http://garavasara.com/articles/parstajiet-sevi-zelot-un-jus-busiet-laimigi--2
Pāris brīnišķīgu Stīvena Fraja – aktiera, rakstnieka un cīnītāja par cilvēku tiesībām, padomu.
Galvenais, par ko es gribētu būt pārliecināts, ka mūsu pasaulē augstāk par talantu, augstāk par enerģiju, koncentrēšanos, mērķtiecību un visu pārējo, atrodas - labestība. Jo pasaulē būs vairāk labestības un dzīvesprieka, jo šī pasaule būs labāka. Bet visi cēlie apzīmējumi – labdarība, taisnība, patiesība – ir pundurīši, salīdzinājumā ar labestības diženumu.
Pirms metieties noskaidrot, kas ir kopīgs veiksmīgiem cilvēkiem, labāk paskatieties, kas apvieno visus tos cilvēkus, kuri ir neveiksmīgi - viņi visu laiku runā tikai par sevi. “Man jāizdara tas, man vajag to…” – pirmie divi vārdi parasti ir “man vajag”. Tāpēc viņus neviens nemīl, un tāpēc viņi nekad nesaņem to, ko vēlas, sava mūžīgā “man vajag, es, man, es, mans”… dēļ. Interesējoties par apkārtējiem, izmanto savas acis, lai paskatītos uz pasauli sev apkārt, un nekoncentrētos uz sevi - tad tu izveidosies, kļūsi interesants, un cilvēki pēc tevis tieksies. Viņi tiecas pēc siltuma un burvības, kuru izstaro tie, kuri patiesi interesējas par pārējiem.
Neskaitāmas reizes esmu licis roku pie krūtīm, lai sajustu, kā zem to astmātiskām trīsām sitas sirds motors, piepildās plaušas, cirkulē asinis. Šajās sajūtās mani pārsteidza milzīgais spēks, kurš man piemīt. Ne mistisks, bet milzīgs spēks. Spēks vienkārši dzīvot un pretoties grūtībām jau ir pietiekams, bet es sajutu, ka man vēl arī piemīt spēks radīt, pavairot, priecēt, izklaidēt un pārveidot.
Reiz es gandrīz izdevu grāmatu vērtīgu padomu žanrā. Tā sauktos “Stīvens Frajs – par to, kā kļūt laimīgam: panākumi garantēti!”. Cilvēki, to nopērkot, atklātu, ka tajā ir tikai tukšas lapaspuses un tikai pirmajā būtu ierakstīts: “Pārstājiet sevi žēlot – un jūs būsiet laimīgi”. Bet pārējās lapaspuses domātas zīmējumiem vai interesantu ideju pierakstiem – lūk, kāda tā būtu grāmata, pie tam vistīrākā patiesība. Tā vien gribas iesaukties: “Ai, cik viss ir vienkārši!”. Bet nē, patiesībā pārstāt sevi žēlot nemaz nav viegli, tas ir nežēlīgi grūti. Tāpēc, ka mums vienmēr ir žēl, galu galā, visa Mozus grāmata ir tieši par to. Reizēm par garastāvokli un jūtām man palīdz domāt tas, kā mēs domājam par laika apstākļiem. Lūk, pāris acīmredzamu faktu. Laika apstākļi ir reāli: tos nav iespējams mainīt, vienkārši vēloties, lai tie mainītos. Ja ir tumšs un līst lietus, tas nozīmē, ka ir tumšs un līst lietus, un mēs to neizlabosim. Krēsla un lietus var turpināties vairākas nedēļas pēc kārtas. Bet kaut kad atkal kļūs saulains. Šo dienu tuvināt nav mūsu varā, bet saule tik un tā parādīsies, tas pienāks.
Man šķiet, ka tieši tāpat ir ar garastāvokli. Nav pareizi domāt, it kā mūsu sajūtas ir iluzoras, tās ir pilnīgi reālas. Depresija, trauksme, apātija ir tikpat reāli, kā laika apstākļi, un tieši tāpat nav mūsu varā. Un tajā nevienu nevajag vainot. Bet arī tie noteikti pāries. Kā mēs samierināmies ar laika apstākļiem, tāpat mums nākas samierināties ar to, kāda reizēm šķiet mūsu dzīve. “Šodien ir šausmīga diena”, - mēs konstatējam, un tā ir pilnīgi reālistiska pieeja tam, kas palīdz mums iegūt tādu kā domu lietussargu. “Hei- hei, te līst lietus, bet es neesmu vainīgs un nespēju tur neko darīt, ir jānogaida. Bet rītdien, pilnīgi iespējams, parādīsies saulīte, nu un tad es savu nepalaidīšu garām”.
Daži ir pārliecināti, it kā viņu pašrealizācijai traucē pilnīgi viss - daudzskaitlīgie aziāti Anglijā, karaliskās ģimenes eksistence, satiksmes intensitāte zem logiem, arodbiedrību neiecietība, cietsirdīgo darba devēju izlēcieni, veselības aprūpes dienestu nevēlēšanās nopietni izturēties pret viņu veselības stāvokli, komunisms, kapitālisms, ateisms, vienalga kas, viss ko vien vēlies, bet patiesībā, - tā ir viņu pašu veltīga un neapdomīga nespēja savākties pašam.
Visticamāk, ka tagad es esmu laimīgāks, kā pirms tam, un tomēr man nākas atzīties, ka labprāt mainītu sevi tādu, kāds es esmu kļuvis, pret to, ka es spētu būtu tāds pats, kāds es esmu būtībā - mūžīgi nelaimīgs, nervozs, mežonīgs, nesaprašanā un izmisis 16 gadīgs Stīvens. Ļauns, trauksmes apņemts un lempīgs, bet dzīvs. Tāpēc, ka tad tu spēj sajust, bet prast sajust – tas ir daudz svarīgāk, kā tas, kā tu jūties.
Ja tā padomā, tad tieši tas, ka mīlestībai nav mērķa – padara to tik lielisku. Mērķis ir seksam, lai atbrīvotu enerģiju vai, reizēm, lai vairotos, bet mīlestība kā jebkura māksla, pēc Oskara Vailda izteikumiem, ir nederīga. Tieši nederīgas lietas padara dzīvi tik vērtīgu, lai to dzīvotu, un vienlaicīgi pilnu ar draudiem: vīns, mīlestība, māksla, skaistums. Bez tām dzīve ir droša, un nav uztraukumu vērta.
* Avots: sobiratelzvezd.ru
* No krievu valodas tulkoja Ingūna Paupe;
* Korektore: Ingūna Paupe
Galvenais, par ko es gribētu būt pārliecināts, ka mūsu pasaulē augstāk par talantu, augstāk par enerģiju, koncentrēšanos, mērķtiecību un visu pārējo, atrodas - labestība. Jo pasaulē būs vairāk labestības un dzīvesprieka, jo šī pasaule būs labāka. Bet visi cēlie apzīmējumi – labdarība, taisnība, patiesība – ir pundurīši, salīdzinājumā ar labestības diženumu.
Pirms metieties noskaidrot, kas ir kopīgs veiksmīgiem cilvēkiem, labāk paskatieties, kas apvieno visus tos cilvēkus, kuri ir neveiksmīgi - viņi visu laiku runā tikai par sevi. “Man jāizdara tas, man vajag to…” – pirmie divi vārdi parasti ir “man vajag”. Tāpēc viņus neviens nemīl, un tāpēc viņi nekad nesaņem to, ko vēlas, sava mūžīgā “man vajag, es, man, es, mans”… dēļ. Interesējoties par apkārtējiem, izmanto savas acis, lai paskatītos uz pasauli sev apkārt, un nekoncentrētos uz sevi - tad tu izveidosies, kļūsi interesants, un cilvēki pēc tevis tieksies. Viņi tiecas pēc siltuma un burvības, kuru izstaro tie, kuri patiesi interesējas par pārējiem.
Neskaitāmas reizes esmu licis roku pie krūtīm, lai sajustu, kā zem to astmātiskām trīsām sitas sirds motors, piepildās plaušas, cirkulē asinis. Šajās sajūtās mani pārsteidza milzīgais spēks, kurš man piemīt. Ne mistisks, bet milzīgs spēks. Spēks vienkārši dzīvot un pretoties grūtībām jau ir pietiekams, bet es sajutu, ka man vēl arī piemīt spēks radīt, pavairot, priecēt, izklaidēt un pārveidot.
Reiz es gandrīz izdevu grāmatu vērtīgu padomu žanrā. Tā sauktos “Stīvens Frajs – par to, kā kļūt laimīgam: panākumi garantēti!”. Cilvēki, to nopērkot, atklātu, ka tajā ir tikai tukšas lapaspuses un tikai pirmajā būtu ierakstīts: “Pārstājiet sevi žēlot – un jūs būsiet laimīgi”. Bet pārējās lapaspuses domātas zīmējumiem vai interesantu ideju pierakstiem – lūk, kāda tā būtu grāmata, pie tam vistīrākā patiesība. Tā vien gribas iesaukties: “Ai, cik viss ir vienkārši!”. Bet nē, patiesībā pārstāt sevi žēlot nemaz nav viegli, tas ir nežēlīgi grūti. Tāpēc, ka mums vienmēr ir žēl, galu galā, visa Mozus grāmata ir tieši par to. Reizēm par garastāvokli un jūtām man palīdz domāt tas, kā mēs domājam par laika apstākļiem. Lūk, pāris acīmredzamu faktu. Laika apstākļi ir reāli: tos nav iespējams mainīt, vienkārši vēloties, lai tie mainītos. Ja ir tumšs un līst lietus, tas nozīmē, ka ir tumšs un līst lietus, un mēs to neizlabosim. Krēsla un lietus var turpināties vairākas nedēļas pēc kārtas. Bet kaut kad atkal kļūs saulains. Šo dienu tuvināt nav mūsu varā, bet saule tik un tā parādīsies, tas pienāks.
Man šķiet, ka tieši tāpat ir ar garastāvokli. Nav pareizi domāt, it kā mūsu sajūtas ir iluzoras, tās ir pilnīgi reālas. Depresija, trauksme, apātija ir tikpat reāli, kā laika apstākļi, un tieši tāpat nav mūsu varā. Un tajā nevienu nevajag vainot. Bet arī tie noteikti pāries. Kā mēs samierināmies ar laika apstākļiem, tāpat mums nākas samierināties ar to, kāda reizēm šķiet mūsu dzīve. “Šodien ir šausmīga diena”, - mēs konstatējam, un tā ir pilnīgi reālistiska pieeja tam, kas palīdz mums iegūt tādu kā domu lietussargu. “Hei- hei, te līst lietus, bet es neesmu vainīgs un nespēju tur neko darīt, ir jānogaida. Bet rītdien, pilnīgi iespējams, parādīsies saulīte, nu un tad es savu nepalaidīšu garām”.
Daži ir pārliecināti, it kā viņu pašrealizācijai traucē pilnīgi viss - daudzskaitlīgie aziāti Anglijā, karaliskās ģimenes eksistence, satiksmes intensitāte zem logiem, arodbiedrību neiecietība, cietsirdīgo darba devēju izlēcieni, veselības aprūpes dienestu nevēlēšanās nopietni izturēties pret viņu veselības stāvokli, komunisms, kapitālisms, ateisms, vienalga kas, viss ko vien vēlies, bet patiesībā, - tā ir viņu pašu veltīga un neapdomīga nespēja savākties pašam.
Visticamāk, ka tagad es esmu laimīgāks, kā pirms tam, un tomēr man nākas atzīties, ka labprāt mainītu sevi tādu, kāds es esmu kļuvis, pret to, ka es spētu būtu tāds pats, kāds es esmu būtībā - mūžīgi nelaimīgs, nervozs, mežonīgs, nesaprašanā un izmisis 16 gadīgs Stīvens. Ļauns, trauksmes apņemts un lempīgs, bet dzīvs. Tāpēc, ka tad tu spēj sajust, bet prast sajust – tas ir daudz svarīgāk, kā tas, kā tu jūties.
Ja tā padomā, tad tieši tas, ka mīlestībai nav mērķa – padara to tik lielisku. Mērķis ir seksam, lai atbrīvotu enerģiju vai, reizēm, lai vairotos, bet mīlestība kā jebkura māksla, pēc Oskara Vailda izteikumiem, ir nederīga. Tieši nederīgas lietas padara dzīvi tik vērtīgu, lai to dzīvotu, un vienlaicīgi pilnu ar draudiem: vīns, mīlestība, māksla, skaistums. Bez tām dzīve ir droša, un nav uztraukumu vērta.
* Avots: sobiratelzvezd.ru
* No krievu valodas tulkoja Ingūna Paupe;
* Korektore: Ingūna Paupe
PĀRSTĀJIET SEVI ŽĒLOT – UN JŪS BŪSIET LAIMĪGI!
Bet nē, patiesībā pārstāt sevi žēlot nemaz nav viegli, tas ir nežēlīgi grūti.
Reizēm man palīdz domāt tas, kā mēs domājam par laika apstākļiem. Laika apstākļi ir reāli: tos nav iespējams mainīt, vienkārši vēloties, lai tie mainītos.
...
Bet nē, patiesībā pārstāt sevi žēlot nemaz nav viegli, tas ir nežēlīgi grūti.
Reizēm man palīdz domāt tas, kā mēs domājam par laika apstākļiem. Laika apstākļi ir reāli: tos nav iespējams mainīt, vienkārši vēloties, lai tie mainītos.
...
Neskaitāmas reizes esmu licis roku pie krūtīm, lai sajustu, kā zem to astmātiskām trīsām sitas sirds motors, piepildās plaušas, cirkulē asinis. Šajās sajūtās mani pārsteidza milzīgais spēks, kurš man piemīt. Ne mistisks, bet milzīgs spēks.
Spēks vienkārši dzīvot un pretoties grūtībām jau ir pietiekams!
Spēks vienkārši dzīvot un pretoties grūtībām jau ir pietiekams!
