Pieņemšana – tas ir viens no principiem, ko veiksmīgi var pielietot, lai sasniegtu pilnīgu sevis apzināšanu – dzīvot esošajā mirklī un mierīgi pieņemt visu ar sevi notiekošo. Tas nozīmē atteikšanos no bezjēdzīgas cīņas ar realitāti, atzīt tās tiesības būt nepatīkamai, sāpīgai. Pieņemšanas stratēģija var izpausties vairākos veidos: dot vietu sāpīgam pārdzīvojumam; pieļaut iespēju zaudēt; atteikties no mēģinājumiem kontrolēt emocijas; nepakļauties emocionāliem impulsiem; atzīt savu atbildības zonu u.c.
Pieņemšana – tas ir tik spēcīgs pārmaiņu faktors, ka neatkarīgs psihoterapijas veids – ACT (Acceptance and Commitment Therapy) jeb pieņemšanas un uzticēšanās terapija – ir balstīts uz to. Galvenā šīs pieejas ideja ir tāda, ka, lai arī ar kādiem pārdzīvojumiem nesastaptos cilvēks, viņš ir spējīgs tos pieņemt, un, neskatoties uz tiem, rīkoties atbilstoši savām iekšējām vērtībām.
Dž. Kabat-Zinn:
„Pieņemšana – tas ir ārkārtīgi aktīvs process. Pieņemšanā nav nekā pasīva. Tā nav pasīva pakļaušanās, bet sapratne, ka lietas ir tādas, kādas tās ir. Reizēm tās nav tādas, kādas mēs tās gribētu redzēt. Pieņemšana nenozīmē to, ka mēs nevaram strādāt pie šīm lietām, lai mainītu pasauli vai mainīt tādus vai citādus apstākļus. Bet tas nozīmē – kamēr mēs nepieņemsim lietas tādas, kādas tās ir, mēs mēģināsim piespiest lietām būt par to, kas tās nav, un tas var radīt ļoti daudz problēmu.
Ja mēs apzinamies, kas notiek šajā brīdī, mums parādās iespēja pielietot gudrību šajā situācijā, mainot mūsu sadarbību ar notiekošo tādā veidā, ka tā var kļūt ļoti dziedējoša un radīt lielas pārmaiņas. Taču, nepieņemot notiekošo, ir ļoti sarežģīti saprast, kur mēs atrodamies, un, nezinot, kur mēs atrodamies, ir grūti spert pirmo soli.
Dažas lietas ir grūti pieņemt, piemēram, reizēm jūs izjūtat sāpes ķermenī un nezināt, kāpēc. Tās ir ļoti, ļoti grūti pieņemt, jo, pirmkārt, jūs gribat zināt notiekošā iemeslu. Un ja jums nav atbilde, kas ir sāpju iemesls, var būt ļoti, ļoti grūti tās pieņemt. Toties darbā ar pacientiem, kuriem ir hroniskas sāpes, mēs esam konstatējuši, ka pirms nopietni strādāt ar sāpēm un ciešanām, tām vajag izritināt paklājiņu ar uzrakstu „Laipni lūdzam!” un pieņemt tās, kādas tās ir. Tāpēc ka reizēm medicīna var izdarīt visu iespējamo, bet vienalga jūs dzīvosiet ar noteiktas pakāpes sāpēm. Un kad pie mums nokļūst pacienti ar hroniskām sāpēm, viņi uzzina, ka ir milzum daudz iespēju, kā strādāt ar sāpēm, bet pirmais solis – izritināt to priekšā „paklājiņu” ar uzrakstu „Laipni lūdzam!”. To ir ļoti grūti izdarīt, kad jūs ciešat. Bet patiesībā tie ir vārti, kas ved uz brīvību no ciešanām. Tas ir viens no visvarenākajiem veidiem, kā ar pieņemšanu var izdziedināt un mainīt kāda dzīvi. Pieņemšana – tas ir ļoti, ļoti varens faktors un spēcīgs uzstādījums apzināšanās attīstībai.”
Cilvēks – viesu nams, katru rītu jauni viesi. Jautri, grūtsirdīgi, nelietīgi, reizēm kā negaidīts viesis ielūkojas sapratne. Sveic un uzcienā visus! Pat ja viesi – dažādas ciešanas, nikni aizmēž visas mēbeles tavā mājā, vienalga izrādi cieņu katram. Varbūt tās attīra tevi jaunam priekam. Melnas domas, kauns, dusmas – sagaidi tās uz sliekšņa smejot un aicini ienākt. Esi pateicīgs, lai arī kas atnāktu, jo katrs tiek sūtīts kā padomdevējs no augšas. Rumi
Avots: http://realmindfulness.ru
No krievu valodas tulkoja Mārīte Ramša speciāli priekš garavasara.com
Korektors: Matīss Freimanis
http://garavasara.com/articles/pienemsana-visvarenakais-princips
Pieņemšana – tas ir tik spēcīgs pārmaiņu faktors, ka neatkarīgs psihoterapijas veids – ACT (Acceptance and Commitment Therapy) jeb pieņemšanas un uzticēšanās terapija – ir balstīts uz to. Galvenā šīs pieejas ideja ir tāda, ka, lai arī ar kādiem pārdzīvojumiem nesastaptos cilvēks, viņš ir spējīgs tos pieņemt, un, neskatoties uz tiem, rīkoties atbilstoši savām iekšējām vērtībām.
Dž. Kabat-Zinn:
„Pieņemšana – tas ir ārkārtīgi aktīvs process. Pieņemšanā nav nekā pasīva. Tā nav pasīva pakļaušanās, bet sapratne, ka lietas ir tādas, kādas tās ir. Reizēm tās nav tādas, kādas mēs tās gribētu redzēt. Pieņemšana nenozīmē to, ka mēs nevaram strādāt pie šīm lietām, lai mainītu pasauli vai mainīt tādus vai citādus apstākļus. Bet tas nozīmē – kamēr mēs nepieņemsim lietas tādas, kādas tās ir, mēs mēģināsim piespiest lietām būt par to, kas tās nav, un tas var radīt ļoti daudz problēmu.
Ja mēs apzinamies, kas notiek šajā brīdī, mums parādās iespēja pielietot gudrību šajā situācijā, mainot mūsu sadarbību ar notiekošo tādā veidā, ka tā var kļūt ļoti dziedējoša un radīt lielas pārmaiņas. Taču, nepieņemot notiekošo, ir ļoti sarežģīti saprast, kur mēs atrodamies, un, nezinot, kur mēs atrodamies, ir grūti spert pirmo soli.
Dažas lietas ir grūti pieņemt, piemēram, reizēm jūs izjūtat sāpes ķermenī un nezināt, kāpēc. Tās ir ļoti, ļoti grūti pieņemt, jo, pirmkārt, jūs gribat zināt notiekošā iemeslu. Un ja jums nav atbilde, kas ir sāpju iemesls, var būt ļoti, ļoti grūti tās pieņemt. Toties darbā ar pacientiem, kuriem ir hroniskas sāpes, mēs esam konstatējuši, ka pirms nopietni strādāt ar sāpēm un ciešanām, tām vajag izritināt paklājiņu ar uzrakstu „Laipni lūdzam!” un pieņemt tās, kādas tās ir. Tāpēc ka reizēm medicīna var izdarīt visu iespējamo, bet vienalga jūs dzīvosiet ar noteiktas pakāpes sāpēm. Un kad pie mums nokļūst pacienti ar hroniskām sāpēm, viņi uzzina, ka ir milzum daudz iespēju, kā strādāt ar sāpēm, bet pirmais solis – izritināt to priekšā „paklājiņu” ar uzrakstu „Laipni lūdzam!”. To ir ļoti grūti izdarīt, kad jūs ciešat. Bet patiesībā tie ir vārti, kas ved uz brīvību no ciešanām. Tas ir viens no visvarenākajiem veidiem, kā ar pieņemšanu var izdziedināt un mainīt kāda dzīvi. Pieņemšana – tas ir ļoti, ļoti varens faktors un spēcīgs uzstādījums apzināšanās attīstībai.”
Cilvēks – viesu nams, katru rītu jauni viesi. Jautri, grūtsirdīgi, nelietīgi, reizēm kā negaidīts viesis ielūkojas sapratne. Sveic un uzcienā visus! Pat ja viesi – dažādas ciešanas, nikni aizmēž visas mēbeles tavā mājā, vienalga izrādi cieņu katram. Varbūt tās attīra tevi jaunam priekam. Melnas domas, kauns, dusmas – sagaidi tās uz sliekšņa smejot un aicini ienākt. Esi pateicīgs, lai arī kas atnāktu, jo katrs tiek sūtīts kā padomdevējs no augšas. Rumi
Avots: http://realmindfulness.ru
No krievu valodas tulkoja Mārīte Ramša speciāli priekš garavasara.com
Korektors: Matīss Freimanis
http://garavasara.com/articles/pienemsana-visvarenakais-princips