Kāds karalis, kuram bija kropla viena acs
un kāja, pavēlēja karalistes gleznotājiem uzzīmēt viņa portretu. Neviens
nebija gatavs to darīt. Kā gan lai
karali attēlo skaistu un pilnīgu, ja viņam bija defekti...
Kāds gleznotājs tomēr nolēma uzzīmēt karali.
Glezna izdevās tik fantastiska, ka visi to
apbrīnoja.
Viņš bija uzzīmējis karali medībās. Gleznā karalis
tēmēja ar vienu aizvērtu aci un bija atbalstījies pret kroplo kāju.
Vai nebūtu labi, ja arī mēs cilvēkus uztvertu
līdzīgi šai gleznai, noslēpjot cilvēka vājās puses un izceļot spēcīgās?