Ko darīt, lai atklātu sevī beziemesla mīlestību un neierobežotu prieku?
“Viena no svarīgākajām mācībām ir šāda - saturs nav svarīgs.
Tas, KĀ cilvēks uztver saturu - tas ir svarīgi. Lai kas notiktu dzīvē, ir
jāiemācās notiekošā pieredzēšanas māksla. Tā ir patiesā ‘māksla dzīvot’. Māksla
dzīvot nozīmē pilnībā, totāli un pilnīgi pieredzēt notiekošo.
Dzīve pārsvarā ir cilvēku savstarpējā saskare - ar draugiem,
radiem, priekšnieku, bērniem, ģimeni. Visu laiku notiek mijiedarbība ar kādu,
jo dzīve ir attiecības. Bez attiecībām mēs neeksistējam. Tātad attiecībās mēs
mijiedarbojamies. Cilvēks var tikt sāpināts, izprovocēts, izaicināts; cilvēkā
var uzjundīt kādas emocijas. Tas viss notiek.
Lai kas notiktu, ja cilvēks spēj to visā pilnībā pieredzēt,
tad “atnāk” neierobežots prieks. Kas notiek tad, ja visapkārt rodas tāds
prieks? Ar to nekas neapstājas. Prieks kļūst par mīlestību. Tikai laimīgs un
priecīgs cilvēks var patiesi mīlēt. Nelaimīgs cilvēks nevar mīlēt. Tas, ko
saucat par mīlestību, ir tikai pieķeršanās, piederēšana... patiesa mīlestība
rodas tikai tad, kad ir patiess prieks, patiess prieks rodas tikai tad, kad
pieredzat to, kas notiek iekšēji. Tas nav grūti.
To var praktizēt 21 dienu. Ja vispirms to centīsities
mēģināt, tad tas vēlāk kļūs dabiski. Kas nav dabisks un viegli izdarāms, to es
nemaz nemācu. Tam nav nekādas jēgas. Es mācu tikai to, ko varat izdarīt.
Smadzenēm ir jāiemācās jauns funkcionēšanas modelis. Lai tas notiktu, vajag 21
dienu. Pēc 21 dienas praktizēšanas redzēsiet, ka kļuvis viegli. Tas kļūst kā
alkohola vai narkotiku atkarība. Kāpēc kļūstat atkarīgi no alkohola vai
narkotikām? Jo tās sniedz prieku, laimi, brīvību. Tieši tas pats notiek arī
šeit. Vienīgais - te jums nav negatīvo blakus parādību. Te jūs iegūstat ļoti
labas blakus parādības. Jūs atklājat mīlestību, līdzjūtību. Tas viss notiek.
Pamatā jums būtu jāsāk ar sāpēm. Jūs noturat sāpes tā, it kā
sāpes būtu jaundzimis bērniņš. Tik saudzīgi jums jānotur sevī sāpes, zinot, ka
tās nes svētību. Noturiet tās, jums sāpes nav jānoliedz vai jākritizē. Un
dīvaini, bet atklāsiet, ka šī sāpju noturēšana kļūst ļoti sāpīga. Krūšu apvidū
parādīsies sāpes, bet pamazām atklāsiet brīvību, prieku, un tas kļūs par
mīlestību.
Tāds ir ceļš, kas ved pretim beziemesla mīlestībai un
neierobežotam priekam.”
Šrī Bagavāns
