Dievs vērš sevi savā atmiņā pēc savas darbības
pieredzes, tāpēc viņš, kā vienotais dievs un viņa pieredze, nemainīgi atrodas
katrā matērijas elementārdaļiņā. Ar to viņš savā atmiņā rada pasaules un
iedzīvotājus tajās. Kad dievs nolasa informāciju savā atmiņā, tad mēs varam
apjaust enerģiju, viļņu spēku, kā radioviļņu, kvantu un lineāro lauku
izstarojumu veidā un viņos pašos. Visi šie lauki nes sevī informāciju, kura veic
korelāciju matērijas elementos un viņu saitēs. Tāpēc es saku – matērija domā ar
dievu, zina ar dievu, darbojas ar dievu, kustas ar dievu dieva apziņā, kura
vienota un nemainīga, kā arī pats dievs. Bet mēs ļaudis, būdami psihokorelatīvo
kvantu lauku un gravitācijas intelektonu ģeneratori, vien pieslēgti pie vienotās
esamības apziņas tādā vai citādā pakāpē, katrs pats-par-sevi un savā-veidā. Un
matērija, esoša dieva atmiņa, ir un izpaužas kā patiess zināšanu avots.
Vēl vairāk, matērija ir dieva zināšanas, bet katrs no mums ir dieva zināšanu
veids. Tāpēc katrs no mums var īstenībā zināt savā veidā, tas ir, savos paša
kvantu un lineārajos enerģētiskajos laukos, kuru kopumu subjektā sauc par auru
vai garu. Un dievs zina ar savu garu savā garā, un katrs no mums zina ar savu
garu savā garā. Tas ir dzīves proces, kuru mēs pieticīgi saucam par domāšanu.
Bet domāšana ir visrobežīga un bezrobežīga. Tāpēc katrs no mums ar savu garu,
praktizējot īpašu tehniku, var pieslēgties pie jebkura zināšanu veida avota, vai
tas būtu cits cilvēks blīvajā, smalkajā vai ugunīgajā pasaulē, vai tā būtu
“Pasaules bibliotēka”, kura ir un izpaužas kā pasaules hologramma. Ar šo
paņēmienu var atrast un saprast jebkuru, mūs interesējošu, zināšanu veidu, kā
priekšmetu, kā lietu, kā aprakstu, kā paskaidrojumu, kā patiesu izskaidrojumu.
Izejot no tā, es teikšu – mūsu gars ir ne tikai mūsu, bet arī dieva, un ar dieva
gribu mēs paši viņā esam zināšanas. Un, kad dievam labpatīk, mēs varam darboties
kā viņš visos viņa un vienlaicīgi mūsu aspektos. Tādā veidā gars ir avots
patiesām zināšanām, kuru veids ir katrs no mums. Atkārtoju: - matērija –
patiess avots zināšanām, bet gars – patiesu zināšanu avots.Tā nu gars vienmēr un
mūžīgi paliek pirmējs, bet matērija vienmēr otrēja.
Sinerģētika
http://www.draugiem.lv/#/blogs/?p=6338139
