О нашем духовном пути
Par mūsu garīgo ceļu
Diženā
Dieviete un Tathāgata par mūsu garīgo ceļu
30.01.21.
Dārgā Diženā Dieviete! Kas
palīdzēs mums savā iekšienē palikt nesatricināmiem un lēnprātīgiem? Kā tikt
galā ar ārējiem notikumiem savā iekšienē?
DD: Vienmēr atcerieties,
ka visi ārējie notikumi ir neitrāli, bet jūsu reakcija var vai nu izvest jūs no
sevis, vai arī palīdzēt palikt savā iekšienē. Ja jūsu iekšienē ir tīrība un
skaistums, tad ārējais lauks vienmēr paliks ārējs attiecībā pret jums. Tikai
jūsu reakcija, ierastā vai neierasta, parādīs jums, kā jūs esat izmainījušies
(vai palikuši iepriekšējie, neskatoties uz jūsu izmaiņām).
Mēs runājam ne par emociju
trūkumu, bet par to, kā saglabāt sevī svētlaimi, kura vairs nav atkarīga no
ārējā. Jūs iemācīsieties atdalīt ārējo un iekšējo. Jūsu iekšienē spīd saule,
bet ārpusē snieg vai līst. Jūsu iekšienē ir silti, bet ārpusē pūš vējš.
Neatbildiet ar negatīvu
reakciju uz citu cilvēku, plašsaziņas līdzekļu vai video-izsūtņu negatīvu
provokāciju. Ieviesiet “labus laikapstākļus mājās”.
Kā to iemācīties? Vienmēr
vērojiet to, kā jūs reaģējat. Samērā ar jūsu attīrīšanos jūsu emocijas
vājināsies, īpaši negatīvās. Jūs varat nodomāt, ka arī pozitīvās emocijas
vājināsies. Tas tā ir, pašas spilgtākās un neprātīgākās emocijas vājināsies.
Tās nomainīs iekšējs vienmērīgs emocionāls fons. Svētlaimes sajūtu iekšienē var
salīdzināt ar vienmērīgiem saulainiem siltiem laikapstākļiem, bez negaisiem un
vējiem. Kurš atteiksies no tādām sajūtām?
Jā, negaisi un vēji arvien
tāpat trakos ārpusē, bet iekšienē saglabājiet prieku un siltumu.
Vai tas nenozīmē, ka vajag
palikt vienaldzīgam pret to, kas ārpusē, lai iekšējā svētlaime neciestu?
DD: Tā necietīs, ja jūs
iemācīsieties atšķirt iekšējo un ārējo, kā jūs atšķirat lietu un krusu ārpus
mājas, bet iekšienē joprojām ir sausi un silti. Jūs mācāties pārvaldīt savas
emocijas, bet pēc tam arī domas. Tas palīdzēs palikt nesatricināmiem jebkurā
situācijā, neiet jūsu emociju pavadā, kuras pēc tam jūs nožēlosiet. Otrādi,
jebkurā situācijā jūs varēsiet atbalstīt arī citus cilvēkus, ar lielāku
noslieci uz emocijām.
Kā atšķirt attīrīšanos no
emocijām no to nospiešanas tā dziļāk iekšienē?
Jūs vai nu jūtat emocijas,
kuras jūs nospiež un grauj, vai arī tās atrodas kaut kur perifērijā, kā
atgādinājums par sevi. Tas neatnāk vienā stundā, tas ir rezultāts ilgam un
pastāvīgam darbam ar sevi. Bet šis darbs ir tā vērts. Tas ienes gaismu dvēselē
un mīlestību sirdī.
Jā, daži cilvēki nesaprot,
kas ir mīlestība, tāpēc ka viņu sirds ir aizvērta augstām sajūtām. Līdz šim
laikam tādus cilvēkus nākas tīrīt un tīrīt. Bet pie manis taču atnāk daži. Un
kā ar citiem, kuri nomokās no sevis paša?
DD: Tev taču jāsaprot, ka
daži cilvēki nav noformējušies. Viņiem pagaidām ir jāattīstās un jānobriest
dvēselē, krājot pieredzi. Tu nevari viņus attīrīt, ja viņi nav gatavi,
vienkārši viņu nobriešanas fāze ir priekšā. Nav viņi jāžēlo, vai jātiecas
glābt. Viņiem nav vajadzīga glābšana, bet tikai apmācība no pašas dzīves. Tā ir
dvēseles ilga transformācija no pusdzīvnieka ķermeņa augstākajos ķermeņos. Kā
tu nevari iepotēt intelektu sunim, tā tu nevari “izglābt” visus cilvēkus,
vienkārši stāstot viņiem par mīlestību.
Man
gribas salīdzināt divus budisma ceļus – mahājānu un hinājānu. Pēdējā ir tieši
mūsu – briešanas un augšupcelšanās – ceļš. Bet taču eksistē šis augstākais –
visu cilvēku glābšanas ceļš?
Mahājāna – Dižie (Lielie) rati
budisma ceļā, kuru ejot, budisti tiecas sasniegt Pamošanos visu dzīvo būtņu
labumam. Mahājānas teorijas un prakses pamatu veido bodičitas un Pradžna-paramitas bezpersoniskā
(pārpasaulīgā) vieduma attīstīšana. Mahājāna – tas ir mācību krājums Bodisatvas Ceļu ejošajiem (tāpēc paretam
var sastapt vēl vienu tās nosaukumu – Bodisatvājāna). Tā ietver Sūtru un Tantru.
Mahājānas
budisma piekritēju skaitu uz 2013. gadu, pēc Pītera Hārveja (Peter Harvey)
datiem, veido aptuveni 360 miljoni cilvēku.
Mahājānas
parādīšanās tiek datēta ar pirmo gadsimtu p.m.ē.
Hinājāna
(sanskr. हीनयान, hīnayāna, ķīniešu 小乘, Sjao Čen, japāņu 小乘, Sjodzjo) – termins, kurš burtiski nozīmē “mazie rati” (“mazais
vai zemākais, nepilnīgais ceļš”, “šaurais ceļš”). Viens no diviem galvenajiem
eksistējošajiem budisma virzieniem. Ar šo terminu budisma speciālisti, sākot no
XIX gadsimta beigām, sāka saukt budisma dienvidu skolas. Šo terminu radīja
mahājānisti, lai apzīmētu visus nemahājānistiskos budisma virzienus.
Hinājānas
pamatu veido budisma ideja par diviem esības stāvokļiem: izpausto un
neizpausto, kā arī ideja par izpaustā identifikāciju ar darmu (dharmu)
viļņošanos. Īpašu akcentu hinājāna liek uz to, ka “Es” un pasaule ir tikai ātri
pārejošas darmu kombinācijas. Virziens uzsver “Es” un pasaules, garīgās un
materiālās substances nereālumu un vienlaikus pašu darmu reālumu. Raksturīga
hinājānas iezīme ir dvēseles kā patstāvīgas garīgas būtības noliegšana.
Ētiskā
plānā budismam raksturīgā personīgās pilnveidošanās ideja hinājānā iegūst
personības uzsvērti neatkarīgas attīstības formu. Personības pilnveidošanās
ideāls hinājānā – arhats – pilnību sasniedz patstāvīgi, maz rūpējoties par citu
cilvēku pilnveidošanu. Buda hinājānā – pilnības ideāls un skolotājs,
atdarināšanas un godināšanas objekts. Kaut arī hinājānā ir Budas dievišķošanas
elementi, kopumā tajā nav ne sarežģīta kulta, ne sarežģītas reliģiskas organizācijas,
viss ir nomainīts ar dzīvi mūku kopienā.
DD:
Tu jau pazīsti Tathāgatu, pajautā to viņam kā reliģiskās dogmas autoram. Vai
viņam izdevās noiet Mahājānas ceļu? Vai kaut vienam no tiem miljoniem cilvēku,
kas pacēla sevi līdz realitātes augstākajiem slāņiem, izdevās izglābt cilvēci?
Tathāgata
sanskritā un pali – burtiski “tā aizgājušais” vai “tas, kurš izgājis aiz
robežām” – paskaidrojoši izskaidrojošs epitets, kur budisma mitoloģijā hinājānā
tiek izmantots Budas Šakjamuni apzīmēšanai. Var tik lietots arī attiecībā uz
jebkuru arhatu. Pēc Mahāsamādhi piekritēju uzskatiem, visiem tahtagātiem nav
ķermeņa robežu. Vikipēdija
Es
piesaucu Tahtāgatu – Budu Šakjamuni. Atbildi man, lūdzu, kāda jēga cilvēkam ir
no Mahājānas augstākā ceļa?
Tahtāgata: Es priecājos, ka tu
atnāci pie manis, un man ir prieks atbildēt uz tavu dziļo jautājumu. Protams,
katrs cilvēks ir brīvs izvēlēties savu ceļu, lai cik bezgalīgs tas nebūtu. Un
es saprotu, ka šo tūkstošu gadu laikā cilvēce ir maz pavirzījusies savā “glābšanā”,
neraugoties uz visu budistu un citu reliģiju sekotāju centību.
Visam
savs laiks. Visam ir jāattīstās. Nav nekā, kas būtu veltīgs. Un, ja eksistē
Mahājānas ceļš, tātad tas dara savu darbu, tikai lēni. Protams, arī jūsu ceļš
ir ļoti svarīgs, tāpēc ka, ja visas būtnes, vēloties kļūt par vienotu
kolektīvu, sēdēs un gaidīs pārējās, attīstība pilnīgi apstāsies, jo attīstību
taču vajag aktivizēt ar piemēriem, mēģinājumiem, meklējumiem, nejaušībām, kas
pārvēršas pieredzē un likumsakarībā.
Turklāt
pēdējā laikā es redzu aktivitāti no zvaigžņu desanta puses, kurš nemaz negrib
palikt uz planētas nākamos 25 000 gadus, bet ir atnācis pamodināt un
atbrīvot dvēseles un apziņas, un aiziet Mājās. Tie ir tie dārznieki, kuri
stimulē izaugsmi un rūpējas par Radītāju dārzu, bet negrib pārvērsties par šī
dārza augiem kolektīvisma sajūtas dēļ.
Kādā
ceļā tu pats izgāji caur gadsimtiem?
Tahtāgata: Mans ceļš bija
mīlestības un sevis upurēšanas ceļš. Tas ir Mahājānas ceļš, taču pagaidām
neredzu rezultātus šim ceļam. Viss vēl ir priekšā. Manas enerģijas un
norādījumus vēl arvien izmanto miljoniem sekotāju. Mums ar viņiem ir cieša
saikne.
Tu
joprojām domā, kad dieva nav?
Tahtāgata: Man ir rūgti
apzināties, ka es kļūdījos. Nodod to maniem sekotājiem, lūdzu. Viss visums – tā
ir viena liela apzinoša Būtne, piepildīta ar Radītāju enerģiju. Es diemžēl
neatradu tukšumu un vairs to nemeklēju. Es izplūstu, paplašinos līdz visumam un
piedalos viņa radīšanā plašumā un dziļumā. Visums – tas esmu es, un es neesmu
tukšums, bet varens un apzinošs Prāts, kurš sevi apzinās kā pasaules-ēkas daļu.
Tādu
planētu, kā mūsējā, manā pasaulē ir daudz. Un es cenšos, lai visas būtnes
iepazītu Radītājus un savienotos ar viņiem ar savu apziņu, jūtot sevi kā VISU.
Es
pateicos tev, Tahtāgata, un tev, Diženā Dieviete!
Pievienots 31.01.2021
http://sanatkumara.ru/stati-2021/o-nashem-duchovnom-puti
Tulkoja Jānis Oppe
