Sajūta, ka netieku mīlēts, ir tieši saistīta ar ticību “es esmu nemīlams”. Ja ir šī zemapziņā mītošā, bieži vien apslēptā, pārliecība, ka esmu nemīlams, tā projicē sevi realitātē tādā veidā, ka pieredzam apstākļus, situācijas, kurās jūtamies nemīlēti.
Un iemels tam, kāpēc cilvēkiem bieži ir šis zemapziņas ieraksts, ticība, ka esmu nemīlams, ir duālais redzējums. Lai uzturētu ideju, ka “es esmu persona” (un šī ideja uzrodas tādēļ, ka sapņa scenārijs to pieprasa), prātam nemitīgi ir nepieciešama atzinība, apstiprinājums no citiem sapņa tēliem jeb “citiem cilvēkiem”. Taču, tā kā mūsu paštēls, ideja par sevi ir tikai ideja, nekas vairāk kā gaisa pils, un tā kā realitāte, ko pieredzam, ne vienmēr šādu ideju atspoguļo atpakaļ tieši tādu, tādēļ bieži vien mēs pieredzam vilšanos. Ego jūtas apdraudēts vai pat satriekts, ja konkrētais cilvēks ir vēl mazs bērns.
Tā iemesla dēļ, ka tiek ticēts sev kā nošķirtai būtnei, kas atrodas objektīvā pasaulē, bieži mēs jau diezgan agri savā dzīvē tiekam traumēti, kad netiek piepildītas mūsu “iebūvētās” ekspektācijas, un tā rezultātā nostiprinās maldīga ideja “es esmu nemīlams”.
Patiesībā, pilnīgi ikviens no mums tiek vienmēr mīlēts, jo mīlestība ir mūsu patiesā daba. Tas, kas ir viss, automātiski mīl jebkuru savu izpausmi, tāpat kā saule apspīd visu nešķirojot.
Pastāv divas pieejas, kā atrisināt, dziedināt dažādas bērnībā radušās traumas, kuras radījušas ticību “es esmu nemīlams” vai jebkuru citu pilnvērtīgai dzīvei traucējošu ideju –
1) Ātrais, advancētais ceļš, kuru īstenot var tie, kam ir liela paļaušanās uz Augstāko un kam ir jau diezgan augsta apzināšanās. Šeit pietiek ar to, ka tiek ieraudzīts, ka visi šie notikumi bērnībā nav reāli, tas ir bijis tikai sapnis, kas mani, Augstāko realitāti, nespēj aizskart. Patiesi ieraugot to, kas ir šie pagātnes notikumi un kas ir to radītās sekas, kļūst iespējams tos gluži vienkārši atmaskot un atmest kā iluzorus. Tie tiek ieraudzīti kā tēli šajā sapnī, fenomenālas parādības, kam nav sava neatkarīga, objektīva eksistence. Pārstāj ticēt tiem, un tie zaudēs savu spēku. Tas var tikt darīts caur meditāciju – skatoties, atšķetinot, kas ir reāls un kas nav.
2) Lēnāks, piezemētāks ceļš, kas ļauj dzēst, mainīt pagātnes negatīvos ierakstus. Tas ir piemērots tiem, kam vēl nav tik liela apzināšanās, lai varētu vienkārši atmaskot un atmest, bet kam ir pietiekami spēcīgs nodoms. Šeit var izmantot dažādas dziedinošas alternatīvās metodes – šamaniskās metodes, Emocionālās brīvības tehnika, Helingera metode utml. Šajā realitātē tas ir iedarbīgi, lai padarītu dzīvi patīkamāku un galu galā atbrīvotu ceļu garīgajām praksēm.
Teju ikviena garīgā tradīcija norāda, ka garīgās atmodas pirmā stadija ir attīrīšanās, kas ir atbrīvošanās no pagātnes traucējošo ierakstu iespaida. Tikai tad, kad jau sasniegta zināma tīrības stadija, iespējams gūt ieskatu Augstākajā realitātē.
