Nepūlies piedot.
Piedošana nav kaut kā “darīšana”.
Vienkārši pieņem, ka šis mirklis ir tieši tāds, kāds tas ir.
Un arī pagātne ir tāda, kāda tā ir.
Pieņem savu šībrīža nepieņemšanu.
Piedod savu nespēju piedot.
Sajūti savu elpu, ķermeni un dzīvību, kas spoži liesmo tevī.
Visi dara, cik spēj. Pat tad, kad liekas, ka viņi nemaz necenšas.
Visiem ir savi sapņi vai murgi un cīņas ar sāpēm, ko Tu, iespējams, nekad nesapratīsi.
Tev nav jāpiedod tas, ko viņi dara.
Iespējams, ka tavos spēkos nebūs viņus atmodināt.
Tev nav jāpatīk tam, kas noticis.
Vienkārši atlaid ilūziju par to, ka varēja būt savādāk.
Jebkurā gadījumā tu tagad esi citāds.
Nefokusējies uz to, ko tu nevari ietekmēt.
Pagātne ir tāla zeme.
Ienes savu uzmanību tagadnē, tava patiesā spēka avotā.
Tavā savienošanās vietā.
Pamosties no sapņa, ka kāds var atņemt tavu iekšējo mieru.
Atmet nepieciešamību izcīnīt taisnību.
Ieaicini nepieciešamību pēc brīvības.
Izkāp no šī stāsta “mana dzīve”.
Atgūsti mirkli.
Esi šeit, savā jaunajā dzīvē.
Ierodies šajā jaunajā dienā.
Tā ir piedošana.
Autors: Džefs Fosters (Jeff Foster)
* No angļu valodas tulkoja Liene Lāce
