VARBŪT VAJAG PAKLUSĒT...

Mēs visu laiku esam skaļi, tas traucē mums ieklausīties sevī... Arī ieklausoties sevī mēs bieži nedzirdam to vājo balstiņu, kas skan caur prāta darbības troksni. Tomēr labāk varbūt nedzirdēt? Patiesībā mēs paniski baidamies palūkoties iekšā sevī, jo tad būs jāatzīst, ka esam ārkārtīgi netīri savās domās un jūtās. Tad būs jādomā, ka jārīko ģenerāltīrīšana dvēselē... Reizēm atrodas drosmīgie, kas ieklausās sevī un saprot, ka tā balss nemaz tik sīka nav, jo dīvainā kārtā izrādās kluss nenozīmē niecīgs. Arī varenajiem balsis ir klusas, bet vai tie ir niecīgi? Patiesībā mēs baidāmies paši no sevis, no savas iekšējās būtības, jo nesaprotam to, ka patiesībā mēs pasi esam patiesi varenas būtnes, tikai esam to noslēpuši zem ikdienas sārņiem...   Iluta Kaktina.