Mēs vēlamies attiecības. Mēs nevēlamies
drāmu. 
Tas ir — parasti, apzināti drāmu nevēlamies. Un, ja attiecībās gadās drāma, tad pārtraucam šīs attiecības.
Tomēr — attiecības var beigties, bet drāma nebeidzas. Cilvēki var izšķirties, netikties, nekontaktēt, bet — drāma turpinās.
Tas ir — parasti, apzināti drāmu nevēlamies. Un, ja attiecībās gadās drāma, tad pārtraucam šīs attiecības.
Tomēr — attiecības var beigties, bet drāma nebeidzas. Cilvēki var izšķirties, netikties, nekontaktēt, bet — drāma turpinās.
Lai turpinātu
drāmu, attiecības nav nepieciešamas. Otrs, galu galā, var pat nomirt — un
palicējs mierīgi var turpināt savu drāmu, vēl padziļinot to.
Tas
nozīmē tikai vienu — DRĀMA NERODAS ATTIECĪBĀS. Drāmas sākums ir pašā. 
Kamēr to
neapzinies, tikmēr vari vainot otru, tikmēr vari dzīvot ciešanās — aizvainojumā
un atriebības alkās.
Arī drāmas beigas ir turpat, kur sākums —
SEVĪ PAŠĀ, nevis otrā, nevis attiecībās. 
Bet vienmēr - ir vieglāk vainot otru, nekā ielūkoties sevī..
Bet vienmēr - ir vieglāk vainot otru, nekā ielūkoties sevī..
Ansis
Jurgis Stabingis
 
