma turpinājums un nākamās pārvaramās bailes un grūtības...

 

 

Lecošā Pele devās uz Peļu Vietas Malu un Piesardzīgi Ieskatījās priekšā esošajā Prērijā. Viņš Meklēja Ērgļus. Debesīs bija Pilns ar daudziem Punktiem, Ikviens kā Ērglis. Bet Pelēns bija Izlēmis Doties uz Svētajiem Kalniem. Viņš Saņēma Visu savu Drosmi un Skrēja pa Prēriju cik Ātri vien Spēja. Viņa mazā Sirsniņa Sitās aiz Uztraukuma un Bailēm.

Viņš Skrēja kamēr Nonāca pie Pasargājoša Salvijas Krūma. Viņš Atpūtās, un mēģinādams Atgūt Elpu, Ieraudzīja kādu Vecu Peli. Salvijas Krūms, kur Dzīvoja vecā pele, bija Peļu Paradīze. Šeit bija Sēklu Pārpilnība, Migas Materiāli un vēl daudz kas cits, ar ko būt Aizņemtam.

"Sveiks," teica Vecā Pele. "Laipni lūgts."

Lecošā Pele bija Pārsteigts. Tāda Vieta un tāda Pele. "Tu Patiešām esi dižena Pele," Lecošā Pele teica ar Vislielāko Cieņu. "Šī Patiešām ir Brīnišķīga Vieta. Un arī Ērgļi tevi šeit nevar Saskatīt," teica Lecošā Pele

"Jā," teica Vecā Pele, "un Ikviens šeit var Saskatīt Prērijas Visas Būtnes: Bizonu, Antilopi, Trusi un Koijotu. Ikviens no šejienes var redzēt viņus Visus un Zināt viņu Vārdus."

"Tas ir Neticami," teica Lecošā Pele. "Vai tu vari Saskatīt arī Upi un Svētos Kalnus?" 

"Jā un Nē," Pārliecinoši Teica Vecā Pele. "Es Zinu, ka ir tāda Lielā Upe. Bet es Baidos, ka Svēties kalni ir tikai Mīts. Aizmirsti savu Nodomu Tos Redzēt un paliec šeit kopā ar mani. Te ir Viss, ko tu Vēlies, un šī ir Laba Vieta, kur Dzīvot."

"Kā tu vari kaut ko tādu Teikt?" Nodomāja Lecošā Pele. "Svēto Kalnu Dziedinošā Mācība ir Tāda, ko Neviens Nekad Nevar Aizmirst."

"Liels paldies tev, Vecā pele, par Barību, ar kuru mani Cienāji, par laipno uzņemšanu tavā Lieliskajā Mājvietā," teica Lecošā Pele. " Bet man Jāmeklē Kalni."

"Tu esi Muļķa Pele, ja tu Nepaliec šeit. Prērijā ir daudz Briesmu! Paskaties augšup!" vēl Pārliecinošāk teica Vecā Pele. "Redzi visus tos Punktus! Tie ir Ērgļi, un tie tevi Noķers!"

Lecošai Pelei bija grūti Doties Tālāk, bet viņš bija Izlēmis un Atkal ātri Skrēja. Zeme bija Nelīdzena. Bet viņš Sasprindzināja savu Asti un Skrēja no Visa Spēka. Viņš Skrienot Juta Punktu Ēnas uz savas Muguras. Visu šo Punktu. Beigās viņš Ieskrēja Melno Plūmju Pudurī. Lecošā Pele knapi spēja Noticēt savām Acīm. Te bija Vēsa un Plaša Vieta. Te bija Ūdens, Plūmes un Sēklas, ko Ēst, Zāle ko Vākt Migai, Alas ko Izpētīt un daudz kas cits ar ko būt Aizņemtam. Un te bija daudz lietu, ko Vākt un Uzkrāt.

Viņš sāka Izpētīt savu Jauno Ieguvumu, kad Sadzirdēja ļoti Smagu Elpošanu. Viņš ātri Sekoja šai Skaņai un Atrada tās Avotu. Tas bija Liels Matains Uzkalns ar Melniem Ragiem. Tas bija Liels Bizons. Lecošā pele tikai ar grūtībām spēja Noticēt tās Būtnes Lielumam, kuru Redzēja Gulošu savā priekšā. Tas bija tik liels, ka Lecošā pele varētu Ielīst Vienā viņa Lielajiem Ragiem. "Cik Diža Būtne," Domāja Lecošā Pele un Pielīda Tuvāk.

"Sveiks, mans Brāli," teica Bizons. "Paldies, ka Apciemo mani."

"Sveiks, Lielā Būtne," teica Lecošā Pele. "Kāpēc tu šeit Guli?"

"Es esmu Slims un es Mirstu," Bizons teica, "un mana Dziedināšanās Mācība man Teica, ka vienīgi Peles Acs var Dziedināt mani. Bet, mazo Brāli, bet šeit nav tādas Lietas kā kāda Pele."

Lecošā Pele bija šokā. "Viena no manām Acīm!" viņš domāja," Viena no manām Mazajām Actiņām." Pelēns aizsteidzās atpakaļ Melno Plūmju Pudurī. Tomēr Elpa kļuva arvien Smagāka un Lēnāka.

"Viņš Nomirs," Domāja Lecošā Pele, "ja es viņam Neiedošu savu Aci. Viņš ir pārāk Diža Būtne, lai Ļautu viņam Nomirt."

Pelēns Gāja Atpakaļ, kur Gulēja Bizons un Teica. "Es esmu Pele," viņš teica Drebošā Balsī. "Un tu, mans Brāli, esi Diža Būtne. Es nevaru Ļaut tev Nomirt. Man ir Divas Acis, tu vari ņemt Vienu no tām."

Tajā pašā brīdī, kad Tas tika Pateikts, Lecošās Peles Acs Izlidoja Ārā no viņa galvas un Bizons Kļuva Vesels. Bizons Pielēca Kājās, Satricinot Visu Lecošās Peles Pasauli.

"Paldies tev, manu mazo Brāli," teica Bizons. " es Zinu par taviem Svēto Kalnu Meklējumiem, un arī par tavu Ceļojumu uz Upi. Tu esi Devis man Dzīvību, tā es to varēšu Atdāvināt Ļaudīm. Es būšu tavs Brālis uz Visiem Laikiem. Skrien zem mana Vēdera un es tevi Aizvedīšu tieši līs Svēto Kalnu Pakājei. Un tev nebūs Jābaidās no Punktiem. Ērgļi tevi neredzēs, kamēr Skriesi zem Manis. Bizona Mugura būs viss ko tie Redzēs. Es esmu no Prērijas un es Uzkritīšu tev virsū, ja Mēģināšu Doties augšup Kalnos."

Mazais Pelēns Skrēja zem Bizona, Drošībā un Apslēpts Punktiem, bet tikai ar Vienu Aci tas bija Biedējoši. Bizona Lielie Nagi Tricināja Visu Pasauli uz katra viņa Soļa. Beidzot viņi nonāca Vietā un Bizons Apstājās.

"Šeit mums Jāšķiras, mazo Brāli," teica Bizons.

"Lielum lielais tev Paldies," teica Lecošā Pele. "Bet Zini, bija ļoti Biedējoši Skriet zem tevis tikai ar Vienu Aci. Un es biju Nepārtrauktās Bailēs no taviem Lielajiem Zemi Tricinošajiem Nagiem."

"Tev nebija ne no kā Jābaidās," teica Bizons. "Jo es Eju Saules Dejā un es Vienmēr Zinu, kur mani Nagi Atdursies. Tagad man Jāatgriežas Prērijā, manu Brāli. Tu Vienmēr mani tur varēsi Satikt."

 

Tulkoja Jānis / Baltais Vējš

http://sidrabvejs.blogspot.com/

 

Tulkots no No Hiemeiohsta Storma grāmatas "Septiņas Bultas"

Hyemeyohsts Storm "Seven Arrows"

Baltu Krivule 2013

BALTU KRIVULE

Baltu tradicionālo garīgo kopienu ikgadējais saiets 2013.

Sūduva (Polija), Jātvingu un prūšu ciems Ožkine (Oszkinie) 42, Punskas pagasts, Seinu apriņķis

2011. gadā notika pirmais Baltu tradicionālo garīgo kopienu saiets “Baltu Krivule” Kurtuvēnos (Lietuvā). Otrais notika Trikātā, Beverīnas novadā (Latvijā), kur kopā nolēmām trešo Baltu Krivuli sasaukt Polijā, Sūduvas novadā. Tādēļ šogad 7., 8. un 9. jūnijā Krivule notiks Polijā, Jātvingu un prūšu ciematā Ožkinē.

Baltu Krivules 2013. rīkotāji:

·     Punskas pagasts

·     Jātvingu un prūšu kopiena

·     Polijas Prūšu savienība

·     Prūšu kopiena (Prusa Pira)

2013. gada Baltu Krivules tēma – SVĒTĀ UGUNS un VALODA

Krivules darba valoda būs lietuviešu valoda, tulkošana – latviešu, prūšu un poļu valodās. Krivules materiālus paredzēts publicēt īpašā izdevumā.

Krivules programma
(pēc Polijas laika; Lietuvas un Latvijas laiks ir par 1 stundu uz priekšu, proti, ja Polijā ir plkst. 12:00, tad Latvijā pulksteņi rāda 13:00.)    

Piektdiena, 7. jūnijs

14⁰⁰ – 16⁰⁰ – dalībnieku reģistrācija, iekārtošanās;

17³⁰ – Baltu Krivules atklāšana, uguns rituāls Upurkalniņā (Alkas);

18³⁰ – kopīgas vakariņas Latviešu mājā;

19⁰⁰ – Jātvingu un prūšu ciemata apmeklējums;

20⁰⁰ – kopīga vakarēšana pie ugunskura ar dziesmām un dejām.

Sestdiena, 8. jūnijs

 7³⁰ – brokastis;

 8⁴⁰ – svinīga karogu pacelšana, Prūsijas, Lietuvas, Latvijas himnu dziedāšana, oficiālas runas pie  Durbes kaujas pieminekļa;

 9³⁰ – 12³⁰ – konference – ziņojumi;

13⁰⁰ – 14⁰⁰ – pusdienas;

14⁰⁰ – 15⁰⁰ – Prūšu apaļā galda lēmumi (piedaloties latviešiem un lietuviešiem);

15⁰⁰ – 17⁰⁰ – konference – ziņojumi, atziņas, viedokļi;

17⁰⁰ – 17³⁰ – vakariņas;

17³⁰ – 20⁰⁰ – Sūduvas pilskalnu, kapukalnu un upurkalnu loka apmeklējums (tagadējās Polijas teritorijā);

20⁰⁰ – Baltu Krivules slēgšanas un Tradīcijas stiprināšanas rituāls, vakarēšana pie ugunskura.

Svētdiena, 9. jūnijs

Izbraukšana

2013. gada Baltu Krivules tēma:

 SVĒTĀ UGUNS un VALODA

Trešais baltu saiets Prūsijā turpina jau aizsākto tradīciju – par tēmu izvēlēties kādu no svētumiem –, tāpēc šo Krivuli mēs veltām Gaismai, Ugunij un Valodai.

Lai top Gaisma! – tā mēs sakām brīžos, kad dzīvi aptumšo bezcerības ēna un apziņa ieslīgst neziņas tumsā. Tādos brīžos baltu zintnieki iededz uguni ugunsaltārī – aukurā, ļaudis iekur ugunskuru vai aizdedz sveci, lai Dzīvā Uguns spirdzinātu un ticībā stiprinātu dvēseli.

Pasaule un mēs esam dzīvi tikai tāpēc, ka ir gaisma, ko izstaro Saule, zvaigznes un Svētā Uguns, pie kuras vēršamies, uzrunājot to Dievu vārdos: prūši – Pannike, lietuvieši – Gabija, latvieši – Uguns. Valoda ir nesaraujami saistīta ar izziņu un apziņas gaismu. Vārdi vēstī par mūsu spēcīgo saikni ar gaismu un uguni. Prūšu valodā gaisma ir swāigstan, Gaismas Dievs – Swaikstiks. Lietuvieši to pazīst kā Švaistikas vai Žvaigždikis. Gaismas Svaikstika zīme pašlaik ir arī Lietuvas baltu ticības kopienas “Romuva” simbols.

Prūši ir saistīti ar zināšanām par Svēto Uguni, par to, cik nozīmīga uguns ir cilvēkam. Diena un daina ir gaismas zīmes mūsu jūtās. Tie, kuri zināja, kā valodas vārdi nes prieku, ticību un cerību, tika dēvēti par skolotājiem. Lietuviešiem ir arī vārds išprusęs, kas nozīmē mācītu, izglītotu cilvēku. Šīs atbilstības mums atgādina par senajiem zintniekiem, kuri mācījuši Pasaules kārtības likumus un šo likumu atkarību no dieviem.

Uguns baltiem vienmēr ir bijusi pamats: tā dega Mūžīgajos altāros (aukuros) pie svētajiem ozoliem, sildīja ļaudis mājās un ārpus tām, ar uguni saņēma piedzimušos un pavadīja mirušos.

Tāpēc mūs dēvēja par uguns pielūdzējiem.

Gaisma vienmēr ir saistīta ar svētumu, arī vārds svēts ir cēlies no vārda gaisma (lietuviski – šviesa). Gaišā, baltā krāsa ir pretstats melnajai krāsai un tumsai. Gaisma vienmēr nozīmē cerību un ticību. Baltās drānās svētkos ietērpās gan priesteri, gan citi ļaudis.

Bez savas valodas atjaunošanas atdzimstošā baltu cilts prūši nespētu sevi pazīt kā prūšus, tāpat lietuvieši un latvieši bez savas valodas nesauktu sevi par lietuviešiem un latviešiem... Mūsu baltu valodas ir līdzīgas, tām ir senas kopīgas saknes. Mums, baltiem, valoda ir pirmais un galvenais svētums, caur kuru mēs iepazīstam pasauli, mācām bērniem pazīt Tikumu un Krietnumu (liet. Dora) un atšķirt to no nederīgā; valoda māca mūs dzīvot saskaņā ar Dieviem, cilvēkiem un Dabu. Bieži mēs kopību vislabāk izjūtam, sēdot pie ugunskura: uguns savieno visus kopīgā lokā, padara rāmus un stiprina dvēseles.

Lai šīs trešās Baltu Krivules aplis vieno baltu tautas tā, kā Uguns vieno pie tās sanākušos. Lai atdzimst, stiprinās un izplešas baltu valodas! Kā uguns izkliedē tumsu, tā baltu vienības gaisma kliedē neuzticēšanos un pārrada to kopīgā ticībā!

Lai top Gaisma!

Starp Saulstāvjiem un Saulgriežiem, jeb šķērsojot robežu

 

 (no Intas Blūmas (Vītolas) dienasgrāmatas)

Tāds interesants laiks, ka nevaru neuzrakstīt- laiks starp diviem aptumsumiem (10.05 un 25.05) un kārtējo Saulgriežu cikla vidus...

Pavasara Saulstāvji, viennozīmīgi bija kārtējā cikla noslēgums, ko varēja saukt par ‘’ziemas miegu’’. Šī bija gara ziema un mums bija dots gana daudz laika, lai klusībā un vienatnē strādātu ar sevi, veiktu revīziju savos zemapziņas kambaros, izravētu (kā saka I. Maļinovska) visu, kas traucē virzīties uz nākamo spirāles apli. Brīžiem šķita-šis darbs nekad nebeigsies, jo kārtu pa kārtām atsedzās jauni un jauni šīs un iepriekšējo dzīvju uzslāņojumi.

Ļoti daudzi no mums bija salīduši pa alām, vīlušies tajos, ko dēvēja par skolotājiem, vai arī sapratuši, ka tik tiešām šo darbiņu neviens cits tavā vietā neizdarīs. Izdarot izvēli attīrīt sevi, mums bija tikai jāļaujas procesam, ar izpratni pieņemot tās zīmes, notikumus, emociju, veselības niķu izskatā, kas tika dotas, lai mēs akceptētu sevī šo bloku, nezāli, enerģētisko sabiezējumu (terminoloģijai šeit nav nozīmes), un caur pieņemšanu, izceltu ārā.

‘’Kad čūska met savu veco ādu, tā nevienam nerādās acīs ‘’. Tas ir kā kailam nostāties spoguļa priekšā un ieraudzīt sevi, pieņemt un pēc tam iziet ielās- kailam, īstam un patiesam...Tādam, kā Dievs mani radījis. Kāpēc tas ir tik grūti?

Jo tas, ko mēs dēvējam par pašnovērtējumu, visbiežāk rodas, nevis no cieņas un mīlestības pret sevi, bet no apkārtējo viedokļa par mani. Un mēdz būt tā, ka visa dzīve aiziet dzenoties pēc tā, lai citi atspoguļotu (lasi: slavētu, cildinātu, apbrīnotu, apskaustu) to, cik esam vērtīgi. Ja šāda atspoguļojuma nav, automātiski ieskaitām sevi ‘’lūzeros’’. Un, ja paši uzskatām sevi par nepietiekami labu, veiksmīgu utt., to nekavējas piedēvēt mums arī apkārtesoši...jo, kā zināms, apkārtējā pasaule tik vien, kā atspoguļo mūsu iekšējo pasauli.

Tad varbūt, sevis iemīlēšanas ceļā, tā saucamie trūkumi ir jāpieņem kā īpatnības, kas dara katru individuālu un īpašu, bet kļūdas, kā unikālu pieredzes gūšanas iespēju?

Kurš ‘’gudrinieks ‘’izdomāja to spārnoto frāzi par to, ka ‘’muļķis mācās no savām, gudrais no svešām kļūdām’’, ja īstenībā ir pavisam otrādi- katram no mums ir tiesības uz savām kļūdām! Visumam vajag mūsu pieredzi, nevis bezdarbību, vai citu darbību kopēšanu.

Atgriežoties pie šī laika...atmošanās no ziemas miega nav viegla. Un iznākšana no migas vēl grūtāka. Gan nogurums, gan atbalsta punktu- domubiedru, skolotāju (Guru, padomdevēju, mācību) neesamība, jeb neatbilstība, rada zināmu apjukumu.

Arī sajūta, ka aiz gaidāmajiem Vasaras Saulgriežiem nekā nav. Viss beidzas, bet nekā jauna vietā nav... Daudziem ir tāda sajūta, vai ne?

Kas tad notika aiz lielās ‘’ravēšanas’’ (kura vēl turpinās, bet jau fināla fāzē)? To var saukt par posmu no 21.marta, bet daudzi avoti kā pagrieziena punktu min 15.aprīli...

Sākās ļoti strauja vibrāciju celšanās. To novērojām mēs savā pulciņā, gan apkārtējos, gan nopietni to rādīja ķermenis – šūpoja un cilāja ne pa jokam! Pat nezinu, vai tas notika ar visiem, vai tiem, kas bija sevis attīrīšanas, pieņemšanas, transformācijas procesu likuši priekšplānā.

Pašlaik pacelšanās uz jaunu apziņas attīstības spirāles apli notiek acīmredzami, sajūtami katru mirkli- vienkārši vairs nav iespējams redzēt kādu nejaušību, jo katrs notikums, katra kustība- viss ir likumsakarība, viss ir zīmes un norādes! Tas varētu būt patiešām aizraujoši, ja nebūtu tik, tik...neparasti

Tātad esam tuvu robežas šķērsošanai (katrs tik tuvu, cik kārtīgi ir pastrādājis), kas manās sajūtās (un daudziem) varētu būt uz 21.jūniju. Tādēļ arī šī nezināšana par turpmāko... kad tiksim pāri, tad ieraudzīsim!

Vēl vēlējos pateikt par vientulību, jeb svētīgo vienatnes laiku. Laiks, kad bija grūti iet pūlī, cilvēkos, piedalīties masu pasākumos, ir garām. Tas bija strādāšanas laiks, kad vibrācijas bija svārstīgas, mūs bieži izsita no līdzsvara, bija grūti komunicēt gan ar radiem, gan kolēģiem, pat ar domubiedriem. Brīžiem šķita, ka vispār nav neviena uz pasaules, kas saprastu, iedotu padomu, palīdzētu. Un tā tas arī bija. Un ir. Kad vairs nevaram neko atrast ārpusē, tikai tad sākam meklēt savā iekšienē. Ir apjukums, vientulības sajūta, bailes, neticība sev...kamēr iestājas klusums pirms Atklāsmes.

Pamēģini iziet laukā tagad! Ar savām tagadējām vibrācijām, tas izrādās ne tikai viegli, bet arī patīkami.... Izrādās, ka mums ir par ko parunāt ar ikvienu, arī neskarot ezotēriku, garīguma tēmas, kas visu laiku bija mums pašiem priekšplānā, ka var gūt prieku vienkārši no kopā būšanas un vieglas saskarsmes.

Un, pārvarot vēl šos pēdējos metrus, kas atlikuši līdz robežas šķērsošanai, varu pateikt tik vien, ka ir vajadzīga vīza. Vīza, ko izsniegs Dvēsele, un kura ļaus radīt savu jauno dzīvi. Un. Lai saņemtu šo vīzu, mums ir jākļūst par Dievišķās Mīlestības, līdzcietības un pieņemšanas avotu. Jāpāriet no ‘’kalpošanas sev’’ pasaules uz ‘’kalpošanas citiem’’ pasauli. Kad tas vairs nav teorētiskā līmenī, bet, ka tas kļūst jau par izteiktu nepieciešamību, kad jautājums: ‘’ko es varu dot pasaulei?’’ urda un nedod mieru ikdienā.

Pie kam, katram ir savs īpašais veids, kā būt noderīgam pasaulei. Sava vieta un sūtība. Kāds sevi, daļu savas Sirds dos gleznojot vai dziedot, kāds strādājot ar bērniem. Kādam ir talants būt par fitnesa treneri, mācot cilvēkiem būt veseliem un skaistiem, kāda cita misija ir būt rakstniekam, vai izgudrotājam, organizatoram vai skolotājam.

Ja katrs ir savā īstajā vietā, tad konkurence kļūst svešvārds. Kā nav radītas divas vienādas sniegpārsliņas, vai pirkstu nospiedumi, tā arī nav divu vienādu cilvēku, vienāda ceļa un sūtības.

Mēs nevaram aizmirst, ka arī paši esam gājuši Ego savaldīšanas ceļu, un ik pa laikam vēl joprojām iekrītam ‘’Viņa’’ meistarīgi izliktajās lamatās, kuras pasniegtas ‘’garīguma mērcītē’’.

Ne velti saka, ka garīgā lepnība ir tā grūtāk pamanāmā un izskaužamā. Kur ir skaļa dēvēšanās par Skolotājiem, lepnība, lielība, pašreklāma, vērtēšana, nosodīšana un citu tiesāšana, tur Ego ir apvilcis garīguma mantiju un spēlē savas spēlītes Bet tā ir daļa no ceļa, kas katram jānoiet, un nav un nevar būt kādu noteiktu kritēriju, norāžu vai recepšu, nav pareiza vai nepareiza ceļa (atkal atkārtojos J). Katra mana kļūda, ir mana pieredze. Tādēļ labāk ir nogāzt kādu podu, nevis gaidīt, kad beidzot kāds uz paplātes atnesīs īsto grāmatu, iedos īsto Skolotāju, kurš pateiks visu priekšā, vai vēl naivāk cerēt uz Likteņa loteriju.

Atgriežoties pie robežšķērsošanas jautājuma, vislabākā ziņa ir tā, ka mēs tomēr nepametam savus tuvos cilvēkus, kuri vēl nav gatavi šķērsot, vai pat tuvoties robežai. Šī nav pāreja vienā virzienā, bet iespējas atgriezties iekurā laikā. Mēs ejam un mūsu pasaule, ko esam radījuši, iet kopā ar mums.

Kā Ilva stāstīja par diviem cilvēkiem kaut kur Austrumos: Abi bija šajā zemē vienā laikā, apmeklēja vienas un tās pašas vietas un ekskursijas. Kamēr viens no viņiem piedzīvoja smagu dabas kataklizmu, materiālos zaudējumus un gūzmu raižu un baiļu, tikmēr otrs neko nezināja par kataklizmām- šis bija viens no skaistākajiem ceļojumiem mūžā.

Tā kā tiekamies uz robežas!?

Inta

2013.gada 19.maijā

http://sirdscels.blogspot.com/2013/05/st…

 

http://sirdscels.blogspot.com/2013/05/starp-saulstavjiem-un-saulgrieziem-jeb.html

Montague Keen - 19 мая 2013

 

Теперь это стало очевидным для всех, насколько безнадежна Кабала в этот раз. Они нападают со всех сторон, на всех тех, кто стремится пролить Свет в ваш мир. Будьте осторожными и бдительными. Они борются за свое выживание и поэтому они стремятся уничтожить всех тех, кто может усомниться в их планах. Время поджимает тех, кто до сих пор отказываются увидеть Свет, через страх и невежество. Важные решения должны быть приняты и в отношении жизни на Земле. Изменения происходят, сначала нежно, но вскоре они начнут набирать обороты, так что вы должны быть на правильном пути. Темным есть, что терять: вы, с другой стороны, сможете все получить. Без контроля банков, религии и правительства, где будут эти люди? Когда человек восстановит свой потенциал, все станет возможным. Со знанием того, как Вселенная устроена, человек с полным сознанием сможет жить полноценной жизнью, без страха или помех.

Каждый день вы видите риск разрушений. Эта приливная волна не может быть остановлена. Все виновные будут выявлены и удалены. В будущем, к каждому человеческому существу на этой планете будут относиться с уважением и достоинством. Никогда больше не будет дискриминации, эксплуатации, это должно прекратиться и это произойдет. Вместе вы сможете сделать, чтобы это произошло, но во-первых, вы должны иметь желание, чтобы это произошло. Силой мысли можно достичь многого. Попробуйте это сами для себя. Вы никогда не поощрялись думать самостоятельно. Теперь у вас есть время, чтобы учиться. Никогда не предавайте доверие другого человека. Никаких денег, положения, власти, что может компенсировать потери, которые вам предстоят в один день. Никогда не причиняйте боль, чтобы вам не было больно. Относитесь ко всему с уважением, которое вы бы хотели бы получить к себе.

Взаимодействуйте с вашим высшим "я"; он никогда не подведет вас. Попробуйте освободить свой разум от потопа бессмысленной болтовни и беспокойства, которые бомбардируют вашу жизнь во все времена. Они существуют исключительно для того, чтобы помешать вам просыпаться. Все это является частью системы управления, планируемой держать вас так занятыми, что когда вы пытаетесь справиться со всем этим, у вас просто нет времени, чтобы остановиться и посмотреть ясно на жизнь, и на то, что это делается для того, чтобы держать вас в рабстве. Вы научились принимать все это как часть жизни. Но это не так, это часть плана Заговора специально для вас. Вы не должны принимать это как нормальное.

Проявите сочувствие и поддержку тем, кто пытается справиться со всеми физическими атаками, которые направлены на них. Заговор не проявляет милосердия. Вы живете в отчаянные времена. Верьте в себя и всегда действуйте честно и добросовестно, для блага всех. Не теряйте веры в тех, кто отчаянно пытается справиться с массовыми изменениями: с улыбкой протяните руку.

Люди приходят из всех ипостасий: некоторые с хорошим намерением, некоторые явно не так. Будьте осторожны в том, кому вы доверяете. Задача тех, кто попытается заставить вас принять это, что вы знаете, что будете неправы против интересов других человеческих существ. Ни один человек не является островом. Вы должны собраться вместе, как вы знаете, в ваших сердцах, вместе вы будете преодолевать все препятствия, которые до сих пор, вы кротко приняли как вашу жизнь.

Все коррумпированные институты будут падать так, что они не смогут выдержать пристального внимания масс. Они не имеют никакого укрытия. Их зло управления теряет контроль над человечеством и это не момент чтобы спать.

Для Вероники это были самые утомительные выходные, связанные с непредвиденными препятствиями и встречами с новыми людьми. Пожалуйста, простите меня, если я прощаюсь с ней сейчас, чтобы убедиться, что она сможет выделить некоторое время, чтобы отдохнуть. Интересные времена, друзья мои. Давайте действуйте уверенно.

Любовь всегда, ваш обожающий, Монти.

http://montaguekeen.com/page1470.html

Vēl par sāli...

Par sāli īsumā varētu tā teikt:

 

1. Vērtīgākais - Saindhava Lavan - Akmens sāls, līdzsvaro visas trīs došas. Īpaši labi tiem, kam augsts asinsspiediens. Akmens sāls ir arī tas pats Himalaju sāls. To iegūst no 200milj vecām raktuvēm, līdz ar to to neietekmē atmosfēras piesārņojums. Pati pasūtu no ( http://www.ayurveda-markt.de/products/de… ).

2. Nr.2. Melnais sāls - jeb vulkāniskais sāls, kas patīkami garšo pēc olām (nu, citiem negaršo..). Ļoti vērtīgs Pittai daudz dzelzs un sēra, vienreizējs sāls (teica Pitta).

3. Jūras sāls - no ājurvēdas tomēr ir karsējošs un ir ļoti grūti iegūt TĪRU sāli, bez piesārņojuma (tas pēc manām studijām). Ājurvēda īpaši šo sāli neiesaka lietot uzturā. Plus vēl - nosaukumu Jūras sāls liek virsū parastajam vārāmajam sālim - tas ir atļauts. Tā ka... cik Latvijā esmu meklējusi, jūras sāli nekur dabūt nevar (tā lai es būtu apmierināta).

4. man pat viņu te negribas rakstīt - vārāmais sāls - V-, PK++ - līdz ar to ļoti kaitīgs organismam. Ko tur vairs citu komentēt.

 

http://www.draugiem.lv/group/16008430/ajurveda/?&f_tid=4851517#comments12_4851517

HIMALAJU ROZĀ SĀLS

Tā sastāv no visiem elementiem, kas atrodas cilvēka ķermenī, un kas ir pats interesantākais, tieši tādās pašās proporcijās. Šī iemesla dēļ tā ļoti viegli pārstrādājas organismā. Tā sastāv no 84 dažādiem elementiem, atšķirībā no parastās sāls, kuras sastāvā ir tikai divi (NaCl – nātrija hlorīds). Šī īpašība padara to par neaizvietojamu avotu cilvēka organismam nepieciešamajām vielām.

Himalaju sāls saglabā pareizu vielmaiņu, organisma elektrolītisko līdzsvaru, attīra šūnas, veicina labāku barības pārstrādi, atšķirībā no parastās sāls, kas traucē visiem šiem procesiem. Parastā galda sāls satur sevī dažādas ķīmiskas vielas, tajā skaitā balinošas, kas tiek pievienotas ražošanas procesā, un padara to par absolūti mākslīgu produktu, kas cilvēka organismā nepārstrādājas. Rezultātā rodas paradokss – vārāmās sāls lietošana noved pie tā, ka organismā trūkst sāls, trūkst vielas, kas ir ļoti nepieciešama organisma normālai dzīvotspējai. Vēl vairāk, parastā vārāmā sāls traucē organisma vielmaiņai, īpaši minerālu un ūdens kustībai organismā, kā rezultātā tiek traucēta locītavu, asinsvadu, nieru, aknu, žultspūšļa darbība, paaugstinās asinsspiediens, un notiek vispārēja organisma atūdeņošanās, un visu organisma orgānu un sistēmu sagrūšana.

Līdztekus jau minētajām īpašībām, Himalaju sāls stabilizē sirds un asinsvadu sistēmas darbību, izvada no organisma kaitīgās skābes, uztur cukura līmeni asinīs, attīra plaušas, stimulē imunitāti, normalizē siekalu daudzumu un kvalitāti (ja naktīs no mutes tek siekalas, tas liecina, ka organismā pietrūkst sāls, neskatoties uz to, cik daudz vārāmās sāls Jūs lietojat), nostiprina ķermeņa kaulu un muskuļu struktūru, uzlabo miega kvalitāti, palielina seksualitāti, novērš vēnu varikozo paplašināšanos, uzlabo ēdiena garšas kvalitāti utt.

 

No http://www.shiva.lv padomiem.

Spēka dziesmu sadziedāšana ar Vītolu ģimeni

Spēka dziesmu sadziedāšana ar Vītolu ģimeni! Padod tālāk!

http://www.draugiem.lv/gaismasdarbinieki/news/?p=9898819

http://sirdscels.blogspot.com/p/misterijas.html

http://sirdscels.blogspot.com/

www.baltumantojums.lv

Benito Musolini pret Sicīlijas mafiju

ASV, otrā pasaules kara laikā, sadarbojās ar Sicīlijas mafiju. Toties itāļu fašisti savā valdīšanas laikā, Sicīlijas mafijas darbību paralizēja......, dodot lielus cietuma sodus tās darboņiem. Rodas jautājums, kurš tad ir peļams , ASV vai fašisms!? http://www.welt.de/img/kultur/crop101531…

На Земле началась магнитная буря

На Земле началась магнитная буря от последней "супервспышки" мая http://espavo.ning.com/profiles/blogs/37…

Karmiskā ķermeņa pārveidošana par Kristus ķermeni

Karmiskā ķermeņa pārveidošana par Kristus ķermeni.

 

Lorena Gorgo 2013.gada 30.aprīlī

http://thinkwithyourheart.com/5952/trans…

http://ianlisakov.ucoz.com/publ/perevody…

No krievu/angļu valodas tulkoja Sandra Šņoriņa

 

Un tā, mēs oficiāli esam iegremdējušies aptumsumu sviestmaizes viducī.

 

Sākot ar pilnmēnesi, es cītīgi taustoties veidoju savu ceļu, cenšoties saprast, ko šis ceļojums varētu nozīmēt man personīgi un kolektīvi tiem, kuri jau ir modušies. Man nav izdevies ielūkoties tālāk pašas nākotnē un tas, iespējams ir labi, taču Neredzamajiem ir ļoti daudz kas, ar ko viņi gribētu dalīties, attiecībā uz tiem potenciāliem, kas priekš daudziem no mums ir ietverti šajā svētajā pārejā. Galvenokārt es ļoti daudz esmu dzirdējusi par „Ādama Kadmona”* ķermeņa aktivāciju un par to, kā tas ir attiecināms uz mūsu kā jauno cilvēku spēju manifestēt.

 

*Ādams Kadmons - garīgais pirmcilvēks Kabalas mācībā, Plašākā nozīmē tiek saprasts kā cilvēka arhetips, kura līdzinieki šajā pasaulē ir cilvēki, kas tomēr ir zaudējuši trīs sākotnējās īpašības - dievišķo gudrību, daili un nemirstību. Cilvēkos ir ielikta neapzināta tieksme šo zaudēto stāvokli atkal atgūt.

 

Vārds, kas man nāk prātā attiecībā uz manifestāciju, - ir „svārstīgs”. Mēs atrodamies patiesi dīvainā, svārstošamies enerģiju izplatījumā, un ir bijis pietiekami sarežģīti, vismaz man, skaidri noteikt/definēt, ko tad es gribu, nemaz nerunājot par to, lai to iekustinātu.

 

Starp marta saulgriežiem un Mēness aptumsumu es sevī novēroju to, kas bija sajūtams, kā sava veida identitātes krīze, maldoties starp to, kas bija; to, kas ir, un to, kas var būt; šauboties par visām savām sajūtām attiecībā uz to, par ko es kļūstu, brīnoties par to, vai tas viss ir iespējams un vai ir reāls; vai es esmu tā, kas izdarījusi visu to (atslēgas vārds ir šeit). Un pats galvenais, izlemjot, kā visnepiespiestākajā veidā iziet cauri šim depresīvajam ne-gribēšanas stāvoklim.

 

Kad mūs nekas neuztrauc, nav nekā, kas mūs motivētu. Un, kad mūs nekas nemotivē, neatliek nekas cits, ko darīt – kā vienkārši BŪT.

 

Tātad šeit mēs esam Esībā.

 

Tas ir skaidrs un neapstrīdams fakts, ka vienīgā lieta, kas tagad var mūs virzīt – ir Dievišķā MĪLESTĪBA. Un tā kā šis MĪLESTĪBAS līmenis var tikt sasniegts tikai no iekšienes, nav nekā „ārēja”, kas varētu vest, virzīt mūs vai atnest mums šo bezkompromisa prieka līmeni. Prieks (Vienotība) nāk/rodas no mūsu iekšējās būtnes. Laime (polaritāte) nāk/rodas no ārējās pasaules. Un, tā kā mēs tagad tik dziļi esam iegremdējušies Vienotībā, tad vienīgais variants priekš mums tagad ir – kļūt par mūsu prieka patiesā Avota pavadoni/ceļvedi.

 

Mēs varam ienest mūsu prieku pasaulē, taču pasaule nevar ienest prieku mūsos. Slavenais teiciens „būt pasaulē, bet ne no šīs pasaules” tagad izjūtams tik skaidri, kā nekad agrāk. Mēs sākam peldēt virs mūsu dzīves tā, ka tas izraisa trakumu, taču vienlaicīgi liek justies atbrīvojoši un mierpilni, ja mēs uzticamies procesam un atļaujamies mest izaicinājumu gravitācijai.

 

Šī aptumsuma sviestmaize pārbīda dažus pamatīgus zobratus, taču vēl svarīgāk, saskaņā ar Plejādiešu Augstākās Padomes teikto ir tas, ka mēs mainām šablonus.

Tā kā mēs vēl joprojām lēnām virzāmies uz mūsu jauno Dievišķības šablonu, Dievišķā Mīlestība vēl nav kļuvusi par mūsu ikdienas realitāti, taču tikpat lielā mērā arī trīsdimensionālā pasaule, kurā mēs esam pieraduši dzīvot, ir pārstājusi būt par mūsu ikdienas realitāti.

 

Šīs bezgalīgās stundas „starp”, kad mums kā tiltiem ir jāsavieno pasaules un jāturas pie ticības (tam, ka viss, kas ar mums notiek, notiek uz labu) un cerības (uz to, ka visas mūsu darbības un „bez-darbības”, kas balstās uz šādu nenoteiktību, beigu galā tiks bagātīgi atalgotas), kļūst aizvien un aizvien mokošākas.

 

Mēs esam tik ļoti tuvu zeltam (Radīšanas Eliksīrs), Universālajai MĪLESTĪBAI, dzīvības spēka Avotam, pārpilnībai - kā mūsu iedzimtajām/dabiskajām tiesībām, svētajām savstarpējām attiecībām, dvēseles saiknei ar savu domubiedru ģimeni, utt., ka atrasties tālu no šīm enerģijām kaut tikai dienu jau ir nomācoši. Kad mēs nevaram elpot MĪLESTĪBAS daļiņas, kas ir tik ārkārtīgi svarīgas jaunajai cilvēciskajai formai, tas burtiski liek justies nomāktiem. Mūsu fiziskais ķermenis pilnīgi s-ā-p un ir kā salauzīts, promesot patiesajam tā uzturēšanas Avotam, un mēs atrodamies kritiskajā punktā, kad nekas cits nevar apmierināt vai piepildīt mūsu vajadzības.

 

Pagātnes trīsdimensionālie prieki/baudas vienkārši mūs vairs nespēj uzturēt. Ēdiens nobāl salīdzinājumā ar to, ko patiesi vēlas mūsu miesa (tās dimantiskā būtība), vingrinājumi vingrinājumu pēc, sekss seksa pēc, ceļojumi ceļojumu pēc, darbs darba pēc, saskarsme saskarsmes pēc – tas viss, labākajā gadījumā, ir banāli. Bez dzirkstošā mūsu Kristus „Es” mirdzuma, ka pa pilienam iesūcas mūsu trīsdimensionālajā pasaulē, dzīve kļūst par mūžīgi ziemīgu grūtsirdību. (Protams, kad mēs saistīti ar savas būtnes kodolu, kuru ietver Māju enerģija, pat visbanālākā trīsdimensionālā pieredze kļūst mistiska!)

 

UN TOMĒR ... lūk, mēs visi esam šeit, šajā milzīgajā potenciāla (aptumsuma) portālā, kuru Plejādiešu Augstākā Padome (PAP) ir nosaukusi par „Radīšanas Manifestāciju”, taču šķiet – bez vēlēšanās, bez gribas kaut ko darīt vai iegūt.

 

Es pēc personīgās, nebūt ne vieglās pieredzes uzzināju, ka tas viss ir lieliski organizēts; ka pirms mēs spēsim kopradīt ar savu maģiju jaunu pasauli, mums ir „jāpiedzemdē” (jāmanifestē) jauna Augstākā sevis pašu - kā apzinātu Dievišķā radītāju versija. Ka šis ir paātrināts, taču daļēji pasīvs atklājumu, saņemšanas, vilšanās, ļaušanas un mūsu spožuma, mūsu dziļākā, patiesākā „Es”, kurš kalpo par mūsu maģijas sakni, piedzimšanas vērošanas ceļojums.

 

Taisnību sakot, tas mani mazliet samulsināja, jo (manuprāt) es vienmēr esmu bijusi entuziasma pilna, gatava uzsākt daudzus jaunus projektus, kad sapratu, ka diemžēl man nav pietiekami daudz enerģijas, lai uzturētu visas šīs lietas, vismaz, pagaidām. (Lai gan jūtu, ka, tuvojoties Saules aptumsumam, pārmaiņas ar mani notiek). Man tika teikts, ka vislielākā manifestācija, kādu mēs novērosim caur šo portālu, būsim – atskan bungu rīboņa – MĒS PAŠI! Ka mums vajag, pirmkārt, būt klāt mūsu parādīšanās procesā un novērot manifestācijas, kuras pavada šo pāreju. Un, spriežot pēc visa, tādu būs daudz.

 

Papildus mūsu Dievišķības izpaušanai, manī radās sapratne par to, ka daudzas mūsu iepriekšējo un pašreizējo vēlmju manifestācijas šajā laikā gatavojas caur Priekškaru iznākt virspusē. Tās ir lietas, pie kurām mēs esam strādājuši, kuras esam gaidījuši kopš šī ceļojuma sākuma - zināmās un nezināmās. Un dažos gadījumos šo „lietu” neesamība arī ir kļuvusi par ceļojumu jeb radījusi ceļojumu. Pat dažas lietas, kas šķiet nav iespējamas (kā, piemēram, Augšupejas/Pacelšanās ceļojuma pabeigšana) pēkšņi kļūst iespējamas tagad, un viss, kas mums ir jāizdara, ir netraucēt mūsu pašu maģijai radīt brīnumus.

 

Man tika parādīts, ka visas šīs milzīgās enerģijas faktiskai fiziskajai manifestācijai savācas kopā – kā īsta viesuļvētra, kas atnes sev līdzi vienlaikus daudzus vajadzīgus elementus. Ja mēs esam klātesoši procesā, tad varam ieraudzīt, kā šīs enerģijas savērpjas ap mums, noliekot visu savās vietās, pat neraugoties uz to, ka mēs mierīgi sēžam (tiesa gan – uz pašas krēsla maliņas), brīnoties, kā tas viss saliksies/izveidosies.

 

Kā vienmēr, šis „kā” nav īsti mūsu darīšana. Pat, ja mēs balansējam uz robežas, bet lielākajai daļai no mums tas tieši tā arī ir, mums vienkārši ir JĀTIC mirkli ilgāk, ka mūsu sapņi ir reāli, un jāļauj šiem varenajiem spēkiem vest mūs uz (iedvesmotu) rīcību, atceroties, ka beigas un sākums vienmēr notiek vienlaicīgi. Spiediens ir vislielākais tieši pirms izlaušanās, un es nedomāju, ka jel kāds no mums varētu noliegt to, ka spiediens tagad ir nežēlīgs. Šis ir „visu vai neko” laiks un ikvienam no mums tagad ir vismaz viena dzīves joma, kura vienkārši vairs nevar palikt tāda, kā bijusi.

 

Taču, lai gan es zinu, ka sadzirdēšu veselu kori iebilstam, kad saku, ka nav nekādas jēgas mēģināt DARĪT kaut ko, lai kas tas arī nebūtu, kas vēl nav „nobriedis” darbībai. Mēs šeit nevaram nekam likt notikt. Mēs varam tikai vēlēties (lasīt: ļaut) ieviest mūsu vēlēšanās dzīvē. Mēs virzāmies, kad tiekam virzīti. Mēs tagad zinām, ka visi centieni ir nezināšana un, ja mēs stumjam sevi uz (piespiedu) rīcību, tā vietā, lai ļautu iedvesmai sevi virzīt, rezultātā mēs riskējam saņemt kārtējo karmiski kroplīgu radīto, ko neviens nevēlas.

 

************************************************************************************

 

Lorena

Dienas doma

http://www.urantija.lv/lv/dienasd/

15. maijs

Kas iegūst gudrību, tas ir jau nostaigājis garu ceļu. Viņš ir daudz piedzīvojis, daudz sapratis, daudz uzzinājis. Viņš ir ieguvis Dieva žēlastību savas taisnās līnijas dēļ. Viņš zina atšķirību starp labu un ļaunu. Viņš notver īsto acumirkli, kad jādarbojas, lai gūtu sekmes.

Bet ko tu vari darīt, ja neesi gudrs, lai būtu spējīgs savu ceļu iet vieglāk?

Atkārto Dieva vārdu (27.II), dzīvo saskaņā ar pieciem galvenajiem tikumiem - prēmu, satju, dharmu, šānti un ahimsu (mīlestību, patiesību, godīgumu, mieru un nevardarbību) - tas tevi tālu aizvedīs.

Bet kā lai tava rīcība ir laba, ja tu maz (ja vispār) esi spējīgs pārredzēt notikumu gaitu? Lūdz Dievam vadību, un tu pamanīsi, ka tava dzīve mainās.

Gudrības pirmos soļus varētu saukt par izšķiršanās spēku, kas apvienots ar piesardzību. Netērē laiku vilcinoties, tas varētu tevi vājināt. Uzmanīgi virzies uz priekšu. Nepārsteidzies. Ievēro ceļazīmes. Lūdz Manu palīdzību un tad izlem un cieši paliec pie sava reiz pieņemtā lēmuma. Tad tu noteikti nonāksi pie mērķa.

16. maijs        

Tu Mani slavē, kad viss notiek pēc tava prāta. Tu lamā Mani, kad viss nenotiek tā, kā esi iedomājies.

Vai tu nezini, ka lamā ne īsto?

ES vispār neesmu atbildīgs par tavu likteni - izņemot to, ka ES arvien no jauna to mīkstinu.

Sava likteņa radītājs esi tu viens pats. Neviens, izņemot tevi pašu, neiekaļ tevi važās, kas tevi saista kā tavas darbības sekas.

Šodien tu piedzīvo to, ko vakar esi radījis. Šodien tu radi to, ko piedzīvosi rīt. ES nekā tavam liktenim nepielieku. ES esmu vienīgi mēmais liecinieks.

Turpretī tu esi sava likteņa radītājs. Tu esi Dievs.

Šodien rīkojies labi, runā labi, domā labi, un rīt tava dzīve kļūs citāda.

Nav drošāka aizsarglīdzekļa kā būt labam. Tu vari vēl sastapties ar kādām grūtībām no agrākiem mūžiem. Bet ar laiku tu caur dzīvi iesi bez spraigumiem, droši un aizsargāti.

Viegli un bez piepūles. Viss pārējais ir nenozīmīgs.

17. maijs

Palūkojies uz tārpu. Nabadziņš ir akls. Palūkojies uz zivi. Nabadzīte ir mēma. Palūkojies uz čūsku. Nabadzīte ir kurla.

Nabadziņi - kāpēc nabadziņi? Viņi visi trīs taču ir pilnīgi laimīgi. Padomā tikai par izteicienu: "Justies labi kā zivij ūdenī."

Turpretī cilvēks var redzēt, dzirdēt un runāt, un tomēr bieži ir nelaimīgs. Kāpēc?

Jo viņam ir dota liela dāvana, kuras nav dzīvniekiem - prāts.

Kāpēc prāts dara viņu nelaimīgu, ja tas ir liela dāvana?

Jo prāts cilvēkam var būt tiklab debesis, kā elle.

Prāts ir vārda visīstākajā nozīmē briesmīga vara.

Tas var iznīcināt tavu dzīvību vai aizvest tevi debesīs.

Cilvēks ir nelaimīgs, ja ļauj domām sevi vadīt.

Tā ir elle, ko domas tur gatavībā, ja tās rūpīgi nevada.

Ja tu nevadi domas, ar laiku tās iegūs pār tevi arvien lielāku varu. Tas ir cēlonis daudzām nelaimes formām, ko tu piedzīvo.

Uzmani savas domas. Nedomā vienmēr to, kas tev ienāk prātā. Domā tikai labu. Domā par Dievu.

Ja tu to nevari, tad vismaz nedomā sliktu.

Bet vienmēr apzinies, ka domāšana ir tavs liktenis.

18. maijs

Dzīvē sekmes gūt vari tikai tad, ja atsakies no domām par "mans" un "tavs".

Patiesībā šo abu nemaz nav. Tie ir tikai tīrs maijas (ārējā pasaule, šķitums) atspoguļojums.

Tu piedzimi bez mantas un tā tu no šīs pasaules arī aiziesi.

Ko tu no katras dzīves aiznes un vēlāk atkal paņem līdzi, tā ir tavas dvēseles bagātība. Viss pārējais ir tikai šķitums, kas nāk un atkal aiziet.

Ārējie priekšmeti savā iznīcīgumā tādēļ ir tev brīnišķīgi skolotāji.

Tie tevi virza uz jautājumu, cik tālu tu jau esi ticis savā ceļā uz neiznīcīgo, uz ES.

Vai tu savu patiesību esi atradis? Vai tu esi spējīgs dzīvot patiesībā? Vai tu vispār meklē savu patiesību? Nemēģini kaut ko noklusēt. Kaut ko mēģināt noslēpt nozīmē izšķiest enerģiju. Nāve atklāj visu.

Neviens nevar nomirt melos. Nāve ir tā patiesība, kas tev parāda, kā tu esi dzīvojis. Padomā par lietām ap sevi. Vai tās simulē neiznīcīgumu? Un ko dari tu? Vai tu zini, ka esi svētais

Enerģētiskā Prognoze – mūsu brīnumaino izpausmju pieaugums

 

Emmanuels Dagers 2013.gada maijā

http://spiritlibrary.com/emmanuel-dagher…

http://ianlisakov.ucoz.com/publ/ehnerget…

No krievu/angļu valodas tulkoja Sandra Šņoriņa

 

Esiet svētīti, mīļie draugi!

Tas man ir milzīgs gods atkal apvienoties ar jums! Vai esat pamanījuši pārbīdi, kas dažās pēdējās nedēļās ir notikušas mūsos un ap mums? Pat kopš pilnā mēness aptumsuma 25.aprīlī kaut kas ir mainījies. Daudzi cilvēki jūt vairāk, kā jebkad iepriekš, ka viņi tiek vesti uz tādu sevis pašu versijas pārradīšanu, kas atbilstu daudz augstākam redzējumam un idejai par viņu patiesumu.

 

Liela daļa no šī pārradīšanas procesa sevī ietver visa tā atlaišanu, kas vairs nedod savu ieguldījumu šajā augstākajā redzējumā.

Tas ietver arī savstarpējās attiecības, kurām mēs – tā vai citādi esam ļāvuši apspiest, smacēt mūs. Daudzi no mums sliecas piedēvēt visiem, ko sastopam, nevainības prezumpciju, taču, ja mēs ļaujam tam aizvērt mums mūsu intuīcijas skaidrību, tad šis ir īstais laiks, lai atbrīvotos un atlaistu to. Tieši darbošanās pret savu pašu intuīciju ir galvenais iemesls tam, ka daudzi no mums neizjūt to labklājību, kāda, kā viņi to zina, ir iespējama.

 

Savstarpējo attiecību atlaišana, kuras vairs nekalpo mūsu augstākajam labumam nenozīmē, ka mēs sākam mazāk mīlēt šīs būtnes. Tas vienkārši nozīmē, ka mēs beidzam dot savu ieguldījumu stāstos, kurus viņi rada baiļu un atdalīšanas ietekmē.

 

Faktiski šāda veida attiecību atlaišanai piemīt potenciāls dot iespēju cilvēkiem, no kuru stāstiem mēs atbrīvojamies, un atmodināt apzināšanos par viņu visvareno personību. Tādējādi, ja jūs jūtat, ka jums pietiek, tad tagad ir īstais laiks ļaut sev apkārt būt cilvēkiem, vietām un lietām, kuras atbalsta jūsu augstāko dzīves redzējumu.

 

Mūsu brīnišķīgo izpausmju izaugsme

 

Pārbīde, kuru mēs tagad izdzīvojam, pavirzīsies uz vēl vienu dalīšanos, kad iziesim caur pilno Saules aptumsumu, kas būs 9.-10.maijā, atkarībā no tā, kur jūs dzīvojat.

 

Saules aptumsuma garīgais nozīmīgums dod mums iespēju pastiprināt mūsu iekšējo spēku un palielināt mūsu Mīlestības Faktoru. Tas var izpausties kā atļaušana sev pilnā balsī runāt patiesību un brīvi izpaust sevi. Tas izpaužas arī vēl vienā lēmumā mīlēt sevi un rūpēties par sevi. Viens no lieliskākajiem veidiem, kā nostiprināt šīs enerģijas savā dzīvē, ir meditācija, pateicība, kalpošana un daži fizisko aktivitāšu veidi, tādi kā dejas un vingrinājumi.

 

Aptumsuma dziļākais mērķis ir tajā, lai mums atgādinātu par pilnīgu Visa Esošā pieņemšanu un daudz gaišāka esības veida nostiprināšanu. Mūs lūdz netērēt vairs laiku niekiem, bet koncentrēt mūsu apziņu uz savas dzīves dāvanām un svētībām, lai sāktu radīt vēl vairāk tā visa.

 

Pēdējais daļējais mēness aptumsums, uzliesmojumi uz Saules un priekšā stāvošais Saules aptumsums rada priekš mums plašu telpu, lai novērotu sēklu augšanas izpausmes, kuras mēs esam iesējuši pirms kāda laika. Šīs izpausmes var būt vienalga kas, sākot ar jaunām savstarpējām attiecībām līdz pat karjeras iespējām, jaunu projektu idejām un fiziskai vai emocionālai dziedināšanai.

 

Ja ir kaut kas, ko mēs patiesi dziļi vēlējāmies pirms kāda laika, tad tagad ir īstais laiks uzmanīgi paraudzīties uz to, kā Visums parāda mums mūsu vēlamā/gribētā manifestācijas. Tā jau ir tik tuvu, kā mūsu nākamā ieelpa.

 

Fiziskās izpausmes alkas

 

Daļa no mums tagad kaismīgi vēlas un tiecas pēc dziļākas saiknes ar mūsu pieredzes fiziskajiem aspektiem. Pat tie, kuri sliecas fiksēties savos emocionālajos un mentālajos aspektos, sajutīs lielāku vēlmi pēc fiziskā ceļa.

 

Ja mēs jūtam, ka mūs virza uz lielāku klātbūtni mūsu fiziskajā ķermenī, tagad ir lielisks laiks tam, lai to izdarītu. Daži no veidiem vairāk sajust sevi ķermenī ir aerobika, dejas, ātra iešana, peldēšana un citas patīkamas kustību aktivitātes. Tāpat pastiprināt saikni ar ķermeni palīdz joga un tai līdzīgas fiziskās aktivitātes. Caur fizisko kustību mēs varam atjaunot saikni ar visiem saviem aspektiem. Fiziskās rūpes par sevi – tā ir viena no visgarīgākajām lietām, kādas mēs varam darīt.

 

Cits mūsu fiziskās esības pieņemšanas aspekts ir atvērtība fiziskajiem kontaktiem un intimitātei. Daudzi pa garīgo ceļu ejošie, iepriekšējo pieredžu rezultātā vai vienkārši pieķeršanās garīgajai labklājībai un izaugsmei dēļ, sliecas izolēt sevi no citiem cilvēkiem. Tomēr ievērojamu lomu optimālas fiziskā ķermeņa veselības saglabāšanā spēlē lielāka intimitāte ar citu būtni. Šāda veida saikne atbrīvo ķermeņa ķīmisko vielu emocionālās enerģijas un fizisko enerģiju, bet šī atbrīvošana uztur un rada daudz veselāku fizisko pieredzi.

 

Tātad, parūpēsimies labi par sevi šajā mēnesī, sakot „JĀ!” mūsu gribētajām manifestācijām, uzmanīgi vērojot to parādīšanos, un atzīstot, ka mūsu dzīves fiziskie aspekti ir vienkārši garīgo paplašinājums.

 

Līdz nākamajai reizei.

Jūsu Emanuels